Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

trešajam lasījumam

Politisko partiju likums

(reģ. nr. 1027)

 

< td width=85 colspan=3 valign=top style='width:63.8pt;border-top:none; border-left:none;border-bottom:solid windowtext .5pt;border-right:solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt:solid windowtext .5pt;mso-border-left-alt:solid windowtext .5pt; padding:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt'>

 

Otrā lasījuma redakcija

(dok. nr. 5041)

 

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam
(111)

Komisijasatzinums

Komisijas atbalstītā

trešā  lasījuma redakcija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

     Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju (turpmāk - partija) un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

      Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju (turpmāk - partija) un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

 

2.pants. Partijas un partiju apvienības jēdziens

(1) Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

 (2) Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas partijas uz mērķu kopības pamata šajā likumā noteiktajā kārtībā var nodibināt partiju apvienību. Uz partiju apvienībām attiecināmi šā likuma noteikumi par partijām, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 2.panta otro daļu ar jaunu  otro teikumu šādā redakcijā:

“Partija vienlaikus var atrasties tikai vienā partiju apvienībā.”

un uzskatīt līdzšinējo 2.teikumu par trešo teikumu;

           

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

precizētā redakcijā

2.pants. Partijas un partiju apvienības jēdziens

(1) Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

         (2) Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas partijas uz mērķu kopības pamata šajā likumā noteiktajā kārtībā var nodibināt partiju apvienību. Partija vienlaikus var būt tikai vienā reģistrētā partiju apvienībā. Uz partiju apvienībām attiecināmi šā likuma noteikumi par partijām, ciktāl  tas nenosaka citādi.

3.pants. Partijas tiesiskais statuss

Partija iegūst juridiskās personas statusu pēc tās ierakstīšanas politisko partiju reģistrā (turpmāk- partiju reģistrs).

 

 

2.

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.pantā vārdus “pēc tās ierakstīšanas” ar vārdiem “ar tās ierakstīšanu”.

 

Atbalstīts

3.pants. Partijas tiesiskais statuss

Partija iegūst juridiskās personas statusu ar  tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā (turpmāk- partiju reģistrs).

 

4.pants. Partijas atbildības norobežošana

(1) Partija par savām saistībām atbild ar visu partijas mantu.

 

(2) Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

4.

Juridiskais birojs

Papildināt 4. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Partiju apvienība neatbild par to veidojošo partiju saistībām. Partiju apvienību veidojošās partijas neatbild par partiju apvienības saistībām.”;

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 4. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja likumā nav noteikts citādi, partiju apvienība neatbild par to veidojošo partiju saistībām un partiju apvienību veidojošās partijas neatbild par partiju apvienības saistībām.”

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr.4

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4.pants. Partijas atbildības norobežošana

(1) Partija par savām saistībām atbild ar visu partijas mantu.

 

(2) Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

 

(3) Ja likumā nav noteikts citādi, partiju apvienība neatbild par to veidojošo partiju saistībām un partiju apvienību veidojošās partijas neatbild par partiju apvienības saistībām.

5.pants. Partijas juridiskā adrese

(1) Partijas juridiskā adrese ir partiju reģistrā norādītā adrese.

 

(2) Ja partijai tiek nosūtīti dokumenti, ziņas vai cita korespondence uz partiju reģistrā norādīto juridisko adresi, uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septiņu dienu laikā pēc nosūtīšanas, ja nosūtītājs var pierādīt to, ka ir nosūtījis attiecīgo korespondenci.

 

 

 

5.pants. Partijas juridiskā adrese

(1) Partijas juridiskā adrese ir partiju reģistrā norādītā adrese.

 

(2) Ja partijai tiek nosūtīti dokumenti, ziņas vai cita korespondence uz partiju reģistrā norādīto juridisko adresi, uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septiņu dienu laikā pēc nosūtīšanas, ja nosūtītājs var pierādīt to, ka ir nosūtījis attiecīgo korespondenci.

 

 

6.pants. Partijas nosaukums un simbolika

 

(1) Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partiju vai partiju apvienību nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas. Agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumam jāatbilst valsts valodas prasībām.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Partiju apvienības nosaukumā, nosaukuma saīsinājumā un simbolikā var iekļaut to veidojošo partiju nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

      1) ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;

      2) sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kura atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

 

 (4) Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

    

 (5)Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

  

 (6) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts un pašvaldību simboliku.

    

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (7) Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot attiecīgo nosaukumu, kā arī celt prasību tiesā, lai tas atlīdzina partijai ar tās nosaukuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus. 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 6.panta pirmās daļas pirmo teikumu ar  vārdiem “vai biedrības vai nodibinājuma nosaukuma”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus “kad partijas apvieno vai pārveido par biedrību” ar vārdiem “kad partijas reorganizējot apvieno vai pārveido par biedrību”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 6. panta pirmo  daļu šādā redakcijā:

„Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partijas vai partiju apvienības nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas reorganizējot apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumu veido atbilstoši valsts valodas prasībām.

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(3) Ja visas partiju apvienībā ietilpstošās partijas reorganizējoties apvienojas un izveido vienu partiju, var izmantot attiecīgās partiju apvienības nosaukumu.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 6. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja visas partiju apvienībā ietilpstošās partijas reorganizējoties apvienojas un izveido vienu partiju, var pārņemt attiecīgās partiju apvienības nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izslēgt 6.panta ceturtajā daļā vārdus “vai latīņu”.

 

Juridiskais birojs

Izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs

D. Šēnbergs

Papildināt 6. panta sesto daļu ar diviem jauniem teikumiem šādā redakcijā:

“Partijas nosaukums nedrīkst sakrist ar citas Latvijas Republikā reģistrētas atvasinātas publiskas personas vai juridiskas personas nosaukumu, vai arī likvidētas Latvijas Republikā iepriekš reģistrētas juridiskas personas nosaukumu. Partijas nosaukumā nedrīkst būt ietverti Latvijas Republikas Satversmē noteikto institūciju nosaukumi un to daļas.”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 6. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Partija, kuras tiesības ir prettiesiski aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot attiecīgo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kā arī celt prasību tiesā, lai aizskārējs atlīdzina partijai ar tās nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu)”

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 Izteikt 6. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot attiecīgo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku un lai atlīdzina partijai ar tās nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus (kaitējumu).”

 

 

 

Atbalstīts priekšlik. nr. 7

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr. 7

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr.9

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts daļēji, priekšlik. nr.14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

6.pants. Partijas nosaukums un simbolika

(1) Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partijas vai partiju apvienības nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas reorganizējot apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumu veido atbilstoši valsts valodas prasībām.

 

 

 

 

 

 

(2) Partiju apvienības nosaukumā, nosaukuma saīsinājumā un simbolikā var iekļaut to veidojošo partiju nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Ja visas partiju apvienībā ietilpstošās partijas reorganizējoties apvienojas un izveido vienu partiju, var pārņemt attiecīgās partiju apvienības nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

 

(4) Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

      1) ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;

      2) sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kura atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

 

(5) Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu alfabēta burti.

