Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15., 182.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 8.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"4.1 Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas
rezidents – saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Eiropas Kopienu nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68."

2. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam."

3. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļā vārdus "puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā apmērā";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"1.2 Nodokļa atvieglojumu apmēru taksācijas gadam Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam."

4. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz" ar vārdiem "maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu" ar vārdiem "Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt:";

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"3.1 Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju iesniedz, personīgi ierodoties Valsts ieņēmumu dienestā, ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, pamatojoties uz maksātāja motivētu iesniegumu, kas iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas, – citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai ir nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar deklarāciju iesniegt noteiktajā termiņā.";

papildināt ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem "(iesniegtie dokumentu noraksti)" ar vārdiem "kā arī citi dokumenti un pierādījumi".

5. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli "71,6" ar skaitli "73";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli "28,4" ar skaitli "27".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"14. Fiziskajai personai – tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.pantu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu, minētās reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

15. Ar nodokli apliek fiziskajai personai – kapitālsabiedrības dalībniekam – no speciālās rezerves izmaksātās summas, kuras speciālajā rezervē ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.pantu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu, ja minētās summas nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

16. Ienākuma izmaksātājs šā likuma pārejas noteikumu 14. un 15.punktā minētajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ņemot vērā šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 14.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūto ienākumu un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

17. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu 2005.taksācijas gadam Ministru kabinets nosaka līdz 2004.gada 31.oktobrim.

18. Grozījumi šā likuma 26.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

19. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, vienlaikus nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums."

