21

 

 

04. 11. 2004.       9/7 - 2 -

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” (reģ. nr. 548, dok. nr. 1671) un saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. pantu nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.

Valsts  pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un anotācija,    2   lapas

 

 

 

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs                                                Staņislavs Šķesters

 

 

 

 

 

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

 

Alternatīvais likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā "Par arhīviem"

 

 

 

Izdarīt likumā "Par arhīviem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 4.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Minētās institūcijas uzrauga, lai valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī visu veidu uzņēmumos un organizācijās tiktu ievērotas arhīvu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības."

 

2. Aizstāt 16.panta otrajā teikumā un 17.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes" ar vārdiem "Ministru kabinets".

 

3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

 

"Pārejas noteikums

 

Līdz šā likuma 16. un 17.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim, ir spēkā Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktā dokumentu iznīcināšanas kārtība un kārtība, kādā legalizētās dokumentu kopijas tiek izvestas ārpus Latvijas Republikas."

 

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

Alternatīvā likumprojekta

Grozījumi likumā “Par arhīviem”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums. Lai nodrošinātu likuma “Par arhīviem” tiesību normu saskaņošanu ar Administratīvā procesa likumu, ir nepieciešami grozījumi likumā “Par arhīviem”.

Grozījumi likumā “Par arhīviem” paredz, ka dokumentu iznīcināšanas kārtību un kārtību, kādā  legalizētās dokumentu kopijas var izvest ārpus Latvijas Republikas nosaka Ministru kabinets. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka  ar dokumentu iznīcināšanu un dokumentu izvešanu ārpus Latvijas Republikas saistītos jautājumus regulē Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu apstiprinātie noteikumi un tas ir  pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 11. pantā nostiprināto likuma atrunas principu.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un  tautsaimniecības attīstību?

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiska statusa, kā arī noteiktas saskaņošanas un pieņemšanas procedūras. Līdz ar to persona nav pasargāta no iestādes patvaļas. Grozījumi likumā “Par arhīviem” šo nepilnību novērš.

 

3. Kāda var būt  likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Atbilstoši grozījumiem likumā “Par arhīviem” jāsagatavo un jāizdod Ministru kabineta noteikumi  par Nacionālā  dokumentārā mantojuma dokumentu iznīcināšanas kārtību un Nacionālā  dokumentārā mantojuma dokumentu vai tos aizstājošu kopiju izvešanu ārpus  Latvijas Republikas, kā arī arhīvu izziņu legalizācijas kārtību.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

 

7. Kā tiks  nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks  nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un esošo institūciju ietvaros.

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                  Staņislavs Šķesters