    

 (6) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

 

(7) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(8) Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot attiecīgo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku un lai atlīdzina partijai ar tās nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus (kaitējumu).

7.pants. Partijas publiskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, partijai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

 

(2) Šajā nolūkā var:

   1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

   2) izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;

    3) organizēt sapulces, gājienus un piketus;

   4) uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām partijām;

   5) veikt pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju;

    6) veikt citu publisko darbību.

 

(3) Partijām aizliegts pildīt valsts pārvaldes funkcijas.

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 7. panta  otrajā daļā vārdu “tā” ar vārdu “partija”.

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7. panta trešo daļu ar vārdiem „un uzdevumus”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

7.pants. Partijas publiskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, partijai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

 

(2) Šajā nolūkā partija  var:

   1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

   2) izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;

    3) organizēt sapulces, gājienus un piketus;

   4) uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām partijām;

   5) veikt pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju;

    6) veikt citu publisko darbību.

 

(3) Partijām aizliegts pildīt valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus.

 

 

8.pants. Partijas saimnieciskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, partija ir tiesīga savā vārdā veikt atklātu saimniecisko darbību, kurai nav peļņas gūšanas rakstura un nolūka.

 

(2) Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Ienākumus, kas gūti  partijas veiktās darbības rezultātā, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai dibinātājiem.

 

(3) Partija atturas no jebkuras rīcības, kas tiešā vai apslēptā veidā ir vērsta pret partiju finansiālās darbības atklātību un normatīvajos aktos noteiktajiem partiju finansēšanas ierobežojumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 8. panta trešajā daļā vārdu ”jebkuras”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

8.pants. Partijas saimnieciskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, partija ir tiesīga savā vārdā veikt atklātu saimniecisko darbību, kurai nav peļņas gūšanas rakstura un nolūka.

 

(2) Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Ienākumus, kas gūti  partijas veiktās darbības rezultātā, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai dibinātājiem.

 

(3) Partija atturas no rīcības, kas tiešā vai apslēptā veidā ir vērsta pret partiju finansiālās darbības atklātību un normatīvajos aktos noteiktajiem partiju finansēšanas ierobežojumiem.

 

9.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības< /b>

 

Partijām ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

 

18.

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 9. pantu aiz vārdiem “militarizētas vienības”, “kā arī apstiprināt un lietot militarizētu formu (apģērbu)”.

 

 

Nav atbalstīts

9.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

 

Partijām ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

 

 

10.pants. Partiju darbības atklātums

 

(1) Partiju institūciju sēdēs var piedalīties jebkurš attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var piedalīties partiju augstāko lēmējinstitūciju (kopsapulču, kongresu vai konferenču) sēdēs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Partiju biedri un plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partiju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

Juridiskais birojs

Izteikt  10. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Partijas institūciju sēdēs var piedalīties ikviens attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi.”

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt partijas augstāko lēmējinstitūciju (biedru sapulču vai pārstāvju sapulču) sēdēs.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var būt klāt partijas augstāko lēmējinstitūciju (biedru sapulču vai pārstāvju sapulču ) sēdēs.

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 10. panta trešajā daļā vārdu “amatpersonu” ar vārdu “institūciju”.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Partijas biedri un masu informācijas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar attiecīgās partijas un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.”;

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Partijas biedri un plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partijas, tās institūciju un amatpersonu  pieņemtajiem lēmumiem.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik. nr. 21

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik. nr. 24

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik. nr. 24

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

10.pants. Partiju darbības atklātums

 

(1) Partijas institūciju sēdēs var piedalīties ikviens attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var būt klāt partijas augstāko lēmējinstitūciju (biedru sapulču vai pārstāvju sapulču ) sēdēs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Partijas biedri un plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partijas, tās institūciju un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

11.pants. Partiju finansēšana

    

     Partiju finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums.

 

25.

 

 

 

26.

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 11. pantu aiz vārda “kārtību” ar vārdiem “un apmēru”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

 “Partiju finansēšanas noteikumus reglamentē īpašs likums.”

 

 

Nav

atbalstīts

 

 

Atbalstīts

11.pants. Partiju finansēšana

     

    Partiju finansēšanas noteikumus reglamentē īpašs likums. 

II nodaļa. Partijas un partiju apvienības dibināšana

 

 

 

 

 

II nodaļa. Partijas un partiju apvienības dibināšana

 

12.pants. Dibinātāji

 

(1) Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi.

 

(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

 

(3) Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas. Partiju apvienībai aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Sokolovskis

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.”

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.pants. Dibinātāji

 

(1) Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi.

 

(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

 

(3) Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas. Partiju apvienībai aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

13.pants. Lēmums par partijas dibināšanu

 

(1) Lai dibinātu partiju, personām, kas apvienojas partijā, jāpieņem lēmums par partijas dibināšanu, jāapstiprina partijas programma, statūti un jāievēlē valde, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:

     1) partijas nosaukumu;

     2) partijas darbības mērķi;

     3) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tiem ir        vienojušies;

     4) pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus, dibināšanas lēmumu un pieteikumu reģistra iestādei;

     5) citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

 

 

 

 

(3) Lēmumā par partiju apvienības dibināšanu norāda šā panta otrās daļas 1.,2.,3. un 5. punktā minētās ziņas.

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 13. panta  pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai dibinātu partiju, vismaz 200 personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu, statūtus un ievēlē valdi, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt 13. panta  pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.”;

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 13. panta  pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi  un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) visu dibinātāju pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu reģistra iestādei;”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 13. panta otrās daļas 4. punktu aiz vārda “pieteikumu” ar vārdu “partiju”.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dibinātāju sapulces lēmumu ieraksta dibinātāju sapulces protokolā par partijas dibināšanu, kurā norāda dibinātāju skaitu, kas piedalās dibinātāju sapulcē un pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmums. Dibinātāju sapulces protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik. nr. 30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik. nr. 30

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.pants. Lēmums par partijas dibināšanu

 

 (1) Lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi  un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:

     1) partijas nosaukumu;

     2) partijas darbības mērķi;

     3) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tiem ir        vienojušies;

     4) visu dibinātāju pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu partiju  reģistra iestādei;

     5) citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

 

 

(3) Lēmumā par partiju apvienības dibināšanu norāda šā panta otrās daļas 1.,2.,3. un 5. punktā minētās ziņas.

 

 

(4) Dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu ieraksta dibinātāju sapulces protokolā, kurā norāda dibinātāju skaitu, kas piedalās dibinātāju sapulcē un pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus. Dibinātāju sapulces protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

 

14.pants. Partijas statūti

(1) Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.