Likumprojekta
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otro daļu, Latvijas Republikas varas institūcijas atbrīvo no nacionālajiem nodokļiem fizisko personu – Latvijas rezidentu algas, atalgojumu un atlīdzības, ko tiem izmaksājušas Kopienas atbilstoši Padomes Regulai Nr.259/68, un kuras tiek apliktas ar Kopienas nodokli, pamatojoties uz Padomes Regulu Nr. 260/68. Pašreiz likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādu kārtību neparedz. Viena no aktuālākajām problēmām iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma zemais apmērs pie proporcionālas – 25% likmes. Nepieciešamība optimizēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu jau tika apskatīta ar Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.380 apstiprinātajās Pamatnostādnēs nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā. Latvijā noteiktais neapliekamā minimuma apmērs ir ļoti zems – 21 lats mēnesī jeb 252 lati gadā, un tas nav mainījies kopš 1997.gada. Tādējādi, ja salīdzina neapliekamā minimuma apmēra, inflācijas un minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņas laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam, redzams, ka, neapliekamajam minimumam samazinoties par 6,7%, inflācijas koeficients ir palielinājies par 50,7%, bet minimālās mēnešalgas apmērs šajā laika posmā ir pieaudzis 2,5 reizes. Tā kā neapliekamais minimums šajā laikā pretēji citiem rādītājiem ir samazinājies, nodokļa maksātāji arvien vairāk izmanto tiesības deklarēt attaisnotos izdevumus, kas samazina kopējo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. To, ka nepalielinot neapliekamo minimumu, notiek nodokļu sloga palielināšanās atspoguļo arī dati par vidējās bruto un neto darba samaksas izmaiņām laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam, kur redzams, ka bruto darba samaksas apmērs pieaug straujāk, nekā neto darba samaksa. Šajā laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējais slogs vidējā darba samaksā ir palielinājies no 18,9% līdz 28,6%. Ņemot vērā pašreizējo inflācijas pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga paaugstināšanos un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, situācija ir uzskatāma par neapmierinošu un prasa risinājumu. Uz nepieciešamību samazināt nodokļa daļu šo iedzīvotāju kategoriju bruto ienākumos ir norādīts arī Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas Nodarbinātības prioritātēm (Joint Assessment Paper) Eiropas Komisijas rekomendācija 2004.gada grozījumiem Vispārējās dalībvalstu un Kopienas ekonomiskās politikas vadlīnijās (laika periodam no 2003.-2005.gadam) [Commission recommendation on the 2004 update of the Broad Guidelines of the Economic Policies of the Member States and the Community (for the 2003 - 2005 period)]. Savukārt, ņemot vērā izdarītās izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nepieciešams noteikt bezpeļņas organizāciju, kas pārveidojas par kapitālsabiedrībām, rezerves fondā uzkrāto līdzekļu, kas reorganizējoties tiek ieskaitīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai rezervē aplikšanas kārtību ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, to izmaksu brīdī. 22.panta piemērošana šobrīd rada problēmas, jo, nosakot maksātāja apliekamo ienākumu, pastāv nosacījums, ka gada ienākuma deklarācijas, gada ienākumu deklarāciju precizējumu un papildu deklarāciju pieprasīšana ir iespējama tikai uzsākot pārbaudi. Tādējādi, mūsuprāt, būtu jāparedz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt minētās deklarācijas un saņemt paskaidrojumus no nodokļu maksātāja par izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem pirms pārbaudes uzsākšanas un tikai tad pieņemt lēmumu par nodokļu audita vai pārbaudes nepieciešamību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai nodrošinātu Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otrās daļas izpildi, likumprojekts paredz papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pantu ar jaunu 4.1 daļu, kas nosaka, ka no aplikšanas ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojami ienākumi, kurus atbilstoši Padomes Regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes Regulu Nr.260/68. Lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku samazināšanos, kā arī nodrošinātu regulāru neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēra par apgādībā esošajām personām pārskatīšanu, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru, to pakāpeniski paaugstinot, kā arī noteiks nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām. Likumprojekts paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru vai nu ietur ienākuma izmaksātājs, vai arī atsevišķos gadījumos deklarē pats nodokļa maksātājs. Likumprojekts paredz atcelt likuma 22.panta nosacījumu, ka papildu deklarāciju var pieprasīt tikai uzsākot pārbaudi. Grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt papildu deklarāciju, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka maksātāja uzrādītie ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā un tikai pēc tās saņemšanas lemt par pārbaudes (audita) nepieciešamību. Likumprojekts paredz mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 73 procenti tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27 procenti valsts pamatbudžetā, tādējādi kompensējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma samazinājumu pašvaldību budžetos, ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu paaugstināšanas rezultātā. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru, vienlaicīgi nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Sagaidāms, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību: darbaspēka izmaksu samazināšanās veicinās jaunu darba vietu rašanos, kas savukārt samazinātu bezdarba līmeni valstī; iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriņa līmeni it sevišķi ir iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni grupās. Iedzīvotāji spēs savlaicīgi norēķināties ar pašvaldībām par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi neradot pašvaldībām zaudējumus; „aplokšņu algās” izmaksātā ienākuma samazināšanās, veicinot godīgu konkurenci uzņēmumu starpā. Kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus. Tādējādi daļēji iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu samazinājums tiks daļēji kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājumu.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Neapliekamā minimuma palielināšanas rezultātā samazināsies darbaspēka izmaksas. Ar nodokli netiks aplikts nodokļa maksātāja ienākums no bezpeļņas organizācijas reorganizācijas brīdī, bet tikai tad, kad ienākums tiek saņemts. Tādējādi kapitālsabiedrība, kura pirms tam bijusi bezpeļņas organizācija, netiks aplikta ar ienākuma nodokli par bezpeļņas organizācijas darbības laikā gūtajiem ienākumiem.
3. Sociālo seku izvērtējums	Samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību segt nepieciešamos maksājumus (piem., komunālos maksājumus).
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Attiecībā uz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, paredzams neliels budžeta ieņēmumu palielinājums, taču tā kā šādu ienākumu gūšanai nav regulārs ienākumu raksturs un nav zināms iespējamais ienākuma guvēju skaits, tad precīzas summas nav iesējams prognozēt.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē-jais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2004	2005	2006	2007	2005-2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-18200,0	-36100,0	-59200,0	-65320,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-18200,0	-36100,0	-59200,0	-65320,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav nepieciešams izdot jaunus normatīvos aktus.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Protokols par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm. Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par Latvijas Nodarbinātības prioritātēm (Joint Assessment Paper) Eiropas Komisijas rekomendācija 2004.gada grozījumiem Vispārējās dalībvalstu un Kopienas ekonomiskās politikas vadlīnijās (laika periodam no 2003.-2005.gadam) [Commission recommendation on the 2004 update of the Broad Guidelines of the Economic Policies of the Member States and the Community (for the 2003 - 2005 period)].
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 27.punkts.	Protokola par Eiropas Kopienu Privilēģijām un Imunitātēm 13.panta otrā daļa.		atbilst

5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Norādīja uz nepieciešamību paaugstināt neapliekamo minimumu straujāk, t.i., ar 2004.gadu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabi edrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona


V.Andrējeva	E. Strazdiņa	M.Radeiko	G.Podniece

2004.09.24. 15:55

G. Podniece, 7095493

Guntra.Podniece@fm.gov.lv