Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "līgumsabiedrība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

2. 3.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "no kuriem" ar vārdiem "no kura";

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem."

3. 8.pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"4.¹ Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas
rezidents – saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68.";

izslēgt piektās daļas 4.punktu.

4.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs";

aizstāt pirmās daļas 8.punktā vārdus "apstiprināta fonda" ar vārdiem "apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma";

papildināt pirmās daļas 25.punktu pēc vārda "palīdzība" ar vārdiem "naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā";

papildināt pirmo daļu ar 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

"27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kam piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, – gada neapliekamā minimuma apmērā;

28) kompensācija par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu denacionalizēta nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz tā denacionalizēšanai.";

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli "un 25.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "25. un 27.punktā".

5. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "privātajos pensiju fondos" ar vārdiem "vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos";

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus "izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)" ar vārdiem "atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.²  daļu šādā redakcijā:

"1.¹ Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona – nodokļa maksātājs bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē ir uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

1.² Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai saistīts uzņēmums, vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Nerezidentam, kurš ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu."

6. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

svītrot pirmās daļas ceturto teikumu;

papildināt otro daļu pēc vārdiem "netiek piemērots" ar vārdiem "izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem".

7. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļā vārdus "puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā apmērā";

papildināt pantu ar 1.²  daļu šādā redakcijā:

"1.² Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "piešķirtā pensija" ar vārdiem "un tos, kuri, būdami rezidenti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvuši vairāk nekā 75 % no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem".

8. 17.pantā:

papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.";

izteikt 12.³ daļu šādā redakcijā:

"12.³ Personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam – nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 22.panta devīto un desmito daļu."

9. Papildināt 19.panta sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ka persona, kas ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvusi vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem taksācijas gada ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī."

10. Papildināt 20.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) būdams rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvis vairāk nekā 75 % no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu."

11.  22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz" ar vārdiem "maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu" ar vārdiem "Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.¹ daļā noteiktajā termiņā iesniegt:";

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"3.¹ Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personīgi ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, – citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā.";

papildināt ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārdiem "(iesniegtie dokumentu noraksti)" ar vārdiem "kā arī citi dokumenti un pierādījumi".

12. Papildināt 24.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"5. Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama attiecībā uz īpašo nodokli, ko Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās un atkarīgās teritorijas, valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ietur no uzkrājumu ienākuma (turpmāk – nodoklis no uzkrājumu ienākuma). Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šī nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli.

6. Ja no uzkrājumu ienākuma, kas saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā vai valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ar kuru Eiropas Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošu starptautisko līgumu par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ir ticis ieturēts gan ienākuma nodoklis, gan nodoklis no uzkrājumu ienākuma, vispirms piemēro šā panta trešo daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto ienākuma nodokli un pēc tam piemēro šā panta piekto daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokli no uzkrājumu ienākuma."

13. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli "71,6" ar skaitli "73";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli "28,4" ar skaitli "27";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"14. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām.

15. Fiziskajai personai – tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

16. Ar nodokli apliek fiziskajai personai – kapitālsabiedrības
dalībniekam – no speciālās rezerves izmaksātās summas, kuras tajā ir ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, ja tās nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

17. Ienākuma izmaksātājs pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ievērojot šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 15.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūto ienākumu un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā ir piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ir tiesīgi 2005.gadā aprēķināto nodokli samazināt par ziedotajām summām. Kopējais apliekamā ienākuma samazinājums saskaņā ar likuma 10.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no gada apliekamā ienākuma.

19. Šā likuma 12.pantā paredzēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.²  daļā paredzēto mēneša nodokļa atvieglojuma apmēru 2005.gadam nosaka likums "Par valsts budžetu 2005.gadam".

20. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, vienlaikus nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums.

21. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otro daļu, Latvijas Republikas varas institūcijas atbrīvo no nacionālajiem nodokļiem fizisko personu – Latvijas rezidentu algas, atalgojumu un atlīdzības, ko tiem izmaksājušas Kopienas atbilstoši Padomes Regulai Nr.259/68, un kuras tiek apliktas ar Kopienas nodokli, pamatojoties uz Padomes Regulu Nr. 260/68. Pašreiz likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādu kārtību neparedz. Pašlaik saskaņā ar nodokļu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas tiek saņemtas no Latvijas kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām un Eiropas Savienības kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, tiek apliktas ar ienākuma nodokli atšķirīgi. Tādējādi, Latvijai kā ES dalībvalstij ir nepieciešams šo nodokļu režīmu vienādot. Ņemot vērā, ka 2004.gada 1.aprīlī spēkā stājās Biedrību un nodibinājumu likums un 2004.gada 1.oktobrī spēkā stājās Sabiedriskā labuma organizāciju likums ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā varētu tikt atbrīvotas no biedrību un nodibinājumu, t.sk., sabiedriskā labuma organizāciju izmaksātās stipendijas. Likums paredz, ka netiek aplikta ar nodokli palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no arodbiedrības vai no reliģiskās organizācijas. Pašlaik nav līdzīgas normas par sabiedriskā labuma organizāciju sniegto palīdzību. Viena no aktuālākajām problēmām iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma zemais apmērs pie proporcionālas – 25% likmes. Nepieciešamība optimizēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu jau tika apskatīta ar Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.380 apstiprinātajās Pamatnostādnēs nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā. Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas ES tiesību normas, kuras nosaka aizliegumu ierobežot ES noteikto pamatbrīvības, t.sk. pakalpojumu sniegšanas brīvību. Atbilstošo Eiropas Kopienu tiesas praksei, dalībvalstīm ir aizliegts izstrādāt vai saglabāt savās nacionālajās tiesībās tādas normas, kas ierobežo vai apgrūtina citās ES dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem sniegt pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī. Pašreiz likums neparedz vienādu attieksmi attiecībā pret ES dalībvalstīs reģistrēto privāto pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem. Šobrīd likumā nav dots regulējums ienākuma nodokļa piemērošanai izmaksām, ko fiziskā persona saņem no papildpensijas kapitāla, kas veidojies, izdarot iemaksas privāto pensiju fondu atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, tādēļ nepieciešams papildināt likumu ar attiecīgām normām. Latvijā noteiktais neapliekamā minimuma apmērs ir ļoti zems – 21 lats mēnesī jeb 252 lati gadā, un tas nav mainījies kopš 1997.gada. Tādējādi, ja salīdzina neapliekamā minimuma apmēra, inflācijas un minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņas laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam, redzams, ka, neapliekamajam minimumam samazinoties par 6,7%, inflācijas koeficients ir palielinājies par 50,7%, bet minimālās mēnešalgas apmērs šajā laika posmā ir pieaudzis 2,5 reizes. Tā kā neapliekamais minimums šajā laikā pretēji citiem rādītājiem ir samazinājies, nodokļa maksātāji arvien vairāk izmanto tiesības deklarēt attaisnotos izdevumus, kas samazina kopējo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. To, ka nepalielinot neapliekamo minimumu, notiek nodokļu sloga palielināšanās atspoguļo arī dati par vidējās bruto un neto darba samaksas izmaiņām laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam, kur redzams, ka bruto darba samaksas apmērs pieaug straujāk, nekā neto darba samaksa. Šajā laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējais slogs vidējā darba samaksā ir palielinājies no 18,9% līdz 28,6%. Ņemot vērā pašreizējo inflācijas pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga paaugstināšanos un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, situācija ir uzskatāma par neapmierinošu un prasa risinājumu. Uz nepieciešamību samazināt nodokļa daļu šo iedzīvotāju kategoriju bruto ienākumos ir norādīts arī Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas Nodarbinātības prioritātēm (Joint Assessment Paper) Eiropas Komisijas rekomendācija 2004.gada grozījumiem Vispārējās dalībvalstu un Kopienas ekonomiskās politikas vadlīnijās (laika periodam no 2003.-2005.gadam) [Commission recommendation on the 2004 update of the Broad Guidelines of the Economic Policies of the Member States and the Community (for the 2003 - 2005 period)]. Lai arī tiešo nodokļu uzlikšana un piemērošana Eiropas Savienībā tikpat kā netiek regulēta, tomēr fizisko personu ienākumu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli ir jāievēro, ka nedrīkst pastāvēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentus diskriminējoši noteikumi. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli ir risināmās problēmas, kas saistītas ar iespējamās tiešās vai netiešās diskriminācijas novēršanu attiecībā pret personām, kas ir citu ES dalībvalstu pavalstnieki, t.i., ar personu pārvietošanās brīvības nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kopienas Tiesas Šūmakera lietas (C-279/93) spriedumu (spriedums pasludināts 1995.gada 14.februārī) nosaka, ka, neskatoties uz dalībvalstu savstarpējo nodokļu konvenciju noteikumiem par fizisko personu ienākumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, dalībvalstu nodokļu likumiem jāparedz nerezidentiem no citām dalībvalstīm tiesības uz tādiem pašiem apliekamā ienākuma samazinājumiem, t.i., tiesības uz neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attaisnoto izdevumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma, kādas ir dotas rezidentiem, ja šie nerezidenti ekonomiski ir tādā pat situācijā kā rezidenti. Savukārt, ņemot vērā izdarītās izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nepieciešams noteikt bezpeļņas organizāciju, kas pārveidojas par kapitālsabiedrībām, rezerves fondā uzkrāto līdzekļu, kas reorganizējoties tiek ieskaitīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai rezervē aplikšanas kārtību ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, to izmaksu brīdī. 