Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 62.panta sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem."

 

2. Aizstāt 88.5 panta pirmajā daļā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojam".

 

3. Izteikt 231.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta struktūrvienību un to daļu vadītāji, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju priekšnieki un viņu vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju vides valsts inspektori –

uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju."

 

4. Aizstāt 254.panta 4.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides aizsardzības pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".

 

5. Aizstāt 256.panta trešajā daļā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides aizsardzības pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".

 

6. Izteikt 277.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Ja institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata šā kodeksa 47., 48., 51., 51.1, 52., 53., 53.1, 53.2, 54., 54.1, 55., 55.1, 56., 57., 57.1, 57.2, 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 66.1, 66.2, 66.3, 66.4, 67., 67.1, 68., 69., 71., 71.1, 72., 73., 74., 74.1, 75., 75.1, 75.2, 76., 77., 78., 78.1, 79., 80., 80.1, 80.2, 81., 82., 82.1, 82.2, 83., 84., 84.1, 85., 85.1, 87., 87.1, 88. un 88.1 pantā paredzētos pārkāpumus, tām par vainīgajām personām uzliktajiem administratīvajiem sodiem jāziņo Valsts vides dienestam."

7.  304.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta";

aizstāt 4.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

 

Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Izstrādājot Vides  ministrijas  darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk - stratēģija),  tika konstatēti šādi trūkumi:

·        nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu;

·        fragmentēta institucionālā sistēma,;

·        nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un vides monitoringa jomās;

·        nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ);

Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām:

1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kā arī starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību.

2) Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru,  Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju. LVMA sastāvā iekļaus arī upju baseinu pārvaldes (šobrīd Valsts ģeoloģijas dienesta sastāvā), kurām vēl jāveido reģionālās struktūrvienības atbilstoši 4 upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas.

 

Institucionālās kapacitātes veicināšanai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam tiks piešķirtas apelācijas institūcijas funkcijas, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku sūdzību izskatīšanu. Pašreiz tiesības izskatīt sūdzības piešķirtas vairāk kā vienai institūcijai.

Pašlaik likumā minēti institūciju, kuras plānots reorganizēt, nosaukumi.

Nepieciešams izdarīt grozījumus 62. pantā, palielinot noteikto naudas sodu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu, ņemot vērā iespējamo šādas rīcības izteikti negatīvo ietekmi uz vidi. Minētais īpaši attiecas uz mazo hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem.

Vides valsts inspekcijas gada pārskatos esošie dati (pārskati pieejami tīklā “Internet”: http://www.vvi.gov.lv/dokumenti.php?sid=gpr) liecina, ka mazo HES ekspluatācijas pārkāpumi pastāvīgi atkārtojas. Piemēram, līdzīgi pārkāpumi konstatēti gan 2002., gan 2003. gadā.

Mazo HES negatīvo ietekmi uz vidi uzskatāmi atspoguļo Pasaules Dabas fonda pētījums “Mazās HES Latvijā un to ietekme uz vidi. 2001-2003” (adrese tīklā “Internet”: http://www.wwf.lv/doc_upl/hesu_gramata.pdf).

Ņemot vērā pastāvīgos mazo HES ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus, ir nepieciešams paredzēt lielākus administratīvos sodus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Funkciju paplašināšana varētu mazināt darba slodzi, kas saistīta ar sūdzību un tamlīdzīgu dokumentu izskatīšanu, citās institūcijās. Institūcijas jaunais nosaukums ir pielāgots funkciju paplašinājumam.

Plānots izveidot Valsts vides dienestu, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.

Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek nodrošinātas pilnā mērā.

Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai.

Naudas sodu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu palielināšana varētu veicināt attiecīgo vides aizsardzības normu ievērošaņu un sekojošu situācijas uzlabošanos Latvijas ūdeņos.

3. Cita informācija

Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 713).

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo līdzekļu ietvaros

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

Likum-pro-jekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru, apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojo t jaunajai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī izveidojot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos tiesību aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16 likumos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim.

Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūras un Vides valsts dienesta nolikumi, kuri šobrīd ir izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums.

 

2. Cita informācija

nav

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ar 2005. gada 1. janvāri tiek izveidota jauna valsts institūcija - Valsts vides dienests, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.

Paredzēts paplašināt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja funkcijas, tam deleģējot apelācijas institūcijas funkcijas.

Reorganizācija mazinātu pašreiz pastāvošo funkciju fragmentāciju un daļēju pārklāšanos, kā arī  veicinātu institūciju darba optimizāciju un efektīvāku funkciju īstenošanu.

Reorganizācijas rezultātā izveidotā institūcija tiek finansēta no valsts budžeta.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī Vides ministrijas mājas lapā tīklā “Internet”.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības administratīvi procesuālajā kārtībā.

4. Cita informācija

nav

 

Vides ministrs                                                        R. Vējonis

 

 

 Valsts sekretārs

 Juridiskā departamenta direktors

 Par kontroli atbildīgā amatpersona

 Atbildīgā amatpersona

 

  

  

  

  

G. Puķītis

E. Puriņš

 V. Puriņš

E. Puriņš

 

 

07.10.2004 11:57

1403

Gustavs Gailis

7026544, Gustavs.Gailis@vidm.gov.lv