 

(2) Partijas statūtos norāda:

    1) partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

    2) partijas simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

    3) partijas darbības mērķus, uzdevumus un metodes;

    4) partijas darbības termiņu (ja partija tiek nodibināta uz laiku);

      5) biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību;

    6) biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

     7) biedru tiesības un pienākumus;

     8) kārtību, kādā var veidot  partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumus;

      9) biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību;

    10) valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

   

 

 

 

 

     11) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;

   12) kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;

    13) biedriem piemērojamos disciplinārsodus (ja tādi paredzēti), to piemērošanas priekšnoteikumus un kārtību;

     14) kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

        15) statūtu apstiprināšanas datumu.

 

(3) Partiju apvienības statūtos norāda:

    1) šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 10. 11.,  12.,14. un 15. punktā minētās ziņas;

     2) apvienību veidojošo partiju savstarpējās tiesības un pienākumus;

    3) kārtību, kādā partijas iestājas partiju apvienībā un  izstājas no tās, iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus.

 

(4) Partijas statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

 

 

(5) Partijas statūtus paraksta vismaz divi dibinātāju (partijas biedru sapulces) pilnvaroti pārstāvji. Partiju apvienības statūtus paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās partijas pilnvarots pārstāvis.    

     

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 14. panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) partijas darbības termiņu, ja partija tiek dibināta uz laiku;”;

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 14. panta otrās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

“10) valdes uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci un pilnvaru termiņu, valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, kā arī valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izslēgt 14.panta otrās daļas 10.punktā vārdus “valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apvienību veidojošās partijas un to savstarpējās tiesības un pienākumus”;

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 14.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Partijas statūtus paraksta vismaz divi no dibinātāju vai biedru vidus pilnvaroti pārstāvji.”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 14. panta piekto daļu aiz vārda “ietilpstošās” ar vārdu “dibinātājas”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 14.panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina  attiecīgo personu pilnvarojumu.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 14.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Partijas statūtus paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Partiju apvienības statūtus paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina  attiecīgo personu pilnvarojumu.”

   

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 14.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Statūtu grozījumus piesaka partiju reģistra iestādei, pievienojot biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji priekšlik. nr. 41

 

 

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr. 41

 

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr. 41

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

skatīt

19. panta jauno otro daļu

(priekšlik. nr. 50)

14.pants. Partijas statūti

(1) Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.

 

(2) Partijas statūtos norāda:

    1) partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

    2) partijas simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

    3) partijas darbības mērķi, uzdevumus un metodes;

    4) partijas darbības termiņu, ja partija tiek dibināta uz laiku;

     5) biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību;

    6) biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

     7) biedru tiesības un pienākumus;

     8) kārtību, kādā var veidot  partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumus;

      9) biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību;

    10) valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

    11) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;

  

 

 

 

 

    12) kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;

    13) biedriem piemērojamos disciplinārsodus (ja tādi paredzēti), to piemērošanas priekšnoteikumus un kārtību;

      14) kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

        15) statūtu apstiprināšanas datumu.

 

(3) Partiju apvienības statūtos norāda:

    1) šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 10., 11.,  12.,14. un 15. punktā minētās ziņas;

     2) apvienību veidojošās partijas un to savstarpējās tiesības un pienākumus;

    3) kārtību, kādā partijas iestājas partiju apvienībā un  izstājas no tās, iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus.

 

(4) Partijas statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Partijas statūtus paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Partiju apvienības statūtus paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina  attiecīgo personu pilnvarojumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III nodaļa. Partijas reģistrācija

 

15.pants. Partiju reģistrs

(1) Partiju reģistrā ieraksta ziņas par partijām.

 

(2) Partiju reģistru izveido un uztur ar likumu pilnvarota valsts iestāde (turpmāk – partiju reģistra iestāde).

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Partiju reģistru izveido un uztur partiju reģistra iestāde.”

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

III nodaļa. Partijas reģistrācija
 
15.pants. Partiju reģistrs

(1) Partiju reģistrā ieraksta ziņas par partijām.

 

(2) Partiju reģistru izveido un uztur partiju reģistra iestāde.

 

16.pants. Pieteikums par partijas ierakstīšanu reģistrā

(1) Partijas dibinātāju (partiju apvienību veidojošo partiju) pilnvaroti pārstāvji triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas (partiju apvienības) dibināšanu iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Pieteikumā par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā nenorāda šā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā minētās ziņas.

 

 

(2) Pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

      1) lēmumu par partijas dibināšanu;

      2) partijas programmu;

       3) ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un  pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecinātam attiecīgā dibinātāja parakstam;

    4) partijas statūtus;

    5) partijas valdes locekļu sarakstu;

    6) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

(3) Pieteikumam par partiju apvienības  ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

     1) šā panta otrās daļas 2., 4., 5. un 6. punktā minētos dokumentus;

     2) katras partiju apvienību veidojošās partijas biedru sapulces lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā;

     3) partiju sapulces lēmumu par partiju apvienības dibināšanu.

 

(4) Pieteikumu paraksta vismaz divi dibinātāju pilnvaroti pārstāvji. Pieteikumu par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās partijas pilnvarots pārstāvis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 16.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) partijas valdes locekļu sarakstu, kuru paraksta ievēlētie valdes locekļi;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 16.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pieteikumu paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji.”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 16. panta ceturto daļu aiz vārda “ietilpstošās” ar vārdu “dibinātājas”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 16.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina  attiecīgo personu pilnvarojumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

16.pants. Pieteikums par partijas ierakstīšanu reģistrā

(1) Partijas dibinātāju (partiju apvienību veidojošo partiju) pilnvaroti pārstāvji triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas (partiju apvienības) dibināšanu iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Pieteikumā par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā nenorāda šā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā minētās ziņas.

 

 

(2) Pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

      1) lēmumu par partijas dibināšanu;

      2) partijas programmu;

       3) ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un  pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts;

    4) partijas statūtus;

     5) partijas valdes locekļu sarakstu;

     6) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

(3) Pieteikumam par partiju apvienības  ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

     1) šā panta otrās daļas 2., 4., 5. un 6. punktā minētos dokumentus;

     2) katras partiju apvienību veidojošās partijas biedru sapulces lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā;

     3) partiju sapulces lēmumu par partiju apvienības dibināšanu.

 

(4) Pieteikumu paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Pieteikumu par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina  attiecīgo personu pilnvarojumu.

