Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par policiju”

(reģ.nr. 933)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

10.pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

1) . . .

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus;

9) . . .

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanā, par kuru darbību noteikta policijas uzraudzība, kā arī ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu likumā minēto materiālu, priekšmetu un vielu iegādes, glabāšanas, nēsāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu;

13) kontrolēt, kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumus;

14) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 10.pantā:

papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem "administratīvos sodus" ar vārdiem "kā arī konvojēt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām";

 

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;";

 

 

izslēgt pirmās daļas 13.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Izteikt 10.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu un arestu notiesātās personas ārpus ieslodzījuma vietām;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu un arestu notiesātās personas ārpus ieslodzījuma vietām;”;

 

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;”;

 

izslēgt pirmās daļas 13.punktu.

 

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) . . .

17) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās;

19) . . .

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai likuma prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;

21) . . .

25) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, atļaujas šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču), munīcijas un sprāgstvielu iegādei, glabāšanai un pārvadāšanai, bet personām - šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču) un tiem domātās munīcijas iegādei, nēsāšanai un glabāšanai, kā arī anulēt šīs atļaujas; atsavināt uzņēmumiem, organizācijām un personām šaujamieročus un munīciju to lietošanas un glabāšanas noteikumu neievērošanas gadījumos, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos; izdot atļaujas sporta, medību un citu ieroču remontuzņēmumu, pirotehnisko uzņēmumu, šautuvju un šaušanas stendu, azartspēļu namu izveidošanai un uzturēšanai, šo spēļu organizēšanai, detektīvdarbībai un apsardzes darbībai, ieroču un sprāgstvielu izgatavošanai un realizācijai un anulēt šīs atļaujas, ja netiek ievēroti šādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības noteikumi;

26) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 25.punktu.

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Izteikt 12.panta pirmās daļas 17., 18. un 20. punktu šādā redakcijā:

“17) lai konstatētu, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm, vai nogādāt tās pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

 

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai atklātu likumpārkāpumus un aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;

 

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;”.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Papildināt ar jaunu 20.1 punktu šādā redakcijā:

“20) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

2. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai atklātu likumpārkāpumus un aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;”;

 

 

 

 

 

 

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;”;

 

papildināt pirmo daļu ar 20.1 punktu šādā redakcijā:

“201) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;”;

 

izslēgt pirmās daļas 25.punktu.

 

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

. . .

Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes. Valsts policija darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu. Drošības policija darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

. . .

 

 

 

3. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes."

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes.”

 

20.pants. Valsts policijas centrālā aparāta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

. . .

Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai Kārtības policijas pārvaldēs, nodaļās un policijas iecirkņos var izveidot īslaicīgās aizturēšanas vietas.

 

4. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijas iestādēs un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas."

 

 

 

 

4. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijas iestādēs un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas.”

 

23.pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

. . .

Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

 

 

4

 

Saeimas frakcija “Jaunais laiks”:

Izteikt likuma 23.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieku arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus.”

 

Neatbalstīt

 

27.pants. Policijas darbinieka atbildība

Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, policijas iestādei ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai. Kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus, un šīs atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets.

. . .

Sūdzības par policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj tās policijas iestādes (apakšvienības) priekšnieks, kuram policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt augstākā policijas iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

 

5. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

                               

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

5. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

 

28.pants. Policijas personālsastāvs

Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

. . .

 

5

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

Neatbalstīt

 

31.pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi

. . .

Personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu.

. . .

Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Policijas vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva personām pēc to vēlēšanās, ņemot vērā šo darbinieku fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku policijā var pagarināt ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmumu, bet ierindas un jaunākā komandējošā sastāva personām - ar attiecīgās policijas pārvaldes vai nodaļas priekšnieka lēmumu.

. . .

Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta.

. . .

 

 

 

 

 

6. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienestā policijā" ar vārdiem "dienestā Valsts policijā";

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstisku piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar iekšlietu ministra lēmumu;

2) pārējiem policijas darbiniekiem – attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.";

 

izslēgt septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “dienestā policijā” ar vārdiem “dienestā Valsts policijā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem — ar iekšlietu ministra lēmumu;

2) pārējiem policijas darbiniekiem — attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.”;

 

izslēgt septīto daļu.

 

34.pants. Valsts policijas finansēšana

Valsts policijas finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst:

a) noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

b) atstājot valsts policijas rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījušas un izņēmušas Valsts policijas iestādes. Ne mazāk par 25 procentiem no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai.

 

 

 

 

7. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām."

 

 

 

 

 

 

 

7. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām.”