Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā ”Par piesārņojumu”” otrajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 982)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

 

 

 

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

 

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Vides aģentūra" (attiecīgā locīju­mā) ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā).

1

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Vides aģentūra" (attiecīgā locīju­mā) ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā).”

atbalstīt

2. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas Vides aģentūra” (attiecīgā locīju­mā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā).

 

3. Aizstāt visā likumā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

3. Aizstāt visā likumā vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs” (attiecīgā locījumā).

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:

1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;

2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;

3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;

4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

 

 

 

 

 

 (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;

3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām;

8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes.

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

 

 

 

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

 

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

 

 

 

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

 

11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli."

 

 

 

11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.”

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.

 

 

 

 

 

24.pants. Paziņojums par C kategorijas darbību

(1) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms C kategorijas darbības uzsākšanas iesniedz pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei.

(2) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā iesniedz pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei.

(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu).

5. Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei" ar vārdiem "iesniegumu reģionālajā vides pārvaldē".

 

 

 

5. Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei” ar vārdiem “iesniegumu reģionālajai vides pārvaldei”.

25.pants. Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai

(1) Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators ir iesniedzis pieteikumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi:

1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;

2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams;

3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošas darbības uzsākšanu, turpināšanu vai izmaiņu — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā.

(3) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators papildus pieteikumam ir iesniedzis arī pietiekamu informāciju, lai reģionālā vides pārvalde varētu secināt, ka attiecīgais operators spēj nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un sagatavot ikgadējos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 25.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "nobeiguma" ar vārdu "noslēguma".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 25.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “nobeiguma” ar vārdu “noslēguma”.

 

26.pants. Konsultācijas ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām

Pirms atļaujas izsniegšanas reģionālā vides pārvalde nosūta attiecīgajai pašvaldībai un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei informāciju, kas nepieciešama priekšlikumu sniegšanai par pieteikumu un atļaujas nosacījumiem, un izskata to iesniegtos priekšlikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

6. Aizstāt 26.pantā vārdus "pašvaldībai un valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" filiālei informāciju" ar vārdiem "pašvaldībai (pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām – arī valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" filiālei) informāciju".

 

 

 

7. Aizstāt 26.pantā vārdus “pašvaldībai un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei informāciju” ar vārdiem “pašvaldībai (pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām — arī valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei) informāciju”.

27.pants. Sabiedrības līdzdalība

(1) Pieteikums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.

 

 

3

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikums A kategorijas vai B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai , lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.”

neatbalstīt

 

 

 (11) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz:

1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu;

 

 

 

 

 

 

2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā;

 

4

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 27. panta pirmās prim daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) būtisku izmaiņu A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošā darbībā.”

neatbalstīt

 

 

3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu.

(2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.

(3) Ja pieteikums vai atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu pieteikuma vai atļaujas sadaļu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par piesārņojuma emisiju, kā arī par avāriju risku.

 

 

 

 

 

31.pants. A un B kategorijas atļauju nosacījumi

(1) Atļaujā ietver nosacījumus, kuru ievērošana nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un attiecīgu vides kvalitāti — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka:

1) emisijas limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisijas limitus;

2) prasības, kas jāievēro operatoram, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus;

3) pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu, iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu;

31) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;

4) citus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma II nodaļā noteikto prasību izpildi;

5) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu.

(2) A kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, nenosakot konkrētu izmantojamās tehnoloģijas veidu, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos raksturlielumus, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus.

7. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu" ar vārdiem "atļaujas nosacījumus".

 

 

 

8. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu” ar vārdiem “atļaujas nosacījumus”.

(3) Ja vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījumus, nekā tas izriet no prasības lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, A kategorijas atļaujā ietver citus nosacījumus, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

(4) B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehnis kos raksturlielumus.

(5) Atļaujā ietver nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi.

(6) Ja piesārņojoša darbība tiek veikta vai to paredzēts veikt piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā, reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos ietver prasību operatoram veikt piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas izpēti vai piesārņotās vietas sanāciju. Lēmums par izpētes vai sanācijas ietveršanu atļaujas nosacījumos tiek pieņemts saskaņā ar šā likuma VII nodaļu.

 

 

 

 

 

32.1 pants. Emisijas kvotu sadales plāns

(1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk — sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta piektajā daļā noteiktajam periodam.

 

5

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 32.1 panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Sadales plānu noformē atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.”

atbalstīt

9. 32.1 pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sadales plānu noformē atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.”;

(2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem.

 

 

 

 

 

 (3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus:

1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā;

3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums;

4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu;

5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo progresu;

6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā;

 

 

6

 

Vides ministrs R.Vējonis

32.1 panta trešajā daļā:

papildināt 1.punktu aiz vārda “pārmaiņām” ar vārdiem “(turpmāk – konvencija)”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

Redakc.

 preciz.

papildināt trešās daļas 1.punktu pēc vārda “pārmaiņām” ar vārdiem “(turpmāk – Konvencija)”;

 

7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam;

8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas;

11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu.

