Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” ( reģ. nr. 913, dok. nr. 2930 ) un saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. pantu nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un anotācija, četras lapas

 

 

 

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Alternatīvais likumprojekts

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.; 1997, 2.,14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2.,17.,23.nr.; 2001, 3.,16.nr., 2002, 16.nr.; 2003, 23.,24.nr., 2004, 10. nr.) šādus grozījumus:

1. 45. pantā:

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus – privatizācijas sertifikātos.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē.”

2. 73.3 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcu” un „vai mākslinieka darbnīcas nomnieks”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt panta sesto daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus „vai nomniekam” un „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt devītajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” un „vai nomnieks”.

3. 73.4 pantā:

papildināt panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „ir izpildīti šā likuma” ar vārdiem „17.panta otrajā daļā vai”.

4. Izslēgt 73.5 panta nosaukumā un pirmajā un otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā) un 73.5 panta trešajā daļā vārdus „un mākslinieku darbnīcas”.

5. Papildināt 73.6 panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

6. 73.7 pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā) un vārdus „vai nomniekam”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas”.

7. Pārejas noteikumos:

papildināt ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4.1 Ja valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja nav nodota privatizācijai vai arī likumā noteiktajā kārtībā nav pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, tajā esošos dzīvokļus un koplietošanas telpas (bēniņus, pagrabtelpas u.c.) aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.”;

izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ikvienu valsts vai pašvaldības īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja mēneša laikā no piedāvājuma neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to var privatizēt likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 36. punktu šādā redakcijā:

“36. Ja mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai, tā privatizējama, piemērojot likumā noteiktos dzīvokļa privatizācijas noteikumus”.


Likumprojekta

“Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs.

1. Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumā Saeimai un Ministru kabinetam “Par mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa likumības un lietderības izvērtējumu” norādīts, ka spēkā esošais likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ļauj brīvi interpretēt likuma normas attiecībā uz mākslinieku darbnīcu privatizāciju un veikt darbības, kas neatbilst likuma garam, un ierosināts novērst nepilnības likumā.

Spēkā esošais likums neuzliek pienākumu valstij piederošos neizīrētos dzīvokļus vispirms piedāvāt īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos, un tikai pēc tam, ja šīs tiesības netiek izmantotas, šos dzīvokļus nodot privatizācijai.

2. Likumprojekts paredz mainīt likuma normas, kas attiecas uz māju koplietošanas telpu pārveidošanu par mākslinieku darbnīcām un to privatizāciju. Tiek noteikts aizliegums pārveidot dzīvokļus un māju koplietošanas telpas (bēniņus, pagrabtelpas u.c.) par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Tādējādi tiek nodrošinātas paātrināti privatizēto dzīvokļu īpašnieku tiesības, iegūt īpašumā arī domājamo daļu no mājas koplietošanas telpām. Likumprojekts paredz mākslinieku darbnīcas privatizēt atbilstoši neapdzīvojamo telpu privatizācijas nosacījumiem.

Likumprojekts uzliek pienākumu valstij piederošos neizīrētos dzīvokļus vispirms piedāvāt īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos, tajā skaitā denacionalizēto māju īrniekiem, un tikai pēc tam, ja šīs tiesības netiek izmantotas, šos dzīvokļus nodot privatizācijai.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likuma ieviešanas gadījumā palielināsies valsts un pašvaldību iespējas palīdzēt denacionalizēto māju īrniekiem u.c. maznodrošināto personu grupām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likuma ieviešanas gadījumā mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa rezultātā palielināsies valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, jo mākslinieku darbnīcas paredzēts privatizēt, 50 procentus no pirkuma maksas maksājot latos un 50 procentus – privatizācijas sertifikātos.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

Nepieciešami grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Sagatavojot likumprojektu, vērā ņemti Valsts kontroles ziņojumā izteiktie apsvērumi, kā arī valdības izveidotās darba grupas “Priekšlikumu sagatavošanai par īres maksas apmēru denacionalizētajās mājās”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Mājokļu aģentūras izteiktie priekšlikumi.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību.

Izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto kārtību.