 

17.pants. Partiju reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar partiju reģistra ierakstiem un partiju reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

 

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no partiju reģistra, kā arī partiju reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju (tajā skaitā iesniegtās ziņas par partijas dibinātājiem). Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar partiju reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

 

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma partiju reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka partiju reģistra ierakstā nav izdarīti grozījumi, vai par to, ka partiju reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.pants. Partiju reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar partiju reģistra ierakstiem un partiju reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

 

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no partiju reģistra, kā arī partiju reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju (tajā skaitā iesniegtās ziņas par partijas dibinātājiem). Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar partiju reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

 

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma partiju reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka partiju reģistra ierakstā nav izdarīti grozījumi, vai par to, ka partiju reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

 

18.pants. Partiju reģistra ziņas

(1) Partiju reģistrā norāda:

     1) partijas nosaukumu;

     2) partijas juridisko adresi;

     3) partijas darbības mērķi;

      4) partijas teritoriālās struktūrvienības, ja tādas ir;

     5) datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu;

      6) valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi;

      7) partijas darbības termiņu, ja partija dibināta uz laiku;

    8) ziņas par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības apturēšanu vai izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

    9) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu;

  10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;

 11) ieraksta izdarīšanas datumu;

 12) citas ziņas, ja to paredz  likums.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6. un 7.punktā norādītās ziņas, izņemot personas kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6. un 7.punktā norādītās ziņas un izmaiņas tajās, izņemot personas kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis."

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā

Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 9. un 10.punktā norādītās ziņas un izmaiņas tajās, izņemot personas kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr. 49

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

18.pants. Partiju reģistra ziņas

(1) Partiju reģistrā norāda:

     1) partijas nosaukumu;

     2) partijas juridisko adresi;

     3) partijas darbības mērķi;

       4) partijas teritoriālās struktūrvienības, ja tādas ir;

      5) datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu;

       6) valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi;

       7) partijas darbības termiņu, ja partija dibināta uz laiku;

       8) ziņas par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības apturēšanu vai izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

     9) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu;

   10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;

  11) ieraksta izdarīšanas datumu;

  12) citas ziņas, ja to paredz likums.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 9. un 10. punktā norādītās ziņas un izmaiņas tajās, izņemot personas kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

19.pants. Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

 

(1) Partiju reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā un tā grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Partiju reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu, notariāli apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Partijas, izņemot partiju apvienības, līdz kārtējā kalendārā gada 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

 

 

(3) Partiju reģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā, ja, pamatojoties uz tiem, ir izdarīts ieraksts partiju reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 19.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(2) Piesakot statūtu grozījumus partiju reģistra iestādei, pievieno biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.”

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(4) daļa

 

19.pants. Partiju reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

 

(1) Partiju reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā un tā grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Partiju reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu, notariāli apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

 

(2) Piesakot statūtu grozījumus partiju reģistra iestādei, pievieno biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

 

 

(3) Partijas, izņemot partiju apvienības, līdz kārtējā kalendārā gada 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

 

 

 

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā.

20.pants. Ieraksta izdarīšana partiju reģistrā

 

(1) Ieraksts partiju reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz pieteikumu vai tiesas nolēmumu. Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes  amatpersona pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

 

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

      1) izstrādājot partijas statūtus vai izvēloties tās nosaukumu, nav ievērotas šā likuma prasības;

     2) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

      3) iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti partiju reģistrā vai grozījumi partijas reģistrēšanai iesniegtajos dokumentos, neatbilst likuma prasībām.

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā partiju reģistra iestādes  amatpersona pieņem, ja:

  1) partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem;

   2) pārkāpta šajā likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība;

  3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti lēmumā norādītie trūkumi.

 

 (5) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu

jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

 

 

 

(6) Partiju reģistra iestādes  amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

 

(7) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt partiju reģistra iestādes amatpersonas lēmumu administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

(8) Ieraksts partiju reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 20. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ierakstu partiju reģistrā izdara, pamatojoties uz attiecīgās partijas pieteikumu vai tiesas nolēmumu”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdus “septiņu dienu” ar vārdiem “septiņu darbdienu” un vārdus “partijas ierakstīšanu” ar vārdiem “ierakstu izdarīšanu”.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 20. panta trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) partijas statūtos vai nosaukumā (nosaukuma saīsinājumā, simbolikā) nav ievērotas šā likuma prasības”.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 20. panta trešās daļas 2. punktu aiz vārda “visi” ar vārdu “šajā”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

2) dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai citas formas prasības neatbilst normatīvajiem aktiem, vai arī ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

3) pārbaudot 6.pantā esošos apstākļus, partijas nosaukums nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma vai tā saīsinājuma, vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu;

4) partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 20. panta trešo daļu  šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

2) dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu  noformēšanas prasībām;

3) ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

4) pārbaudot šā likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas, vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām;

5) partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.”

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt  20. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdu „šajā”.

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 20. panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu pamato.”

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Aizstāt 20.panta sestajā daļā vārdus “triju dienu” ar vārdiem   “piecu darbdienu”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav

atbalstīts

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts  priekšlik. nr. 57

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

20.pants. Ieraksta izdarīšana partiju reģistrā

 

(1) Ierakstu partiju reģistrā izdara, pamatojoties uz attiecīgās partijas pieteikumu vai tiesas nolēmumu. Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes  amatpersona pieņem septiņu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ierakstu izdarīšanu partiju reģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

         1) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

          2) dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu  noformēšanas prasībām;

          3) ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

         4) pārbaudot šā likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas, vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām;

          5) partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā partiju reģistra iestādes  amatpersona pieņem, ja:

  1) partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

   2) pārkāpta likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība;

  3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti šajā lēmumā norādītie trūkumi.

 

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu pamato. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

 

 

 

 

(6) Partiju reģistra iestādes  amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

 

(7) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt partiju reģistra iestādes amatpersonas lēmumu administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 (8) Ieraksts partiju reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

 

 

21.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc partijas ierakstīšanas partiju reģistrā partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz partijas reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina partiju reģistra iestādes  amatpersona.

 

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:

       1) nosaukumu;

       2) reģistrācijas numuru;

       3) reģistrācijas vietu;

       4) reģistrācijas datumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 21. panta otro daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

„2) organizācijas formu (partija vai partiju apvienība);”

 

  un mainīt nākamo punktu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.pants. Reģistrācijas apliecība

 

(1) Pēc partijas ierakstīšanas partiju reģistrā partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz partijas reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina partiju reģistra iestādes  amatpersona.

 

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:

       1) nosaukumu;

       2) organizācijas formu (partija vai partiju apvienība);

       3) reģistrācijas numuru;

       4) reģistrācijas vietu;

       5) reģistrācijas datumu.

 

 

 

 

22.pants. Partijas izslēgšana no partiju reģistra

         Partiju izslēdz no partiju reģistra, pamatojoties uz:

      1) partijas likvidatora pieteikumu;

      

      2) maksātnespējīgās partijas administratora pieteikumu;

     

     3) partijas pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu vai partijas  reorganizāciju;

    

 

    4) tiesas nolēmumu.

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

64.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt projekta 22.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pieteikumu par partijas likvidāciju;”

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 22.panta 3.punktā vārdus “partijas darbības izbeigšanu”;

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pieteikumu par partijas reorganizāciju;”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

22.pants. Partijas izslēgšana no partiju reģistra

           

    Partiju izslēdz no partiju reģistra, pamatojoties uz:

     1) pieteikumu par partijas likvidāciju;

    

     2) maksātnespējīgās partijas administratora pieteikumu;

     

     3) pieteikumu par partijas  reorganizāciju;

      

     4) tiesas nolēmumu.