22.panta piemērošana šobrīd rada problēmas, jo, nosakot maksātāja apliekamo ienākumu, pastāv nosacījums, ka gada ienākuma deklarācijas, gada ienākumu deklarāciju precizējumu un papildu deklarāciju pieprasīšana ir iespējama tikai uzsākot pārbaudi. Tādējādi, mūsuprāt, būtu jāparedz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt minētās deklarācijas un saņemt paskaidrojumus no nodokļu maksātāja par izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem pirms pārbaudes uzsākšanas un tikai tad pieņemt lēmumu par nodokļu audita vai pārbaudes nepieciešamību. 2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Padomes Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem , kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (turpmāk – Direktīva). Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm, izdarot izmaiņas to iekšzemes normatīvajos aktos nodrošināt, ka katras dalībvalsts teritorijā izveidotie uzkrājumu ienākuma izmaksātāji iegūst nepieciešamo informāciju (identifikācijas un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma saņēmējiem – fiziskajām personām, kas ir citu dalībvalstu rezidenti, un iesniedz šo informāciju izmaksātāja dalībvalsts nodokļu administrācijai, kura, savukārt, to nodod tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kuras rezidents ir uzkrājumu ienākuma saņēmējs. Direktīva arī uzliek par pienākumu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumā, kad atsevišķas dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas ieviešot Direktīvu, ietur Direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – uzkrājumu nodokli. Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi likumā, lai Latvija nodrošinātu Direktīvas ieviešanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai nodrošinātu Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otrās daļas izpildi, likumprojekts paredz papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pantu ar jaunu 4.^1 daļu, kas nosaka, ka no aplikšanas ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojami ienākumi, kurus atbilstoši Padomes Regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes Regulu Nr.260/68. Likumprojekts paredz, ka ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, ko Latvijas fiziskās personas saņem no Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, tiek atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tāpat kā ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas tiek saņemtas no Latvijas kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām. Likumprojekts paredz, ka, lai stipendijas, kas izmaksātas no biedrības un nodibinājuma (t.sk., sabiedriskā labuma organizācijas), neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tām būtu jāpiemēro esošā kārtība – biedrībai un nodibinājumam Finanšu ministrijā būtu jāreģistrē stipendiju nolikums un šo biedrību vai nodibinājumu jāapstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likumprojekts paredz, ka ar nodokli netiks aplikta palīdzības summa gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas, budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas. Likumprojekts paredz, ka ar nodokli netiks aplikta kompensācija par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu denacionalizēto namu īrniekam, kurš namā dzīvojis līdz tā denacionalizēšanai. Lai neierobežotu un neapgrūtinātu ES dalībvalstīs reģistrēto sabiedrību pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, likumprojekts paredz nodokļu maksātājam tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos iemaksas, kas veiktas ES dalībvalstī reģistrētā privātajā pensijas fondā, un apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) veikti Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot likuma 8.pnata piektajā daļā noteiktos ierobežojumus. Likumprojekts paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attiecībā uz izmaksām no privātajos pensiju fondos. Lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku samazināšanos, kā arī nodrošinātu regulāru neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēra par apgādībā esošajām personām pārskatīšanu, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru, to pakāpeniski paaugstinot, kā arī noteiks nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām. Lai nodrošinātu brīvu personu kustības ierobežojumu novēršanu likumā, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesu praksi un ievērojot 1993.gada 21.decembra Eiropas Komisijas Rekomendāciju 94/79/EC par atsevišķu nerezidentu ienākumu, kas gūti citā dalībvalstī nevis, kurā viņš ir rezidents, aplikšanu ar nodokļiem, likumprojekts paredz attiecībā uz nerezidentiem, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Latvijā gūst vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, tiesības atskaitīt likuma 10.pantā noteiktos attaisnotos izdevumus un tiesības piemērot likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu, kā arī tiesības uz likuma 13.pantā noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem. Likumprojekts paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru vai nu ietur ienākuma izmaksātājs, vai arī atsevišķos gadījumos deklarē pats nodokļa maksātājs. Likumprojekts paredz atcelt likuma 22.panta nosacījumu, ka papildu deklarāciju var