9/8 -

 

9/8 -

   .11.2004.

 

 

 

                    Saeimas Prezidijam

 

 

            Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 17. novembra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā"  (Reģ. nr.1001)    (Dok. nr.3267, 3267A)        un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

         

                  

 

 

          Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Dzintars Jaundžeikars

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1.     1.pantā:

aizstāt 10.punktā vārdus "līmeņa kritumu" ar vārdiem "līmeņu starpību";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

 

"13) sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā no­teiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomu­nikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;".

 

2.     Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;".

 

3.     13.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktā kārtībā."

 

4.     14.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līni­jām – zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;";

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpoja­miem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes ga­bals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;";

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē."

 

5.     Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas."

 

6.     Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

"17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas) 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

7.     Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

 

"19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

 

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

8.     Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

9.     Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

 

"22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

a) līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

b) no 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

c) virs 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 50 metru attālumā,

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu virs 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā,

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā,

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā,

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.

(3) Metodikas projektu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

 

10.  28.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, - 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru;

4) filtrācijas laukiem – 50 metru."

 

11.  Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

 

"29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

Drošības aizsargjoslas nosaka ap aizsprostiem, vēja ģeneratoriem, virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsprostu drošības aizsargjoslas;

3) vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas;

4) gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas;

5) dzelzceļu drošības aizsargjoslas;

6) virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas.

 

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

 

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadiem - 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm:

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kas paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju."

 

12.  Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

 

"32.pants. Aizsprostu drošības aizsargjoslas

 

(1) Aizsprostu drošības aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums – 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais – 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsprostu drošības aizsarg­joslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju."

 

13.  Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantu šādā redakcijā:

 

"32.1 pants. Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas

 

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratora tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

(3) Tās aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

 

32.2 pants. Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

1) ap gāzes regulēšanas stacijām – 50 metru attālumā;

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā;

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 100 metru attālumā;

4) ap gāzes krātuvju urbumiem – no 100 līdz 300 metru attālumā;

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā;

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā;

7) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām – 25 metru attālumā.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.3 pants. Dzelzceļu drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vie­tējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka dzelzceļu drošības aizsargjoslas, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.4 pants. Virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai šo siltumvadu avārijas gadījumā samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem.

(2) Virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz informāciju par virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu vietējai pašvaldībai.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

 

14.  Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

 

(1) Aizsargjoslas robežas nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā, ja šajā likumā vai aizsargjoslas noteikšanas metodikā nav paredzēta cita kārtība. Citā kārtībā noteiktas aizsargjoslas robežas vietējā pašvaldība iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(3) Būves pasūtītājs, pieprasot vai reģistrējot būvatļauju, iesniedz vietējā pašvaldībā kartogrāfisku materiālu (digitālā veidā) Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātās. Kartogrāfiskajā materiālā attēlo šā panta otrajā daļā minētos objektus un šo objektu aizsargjoslu robežas vai izmaiņas tajās.

(4) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestā apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. Kārtību, kādā vietējā pašvaldība iesniedz informāciju Valsts zemes dienestā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā."

 

15.       Izslēgt 34.pantu.

 

16.        35.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai (paplašināšanai) nepieciešamos darbus. Par to rakstiski jābrīdina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam.

(3) Aizsargjoslās, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, kuras aizņem lauksaimniecības kultūras, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas, rekonstrukcijas (paplašināšanas) darbi veicami laikposmā, par kuru panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Ja vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju nav panākta un sējumi vai stādījumi aizsargjoslā nav saskaņoti ar objekta īpašnieku, plānotie darbi veicami laikposmā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim, rakstiski brīdinot par to līdz 1.augustam. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam, un viņš nedrīkst sēt un stādīt aizsargjoslā un piebraucamā ceļa teritorijā līdz nākamā gada 1.aprīlim.

(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, ievērojot šajā likumā noteiktos aprobežojumus, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.";

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā bez brīdinājuma."

 

17.  Aizstāt 36.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus "pieļaujamo meža izciršanas apjomu" ar vārdiem "pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību".

 

18.        42.pantā:

aizstāt nosaukumā, pirmajā teikumā, 1.punkta pirmajā teikumā un 2.punkta pirmajā teikumā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

izslēgt 2.punkta "d" apakšpunktu.

 

19.  Izteikt 43.panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 

"(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstiski saskaņots ar telekomunikāciju līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām, ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 met­riem;".

 

20.  Papildināt 44.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Hidro­meteoroloģijas aģentūru" ar vārdiem "vai Valsts ģeoloģijas dienestu".

