M/U/T/TA-2992

Likumprojekts

 

Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu

 

1.pants. Saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu centrālās iestādes funkcijas Latvijā veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvalde.

 

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar

1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas

viltošanas apkarošanu 12.pantu” anotācija

 

 

I  Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

 

1939.gada 28.aprīlī Ministru kabinets pieņēma Likumu par pievienošanos Starptautiskai konvencijai par naudas viltošanas apkarošanu (turpmāk – konvencija). Ar šo likumu tika ratificēta 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskā konvencija par naudas viltošanas apkarošanu, kas stājās spēkā 1931.gada 22.februārī. Minētais likums ir zaudējis spēku, bet Latvijai konvencija ir saistoša saskaņā ar 1993.gada 5.janvāra Augstākās Padomes lēmumu „Par daudzpusējiem līgumiem, kurus Latvijas Republika ir ratificējusi vai kuriem pievienojusies līdz 1940.gadam”.

Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot ar naudas viltošanu saistītos noziedzīgos nodarījumus. Tajā noteikts, kādas darbības saistībā ar naudas viltošanu atzīstamas par noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī noteikta kārtība, kādā valstis caur centrālajām iestādēm sadarbojas naudas viltošanas novēršanas un apkarošanas gadījumos.

Ņemot vērā, ka vairākos Eiropas Savienības tiesību aktos (Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūcija par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu; Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.maija Ietvarlēmums par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu; Eiropas Savienības Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula Nr.1338/2001, ar ko nosaka pasākumus, kuri vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu; Eiropas Savienības Padomes 2001.gada 6.decembra lēmums par eiro aizsardzību pret viltošanu) paredzēta centrālo valsts iestāžu, kas noteiktas saskaņā ar konvencijas 12.pantu, sadarbība starp dalībvalstīm, Eiropolu un citām Eiropas Savienības institūcijām informācijas apmaiņas un citu pasākumu veikšanā, nepieciešams ar likumu noteikt kompetento iestādi atbilstoši konvencijas 12.pantam.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz noteikt iestādi, kas Latvijā veiks centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar konvencijas 12.pantu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar konvenciju centrālā iestāde veic izmeklēšanu naudas lietās, tad Latvijā centrālās iestādes funkcijas veiks Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvalde.  Konvencija paredz, ka centrālās iestādes savstarpēji apmainās ar savas valsts anulētiem naudas eksemplāriem un informāciju par jaunas naudas emisijām, naudas izņemšanu no aprites, viltotas naudas atklāšanas faktiem u.c. informāciju. Lai veicinātu sadarbību starp konvencijas dalībvalstu centrālajām iestādēm tiks rīkotas konferences, kurās piedalīsies emisijas banku un centrālo iestāžu pārstāvji.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II  Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III  Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2003

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu nesk ar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V  Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Atsauce uz konvenciju minēta vairākos Eiropas Savienības tiesību aktos: Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūcija par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu; Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.maija Ietvarlēmums par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu; Eiropas Savienības Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula Nr.1338/2001, ar ko nosaka pasākumus, kuri vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu; Eiropas Savienības Padomes 2001.gada 6.decembra lēmums par eiro aizsardzību pret viltošanu. Šajos tiesību aktos ir paredzēta centrālo valsts iestāžu, kas noteiktas saskaņā ar konvencijas 12.pantu, sadarbība starp dalībvalstīm, Eiropolu un citām Eiropas Savienības institūcijām informācijas apmaiņas un citu pasākumu veikšanā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem      starptautiskajiem līgumiem.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar 1993.gada 5.janvāra Augstākās Padomes lēmumu „Par daudzpusējiem līgumiem, kurus Latvijas Republika ir ratificējusi vai kuriem pievienojusies līdz 1940.gadam” Latvijai konvencija ir saistoša, Latvijai ir jānodrošina tās īstenošana, tāpēc nepieciešams noteikt centrālo iestādi, kas veiks konvencijā paredzētās funkcijas.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI  Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII  Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Saskaņā ar konvencijas 12.pantu Latvijā centrālās iestādes funkcijas veiks Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvalde.

Normatīvais akts tiks īstenots esošo resursu ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Iekšlietu ministrs                                                      Ē. Jēkabsons

 

 

 

 

 

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

J. Rekšņa

M. Rāzna

T. Stragova

L. Ozola

 

 

 

 

 

13.11.2004. 11:35

1188

L. Ozola

7219584 lasma.ozola@iem.gov.lv