Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par policiju"

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 10.pantā:

papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem "administratīvos sodus" ar vārdiem "kā arī konvojēt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām";

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;";

izslēgt pirmās daļas 13.punktu.

2. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 25.punktu.

3. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes."

4. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijas iestādēs un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas."

5. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

6. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienestā policijā" ar vārdiem "dienestā Valsts policijā";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstisku piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar iekšlietu ministra lēmumu;

2) pārējiem policijas darbiniekiem – attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.";

izslēgt septīto daļu.

7. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām."

Iekšlietu ministra vietā –

izglītības un zinātnes ministrs

J.Radzevičs

Likumprojekta “Grozījums likumā „Par policiju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija	Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 8.punktā noteikts, ka policijas darbinieki konvojē aizturētās un apcietinātās personas. Bet, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.novembra rīkojumu Nr.731 „Par Sardzes pulka reorganizāciju” Valsts policijai nodota arī notiesāto personu konvojēšanas funkcija. Saskaņā ar minēto, nepieciešams papildināt likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 8.punktu un paredzēt, ka Valsts policija konvojē arī notiesātās personas. Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 12. un 13.punkts neatbilst pašreizējai situācijai. 12.punktu nepieciešams precizēt atbilstoši Ieroču aprites likumā noteiktajam, bet 13.punktā minētā policijas funkcija neatbilst pašreizējai situācijai, jo par pasu sistēmu atbildīgā iestāde ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 25.punktā noteiktais neatbilst pašreizējai situācijai – Ieroču aprites likumā minētajai terminoloģijai, atļauju izdošanai azartspēļu jomā un detektīvdarbības jomā. Likuma “Par policiju” 15.panta trešā daļa paredz, ka Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un tā darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu. Turpretim Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Abu minēto likumu normas nepieciešams saskaņot. Likuma „Par policiju” 27.panta pirmā daļa paredz, ka policijas iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi personu tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja policijas darbinieks ir pārkāpis šo personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses. Savukārt policijas iestādei ir jāievēro Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā tā atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus. Finanšu ministrijā ir izstrādāts likumprojekts „Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” (pēdējo reizi skatīts Ministru kabineta komitejas 2004.gada 26.aprīļa sēdē, TA-220), kura mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumiem par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, kas tai nodarīti valsts pārvaldes iestādes darbības dēļ publisko vai privāto tiesību jomā. Tā kā likuma „Par policiju” 27.panta pirmajā daļā dotais deleģējums Ministru kabinetam paredz tiesiski noregulēt to pašu jomu, kāda tā ir minētajā likumprojektā, zūd nepieciešamība izstrādāt minēto kārtību. Likuma „Par policiju” 27.panta sestajā daļā paredzēta lēmuma par policijas darbinieka rīcību pārsūdzēšana augstākā iestādē, bet saskaņā ar administratīvo procesu regulējošām normām lēmuma pārsūdzēšanu var veikt vienīgi tiesā. Likuma „Par policiju” 31.panta otrajā daļā paredzēts, ka personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs. Minēto nepieciešams attiecināt tikai uz Valsts policiju, jo Drošības policijas darbinieki, kuri nav apguvuši pamata profesionālās sagatavošanas kursu, tiek apmācīti Drošības policijā. Likuma „Par policiju” 31.panta piektajā daļā paredzēts, ka policijas vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva personām dienesta laiku policijā pagarina iekšlietu ministrs. Tomēr, ņemot vērā, ka iestādes vadītājs ir tas, kurš ir atbildīgs par iestādes darba organizāciju un efektivitāti, šī tiesība vairāk piekritīga tieši iestādes vadītājam. Likuma „Par policiju” 31.panta septītā daļa paredz policijas darbinieka tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta. Minētā norma nenosaka administratīvā akta apstrīdēšanas mehānismu, bet gan paredz administratīvā akta pārsūdzēšanu tiesā, kas no valsts pārvaldes viedokļa ir nelietderīgi, jo neparedz pirmstiesas apstrīdēšanu, kuras mērķis ir novērst zemākās iestādes pieļautās kļūdas un atvieglot tiesu darbu. Turklāt administratīvo aktu apstrīdēšanas mehānisms vairāk ir iestādes nolikuma, nevis likuma jautājums. Likuma „Par policiju” 34.panta 2.punktā paredzēts, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido pašu ieņēmumi, kurus iegūst atstājot Valsts policijas rīcībā 80% no ieņēmumiem, kas iegūti realizējot konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījušas un izņēmušas Valsts policijas iestādes. Turklāt paredzēts, ka ne mazāk par 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai. Šī norma ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā definētajiem valsts pārvaldes principiem, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz, ka turpmāk policijas darbinieki konvojēs arī notiesātās personas. Ņemot vērā, ka ir izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”, precizēta norma, kas paredzēja deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus un noteikt to apmēru. Likumprojektā noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Likumprojekts paredz arī precizējumus likumā “Par policiju” saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un administratīvo procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī novēršot neprecizitātes ar citiem normatīvajiem aktiem (Ieroču aprites likumu, Detektīvdarbības likumu): 1) izslēgta 31.panta septītā daļa, jo administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas mehnānismu paredzēts noteikt iestādes nolikumā; 2) izslēgta norma, kas paredzēja, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido arī 80% no ieņēmumiem, kas iegūti, realizējot konfiscēto mantu, preces un citus priekšmetus; 3) precizēti policijas pienākumi ieroču aprites jomā. Likumprojekts paredz arī, ka iekšlietu ministrs pagarinās tikai iestāžu priekšnieku un viņu vietnieku dienesta laiku, pārējo policijas darbinieku dienesta laiku pagarinās attiecīgi Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2	3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansu ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Normatīva akta projekts šo jomu neskar.	Normatīva akta projekts šo jomu neskar.	Normatīva akta projekts šo jomu neskar.		Normatīva akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav veiktas.
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav veiktas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Tiks paplašinātas Valsts policijas funkcijas – turpmāk Valsts policijas darbinieki konvojēs arī notiesātās personas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministra vietā-

Tieslietu ministre V.Muižniece

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs	Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

R.Bluķis	I.Šnepsta	T.Stragova	G.Kurme

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta

Normatīvo aktu sagatavošanas nodaļas

juriskonsulte

Z.Kozlovska

Zane.Kozlovska@iem.gov.lv

7219179

11.08.2004. 10:32

1375

Nosūtīts e-pasts16.08.2004.(pasts@mk.gov.lv), plkst.11.22