 

23.pants. Valsts nodeva

(1) Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus.

     

 

 

(2) Par partiju reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai  kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva partiju reģistra iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

 

 

(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, par reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu saistītos izdevumus.

 

 

65.

Juridiskais birojs

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbalstīts

23.pants. Valsts nodeva

 

(1) Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(2) Par partiju reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai  kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva partiju reģistra iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

 

 

(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, par reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu saistītos izdevumus.

 

 

 

24.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

        
        Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti partiju reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami partiju reģistra iestādei 14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

24.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

        
        Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti partiju reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami partiju reģistra iestādei 14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
25.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu
       
      Par nepatiesu ziņu sniegšanu partiju reģistra iestādei attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.
 

 

 

 

25.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu
       
       Par nepatiesu ziņu sniegšanu partiju  reģistra iestādei  attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

 

IV nodaļa. Partijas biedri

 

 

 

 

 

26.pants. Partijas biedri

(1) Par partijas biedriem var būt personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, un kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Šis nosacījums attiecas uz personām, kuras partijā iestājas individuāli, ievērojot partijas statūtus. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

 

(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

 

(4) Partiju apvienības biedri ir apvienību veidojošo partiju biedri.

 

 

66.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

70.

 

 

 

 

 

Deputāts J. Sokolovskis

Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par partijas biedriem var būt personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, un kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Šis nosacījums attiecas uz personām, kuras partijā iestājas individuāli, ievērojot partijas statūtus.”

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 26. panta  pirmās daļas otro teikumu.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, Latvijā dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, kuri partijā iestājušies individuāli partijas statūtos noteiktajā kārtībā. Šīs personas vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedri”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija   

Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.”

 

Deputāts J. Sokolovskis

Izteikt 26. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

priekšlik. nr. 69

 

 

Atbalstīts

daļēji

priekšlik.

nr. 69

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

IV nodaļa. Partijas biedri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.pants. Partijas biedri

 

(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.

 

 

 

(2) Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

 

(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

 

(4) Partiju apvienības biedri ir apvienību veidojošo partiju biedri.

 

27.pants. Partijas biedru reģistrs

         (1) Partijas (izņemot partiju apvienības) ved partijas biedru reģistru, kurā ieraksta partijas biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonību un deklarētās dzīvesvietas adresi.

       

     (2) Sākotnējie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no partijas reģistrācijas dienas.

      

 (3) Turpmākie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajās ziņās.

      

    (4) Ierakstu partijas  biedru reģistrā veic partijas valdes pilnvarota persona.

 

    (5) Ar partijas biedru reģistru ir tiesīgi iepazīties partijas biedri, kā arī zvērināts revidents un likumā  noteiktās iestādes.

      

(6) Partijas biedru vārds un uzvārds ir publiska informācija, un ar to var iepazīties ikviens.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 27.panta sestajā daļā vārdu “publiska” ar vārdu “vispārpieejama”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

27.pants. Partijas biedru reģistrs

         (1) Partijas (izņemot partiju apvienības) ved partijas biedru reģistru, kurā ieraksta partijas biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonību un deklarētās dzīvesvietas adresi.

       

     (2) Sākotnējie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no partijas reģistrācijas dienas.

      

 (3) Turpmākie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajās ziņās.

      

(4) Ierakstu partijas  biedru reģistrā veic partijas valdes pilnvarota persona.

     

(5) Ar partijas biedru reģistru ir tiesīgi iepazīties partijas biedri, kā arī zvērināts revidents un likumā  noteiktās iestādes.

      

(6) Partijas biedru vārds un uzvārds ir vispārpieejama informācija, un ar to var iepazīties ikviens.

 

28.pants. Biedra dalība partijā

(1) Partijas valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu partijā, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

(2) Ja partijas valde vai cita institūcija (izņemot biedru sapulci), kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības pieprasīt jautājumu izskatīt statūtos noteiktajā kārtībā.

 

(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai statūtos paredzētajā kārtībā.

 

 (4) Biedra dalība partijā nav nododama trešajām personām vai mantojama. Biedra dalība partijā izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no partijas, kā arī ar biedra nāvi.

 

(5) Ja biedra dalība partijā izbeidzas, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda un iestāšanās nauda  viņam netiek atmaksāta. Biedram, kura dalība partijā izbeigusies, nav tiesību uz partijas īpašumu. Partijai nav tiesību  piedzīt no biedra neiemaksāto biedra naudu  un iestāšanās naudu.

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 28.panta otrajā daļā vārdus “vai cita institūcija (izņemot biedru sapulci)” ar vārdiem “vai cita institūcija, izņemot biedru sapulci”;

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.pants. Biedra dalība partijā

(1) Partijas valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu partijā, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

(2) Ja partijas valde vai cita institūcija, izņemot biedru sapulci, kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības pieprasīt jautājuma izskatīšanu statūtos noteiktajā kārtībā.

 

(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai statūtos paredzētajā kārtībā.

 

(4) Biedra dalība partijā nav nododama trešajām personām vai mantojama. Biedra dalība partijā izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no partijas, kā arī ar biedra nāvi.

 

(5) Ja biedra dalība partijā izbeidzas, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda un iestāšanās nauda  viņam netiek atmaksāta. Biedram, kura dalība partijā izbeigusies, nav tiesību uz partijas īpašumu. Partijai nav tiesību  piedzīt no biedra neiemaksāto biedra naudu  un iestāšanās naudu.

29.pants. Partijas biedra tiesības un pienākumi

 

(1) Partijas biedriem ir šādas tiesības:

     

 

 

 

1) statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas darbā un lēmumu pieņemšanā;

     

 

 

 

 

 

 

 

2) vēlēt partijas valdi un citas institūcijas;

      

 

 

 

 

 3) statūtos noteiktajā kārtībā kandidēt partijas valdes un citu partijas amatpersonu vēlēšanās;

    

 

     

   

 

 

 

 

  

 

 

4) saņemt informāciju par partijas darbību, kā arī brīvi paust savu viedokli;

     

 

5) statūtos noteiktajā kārtībā apstrīdēt partijas pieņemtos lēmumus;

     

6) izstāties no partijas.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Partijas biedriem ir pienākums:

       1) ievērot partijas statūtus;

      

       2) piedalīties partijas darbā;

      

       3) maksāt biedra naudu (ja tāda noteikta);

      

 

        4) izvairīties no partiju diskreditējošām darbībām.

 

 

 

 

 

(3) Partijas statūtos biedriem var paredzēt arī citas tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar šo likumu.

 

(4) Partiju apvienības biedriem (26. panta ceturtā daļa) ir visas šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5. punktā, kā arī otrās daļas 1., 2. un 4. punktā noteiktās tiesības un pienākumi.

 

73.

