Likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā”

Rīgā, 2004.gada 4.novembrī

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

 

 

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” ( reģ. Nr.973 ), nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta anotācija uz 2.lpp.

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

 

Likumprojekts

Grozījumi Valsts kontroles likumā

1. Papildināt likuma 4.panta pirmo daļu aiz vārda „atzinumus” ar vārdiem „kā arī normatīvo aktu izstrādātājiem ir tiesības pieprasīt no Valsts kontroles atzinumus,”

2. Izteikt likuma 7.pantu šādā redakcijā:

“Valsts kontrole publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” darbības gada pārskatu, kā arī, izmantojot citus līdzekļus, informē sabiedrību par savu darbību.”

3. Papildināt likuma 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts kontroles padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolu saturs ir vispārpieejama informācija.”

4. Izteikt likuma 19.panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3) izskata revīzijas darba plānu un uzņemas līdzatbildību par Valsts kontroles revidentu ziņojumos ietverto informāciju, apstiprinot to ar parakstu;”

5. Izteikt likuma 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Revīzijas departamenta kolēģijas sēdes ir atklātas.”

6. Likuma 26.panta pirmajā daļā vārdu “septiņiem” aizstāt ar vārdu “četriem”.

7. Izteikt likuma 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”

8. Likuma 27.panta pirmajā daļā vārdu “septiņiem” aizstāt ar vārdu “četriem”.

9. Izteikt likuma 27.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts kontroles padomes locekļus un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”

10. Likuma 30.panta pirmo daļu papildināt ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pārzina vismaz divas svešvalodas;”

11. Papildināt likuma 40.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts kontroles darbinieks mācību maksu neatmaksā, ja, pārtraucot darba attiecības ar Valsts kontroli, turpina strādāt valsts budžeta finansētā iestādē.”

12. Izteikt likuma 46.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) valsts uzņēmumi (komercsabiedrības), uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu un valsts komercsabiedrību izveidotās kapitālsabiedrības;“

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Valsts kontroles likumā”

anotācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
  2. Likums ir nepieciešams, lai Valsts kontroles (VK) darbībā nostiprinātu vispārpieņemtos valsts pārvaldības principus.

    Likumprojekts ierosina saīsināt valsts kontroliera, valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu kolēģiju locekļu pilnvaru termiņus līdz četriem gadiem. Četru līdz piecu gadu amatpersonas darbības termiņš, kā arī tiesības ieņemt amatu tikai divas reizes pēc kārtas, demokrātiskā valstī ir atzīts par atbilstošu efektīvai un kvalitatīvai valsts pārvaldībai. To apliecina arī tādi piemēri kā Valsts Prezidenta, Saeimas deputātu, Nacionālo radio un televīzijas padomes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, Satversmes aizsardzības biroja direktora, Ģenerālprokurora, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio, publisko aģentūru direktoru un citi amati. Turklāt biežāka amatpersonu atbilstības ieņemamajam amatam pārvērtēšana sekmētu amatpersonu rīcības kvalitātes un atbildības palielināšanos, savukārt, tiesības vienai personai ieņemt amatu tikai divus termiņus pēc kārtas, novērstu iespējamo stagnāciju konkrētajā nozarē.

    Pilnvērtīgas informācijas trūkums par VK darbu sabiedrībā ir radījis neizpratni un maldīgus priekšstatus par šīs iestādes funkcijām, tāpēc likumprojektā ir paredzēts palielināt VK darbības atklātību, attiecinot to uz revīzijas departamentu kolēģijas sēdēm un Valsts kontroles padomes sēžu protokolu saturu, kā arī nosakot pienākumu publicēt VK gada pārskatu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

  3. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
  4. Nosakot lielāku atklātību VK darbībā, sabiedrībai būs iespēja laicīgi iegūt pilnvērtīgu informāciju, novērtēt tās darbu, un līdz ar to izteikt argumentētāku vērtējumu par to.

    Iespēja pārvērtēt VK amatpersonu atbilstību amatam likumprojektā piedāvātajos termiņos sekmētu uzticības palielināšanos šai institūcijai. Sabiedrībai, īsākā periodā pārvēlot amatpersonu, būs iespējams pilnvērtīgāk izvērtēt tās atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī veicinātu plašākas diskusijas par institūcijas darbu kopumā. Lai novērstu jomas iespējamo stagnāciju, īsāki darbības termiņi uzskatāmi par samērīgākiem un demokrātiskā valstī atbalstāmākiem. Izņēmumi pamatojas tikai noteiktu valstu tradīcijās, kas sabiedrības apziņā jau ir nostiprinājušās.

    Likumprojektā normatīvo aktu izstrādātājiem paredzētas tiesības pieprasīt atzinumus no VK par normatīvo aktu projektiem. Iepriekšminētais grozījums radīs iespēju VK ar saviem atzinumiem ietekmēt normatīvo aktu atbilstību sabiedrības interesēm.

  5. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
  6. Budžetā būs nepieciešams paredzēt papildu finanšu līdzekļus VK darbības pārskata publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

     

  7. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
  8. Likumprojekts šo jomu neskar.

  9. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
  10. Likumprojekts šo jomu neskar.

  11. Kādas konsultācijas notikušas sagatavojot likumprojektu?
  12. Konsultācijas nav notikušas.

  13. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju ietvaros.

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš