Likumprojekts

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersanti" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt preambulas ceturto teikumu pēc vārdiem "pašvaldību aģentūrām" ar vārdiem "kā arī uz publiskajiem nodibinājumiem".

3. Izteikt terminu "finansēšanas plāns" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Finansēšanas plāns – budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu."

4. Izteikt 2.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā un 36.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus."

5. Papildināt 5.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu."

6. Papildināt 9.panta piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Savienības politiku instrumentam, lai īstenotu tādus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansētos intervences pasākumus, eksporta kompensācijas un tirgus pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem."

7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Klasifikācija

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dotu iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, Ministru kabinets nosaka:

1) budžetu (valsts budžeta un pašvaldību budžetu) ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikāciju;

2) valsts parāda klasifikāciju;

3) vispārējās valdības parāda un institucionālo sektoru klasifikāciju."

8. Izteikt 12.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību."

9. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas un pašvaldības līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ministru kabinets nosaka gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību."

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas no valsts budžeta asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites funkcijas un valsts parāda vadības funkcijas, kā arī pārvalda valsts fondētās pensijas un ir normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestāde."

11. 24.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "finanšu ministra" ar vārdiem "Ministru kabineta";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Finanšu ministra" ar vārdiem "Ministru kabineta";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (PHARE) un Eiropas Savienības politiku instrumenta (Kohēzijas fonda) līdzfinansēto projektu līdzekļu sadali projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī."

12. Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Budžeta iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus. Ministru kabinets izdod budžetu finanšu uzskaites noteikumus."

13. 30.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts budžeta iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldības sagatavo un iesniedz mēneša pārskatus par budžeta izpildi, finansēšanu, aizņēmumu un galvojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(7) Valsts budžeta iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz ceturkšņa pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā."

14. Izslēgt 34.panta trešajā daļā vārdus "finanšu ministra noteiktajā kārtībā".

15. Papildināt 35.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets apstiprina valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus."

16. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

izslēgt trešajā daļā vārdus "finanšu ministra noteiktajā kārtībā".

17. 37.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kā arī studiju un studējošo kreditēšanai sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis no attiecīgās ministrijas un izskatījis galvojuma sniegšanai nepieciešamo pamatojumu un saistības ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojuma saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

(2) Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.";

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus "uzņēmumie m un uzņēmējsabiedrībām" ar vārdu "komersantiem".

18. 43.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Finanšu ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Visas pašvaldību finansiālās darbības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek reģistrētas oficiālajā pašvaldību finanšu uzskaitē. Sastādāmie pārskati tiek iesniegti likumos noteiktajā kārtībā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

19. Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldības nodrošina pilnīgu aizņēmumu un galvojumu uzskaiti."

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"9. Šā likuma 11.panta 2.punkts ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim.

10. Šā likuma 11.panta 3.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

11. Līdz šā likuma 14.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 6.novembra noteikumi Nr.231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Līdz šā likuma 29.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi Nr.96 "Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

13. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.999 "Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

14. Likuma 5.panta devītajā daļā, 12.pantā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 29.panta otrajā daļā, 30.panta sestajā un septītajā daļā un 35.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 1.jūlijam.

15. Līdz šā likuma 37.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.179 "Kārtība, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

 „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1) Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem, tiek atmaksāti valsts budžetam. Lauksaimniecībā, atšķirībā no citām nozarēm, lielāko daļu no maksājumiem nosaka Latvijas pievienošanas līgums Eiropas Savienībai un ES KLP, kas nostiprināta ES regulās un rada dalībvalstīm tiešus pienākumus pret tās pilsoņiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ES fondu līdzekļu apsaimniekošanu, rodas ievērojamas grūtības, jo Latvijā esošā likumdošana finanšu vadības jomā ir nepietiekoši elastīga un apgrūtina operatīvu reaģēšanu uz Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem. Dalībvalstij ir jāveic attiecīgi pasākumi finanšu resursu pieejamības nodrošināšanai, lai operatīvi veiktu izdevumu finansēšanu. Lēmums par intervences pasākumu uzsākšanu tiek pieņemts EK atkarībā no tirgus cenu svārstībām pamatojoties uz ik nedēļas cenu ziņojumiem, līdz ar to noprognozēt izmaksas iepriekš ir ārkārtīgi sarežģīti. Dalībvalstīm ir jānodrošina operatīva intervences pasākumu finansēšana pēc lēmumu pieņemšanas EK. Līdzīga situācija veidojās arī ar eksporta atmaksu finansēšanu un pārējiem tirgus pasākumiem, kas izriet no ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem (piena un piena produktu tirdzniecības pasākumi, atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām). Eksporta atmaksas ir jānoavansē tai dalībvalstij, caur kuras ārējo robežpunktu notiek produkcijas eksports, neatkarīgi no tā vai eksportētājs ir konkrētās dalībvalsts uzņēmējs. Tādējādi, tām dalībvalstīm, kuru robežas veido ES ārējo robežu, ir jāsedz lielāks eksporta atmaksu īpatsvars un jāavansē lielāki nacionālo budžetu finanšu resursi. Šī problēma būs aktuāla arī Latvijai, kā ES ārējai robežai. Izmaksu nesavlaicīga veikšana vai maksājumu aizkavēšana izraisa soda sankcijas no ES puses. 2) Lai radītu tādus valsts rīcības instrumentus, kas mazina nepilnības valsts pārvaldes darbā un nostiprinātu konsitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī, 2002.gada 6.jūnijā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā ar 2003.gada 1.janvāri. Valsts pārvaldes iekārtas likums maina valsts pārvaldes jēgas izpratni, kā arī izpratni par iestāžu padotības noteikšanas sistēmu, pieprasot valsts pārvaldē nodrošināt hierarhisko saikni un realizēt to atbilstoši iestādes veicamajām funkcijām. 3) Valsts vārdā sniegtie galvojumi pēc būtības ir valsts atbalsta politikas instruments tautsaimniecības attīstības prioritārajām nozarēm. Nepieciešams noteikt, kādām jomām finanšu ministrs var sniegt valsts vārdā galvojumus gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Precizēts visā likumā teksts – vārdi „uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” aizstāti ar vārdu „komersanti” (attiecīgajā locījumā), tādējādi likumā lietotais termins atbildīs Komerclikumā lietotajam. 2. Papildināta likuma preambula, nosakot, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību noteikumi attiecas arī uz tādu institūciju, kura saņem valsts budžeta finansējumu un kuras juridiskais statuss ir publisks nodibinājums. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds. 3. Precizēts termins „finansēšanas plāns”, skaidrojot būtību – tas ir budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu. 4. Lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu saskaņā ar Satversmē noteikto un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normās paredzēto, ir precizēta 2.panta ceturtā daļa, nosakot izņēmuma gadījumus, kad Ministru kabinets neizdod normatīvos aktus attiecībā uz budžeta procesa izpildes nodrošināšanu. 5. Lai sakārtotu maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas kārtību (MK 30.11.2004. sēdes protokola Nr.68 63.§), papildināts 5.pants ar devīto daļu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu. 6. Papildināta 9.panta piektā daļa ar 7.punktu, nosakot, ka finanšu ministram tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu īstenošanai, kuri attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansēto intervences pasākumu, eksporta kompensāciju un tirgus pasākumu, kas izriet no ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem, īstenošanai. Minētā norma nodrošina elastīgu pieeju ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumentu finansēšanai – tādējādi, nodrošinot iespēju veikt KLP maksājumu izmaksas no valsts budžeta tūlīt pēc tam, kad pretendentam ir iestājušās tiesības saņemt attiecīgo maksājumu. 7. Lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu saskaņā ar Satversmē noteikto, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto, ir precizēts 11.pants, nosakot, ka Ministru kabinets izdod budžetu (valsts budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas klasifikāciju un valsts parāda klasifikāciju, kura ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim, vai vispārējās valdības parāda un institucionālo sektoru klasifikāciju – spēkā no 2006.gada 1.janvāra, kā arī cita veida klasifikācijas. 8. Lai nodrošinātu hierarhiskās saiknes ievērošanu un normatīvo aktu izdošanu saskaņā ar Satversmē noteikto, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto, ir precizēts 12.pants, nosakot, ka ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību. 9. Ar mērķi taupīt valsts budžeta līdzekļus mainīta 14.panta trešās daļas redakcija, nosakot, ka gada publiskos pārskatus publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, izslēdzot normu, ka tos publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. 