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

82.

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 29. panta nosaukumā vārdu “biedra” ar vārdu “biedru”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija     

Aizstāt 29. panta pirmās un otrās daļas ievaddaļā vārdu „biedriem” ar vārdu „biedram”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

izteikt 29.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas lēmumu pieņemšanā;”

 

Deputāts M. Grīnblats

Izteikt 29. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) statūtos noteiktajā kārtībā vēlēt partijas valdi un citas institūcijas;

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 29. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “amatpersonu” ar vārdu “institūciju”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 29.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā

„3) statūtos noteiktajā kārtībā kandidēt partijas amatpersonu vēlēšanās;”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 29. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) saņemt informāciju par partijas darbību un brīvi paust par to savu viedokli”.

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt  29. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) statūtos noteiktā kārtībā lemt par  partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.”

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 29. panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) maksāt biedra naudu, ja tāda noteikta.”

 

Juridiskais birojs

Izslēgt otrās daļas 4.punktu.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Izteikt 29 panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atturēties no partiju diskreditējošas rīcības”.

 

 

Deputāts M. Grīnblats

Aizstāt 29. panta ceturtajā daļā vārdus un skaitļus “šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5. punktā” ar vārdiem un skaitļiem “ šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā”.

 

 

Nav atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

29.pants. Partijas biedra tiesības un pienākumi

 

(1) Partijas biedram ir šādas tiesības:

     

 

 

 

 

   1) statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas lēmumu pieņemšanā;

 

 

 

 

 

 

 

2) vēlēt partijas valdi un citas institūcijas;

 

 

 

 

   

 

 

 

 

 

 

 3) statūtos noteiktajā kārtībā kandidēt partijas amatpersonu vēlēšanās;

 

 

 

 

 4) saņemt informāciju par partijas darbību, kā arī brīvi paust savu viedokli;

     

 

      5) statūtos noteiktajā kārtībā apstrīdēt partijas pieņemtos lēmumus;

     

     6) izstāties no partijas;

 

      7) statūtos noteiktajā kārtībā lemt par  partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 

 

 

(2) Partijas biedram ir pienākums:

      

       1) ievērot partijas statūtus;

      

       2) piedalīties partijas darbā;

 

      3) maksāt biedra naudu, ja tāda noteikta.

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Partijas statūtos biedriem var paredzēt arī citas tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

(4) Partiju apvienības biedriem (26. panta ceturtā daļa) ir visas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā, kā arī otrās daļas 1., 2. un 4. punktā noteiktās tiesības un pienākumi.

 

30.pants. Biedra dalības izbeigšanās

 

(1) Jautājumus, kas saistīti ar biedra dalības izbeigšanos partijā, nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ja šis likums nenosaka citu kārtību.

 

(2) Lēmumu par biedra dalības izbeigšanos partijā biedram ir tiesības prasīt pārskatīt biedru sapulcē, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

 

 

 

30.pants. Biedra dalības izbeigšanās

 

(1) Jautājumus, kas saistīti ar biedra dalības izbeigšanos partijā, nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ja šis likums nenosaka citu kārtību.

 

(2) Lēmumu par biedra dalības izbeigšanos partijā biedram ir tiesības prasīt pārskatīt biedru sapulcē, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

31.pants. Personas, kas var piedalīties partijas darbā

        Partijas darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri, – biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.

 

85.

 

Juridiskais birojs

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“Partijas darbā statūtos noteiktajā kārtībā un apjomā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri,- biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu.”

 

Nav atbalstīts

31.pants. Personas, kas var piedalīties partijas darbā

        Partijas darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri: biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.

 

V nodaļa.

Partijas organizatoriskā struktūra

 

32.pants. Partijas pārvaldes institūcijas

(1) Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde.

 

(2) Statūtos var paredzēt, ka biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce (kongress, konference). Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka valde, ja statūtos nav noteikts citādi. Visiem partijas biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Uz pārstāvju sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi attiecībā uz biedru sapulci, ja likumā nav noteikts citādi.

 

(3) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V nodaļa.

Partijas organizatoriskā struktūra

 

32.pants. Partijas pārvaldes institūcijas

(1) Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde.

 

(2) Statūtos var paredzēt, ka biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce (kongress, konference). Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka valde, ja statūtos nav noteikts citādi. Visiem partijas biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Uz pārstāvju sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi attiecībā uz biedru sapulci, ja likumā nav noteikts citādi.

 

(3) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

 

33.pants. Partijas biedru sapulce

(1) Partijas biedru sapulce ir  partijas augstākā lēmējinstitūcija.

 

(2) Partijas biedru sapulce sasaucama ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

 

(3) Tikai partijas biedru sapulces kompetencē ietilpst:

    1) grozījumu izdarīšana partijas statūtos un programmā;

   

 

  2) valdes, revīzijas un citu institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības  nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai;

  

 

 

3) lēmuma pieņemšana par partijas darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

   

 

 

 4) priekšvēlēšanu programmas apstiprināšana Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība;

    5) lēmuma pieņemšana par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā. Pieņemot lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā, biedru sapulce pilnvaro vienu vai vairākus pārstāvjus partijas vārdā veikt šā likuma 13., 14. un 16. pantā minētās darbības  partiju apvienības dibināšanai un ierakstīšanai partiju reģistrā.;

   6) citi jautājumi, kas saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

 

(4) Partijas biedru sapulcei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

 

(5) Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru sapulces sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

           

 

 

 

 

Deputāts M. Grīnblats

Izteikt 33. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) valdes, revīzijas un citu institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos nav  noteikta cita kārtība;”

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 33. panta trešās daļas 3. punktu ar jaunu palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

33.pants. Partijas biedru sapulce

(1) Partijas biedru sapulce ir  partijas augstākā lēmējinstitūcija.

 

(2) Partijas biedru sapulce sasaucama ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

 

(3) Tikai partijas biedru sapulces kompetencē ietilpst:

        1) grozījumu izdarīšana partijas statūtos un programmā;

       

 

    2) valdes, revīzijas un citu institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja vien statūtos nav  noteikta cita kārtība;

       

     

 

   

    3) lēmuma pieņemšana par partijas darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

      

 

   4) priekšvēlēšanu programmas apstiprināšana Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība;

     5) lēmuma pieņemšana par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā. Pieņemot lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā, biedru sapulce pilnvaro vienu vai vairākus pārstāvjus partijas vārdā veikt šā likuma 13., 14. un 16. pantā minētās darbības  partiju apvienības dibināšanai un ierakstīšanai partiju reģistrā;

    6) citi jautājumi, kas saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

 

(4) Partijas biedru sapulcei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

 

(5) Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru sapulces sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

34.pants. Partijas valde

(1) Valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju.

 

(2)Valdes sastāvā ir vismaz trīs valdes locekļi.

