Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 486.pantu šādā redakcijā:

"486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskas personas. Pastāvīgas šķīrējtiesas uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistrā šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.

(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī tas nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi. Nosaukumam jāietver viena vai vairāku tās dibinātāju nosaukums (firma).

(6) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība."

2. Papildināt likumu ar 486.¹ pantu šādā redakcijā:

"486.¹ pants. Šķīrējtiesas reglaments

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā atbilstoši šim likumam norāda:

1) šķīrējtiesas nosaukumu latviešu valodā, kā arī tā tulkojumu vismaz trijās svešvalodās;

2) šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtību;

3) kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;

4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību;

5) strīda izšķiršanas kārtību – procesuālos termiņus, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas kārtību, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtību un citus procesuālus jautājumus;

6) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Ja reglamentā ir izdarīti grozījumi, Uzņēmumu reģistrā iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā redakcijā. Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to reģistrācijas."

3. Izteikt 487.pantu šādā redakcijā:

"487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

Šķīrējtiesā var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde;

3) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par to personu izlikšanu no dzīvojamām telpām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas par maznodrošinātām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām."

4. Papildināt 491.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) cits privāto tiesību subjekts."

5. Papildināt 493.panta ceturtās daļas 2.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Apturot tiesvedību lietā, procesuālā termiņa skaitījums tiek apturēts un turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā."

6. Papildināt 493.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja šķīrējtiesas līguma puse cedē prasījumu, kura sakarā ir noslēgts šķīrējtiesas līgums, šķīrējtiesas līgums ir saistošs arī cesionāram, ja vien šķīrējtiesas līguma puses nav vienojušās par citu."

7. Izteikt 499.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību."

8. Izteikt 503.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums vai šķīrējtiesnesis sevi atstatījis;".

9. Papildināt 507.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Procesuālos termiņus pastāvīgā šķīrējtiesa atjauno vai pagarina tās reglamentā noteiktajā kārtībā."

10. Izteikt 515.pantu šādā redakcijā:

"515.pants. Atsauksme uz prasību

(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nevar būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā."

11. Papildināt 518.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pastāvīgā šķīrējtiesa reglamentā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, šķīrējtiesas procesa apturēšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības."

12. Papildināt 519.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētā lietas izskatīšanas datuma, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu."

13. Izteikt 521.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību."

14. Izteikt 522.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem."

15. Izteikt 526.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa."

16. Izteikt 527.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību."

17. Izteikt 529.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam."

18. Papildināt 530.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā."

19. Izteikt 533.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Labprātīgai sprieduma izpildei pusei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām."

20. Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

"534.pants. Pieteikuma iesniegšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

1) šķīrējtiesas nolēmumu, bet, ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa, – tās apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;

3) tik daudz pieteikuma norakstu, cik lietā ir pārējo lietas dalībnieku;

4) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

5) izziņu, kas apliecina fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu.

(2) Dokumentus iesniedz valsts valodā vai kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu."

21. Papildināt likumu ar 534.¹ pantu šādā redakcijā:

"534.¹ pants. Pieteikuma nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu, pieteikumu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām un ilgāks par 15 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā lietas dalībnieks norāda:

1) vai viņš atzīst pieteikumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.

(3) Lietas dalībnieks pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(5) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu izskatīšanai."

22. Izteikt 535.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 10 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, 10 dienu laikā no paskaidrojumu nosūtīšanas dienas. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis izlemj arī jautājumu par valsts nodevas par izpildu raksta izsniegšanu izdevumu atlīdzināšanu."

23. Izteikt 536. un 537.pantu šādā redakcijā:

"536.pants. Pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu

(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

1) konkrēto strīdu var izskatīt tikai tiesa;

2) atbildētājs strīdā ir rīcībnespējīga fiziskā persona;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus, un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums. Šādā gadījumā izpildu rakstu var izdot tajā šķīrējtiesas nolēmuma daļā, kura atbilst šķīrējtiesas līgumam, ja vien to var nošķirt no jautājumiem, kas nav ietverti šķīrējtiesas līgumā.

(2) Puse zaudē tiesības iebilst pret izpildu raksta izsniegšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ja tā saskaņā ar šā likuma 525.pantu uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

537.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1) strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;

2) strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata."

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"20. Šķīrējtiesas, par kuru izveidi Tieslietu ministrijai paziņots līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas reģistrējas šā likuma 486.pantā minētajā šķīrējtiesu reģistrā, iesniedzot likumā paredzētos dokumentus. Ja šķīrējtiesa sešu mēnešu laikā nav reģistrējusies šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas līgumi, kuros ietverta norāde uz attiecīgo šķīrējtiesu, zaudē spēku.

