I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu pašvaldību patstāvīgā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Atbilstoši šī likuma 14.panta otrās daļas 1.punktam, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu un nodrošināt tā administratīvo pārraudzību.

Atbilstoši Teritorijas plānojuma likuma 6.panta piektajai daļai vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Uz doto brīdi spēkā esoši teritorijas plānojumi ir 179 vietējām pašvaldībām. Līdz ar to rodas situācija, ka tikai 33% pašvaldību ir iespēja izstrādāt detālplānojumus.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīcībā esošās informācijas pašvaldībā esošais finansējums ir nepietiekams teritorijas plānojumu izstrādei. Ņemot vērā, ka šobrīd privātpersonas ir aktīvi iesaistījušās attīstības projektu īstenošanā, par kuriem saņemts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums un šādu projektu īstenošanai nepieciešama detālplānojumu izstrāde, tad, lai neradītu privātpersonām zaudējumus, apgūstot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, ir nepieciešamība grozījumus izstrādāt jau šobrīd.

Lai atrisinātu radušos situāciju, ka tikai 33% pašvaldību drīkst uzsākt detālplānojumu izstrādi, likums tiek papildināts ar normu, kas atļauj uzsākt detālplānojuma izstrādi saskaņā ar spēkā esošu rajona pašvaldības teritorijas plānojumu. Dotajā brīdī spēkā esoši rajonu pašvaldību teritoriju plānojumi ir 11 rajonos (42%). Noteikumu projektā iekļautā norma palielinās to pašvaldību skaitu, kurās ir iespēja izstrādāt detālplānojumu neesot spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam par 121 vietējām pašvaldībām.

3. Cita informācija 

Pašlaik teritorijas plānojumu izstrāde notiek 15 rajonos, bet vietējā līmenī teritorijas plānojuma izstrāde nav uzsākta 78 vietējās pašvaldībās.

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi   

Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo iespēja izstrādāt detālplānojumu saskaņā ar spēkā esošu rajona pašvaldības teritorijas plānojumu palielinās iespēju piesaistīt finansējumu dažādu attīstības projektu īstenošanai – piemēram, lauku tūrismā, mežsaimniecībā, gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan SAPARD.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 

Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo iespēja izstrādāt detālplānojumu saskaņā ar spēkā esošu rajona pašvaldības teritorijas plānojumu paplašinās to pašvaldību skaitu, kurās darbojošies uzņēmēji varēs īstenot savas uzņēmējdarbības ieceres.

3. Sociālo seku izvērtējums

Noteikumu projekts rada lielākas iespējas attīstīties uzņēmējdarbībai, līdz ar to radot papildus darba vietas un sakārtotu apkārtējo vidi.

Normatīvais akts šo jomu neskar, jo izstrādājot detālplānojumus, pašvaldībai ir jānodrošina, ka to izstrādē tiek ievērotas normatīvo aktu prasības.

-

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

Normatīvais akts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Ir jāveic grozījumi 13.01.2004. Ministru kabineta noteikumos Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”, svītrojot no tā normas, kas paredz, ka ar detālplānojumu var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī nosakot procedūru, kā tiek izstrādāts detālplānojums, ja to izstrādā pamatojoties uz spēkā esoša rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Noteikumu projekts jāizstrādā līdz 01.09.2004.

. Cita informācija 

 -

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Eiropas Savienības dokumentu, kas uzliek speciālas saistības telpiskās plānošanas jomā nav, ir stratēģisks dokuments, kam ir rekomendējošs raksturs - 1999.gada Potsdamas ES Teritorijas plānošanas ministru sanāksmes akceptētais dokuments Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva.

Saistošu dokumentu nav, bet ir, piemēram,
- rekomendējošs Eiropas padomes dokuments - 2000.gada 7.-8.septembrī Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferences (CEMAT) 12.sesijā Hanoverē akceptētās Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskai attīstībai;
- Eiropas Padomes 2001.gada 7.februāra lēmums (740./9.1 – CM(2001)6), kurā noteikts ņemt vērā Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskai attīstībai projektos par teritoriju plānošanu.
- Rezolūcija Nr.1. "10 punktu programma par Eiropas reģionu lielāku integrāciju".

Vīzijas un stratēģijas 2010 apkārt Baltijas jūrai (VASAB 2010), VASAB 2010 plus telpiskās attīstības rīcības programma un Vismāras Deklarācija par transnacionālās telpiskās plānošanas un attīstības politiku Baltijas jūras reģionā līdz 2010. Šiem dokumentiem ir rekomendējošs raksturs.

 4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

 Nav.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija 

 -

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

Ir notikušas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas teritoriālplānotāju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikuðas

5. Cita informācija

-

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu  

Noteikumi tiks publicēti laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un par to tiks informētas pašvaldības.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Noteikumu projekts nesatur indivīdu tiesības ierobežojošas normas.

4. Cita informācija 

-

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāres vietā – valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktors un atbildīgā amatpersona

Par kontroli atbildīgā amatpersona

A.Radzevičs

A.Pīlēģis

A.Stucka

S.Steinerte