 

(3) Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un pārējos valdes locekļus. Valdes locekļus ievēlē aizklātās vēlēšanās,  ja statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

(4) Valdes locekli ievēlē amatā uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

 

(5) Valdes loceklis nedrīkst būt vienlaikus saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas loceklis.

 

(6) Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskajām personām.

 

(7) Jautājumos, kas saistīti ar valdes kompetenci, pārstāvības tiesībām, lēmumu pieņemšanu, atlīdzības un izdevumu segšanu, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 34. panta piekto daļu aiz vārda “vienlaikus” ar vārdu “partijas”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 34. panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziska persona.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

34.pants. Partijas valde

(1) Valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju.

 

(2)Valdes sastāvā ir vismaz trīs valdes locekļi.

 

(3) Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un pārējos valdes locekļus. Valdes locekļus ievēlē aizklātās vēlēšanās,  ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība.

 

(4) Valdes locekli ievēlē amatā uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

 

(5) Valdes loceklis nedrīkst vienlaikus būt partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas loceklis.

 

(6) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziska persona.

 

(7) Jautājumos, kas saistīti ar valdes kompetenci, pārstāvības tiesībām, lēmumu pieņemšanu, atlīdzības un izdevumu segšanu, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

35.pants. Partijas valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1) Par partijas darbību saskaņā ar likumu un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.

 

(3) Partija var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

 

90.

 

 

 

 

 

 

 

91.

Juridiskais birojs

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “partijas valdes priekšsēdētājs” ar vārdiem “partijas valde, ja likumos nav noteikts citādi.”

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “valdes priekšsēdētājs” ar vārdiem “valde”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

35.pants. Partijas valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1) Par partijas darbību saskaņā ar likumu un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir atbildīga partijas valde, ja likumos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

(2) Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.

 

(3) Partija var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

 

36.pants. Partijas struktūrvienības

(1) Partijām (izņemot partiju apvienības) var būt teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.

 

(2) Attiecībā uz partijas struktūrvienības biedru sapulci un valdi, ja tādas ir izveidotas, piemēro šā likuma noteikumus par partijas biedru sapulci un valdi.

 

(3) Partija veido savu teritoriālo struktūru tā, lai partijas biedri varētu piedalīties partijas darbā pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.  Katrs partijas biedrs darbojas vienā partijas teritoriālajā struktūrvienībā.

 

(4) Partijas teritoriālās struktūrvienības var apvienoties reģionālās nodaļās, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka partijas statūti.

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izslēgt 36.panta otro daļu.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 36.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,mainīt nākamo daļu numerāciju

 

 

Nav atbalstīts

36.pants. Partijas struktūrvienības

(1) Partijām (izņemot partiju apvienības) var būt teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.

 

 

 

 

 

(2) Partija veido savu teritoriālo struktūru tā, lai partijas biedri varētu piedalīties partijas darbā pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.  Katrs partijas biedrs darbojas vienā partijas teritoriālajā struktūrvienībā.

 

(3) Partijas teritoriālās struktūrvienības var apvienoties reģionālās nodaļās, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka partijas statūti.

 

37.pants. Partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

         Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.pants. Partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

         Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

 

VI nodaļa.

Partijas darbības uzraudzība, apturēšana, izbeigšana, likvidācija un reorganizācija

 

38.pants. Partijas darbības uzraudzība un kontrole

(1) Partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās iestādes.

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai tās darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību.

 

 

(3) Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem.

 

 

VI nodaļa.

Partijas darbības uzraudzība, apturēšana, izbeigšana, likvidācija un reorganizācija

 

38.pants. Partijas darbības uzraudzība un kontrole

(1) Partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās iestādes.

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai partijas darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību.

 

(3) Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem.

 

39.pants. Partijas darbības apturēšana

(1) Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija:

       1) pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus;

       2) kalendārā gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju – biedru sapulci;

      3) sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās (no 200 līdz 150 biedriem) nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam;

       4) partiju finansiālo darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

 

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās institūcijas.

 

 

(3) Apturot partiju apvienību veidojošas partijas darbību, tiesa lemj par partiju apvienības darbības apturēšanu.

 

 

 

 

 

(4) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde  publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

 

95.

 

 

 

 

96.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 39. panta  pirmās daļas trešajā punktā vārdus “(no 200 līdz 150 biedriem) ar vārdiem “līdz 150 biedriem”.

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 39. panta otrajā daļā vārdu “institūcijas” ar vārdu “iestādes”.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja partiju apvienību veido divas partijas, no kurām vienas partijas darbība tiek apturēta, tiesa, izskatot jautājumu par partijas darbības apturēšanu, vienlaikus lemj par partiju apvienības darbības apturēšanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Nav atbalstīts

39.pants. Partijas darbības apturēšana

(1) Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija:

       1) pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus;

       2) kalendārā gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju – biedru sapulci;

       3) sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās līdz 150 biedriem nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam;

       4) partiju finansiālo darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

 

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.

 

 

(3) Apturot partiju apvienību veidojošas partijas darbību, tiesa lemj par partiju apvienības darbības apturēšanu.

 

 

 

 

(4) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde  publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

40.pants. Partijas darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā partija un tās teritoriālās struktūrvienības pārtrauc publisko darbību.

 

97.

 

 

 

Deputāts M. Grīnblats

Svītrot  40. pantā  vārdus “un tās teritoriālās struktūrvienības”.

 

 

 

Atbalstīts

40.pants. Partijas darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā partija pārtrauc publisko darbību.

 

41.pants. Partijas darbības izbeigšanās pamati

    

    Partijas darbība izbeidzas:

      1) ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;

      2) uzsākot partijas bankrota procedūru;

      3) ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44.pants);

       4) izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;

      5) ar tiesas nolēmumu;

      6) uz cita statūtos noteiktā pamata;

       7) ja partija kopš savas dibināšanas nav iesniegusi kandidātu sarakstus pēc kārtas divās Saeimas kārtējās vēlēšanās un divās pašvaldību domju (padomju) kārtējās vēlēšanās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

98.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt  41.panta 7.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

41.pants. Partijas darbības izbeigšanās pamati

     

    Partijas darbība izbeidzas:

      1) ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;

      2) uzsākot partijas bankrota procedūru;

      3) ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44.pants);

       4) izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;

      5) ar tiesas nolēmumu;

      6) uz cita statūtos noteiktā pamata.

      

 

42.pants. Partijas darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

      

     Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

 

 

 

 

42.pants. Partijas darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

      

    Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem

 

 

 

43.pants. Partijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

      

      Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

 

 

 

43.pants. Partijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

       

    Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

 

44.pants. Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

    

(1) Ja biedru skaits samazinājies un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (kas nav mazāks par 150), kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde vai cita statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

 

(2) Partiju apvienības valde pieņem lēmumu par  partiju apvienības darbības izbeigšanu šā likuma 41. panta 4. un 6. punktā minētajos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 44.panta otro daļu ar vārdiem “kā arī gadījumā, kad partiju apvienībā ietilpstošo partiju skaits ir samazinājies līdz vienai partijai”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

44.pants. Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

    

 (1) Ja biedru skaits samazinājies un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (kas nav mazāks par 150), kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde vai cita statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

 

(2) Partiju apvienības valde pieņem lēmumu par  partiju apvienības darbības izbeigšanu šā likuma 41. panta 4. un 6. punktā minētajos gadījumos, kā arī gadījumā, kad partiju apvienībā ietilpstošo partiju skaits ir samazinājies līdz vienai partijai.