 

 

 

 

 

 

 

7

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori var izmantot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu. Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā Konvencijas Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.”.

daļēji atbalstīt,

 iestr. pr. nr.8

 

 

 

8

Atbildīgā komisija

papildināt trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu. Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.

Šis punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.1 panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajam periodam.”

atbalstīt

papildināt trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu. Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.

Šis punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.1 panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajam periodam.”

(4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

 

 

 

 

 

32.3 pants. Darbības ar emisijas kvotām

(1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās emisijas kvotas, maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas.

(3) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi.

(5) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk arī — persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to citai personai.

8.  32.3 pantā:

 

 

 

10.  32.3 pantā:

(6) Pēc emisijas kvotu turētāja pieprasījuma Latvijas Vides aģentūra emisijas reģistrā anulē attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.

aizstāt sestajā daļā vārdu "turētāja" ar vārdu "īpašnieka";

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdu “turētāja” ar vārdu “īpašnieka”;

(7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.

(8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

 

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas, kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru.

izslēgt devītajā daļā vārdus "kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru".

 

 

 

izslēgt devītajā daļā vārdus “kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru”.

 

9.  32.5 pantā:

 

 

 

11.  32.5 pantā:

32.5 pants. Iekārtu kopfondi

(1) Operatori, kuri veic šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību un vēlas izveidot iekārtu kopfondu šā likuma 24.1 panta piektajā daļā minētajam pirmajam, otrajam vai abiem šiem periodiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pieteikumu par kopfonda izveidi, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas izveidot kopfondu, kā arī apliecinot, ka kopfonda iekārtu operatora pilnvarotā persona spēs izpildīt šā panta otrajā un trešajā daļā minētās saistības.

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem un skaitļa "šā likuma 2.pielikumā minēto" ar vārdiem "viena veida";

 

 

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem un skaitļa "šā likuma 2.pielikumā minēto" ar vārdiem "viena veida";

(2) Iekārtu operatora pilnvarotajai personai:

1) piešķir visas kopfondā apvienoto iekārtu emisijas kvotas;

2) neatļauj veikt turpmākus emisijas kvotu pārskaitījumus, ja gada pārskats par kādu kopfondā apvienoto iekārtu nav pārbaudīts un apstiprināts atbilstoši šā likuma 45.panta septītās daļas prasībām.

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "operatora" ar vārdu "operatoru";

 

 

 

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu “operatora” ar vārdu “operatoru”;

(3) Pilnvarotā persona nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst kopfondā apvienoto iekārtu iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(4) Ja nav nodotas šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, pilnvarotā persona maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo pilnvaroto personu no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. Ja pilnvarotā persona nav nodevusi šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, katrs kopfondā apvienotās iekārtas operators ir atbildīgs par emisijas kvotu nodošanu Latvijas Vides aģentūrai un dabas resursu nodokļa samaksu proporcionāli savām kopfondā nodotajām emisijas kvotām.

 

 

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

"(5) Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par kopfonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām, kuras nav izpildījušas šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos kop­fonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtē­šanas Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu aģentūras mājas lapā internetā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

 

 

 

 

9

 

 

 

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 9. pantā:

Aizstāt vārdus "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra".

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

“(5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par kopfonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām, kuras nav izpildījušas šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos kop­fonda iekārtu operatoru pilnvarotajām personām tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtē­šanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu aģentūras mājas lapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

(6) Latvijas Vides aģentūra iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā pieteikumu par kopfonda izveidošanu, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas veidot kopfondu. Kopfondu atļauts veidot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija apstiprinājusi pieteikumu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti iekārtu kopfondi.

 

 

 

 

 

45.pants. Operatora veiktais monitorings

(1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Operatori, kuri veic A kategorijas un B kategorijas darbības, saskaņā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteikto kārtību veic regulārus mērījumus un informē par tiem reģionālo vides pārvaldi.

(3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids.

(4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas:

1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;

2) avārijas vai tās draudu gadījumā.

(5) Monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.

(6) A kategorijas un B kategorijas darbības veicēji sastāda gada pārskatu par monitoringa rezultātiem un nosūta to atļaujas izsniedzējam un attiecīgajai pašvaldībai. Gada pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

 

 

 

 

 

(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

 

10. Papildināt 45.panta septīto daļu pēc vārda "veicēji" ar vārdiem "kā arī operatori, kuri saņēmuši siltumnīcefekta gāzu atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus".

 

 

Redakc.

 preciz.

12. Papildināt 45.panta septīto daļu pēc vārda “veicēji” ar vārdiem “kā arī operatori, kas saņēmuši siltumnīcefekta gāzu atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus”.