pieprasīt tikai uzsākot pārbaudi. Grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt papildu deklarāciju, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka maksātāja uzrādītie ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā un tikai pēc tās saņemšanas lemt par pārbaudes (audita) nepieciešamību. Lai Latvija nodrošinātu Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem ieviešanu, likumprojekts paredz kārtību kādā tiek novērsta nodokļu dubulta uzlikšana gadījumā, kad atsevišķas dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas ieviešot minēto direktīvu, ietur direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – uzkrājumu nodokli. Likumprojekts paredz mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 73 procenti tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27 procenti valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos, ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas rezultātā. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru, vienlaicīgi nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Sagaidāms, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību: 1. darbaspēka izmaksu samazināšanās veicinās jaunu darba vietu rašanos, kas savukārt samazinātu bezdarba līmeni valstī; 2. iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriņa līmeni it sevišķi ir iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni grupās.  Iedzīvotāji spēs savlaicīgi norēķināties ar pašvaldībām par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi neradot pašvaldībām zaudējumus; 3. „aplokšņu algās” izmaksātā ienākuma samazināšanās, veicinot godīgu konkurenci uzņēmumu starpā. Kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus. Tādējādi daļēji iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu samazinājums tiks daļēji kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājumu.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Neapliekamā minimuma palielināšanas rezultātā samazināsies darbaspēka izmaksas. Ar nodokli netiks aplikts nodokļa maksātāja ienākums no bezpeļņas organizācijas reorganizācijas brīdī, bet tikai tad, kad ienākums tiek saņemts. Tādējādi kapitālsabiedrība, kura pirms tam bijusi bezpeļņas organizācija, netiks aplikta ar ienākuma nodokli par bezpeļņas organizācijas darbības laikā gūtajiem ienākumiem.
3. Sociālo seku izvērtējums	Samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību segt nepieciešamos maksājumus (piem., komunālos maksājumus).
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Attiecībā uz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, paredzams neliels budžeta ieņēmumu palielinājums, taču tā kā šādu ienākumu gūšanai nav regulārs ienākumu raksturs un nav zināms iespējamais ienākuma guvēju skaits, tad precīzas summas nav iesējams prognozēt.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē-jais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2004	2005	2006	2007	2005-2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-18200,0	-36100,0	-59200,0	-65320,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-18200,0	-36100,0	-59200,0	-65320,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nav nepieciešams izdot jaunus normatīvos aktus.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums			1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Protokols par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm. Eiropas Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem [OJ L 157] Eiropas Kopienas Tiesas Shumacker lietas (C-279/93) spriedums [ECR, 1995] 1993.gada 21.decembra Eiropas Komisijas Rekomendāciju 94/79/EK par atsevišķu nerezidentu ienākumu, kas gūti citā dalībvalstī nevis, kurā viņš ir rezidents, aplikšanu ar nodokļiem, [OJ L 39] Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par Latvijas Nodarbinātības prioritātēm (Joint Assessment Paper) Eiropas Komisijas rekomendācija 2004.gada grozījumiem Vispārējās dalībvalstu un Kopienas ekonomiskās politikas vadlīnijās (laika periodam no 2003.-2005.gadam) [Commission recommendation on the 2004 update of the Broad Guidelines of the Economic Policies of the Member States and the Community (for the 2003 - 2005 period)] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 4.^1 daļa.	Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otrā daļa.			atbilst
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta piektās daļas 5. un 6.punkts	Eiropas Komisijas Rekomendācijas 94/79/EK par atsevišķu nerezidentu ienākumu, kas gūti citā dalībvalstī nevis, kurā viņš ir rezidents, aplikšanu ar nodokļiem 2.panta pirmā un otrā daļa			atbilst
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.panta otrā daļa.	Eiropas Komisijas Rekomendācijas 94/79/EK par atsevišķu nerezidentu ienākumu, kas gūti citā dalībvalstī nevis, kurā viņš ir rezidents, aplikšanu ar nodokļiem 2.panta pirmā un otrā daļa			atbilst
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta ceturtā daļa.	Eiropas Komisijas Rekomendācijas 94/79/EK par atsevišķu nerezidentu ienākumu, kas gūti citā dalībvalstī nevis, kurā viņš ir rezidents, aplikšanu ar nodokļiem 2.panta pirmā un otrā daļa			atbilst
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta piektā daļa.	Padomes Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem 14.panta otrā daļa			atbilst
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24.panta sestā daļa.	Padomes Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem 14.panta trešā daļa			atbilst
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Norādīja uz nepieciešamību paaugstināt neapliekamo minimumu straujāk, t.i., ar 2004.gadu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	E. Strazdiņa	M.Radeiko	G.Podniece

10.12.2004 13:50

2644

G.Podniece, 7095493

Guntra.Podniece@fm.gov.lv