 

21.        45.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstiska vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku. Tajā var noteikt termiņu, līdz kuram drīkst audzēt (saglabāt) kokus vai krūmus.

(4) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem elektrisko tīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežo­jumiem."

 

22.        46.pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem siltumtīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem."

 

23.  Aizstāt 51.panta 1.punktā skaitli "0,5" ar skaitli "0,3".

 

24.        55.pantā:

aizstāt nosaukumā un ievaddaļā vārdu "iekārtām" ar vārdu "ietaisēm";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu pievešanu, pārstrādi un izmantošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;".

 

25.  Izteikt 56., 57. un 58.pantu šādā redakcijā:

 

"56.pants. Aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzes­vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)     aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

2)     aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koro­ziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

4)     aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

5)     aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

6)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

7)     aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8)     aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9)     aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku:

a)      būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b)     izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c)      izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d)     ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e)      veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

f)       veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus,

g)      veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h)      veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i)        veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt tos.

(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lieto­šanas tiesību aprobežojumiem.

 

57.pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu iegu­ves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmu­miem

 

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

6) aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku:

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt tos.

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un bīstamu ķīmisko produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstiski saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

(4) Naftas, naftas produktu, bīstamo ķīmisko vielu vai produktu eksporta nodrošināšanai paredzēto cauruļvadu un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieki iz­manto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem.

 

58.pants. Aprobežojumi aizsprostu drošības aizsargjoslās

 

Aizsprostu drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)     aizliegts zvejot zivis akvatoriju aizsargjoslās gan no peldlīdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2)     aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt akvatoriju aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas."

 

26.  Papildināt likumu ar 58.1, 58.2, 58.3 un 58.4 pantu šādā redakcijā:

 

"58.1 pants. Aprobežojumi vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās

 

(1) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

5) visā aizsargjoslā aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

6) visā aizsargjoslā aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

7) aizsargjoslas daļā, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

(2) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.2 pants. Aprobežojumi gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, kuru būve rakstiski saskaņota ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompre­soru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdz­niecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ēkas un būves, ja tas rakstiski saskaņots ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

(3) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

 

58.3 pants. Aprobežojumi dzelzceļu drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 6.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.4 pants. Aprobežojumi virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežoju­miem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 7.punktā minētās ēkas un būves."

 

27.  59.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;

4) informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecī­gajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.";

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas meto­dikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.

(4) Ja šajā likumā aizsargjoslu platums vai aizsargjoslu robežas atrašanās vieta nav stingri noteikta, aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert kārtību, kādā nosakāmas aizsargjoslu robežas vai aprēķināms (nosakāms) aizsargjoslu platums šajā likumā noteiktajās robežās. Aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert papildu noteikumus (kārtību) aizsargjoslu noteikšanai."

 

28.  61.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, telekomunikāciju gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kas apdraud objektus. Kokus cērt objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šo objektu normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.";

 < /span>

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.";

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona, ja līgumā nav noteikts citādi, pēc šā panta otrajā, piektajā un septītajā daļā paredzēto darbu pabeigšanas nocirstos kokus un krūmus, nopļauto zāli un citus uzturēšanas darbu produktus nodod vai piecu darbdienu laikā par tiem rakstiski paziņo zemes īpaš­niekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam. Par nopļautās zāles un izcirsto koku un krūmu saglabāšanu atbild zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, ja līgumā nav noteikts citādi, divu nedēļu laikā pēc uzturēšanas darbu produktu vai attiecīgā paziņojuma saņemšanas attīra aizsargjoslu no nocirstajiem kokiem un krūmiem, nopļautās zāles, lauksaimniecības kultūraugu atliekām un citiem atkritumiem. Ja aizsargjosla noteiktā termiņā nav attīrīta, zemes īpašnieks zaudē īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem, krūmiem un nopļauto zāli, un objekta īpašnieks novāc un pārdod vai iznīcina nopļauto zāli, izcirstos kokus un krūmus, lauksaimniecības kultūraugu atliekas un atkritumus. Aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas kārtību nosaka attiecīgo aizsargjoslu noteikšanas metodikā."

 

29.  Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

 

"62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos

 

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lieto­juma robežu plānos nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kartību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, iekļauj plāna izgatavošanas izdevumos, un tos sedz plāna izgatavošanas pasūtītājs."

 

30.  65.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā

 

"65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatī­šana";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa."

 

31.  Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

"3. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim nosaka kārtību, kādā saskaņojamas aizsargjoslas un to izmaiņas.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

5. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

6. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā."