Likums

2004

2004.gada 17.augustā	Noteikumi Nr.711

Rīgā (prot. Nr.48 5.§)

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Elektronisko dokumentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 75.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Puses var rakstveidā vienoties, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir elektroniskais paraksts.";

papildināt trešo un piekto daļu aiz vārdiem "laika zīmogs" ar vārdiem "vai elektroniskais paraksts, ja puses rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu".

2. Papildināt 5.panta otro daļu aiz vārdiem "laika zīmogu" ar vārdiem "vai elektronisko parakstu, ja puses rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu".

3. Izslēgt 14.panta piektajā daļā vārdus "un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību".

4. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā:

"14.1 pants. Tehniskās un organizatoriskās prasības

Ministru kabinets nosaka tehniskās un organizatoriskās prasības, kādām atbilst kvalificēts sertifikāts, uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi, kā arī kārtību, kādā veicama droša elektroniskā paraksta verificēšana."

5. Aizstāt 26.panta 5.punktā vārdu "akreditēts" ar vārdu "reģistrēts".

6. Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.1 pantā paredzētos noteikumus."

Ministru prezidenta vietā –

ekonomikas ministrs J.Lujāns

Tieslietu ministre V.Muižniece

Ministru kabineta noteikumu projekta

“Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums			1. 2004.gada 1.janvārī spēkā stājās Elektronisko dokumentu likums, kura 3.panta piektā daļa nosaka, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs. Savukārt, drošs elektroniskais paraksts ir tāds, kurš apliecināts ar kvalificētu sertifikātu un kuru atbilstoši šim likumam var izsniegt tikai uzticams sertifikācijas pakalpojuma sniedzējs. Ievērojot, ka šobrīd valstī vēl nav neviena uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja, elektroniskie dokumenti, ar kuriem šobrīd apmainās valsts iestādes, netiek apliecināti ar drošu elektronisko parakstu, līdz ar to tiem nav juridiska spēka un tos nav iespējams izmantot juridisku jautājumu risināšanai. Tādējādi likuma mērķis – vienkāršot dokumentu apriti un panākt elektronisko dokumentu juridisko atzīšanu netiek sasniegts. Turklāt Elektronisko dokumentu likuma 3.panta otrā daļa paredz, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Tas nozīmē, ka arī privātpersonām, slēdzot savā starpā darījumus vai kā citādi risinot juridiskos jautājumus, jāizmanto tikai droši elektroniskie paraksti. Tas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīvai 1999/93/EC par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu, saskaņā ar kuru elektroniskajam parakstam nevar liegt juridisko atzīšanu tikai tāpēc, ka tas nav apliecināts ar kvalificētu sertifikātu, ko izsniedzis akreditēts (uzticams – Elektronisko dokumentu likuma izpratnē) sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. 2. Lai nodrošinātu elektroniskā paraksta izmantošanu atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām vienotas standartizācijas jomā ir nepieciešams noteikt tehniskās un organizatoriskās prasības kvalificētiem sertifikātiem, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem un droša elektroniskā paraksta verificēšanai. 3. Attiecībā uz uzticamo sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju apdrošināšanu, lai saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs varētu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, Ministru kabinets 2004.gada 6.janvārī ir pieņēmis noteikumus Nr.2 “Noteikumi par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu”, jo izsniegt drošus elektroniskos parakstus ir tiesīgs vienīgi uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš ir apdrošinājis savu darbību. Tā kā Ministru kabineta noteikumos nebija iespējams iestrādāt konkrētu formulu vai mehānismu apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra (protokols Nr.1 3.§) lēmumu Tieslietu ministrijai ir jāiesniedz likumprojekts, kas grozītu Elektronisko dokumentu likuma 14.panta piekto daļu, precizējot Ministru kabineta dotā pilnvarojuma apjomu. 4. Pēc 2004.gada 1.maija saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas Nr. 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā” 4.pantu ir aizliegts ierobežot citas Eiropas Savienības dalībvalsts sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbību un sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, izvirzot Elektronisko dokumentu likuma 26.panta 5.punktā prasību, ka ārvalstī izsniegtam kvalificētam sertifikātam ir šajā likumā noteiktais juridiskais statuss un tiesiskās sekas, ja sertifikāta statusu un ar sertifikāta saistītos elektroniskā paraksta pārbaudes datus var pārbaudīt, atrodoties Latvijā, un to izsniedzis Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs vai to garantē Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēts sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Saskaņā ar minētās direktīvas 3.1.pantu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācija ir brīvprātīga un tādējādi akreditācija nevar būt par nosacījumu, pēc kura tiek noteikts Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kvalificētā sertifikāta statuss Latvijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Lai steidzami risinātu anotācijas 1.nodaļas 1.punktā minētās problēmas un tādējādi arī iedzīvinātu, radot Eiropas Savienībā noteiktos nepieciešamos priekšnosacījumus, elektronisko dokumentu apritei, Elektronisko dokumentu likuma grozījumi ir jāpieņem Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Projekts ðo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Projekts paredz vienkāršot dokumentu apriti un panākt elektronisko dokumentu juridisko atzīšanu, dodot iespēju pusēm vienoties par citu elektronisko dokumenta parakstīšanas metodi.
3. Sociālo seku izvērtējums			Projekts ðo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Projekts ðo jomu neskar.
5. Cita informācija Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2				3	4		5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	projekts ðo jomu neskar				projekts ðo jomu neskar	projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	projekts ðo jomu neskar				projekts ðo jomu neskar	projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	projekts ðo jomu neskar				projekts ðo jomu neskar	projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar
1	2				3	4		5		6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	projekts ðo jomu neskar				projekts ðo jomu neskar	projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar		projekts ðo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	__________
6. Cita informācija	Nav
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.janvārim ir jāizdod tehniskās un organizatoriskās prasības kvalificētam sertifikātam, uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam, droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, droša elektroniskā paraksta verificēšanai. Minētais normatīvā akta projekts tiks izstrādāts līdz 2004.gada septembrim.
2. Cita informācija				Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Projekts atbilst 1999.gada 13.decembra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai Nr. 1999/93/EC par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Projekts ðo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Projekts ðo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju							1999.gada 13.decembra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai Nr. 1999/93/EC par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā. (Official Journal of the European Communities 19.1.2000 L 13/12)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
1. un 2.punkts		Direktīvas 1999/93/EC Preambulas 16.punkts.					atbilst
3.punkts		Direktīvas 1999/93/EC I, II, III un IV.pielikums.					atbilst
5.punkts		Direktīvas 1999/93/EC 3.panta 1.punkts un 4.pants.					atbilst

5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					______
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Komunikācijas plāns nav izstrādāts.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds lēmumus varēs pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Nav

Tieslietu ministre V.Muižniece

Tieslietu ministre	Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona Datu valsts inspekcijas direktora p.i.

V.Muiţniece	M.Bičevskis	K.Jarinovska	L.Sparāne	I.Tīss

A.Ozere,

Datu valsts inspekcijas,

Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju

akreditācijas daļas vadītāja,

Tālr. 7223131,

Fax. 7223556,

e-pasts: anete.ozere@dvi.gov.lv

06.08.2004. 10.00 1200