Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījumi likumā "Par tiesu varu"” (reģ.nr.1021)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi	Atbildīgās komisijas atzinums	Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komsija
	Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 177.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 177.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Tiesu vara (1) Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. (2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. (3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. (4) Katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. (5) Nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj šā panta trešajā daļā minētās tiesas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	1. Izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā – arī kara tiesām."	1.	Deputāts V.Buzajevs Izslēgt likumprojekta 1.pantu.	Neatbalstīt	1. Izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā – arī kara tiesām."
2.pants. Likumi, kas regulē tiesu varu (1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums. (2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, šis likums, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". (3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk - zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. (4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu un 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)	2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Kara tiesu darbību regulē Kara tiesu likums."	2.	Deputāts V.Buzajevs Izslēgt likumprojekta 2.pantu.	Neatbalstīt	2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Kara tiesu darbību regulē Kara tiesu likums."

21.pants. Tiesvedības valoda (1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors. (2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.	3.	Deputāts V.Buzajevs Izslēgt 21.panta pirmajā daļā vārdus “to advokāti un prokurors”.	Neatbalstīt
51.pants. Tiesnesim izvirzāmās prasības (1) Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis - augsti kvalificēts un godīgs jurists. (2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)	4.	Deputāts V.Buzajevs Izteikt 51.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Prasību, ka tiesnesim jābūt tikai vienai – Latvijas Republikas pilsonībai, nevar uzskatīt par diskriminējošu.”	Neatbalstīt

55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša kandidātu Par tiesneša kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; 3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. 5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu)

5. 6. 7.

Deputāts V.Buzajevs Izslēgt 55.panta 5.punktā vārdus “Krievijas un”. Deputāts V.Buzajevs Izslēgt 55.panta 6.punktā vārdus “Augstākās padomes lēmumiem”. Deputāts V.Buzajevs Papildināt 55.pantu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā: “7) kurām ir citas valsts pilsonība.”

Neatbalstīt Neatbalstīt Neatbalstīt

56.pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)		8.	Deputāts V.Buzajevs Izteikt 56.pantu šādā redakcijā: “Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, nepilsoni, vai personu, kura Latvijā dzīvo ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju, ja līdz vēlēšanu dienai kandidāts tiesas piesēdētāja amatam ir sasniedzis 21 gadu vecumu.”	Neatbalstīt
	Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.				Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.