10. 23.pants izteikts jaunā redakcijā, lai saskaņotu Likuma par budžeta un finanšu vadību normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. 11. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto, precizēta 24.panta otrā un trešā daļa, nosakot, ka Ministru kabinets izdod finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtību un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts kasē reģistrē budžeta finansētas institūcijas ilgtermiņa saistības. 12. Precizēta 24.panta ceturtā daļa, nosakot, ka finanšu ministrs veic valsts budžeta likumā noteikto ES pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (PHARE) un Eiropas politiku instrumenta (Kohēzijas fonds) līdzekļu sadali starp projektiem, izslēdzot normu, ka finanšu ministrs veic ES strukturālo fondu un citu līdzekļu sadali starp projektiem. Šāds grozījums nodrošinās elastīgu līdzekļu pārdali budžeta programmas ietvaros starp projektiem. Uzskaiti projektu līmenī nodrošinās ES fondu informatīvās sistēmas. 13. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto, precizēta 29.panta otrā daļa, nosakot, ka budžeta iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus, kā arī Ministru kabinets izdod budžetu finanšu uzskaites noteikumus. 14. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Ministru kabineta iekārtas likuma normās paredzēto, precizēta 30.panta otrā un trešā daļa, nosakot, ka budžeta iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 30.pants papildināts ar sesto un septīto daļu, nosakot, ka pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz mēneša pārskatus par budžeta izpildi, aizņēmumu un galvojumu apjomu, un valsts budžeta iestādes un pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz ceturkšņa pārskatus. 15. No 34.panta trešās daļas izslēgti vārdi “finanšu ministra noteiktajā kārtībā”, jo panta norma paredz tiesības budžeta izpildītājiem noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par dažādu līdzekļu ieguldīšanu, kas tiek veikta saskaņā ar Valsts kasei normatīvajos aktos noteiktu kompetenci un līdz ar to atsevišķas kārtības noteikšana nav nepieciešama. 16. Papildināta 35.panta trešā daļa, nosakot, ka Ministru kabinets apstiprina valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus. 17. Izslēgts 36.panta pirmās daļas 3.punkts, jo tas skar Valsts kases funkcijas, kas var tikt risinātas ar Finanšu ministrijas iekšējo normatīvo aktu. 18. Izslēgti 36.panta trešajā daļā vārdi “finanšu ministra noteiktajā kārtībā”, jo saskaņā ar MK 22.07.2002. sēdes protokolu Nr.41 speciālā budžeta statusu saglabā tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžets, kuram atsevišķas kārtības izstrādāšana nav lietderīga. 19. 37.pantā: - pirmā un otrā daļa izteikta jaunā redakcijā. Lai pilnveidotu galvojumu plānošanas mehānismu galvoto aizdevuma līdzekļu lietderīgai izmantošanai saskaņā ar paredzēto mērķi, ir noteikts ka galvojumi tiek sniegti tikai Valsts investīciju programmā iekļautiem projektiem, komercdarbības atbalsta programmām un studiju un studējošo kreditēšanai, tādējādi, nodrošinot atbalstāmā projekta atbilstību valdības, attiecīgo nozaru un reģionu attīstības stratēģijai. Noteikts, ka galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets; - trešajā daļā aizstāti vārdi „uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām” ar vārdu „komersantiem”. 20. Precizēta 43.panta pirmā daļa atbilstoši 11.pantā noteiktajam, ka Ministru kabinets nosaka pašvaldībām budžetu klasifikācijas. Savukārt, 43.panta otrā daļa precizēta, nosakot, ka visas pašvaldību finansiālās darbības atbilstoši 29.panta otrajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem par grāmatvedības uzskaiti tiek reģistrētas oficiālajā pašvaldību finanšu uzskaitē. Sastādāmie pārskati tiek iesniegti likumos, Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā saskaņā ar 30.pantā noteikto par gada pārskatiem. 21. Precizēta 45.panta otrā daļa, nosakot, ka pašvaldības nodrošina pilnīgu aizņēmumu un galvojumu uzskaiti.< /o:p> 22. Papildināti likuma pārejas noteikumi: - ar 9.punktu, kurā noteikts, ka 11.panta 2.punkts ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim; - ar 10.punktu, kurā noteikts, ka 11.panta 3.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī; - ar 11.punktu, kurā noteikts – līdz 14.panta trešajā daļā paredzēto MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 01.07.2005. piemērojami pašreiz spēkā esošie MK noteikumi; - ar 12.punktu, kurā noteikts – līdz 29.panta otrajā daļā paredzēto MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2005. piemērojami pašreiz spēkā esošie MK noteikumi; - ar 13.punktu, kurā noteikts – šā likuma 30.panta pirmajai un otrajai daļai piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.999 „Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība”; - ar 14.punktu, kurā līdz 01.07.2005. paredzēta jaunu Ministru kabinetu noteikumu pieņemšana - 5.panta devītajā daļā, 12. pantā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 29.panta otrajā daļā, 30.panta sestajā un septītajā daļā un 35.panta trešajā daļā; - ar 15.punktu, kurā noteikts - līdz 37.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 01.07.2004. piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.179 „Kārtība, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus”.

3. Cita informācija

_

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

_

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

_

_

_

_

_

6. Cita informācija

_

_

_

_

_

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ministru kabineta noteikumi: - par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu (5.pants devītā daļa) – līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu klasifikāciju (11.panta pirmais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par valdības funkciju klasifikāciju (11.panta pirmais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu ekonomisko klasifikāciju (11.panta pirmais punkts) – trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par budžetu finansēšanas klasifikāciju (11.panta pirmais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par institucionālo sektoru klasifikāciju (11.panta trešais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par valsts parāda klasifikāciju (11.panta otrais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par vispārējās valdības parāda klasifikāciju (11.panta trešais punkts) - trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas; - par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību (12.pants) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību (14.panta trešā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtību (24.panta otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par budžeta finansētu institūciju valsts ilgtermiņa saistību reģistrācijas kārtību (24.panta trešā daļa) – līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtību (29.panta otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem (29.panta otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par budžetu finanšu uzskaites noteikumiem (29.panta otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par kārtību kā valsts budžeta iestādes un pašvaldības iesniedz gada pārskatus (30.panta pirmā un otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par kārtību, kādā pašvaldības iesniedz mēneša pārskatus par budžeta izpildi, aizņēmumu un galvojumu apjomu (30.panta sestā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes un pašvaldības iesniedz ceturkšņa pārskatus (30.panta septītā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par valsts vērtspapīru izlaišanu (35.panta trešā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam; - par galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību (37.panta otrā daļa) - līdz 2005.gada 1.jūlijam.

2. Cita informācija

_

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Dalībvalsts statuss.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Savienības Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/99 par kopējas lauksaimniecības politikas finansēšanu. Eiropas Komisijas 1999. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām. Eiropas Padomes 1999.gada 17.maija regula (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju. Eiropas Komisijas 1999.gada 16.decembra regula (EK) Nr. 2771/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū Eiropas Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū. Eiropas Komisijas 1997. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2300/97 par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāievēro, ieviešot Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/97, kurā ir izstrādāti vispārējie noteikumi, kas jāievēro, piemērojot pasākumus medus ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai. Eiropas Padomes 1997. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1221/97, kurā ir izstrādāti vispārējie noteikumi, kas jāievēro, piemērojot pasākumus, lai uzlabotu medus ražošanu un tirdzniecību. Eiropas Padomes 1996.gada 28.oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju. Eiropas Komisijas 1997. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un palīdzības piešķiršanu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu lietošanai miltu konditorejas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā. Eiropas Komisijas 1999.gada 17.decembra regula (EK) Nr. 2799/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātas normas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai par atbalsta iešķiršanu barības vājpienam un sausā vājpiena pulverim un šāda sausā vājpiena pulvera tirdzniecībai. Eiropas Komisijas 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas palīdzību piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem. Eiropas Komisijas 1990. gada 20. februāra Regula (EEK) Nr. 429/90 par palīdzības piešķiršanu uzaicinājuma un konkursu veidā par to koncentrēto sviestu, kas ir paredzēts tiešam patēriņam Kopienā. Eiropas Padomes 1975.gada 29.oktobra regula (EK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopēju organizāciju. Eiropas Padomes 1966. gada 22. septembra Regula Nr. 136/66/EEC par eļļas un tauku tirgus kopēju organizāciju. Eiropas padomes 1975.gada 29.oktobra regula (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju. Eiropas Padomes 1992.gada 30.jūnija Regula (EEK) 1766/92 par kopējo graudaugu tirgus organizāciju. Eiropas Padomes 1995.gada 22.decembra Regula (EK) 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju. Eiropas Padomes 1996. gada 28. oktobra nolikums (EK) 2201/96 par kopīgu pārstrādātu augļu un dārzeņu produktu tirgu organizāciju. Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
_	_				_	_
5. Cita informācija					_
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informācijas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				_
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Kompetento institūciju lēmumi var tikt apstrīdēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				_

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
O.Spurdziņš	V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	M.Millere

2004.12.13. 12:36

2754

M.Millere

FM Budžeta departamenta

Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītāja vietniece

7095436; Maija.Millere@fm.gov.lv