 

45.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

 

(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

      1) ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

      2) ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta;

      3) ja partija gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara likuma pārkāpumu;

      4) citos likumā noteiktajos gadījumos.

 

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.

 

(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

 

(4) Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūta partiju  reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā.

 

 

(5) Tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:

       1) likvidācijas procesa nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;

       2) partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums vai partijas statūti nenosaka citādi;

      3) par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti partijas dokumenti glabāšanai valsts arhīvā.

 

(6) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

 

 

 

 

101.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 45. panta ceturto daļu aiz vārda “aizliegumu” ar vārdu “tiesa”.

 

 

 

 

 

 

Deputāts M. Grīnblats

Saskaņot 45. panta piektās daļas 2. punkta redakciju ar likumprojekta “Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums” 28. panta redakciju un svītrot vārdus  “vai partijas statūti”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

45.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

 

(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

      1) ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

      2) ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta;

      3) ja partija gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara likuma pārkāpumu;

      4) citos likumā noteiktajos gadījumos.

 

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.

 

(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

 

(4) Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesa nosūta partiju  reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā.

 

(5) Tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:

       1) likvidācijas procesa nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;

       2) partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi;

      3) par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti glabāšanai valsts arhīvā partijas dokumenti.

 

(6) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

46.pants. Partijas likvidācija

       

 (1) Partijas darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

  

 (2) Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

 

 

 

46.pants. Partijas likvidācija

  

(1) Partijas darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

   

(2) Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

 

47.pants. Partijas reorganizācija

 

(1) Partiju var reorganizēt, partijām apvienojoties vai partijai sadaloties, vai pārveidojot partiju par biedrību.

 

(2) Reorganizācijā drīkst piedalīties tikai partijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Reorganizācijā nedrīkst piedalīties partiju apvienības.

 

 

(3) Partijas statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

 

(4) Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

 

 

 

102.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

103.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 47. panta pirmo daļu aiz vārda “apvienojoties” ar vārdiem “vienā partijā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J. Urbanovičs

Papildināt 47. panta ceturto daļu ar jaunu palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

47.pants. Partijas reorganizācija

 

(1) Partiju var reorganizēt, partijām apvienojoties vienā partijā vai partijai sadaloties, vai pārveidojot partiju par biedrību.

 

(2) Reorganizācijā drīkst piedalīties tikai partijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Reorganizācijā nedrīkst piedalīties partiju apvienības.

 

 

(3) Partijas statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

 

(4) Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

48.pants. Partijas pārveidošana par biedrību

 

(1) Lai partiju pārveidotu par biedrību, atbilstoši attiecīgās partijas statūtiem sasauc partijas biedru sapulci. Sapulcē statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas pārveidošanu par biedrību.

 

 

 

 

 

 

(2) Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro biedrību dibināšanu reglamentējošo normatīvo aktu noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.

 

 

 

 

 

(4) Jaunizveidotā biedrība statūtos norāda, ka tā ir partijas tiesību un saistību pārņēmēja.

 

 

104.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105.

 

 

 

&n bsp;

 

 

 

106.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

107.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt projekta 48.panta pirmo daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Biedru sapulces protokolā ietver dibināšanas lēmumā norādāmās ziņas. Biedru sapulces protokolu noformē atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajiem biedru sapulces protokola noformēšanas noteikumiem.”

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Papildināt 48.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieteikumu par partijas pārveidošanu par biedrību paraksta valde.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija    

Izteikt 48.panta līdzšinējo trešo daļu šādā redakcijā:

„(4) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

 

Deputāts J. Urbanovičs

Aizstāt 48. panta ceturtajā daļā vārdu “saistību” ar vārdu “pienākumu”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

mainīta nākamo daļu numerācija

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

48.pants. Partijas pārveidošana par biedrību

(1) Lai partiju pārveidotu par biedrību, atbilstoši attiecīgās partijas statūtiem sasauc partijas biedru sapulci. Sapulcē statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas pārveidošanu par biedrību. Biedru sapulces protokolā iekļauj dibināšanas lēmumā norādāmās ziņas. Biedru sapulces protokolu noformē atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajiem biedru sapulces protokola noformēšanas noteikumiem.

 

(2) Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro biedrību dibināšanu reglamentējošo normatīvo aktu noteikumus.

 

 

(3) Pieteikumu par partijas pārveidošanu par biedrību paraksta valde.

 

 

 

(4) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

 

 

 

 

(5) Jaunizveidotā biedrība statūtos norāda, ka tā ir partijas tiesību un saistību pārņēmēja.

 

49.pants. Reorganizējot izveidotā subjekta reģistrācijas ierobežojumi

 

(1) Pēc partiju reorganizācijas jaunizveidoto partiju vai biedrību nevar reģistrēt politisko partiju vai biedrību reģistrā, ja reorganizētās partijas nav izpildījušas partiju finansēšanu regulējošo normatīvo aktu  prasības.

 (2) Ja 30 dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas partija neuzsāk partiju finansēšanu regulējošo normatīvo aktu  prasību izpildi un vēlas reģistrēt reorganizējot izveidoto partiju vai biedrību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs vērsties tiesā ar lūgumu uzlikt reģistrācijas aizliegumu reorganizējot izveidotajai partijai vai biedrībai.

 

 

 

108.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Jaunups

Izslēgt likumprojekta 49.pantu.

 

 

 

 

 

Atbalstīts,mainīta nākamā

panta numerācija

 

50.pants. Finansiālās darbības deklarācija

 

(1) Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību gadā, kurā attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par biedrību.

 

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators. Ja likvidators nav iecelts, par partijas likvidācijas procesu ir atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

109.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija    

Izteikt līdzšinējā 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi partijas likvidācijas gadījumā atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators, bet ja likvidators nav iecelts, - attiecīgās partijas   valde.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

49.pants. Finansiālās darbības deklarācija

 

(1) Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību gadā, kurā attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par biedrību.

 

 

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi

partijas likvidācijas gadījumā atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators, bet ja likvidators nav iecelts, - attiecīgās partijas   valde.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

 

2. Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

110.

 

 

 

 

111.

 

 

 

Juridiskais birojs

 Izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu un ietvert likumprojektā norādi uz likuma spēkā stāšanos.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā  2007. gada 1. janvārī.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

Pārejas noteikums

 

 Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā  2007. gada 1. janvārī.