Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā ”Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” otrajam lasījumam (reģ. Nr. 987)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā
1	2	3	4	5	6
Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm	Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”				Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”
	Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Latvijas Republikas valsts materiālās rezerves (turpmāk - materiālās rezerves) ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt valsts aizsardzības sistēmas vajadzības.
3.pants. Materiālās rezerves izmanto tikai šā likuma 1.pantā norādīto mērķu sasniegšanai, un tās ir paredzētas šādu galveno pasākumu veikšanai:
1) tautsaimniecības galveno nozaru nepārtraukta darba nodrošināšanai ārkārtējās situācijās; nepieciešamās produkcijas un speciālās tehnikas ražošanai un remontam militārajām un speciālajām vajadzībām;
2) ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanai;
3) visu veidu specializēto formējumu izvēršanas, kā arī pagaidu evakuācijas un pārkraušanas punktu veidošanas materiāltehniskajai nodrošināšanai;
4) Nacionālo bruņoto spēku izvēršanas materiāltehniskajai nodrošināšanai, lai tie varētu izpildīt uzdevumus ārkārtējās situācijās;
5) garantētā pārtikas preču (aizsargiesaiņojumā ilgstošai glabāšanai paredzētu preču) un nepārtikas preču, kā arī medikamentu un pakalpojumu minimuma nodrošināšanai iedzīvotājiem, ieviešot normēto apgādi ārkārtējās situācijās;
6) lopu un lauksaimniecības sējumu aizsardzībai ārkārtējās situācijās.
	2. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma 14. un 14.^1 pantu.”				2. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma 14. un 14.^1 pantu.”
14.pants. Izņēmuma kārtā ar valdības atļauju materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Aizdoto materiālo resursu daudzums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no atbildīgā glabātāja uzkrātā attiecīgo materiālu daudzuma un tie jāatdod atpakaļ materiālajās rezervēs valdības noteiktajā termiņā.
	3. Papildināt likumu ar 14.^1 pantu šādā redakcijā: “14.^1pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atļaut aizdot materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu.”			red. prec.	3. Papildināt likumu ar 14.^1 pantu šādā redakcijā: “14.^1pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu, ar kuru atļauj aizdot materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu.”
17.pants. Materiālo rezervju finansēšanas kārtību nosaka valdība.		1.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Izteikt 17.pantu jaunā redakcijā: “Valsts aģentūras “Materiālās rezerves” līdzekļu atlikumu, kas paredzēts valsts materiālo rezervju veidošanai, izsniegšanai, uzglabāšanai, atjaunināšanai un uzturēšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.”	neatbalstīt
26.pants. Par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu valdības noteiktā valsts institūcija uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības. Soda nauda neatbrīvo no pienākuma patvaļīgi izlietotos materiālus atdot atpakaļ materiālajās rezervēs.	4. Aizstāt 26.pantā vārdus “valdības noteiktā valsts institūcija uzliek” ar vārdiem “vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā”.				4. Aizstāt 26.pantā vārdus “valdības noteiktā valsts institūcija uzliek” ar vārdiem “vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā”.
27.pants. Par aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā nokavējuma naudu - vienu procentu no aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības par katru kavēto dienu līdz materiālu atdošanai atpakaļ materiālajās rezervēs.
28.pants. Šā likuma 26. un 27.pantā paredzēto soda naudu un nokavējuma naudu valdības noteiktā valsts institūcija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz šajā pantā minētās valsts institūcijas lēmumu. Šo lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.	5. Izslēgt 28.pantu.				5. Izslēgt 28.pantu.