Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” ( reģ. nr. 912, dok. nr. 2929 ) un lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta anotācija, 2 lapas

 

 

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters

 

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

Izdarīt likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību:

1) izīrē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas (11.-21.pants);

2) piedalās valstij piederošu dzīvojamo telpu izīrēšanā (21.1-21.3 pants);

3) izīrē sociālos dzīvokļus (22. pants);

4) nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu (23. pants);

5) sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24. pants);

6) piešķir pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk – dzīvokļa pabalsts) (25. pants);

7) piešķir vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (26. pants);

8) piešķir vienreizēju pārcelšanās pabalstu (26.1 pants);

9) remontē dzīvojamo telpu (27. pants).”

2. 4. pantā:

otrajā daļā aizstāt vārdus “ir sniegusi” ar vārdiem “ir piedāvājusi sniegt”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldības, kuras vēlas sadarboties dzīvojamo telpu izīrēšanā, personām, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, par to noslēdz līgumu.”

3. Papildināt 20. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

“Izņemot, ja:

1) dzīvojamā telpa tiek piešķirta personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un persona ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašumtiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2, 28.4, 28.5. pantā paredzētajos gadījumos;

2) dzīvojamā telpa ir piešķirta dzīvojamā mājā, kurā esošos dzīvokļus saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) izdotajiem saistošajiem noteikumiem, ir nepieciešams pilnībā privatizēt

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšana”

5. Papildināt likumu ar III 1 nodaļu šādā redakcijā:

“III1 nodaļa. Valstij piederošo dzīvojamo telpu izīrēšana

21.1. pants. Valstij piederošo dzīvojamo telpu uzskaite

(1) Valstij piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(2) Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs ziņo valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja.

21.2 pants. Pašvaldības piedalīšanās valstij piederošo dzīvojamo telpu izīrēšanā

(1) Pašvaldības, kuras vēlas piedalīties valstij piederošo telpu izīrēšanā, noslēdz ar valsts aģentūru “ Mājokļu aģentūra” līgumu.

(2) Valstij piederošas dzīvojamās telpas valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” pilnvarojumā izīrē pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

(3) Pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrēta valstij piederoša dzīvojamā telpa, ir priekšroka to izīrēt personām, kuras attiecīgajā pašvaldība ir reģistrētas palīdzības saņemšanai. Ja mēneša laikā pašvaldība šo tiesību neizmanto, dzīvojamā telpa tiek nodota izīrēšanai citām pašvaldībām, kuras ar valsts aģentūru “ Mājokļu aģentūra” ir noslēgušas līgumu.

21.3 pants. Valstij piederošo dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

(1) Pašvaldībai, izīrējot valstij piederošas dzīvojamās telpas, jāievēro šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumus.

(2) Ja tiek izīrēta valstij piederoša dzīvojamā telpa, kuras iepriekšējam īrniekam ir parāds par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, jaunajam īrniekam var uzlikt pienākumu atlīdzināt minēto parādu.”

6. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Pārcelšanās pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā piešķirt pārcelšanās pabalstu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un persona ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašumtiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2, 28.4, 28.5. pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Valsts piedalās pārcelšanās pabalsta finansiālā nodrošināšanā valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros .

(3) Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt pārcelšanās pabalsta finansiālā nodrošināšanā denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finansu līdzekļus.”

7. Izteikt 26 pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā piešķirt vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas remontam, ja:

1) stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi;

2) ja persona atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un tā ir lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašumtiesību atjaunošanai, vai arī minētā persona tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2, 28.4, 28.5. pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas remontam var piešķirt tikai tad, ja pašvaldība nevar nodrošināt personu ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu.”

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā

“Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs.

1.Spēkā esošais likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nepietiekami aizsargā denacionalizēto māju īrniekus. Likums nepilnīgi reglamentē palīdzības veidus dzīvokļa jautājumos. Spēkā esošais likums neuzliek pienākumu valstij piederošos dzīvokļus izīrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos.

2. Likumprojekts paredz divus jaunus dzīvokļa palīdzības veidus, kas sniedzami denacionalizēto māju īrniekiem:

- vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas remontam;

- vienreizēju pārcelšanās pabalstu.

Likumprojekts detalizēti reglamentē kārtību, kādā valstij piederošie dzīvokļi izīrējami personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumos.

Likums dod tiesības denacionalizēto māju īrniekiem privatizēt valsts un pašvaldības dzīvokļus, kas piešķirti palīdzības veidā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums mazina sociālo spriedzi, jo

- izīrējot valsts dzīvokļus personām, kuras reģistrētas pašvaldībās palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai, palielinās pašvaldību iespējas sniegt palīdzību sociāli mazaizsargāto personu grupām – arī denacionalizēto māju īrniekiem,

- tas paredz izmaksāt denacionalizēto māju īrniekiem papildus pabalstus,

- dod tiesības denacionalizēto māju īrniekiem iegūt īpašumā valsts un pašvaldību dzīvokļus.

Tādējādi palielinās valsts un pašvaldību iespējas palīdzēt denacionalizēto māju īrniekiem u.c. maznodrošināto personu grupām.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts tā ieviešanas gadījumā var samazināt pašvaldību budžeta izdevumus, jo dod iespēju pašvaldībām palīdzēt maznodrošinātiem īrniekiem, izmantojot lētākus palīdzības veidus.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

Nepieciešami grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” .

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Sagatavojot likumprojektu notikušas politiskas konsultācijas ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, vērā ņemti Rīgas Domes un Mājokļu aģentūras priekšlikumi, kā arī valdības izveidotās darba grupas “Priekšlikumu sagatavošanai par īres maksas apmēru denacionalizētajās mājās” izteiktie ierosinājumi.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību.

Izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto kārtību.