Likumprojekts

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2004, 7., 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, kā arī izsniedzamas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā."

2. Aizstāt 8.¹ pantā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojā".

3. Izteikt pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam iekļauj atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā šā likuma 10.panta otrās daļas 8.punktā un trešajā daļā minētās prasības."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Vides ministrs

R.Vējonis

Anotācija par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Izstrādājot Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk- stratēģija), tika konstatēti šādi trūkumi: · nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu; · fragmentēta institucionālā sistēma; · nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un vides monitoringa jomās; · nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ). Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām: 1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā ES valstu pieredzi un arī starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību. 2) Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūru (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju. Pašlaik likumā minētas vairākas Vides ministrijas pakļautībā esošas institūcijas, kuras plānots reorganizēt. Saistībā ar Vides ministrijas institucionālās sistēmas izmaiņām likumā nepieciešams izdarīt grozījumus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru un reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju par Valsts vides dienestu, tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek nodrošinātas pilnā mērā. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju nav plānots reorganizēt, bet gan tikai precizēt tā nosaukumu atbilstoši veicamajām funkcijām, kas izriet no normatīvajiem aktiem, un pārdēvēt par Vides pārraudzības valsts biroju. Lai izmanītu biroja nosaukumu nav nepieciešams izdot Ministru kabineta rīkojumu, bet būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikumā. Likumprojektā noteikti jaunie institūciju nosaukumi atbilstoši plānotajai reformai.
3. Cita informācija	Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums Nr.714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums Nr.713).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo jaunā institucionālā sistēma ļaus efektīvāk ieviest vides prasības.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads (2004.)	Nākamie trīs gadi (2005.- 2007.)						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo līdzekļu ietvaros		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar			Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru un reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju par Valsts vides dienestu, apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot jaunajai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī izveidojot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos likumdošanas aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16 likumdošanas aktos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūras un Vides valsts dienesta nolikumi, kuri šobrīd ir izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi un izsniegtas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
2. Cita informācija					Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija				Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Tā kā konsultācijas nav notikušas, nevalstisko organizāciju pozīcija nav zināma.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika ievietots Ministru kabineta mājas lapā un Vides ministrijas mājas lapā, kur sabiedrībai bija iespējas iepazīties ar likumprojektu. Komentāri nav saņemti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ar 2005. gada 1. janvāri plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru, tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Ar 2005. gada 1. janvāri plānots izveidot Valsts vides dienestu, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R. Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
G.Puķītis	E. Puriņš	V.Puriņš	R.Vesere

07.10.2004 14:25

R.Vesere

1 330

7026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv