2004. gada 16. novembrī

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lapas,

anotācija likumprojektam uz 3 lapām.

Saeimas deputāti:

1. _____________________________

2. _____________________________

3. _____________________________

4. _____________________________

5. _____________________________

Likumprojekts

"Grozījumi Pilsonības likumā"

1. Izslēgt 11. panta pirmās daļas 5., 6. un 8. punktu;

2. Izteikt 11. panta 2. daļu šādā redakcijā:

''Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības, iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.''

3. Izteikt 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. apakšpunktu sekojošā redakcijā:

2) kuras latviešu valodas prasmes atbilst pirmajai B kategorijai;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu;

4. Svītrot 12. panta 1. daļas 5. apakšpunktu.

5. Izteikt 13. panta 1. daļu sekojošā redakcijā:

(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi.

6. Izslēgt likuma 20. pantu.

7. Izteikt 21. panta 3. daļu sekojošā redakcijā:

''Personas, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, ir atbrīvojamas no latviešu valodas prasmes pārbaudes.''

Likumprojekta

“Grozījumi Pilsonības likuma”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz likumā eksistē nesaskaņas ar spēkā esošo likumdošanu. EDSO Augstākais komisārs Eiropas Savienības institūcijas, kā arī Cilvēktiesību aizsardzības institūcijas vairākkārt norādīja uz nepieciešamību patrināt un atvieglot naturalizācijas procedūru un tādā veidā pēc iespējas ātrāk atrisināt nepilsoņu problēmu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta uzdevums ir grozīt pilsonības likuma normas, kas reglamentē naturalizācijas procedūru: 1) samazināt kategoriju skaitu, kam ir aizliegts naturalizēties, izņemot no šā saraksta personas, kuras pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā; ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā; Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī; pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP(LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā. 2) unificēt prasības valodu zināšanai ar pastāvošo latviešu valodas prasmes pārbaudes sistēmu, 3) izslēgt no likuma konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu pārbaudi, kā spēkā neesošo normatīvo aktu, 4) izslēgt Latvijas vēstures pārbaudi, kura ir pietekoši sarežģīta un neviennozīmīga, 5) paplašināt personu kategorijas skaitu, kas var iegūt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, 6) atbrīvot personas, kuras ir sasniegušas 60 gadu vecumu no valodas prasmes pārbaudes.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts būtiski neietekmēs valsts budžetu un pašvaldību budžetus

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.