(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32.3  pantā minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz tā ikgadējais pārskats tiek pārbaudīts vai papildināts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003.  likumu)

 

 

 

 

 

48.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs:

1) izskata iesniegumus par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un izpētes vai sanācijas izdevumu segšanu vai sadalījumu;

 

 

 

 

 

2) saskaņojot ar Vides ministriju, informē citas valstis par atļaujas pieteikumu gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu pārnese;

 

11. Aizstāt 48.panta 2.punktā vārdus "par atļaujas pieteikumu" ar vārdiem "par iesniegumu atļaujas saņemšanai".

 

 

 

13. Aizstāt 48.panta 2.punktā vārdus “par atļaujas pieteikumu” ar vārdiem “par iesniegumu atļaujas saņemšanai”.

3) izveido un uztur datu bāzi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecīgajā jomā un informē par tiem reģionālās vides pārvaldes, kā arī šajā jautājumā sniedz konsultācijas uzņēmējiem un organizē mācības;

4) izveido un uztur izsniegto atļauju reģistru, kas bez maksas ir pieejams jebkurai fiziskajai vai juridiskajai persona

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003.  likumu)

 

 

 

 

 

49.pants. Likuma izpildes kontrole

Šajā likumā noteikto prasību izpildi kontrolē vides valsts inspektori, kuri pārbauda:

1) vai operators ir saņēmis nepieciešamo atļauju, bet, ja tiek veikta C kategorijas darbība, — ir iesniedzis pieteikumu par šo darbību;

2) piesārņojošas darbības atbilstību šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām;

3) atļaujas nosacījumu ievērošanu;

4) vides kvalitātes normatīvu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu;

5) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.

 

 

 

 

 

 

 

10

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 49.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.”

atbalstīt

 

 

Redakc.

 preciz.

14. 49.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

12.  50.pantā:

 

 

 

15.  50.pantā:

50.pants. Lēmuma apstrīdēšana

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus operators vai fiziskā vai juridiskā persona, arī sabiedriskā organizācija, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

aizstāt pirmajā daļā vārdus "par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus" ar vārdiem "attiecībā uz atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";

 

 

 

aizstāt pirmajā daļā vārdus “par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus” ar vārdiem “attiecībā uz atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai”;

(2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām un tiesībām uz informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no reģionālās vides pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

aizstāt otrajā daļā vārdus "un tiesībām uz" ar vārdiem "vai tiesībām uz vides";

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “un tiesībām uz” ar vārdiem “vai tiesībām uz vides”;

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgās atļaujas nosacījumi.

 

"(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēka dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgā atļauja."

 

 

 

“(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēka dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgā atļauja.”

(4) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(5) Ja lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt A vai B kategorijas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, tiek apstrīdēts, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, ir tiesīga apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos sabiedrības priekšlikumus, var apstrīdēt ikviena persona.

 

 

 

 

 

51.pants. Iesniegumu izskatīšana

(1) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izskatījis iesniegumu, izlemj, vai par piesārņojošu darbību ir nepieciešama papildu informācija no reģionālās vides pārvaldes.

13. Izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

 

 

16. Izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīga papildu informācija, attiecīgā reģionālā vides pārvalde uzdod operatoram sagatavot nepieciešamos materiālus. Šādā gadījumā jautājums atkārtoti izskatāms ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

 

"(2) Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija, Vides pārraudzības valsts birojs pieprasa nepieciešamos materiālus un var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam."

 

 

 

“(2) Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija, Vides pārraudzības valsts birojs pieprasa nepieciešamos materiālus un var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.”

(3) Reģionālā vides pārvalde var pagarināt atļaujas termiņu, ja tas ir beidzies, bet jaunas atļaujas izsniegšana aizkavējusies apstrīdēšanas dēļ.

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto A vai B kategorijas atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par attiecīgās atļaujas izsniegšanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai mainīt atļaujas nosacījumus.

(41) Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur reģionālās vides pārvaldes lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un reģionālajai vides pārvaldei.

(5) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:

1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;

2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī. 

2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī. 

3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;

2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;

3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;

4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. 

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

3) par augsnes kvalitātes normatīviem;

4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;

5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;

6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;

7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām.

 

 

 

 

 

5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. 

6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim. 

8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.1 punkts stājas spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2002.) 

9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.

(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas kvotu sadales plānu šā likuma 24.1  panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24.1  panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

13. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24.1  panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

(18.12.2003. likuma redakcijā)

 14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(18.12.2003. likuma redakcijā) 

16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

 

"17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam – šā likuma 11.panta otrās daļas 9.punktā minētos noteikumus."

11

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Likuma 32.1 panta trešās daļas 13.punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.1 panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajam periodam.

daļēji atbalstīt,

 iestr. pr. nr.8

“17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam — šā likuma 11.panta otrās daļas 9.punktā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 18.12.2003. likuma redakcijā)

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/61/EC, 2003/35/EC, 91/676/EEC un 2002/49/EC, 2003/87/EC.

 

12

Vides ministrs R.Vējonis

 Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

            “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

atbalstīt

 18. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

            “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 24.septembra direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

 

 

 

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīva 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto Protokola projekta mehānismus.

 

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus.”

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

13

Atbildīgā komisija

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.

 

atbalstīt