21. Pārejas noteikumi attiecībā uz šķīrējtiesu reģistrāciju stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī."

Tieslietu ministre

V.Muižniece

Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā ”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta. Piemērojot Civilprocesa likumu praksē, ir konstatēta nepieciešamība grozīt esošo regulējumu šķīrējtiesu darbības jautājumos. Līdz 2004.gada 4.augustam Tieslietu ministrijas šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 105 šķīrējtiesas. Reģistra vešanas laikā, šķīrējtiesu darbībā ir konstatētas vairākas problēmas. Saņemot iesniegumu par jaunas šķīrējtiesas izveidošanu, Tieslietu ministrija ir tiesīga pieprasīt reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, taču neveic šķīrējtiesas kontroli, kas ietver ne tikai tās darbības pārbaudi, bet arī iesniegtās informācijas patiesuma pārbaudi. Vairāku šķīrējtiesu sniegtā informācija par atrašanās vietu un tālruņa numuru ir nepatiesa, par ko liecina saņemto mutisko un arī rakstisko sūdzību skaits. Šķīrējtiesu nosaukumi ir diezgan līdzīgi, kā arī sniedz maldinošu priekšstatu par šķīrējtiesu kompetenci, darbību un to darbības teritoriju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai uzlabotu šķīrējtiesu reģistrāciju un kontroli, paredzot kārtību, kādā šķīrējtiesas reģistrējamas Uzņēmumu reģistrā grozīts 486.pants un likums papildināts ar 486.^1pantu. Šim nolūkam Uzņēmuma reģistra pakļautībā tiks izveidots šķīrējtiesu reģistrs. Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz iesniegums, kuram pievienots šķīrējtiesas reglaments un citi dokumenti. Uzņēmumu reģistrs pārbaudīs šo dokumentu atbilstību Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām un tikai tad pieņems lēmumu par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā vai atteikumu izdarīt šādu ierakstu. Papildus tiks reglamentēti strīdi, kas nedrīkst tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesai, kā arī noteikti stingrāki nosacījumi strīdu izšķiršanas kārtībai šķīrējtiesā un pušu procesuālo tiesību aizstāvībai. Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkstēs sakrist ar Šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas tiesas nosaukumu, turklāt nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi. Paredzēts noteikt vairākus līdz šim likumā nereglamentētus procesuālos termiņus (tiesvedības apturēšanas, atsauksmes iesniegšanas termiņu). Paredzēts, ka, izšķirot strīdu pastāvīgajā šķīrējtiesā, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliks glabāšanā šķīrējtiesā. Tādējādi, lai sakārtotu šķīrējtiesu procesuālo darbību, veikti grozījumi 487., 491., 493., 499., 503., 507., 515., 519., 521., 522., 523., 526., 527., 528., 529., 530., 533., 534., 535., 536., 537.pantos, kā arī likums papildināts ar 534.¹pantu.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Lai sekmētu sociāli jūtīgo sabiedrības grupu aizsardzību, sašaurināta šķīrējtiesu piekritība. Likumprojekts paredz, ka šķīrējtiesās vairs nevarēs izskatīt strīdus par personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par maznodrošinātu, izlikšanu no dzīvojamām telpām; strīdus starp darbinieku un darba devēju, kas radušies slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds); strīdus par to personu pienākumiem, kas līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām. Likumprojektā arī iekļauti stingrāki nosacījumi šķīrējtiesā izskatāmo strīdu izšķiršanas kārtībai un pušu procesuālo tiesību aizstāvībai.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Izmaiņas budžeta ieņēmumos, to finansiālā ietekme, kompensējošie pasākumi un detalizēti aprēķini tiks norādīti attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, jo pagaidām nav apzināts valsts nodevas apmērs. Finansiālā ietekme uz budžetu ir plānojama nenozīmīga, ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrijā līdz šim ir informācija par aptuveni 100 izveidotām šķīrējtiesām. Līdz ar reģistrācijas procesu to skaits varētu būt vēl mazāks. Līdz ar to no šķīrējtiesu reģistrācijas procesa nav plānojami būtiski ieņēmumi.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un likumprojektu “Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi. Tiks sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums”, izslēdzot 5.7.apakšpunktu. Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks valsts nodevas apmēru ierakstu izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros, Uzņēmumu reģistrā tiks izveidots šķīrējtiesu reģistrs. Uzņēmuma reģistrs šo jauno papildus funkciju veiks esošā finansējuma ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Tieslietu ministre V.Muižniece

28.09.2004; 16:30

1168

I.Kornete

Irita.Kornete@tm.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	I.Brazauska	I.Kornete