2004

 

2004.gada 17.augustā Noteikumi Nr.707

Rīgā (prot. Nr.48 1.§)

Grozījumi likumā
"Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt C sadaļas I nodaļu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

"23.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firma

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā ietver vārdu "valsts" vai "pašvaldība". Uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kura firmā lieto vārdu "valsts" vai "pašvaldība", neattiecas Komerclikuma 27.panta ceturtā daļa."

2. Aizstāt 61.panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "62.–64.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "63. un 64.pantā".

3. Izslēgt 62. un 93.pantu.

 

 

Ministru prezidenta vietā –

ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

 

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””

anotācija (precizēta)

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd, Komerclikuma 27. pants paredz ierobežojumu ietvert valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību firmā vārdu „valsts” vai „pašvaldība”. Ņemot vērā to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir deleģēti attiecīgi valsts pārvaldes uzdevumi, piem., Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”, ir lietderīgi paredzēt vārda „valsts” vai „pašvaldība” lietošanu firmā. Tādējādi, nepieciešams izdarīt grozījumus speciālajā likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, papildinot C sadaļas „Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības” I nodaļu ar jaunu 23¹ pantu, kas nosaka, ka atsevišķām kapitālsabiedrībām nosaukuma šaurākā un plašākā nozīmē ir atļauts lietot vārdu „valsts” vai „pašvaldība”.

Tā kā statūti ir dokuments, kas precizē konkrētas tiesiskās attiecības kapitālsabiedrībā, saskaņā ar Komerclikumu (144.pantu), bez citiem nosacījumiem, statūtos ir jānorāda valdes locekļu pārstāvības tiesības. Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, atšķirībā no Komerclikuma, nepieļauj valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ar atšķirīgiem uzdevumiem un organizatorisko struktūru, tāpat kā privātām sabiedrībām, piemērot valdes locekļiem atšķirīgus nosacījumus pārstāvēt sabiedrību. Tādējādi, ņemot vērā, ka Komerclikums šādu atšķirību tieši atļauj, ir pamats svītrot likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 62.pantu un 93.pantu.

Steidzamība pamatojama ar to, ka Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 12.pants nosaka, ka valsts un pašvaldību statūtsabiedrību līdz 2004.gada 31.oktobrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā. Pašreiz notiek aktīva valsts un pašvaldību statūtsabiedrību pārreģistrēšana komercreģistrā, bet bez šādiem likuma grozījumiem Uzņēmumu reģistram nav tiesību ierakstīt komercreģistrā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru firmā ietverts vārds "valsts" vai "pašvaldība", jo Komerclikuma 29.panta piektā daļa to neatļauj. Tāpat, kapitālsabiedrībām ar atšķirīgiem uzdevumiem un organizatorisko struktūru, nav iespējams statūtos paredzēt tos nosacījumus, kas bija spēkā līdz šim, jo likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” neparedz noteikt valdes priekšsēdētājam tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir deleģēti attiecīgi valsts pārvaldes uzdevumi, firma šaurākā nozīmē ir atļauts lietot vārdu „valsts” vai „pašvaldība”.

Tiesību akta projekts paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, statūtos, tāpat kā privātajām kapitālsabiedrībām, valdes locekļiem var noteikt atšķirīgas pārstāvības tiesības. Lai saskaņotu administratīvo vadību un nodrošinātu attiecīgo lēmumu izpildi, ievērojot attiecīgās kapitālsabiedrības uzdevumus un valdes locekļu skaitu, statūtos ir nepieciešams noteikt valdes priekšsēdētājam, kas pēc būtības ir valdes priekšgalā, tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.

3. Cita informācija

Valsts iestāžu juridisko dienestu 2004.gada 28.maija sanāksmes protokols Nr.7

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts precizē valsts un pašvaldību akciju sabiedrību darbību.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2004.

2005.

2006.

2007.

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos nebūs

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

           

2. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetus

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav nepiecieðami

Nav nepiecieðami

Nav nepiecieðami

Nav nepiecieðami

Nav nepiecieðami

4. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

         

 

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Nav jāizdod.

2. Cita informācija

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

       

5. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publikācija izdevumos "Latvijas Vēstnesis" un "Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

Finanðu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

         

O.Spurdziņš

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Cakalovs

 

 

 

 

 

 

 

28.07.2004 8:18

947

J.Cakalovs

7024622, cakalovs@mail.vnia.lv