1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 18.06.2003. rīkojumu Nr.399 1.4.apakšpunktu Aizsardzības ministrijai līdz 2003.gada 31.decembrim ir jāsagatavo un jāiesniedz priekšlikumi par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par citas valsts vai starptautiskās organizācijas bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību Latvijas valstij ārkārtas situācijā un izņēmuma stāvoklī.

Patlaban tiesību aktos nav noteikta institūcija, kurai būtu tiesības griezties pēc atbalsta pie ārvalstu valdībām (t.sk. ārvalstu bruņotajiem spēkiem) ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī. (Kara stāvokļa izsludināšanas gadījumā nav juridisko šķēršļu, kas Latvijas neļautu uzaicināt NATO vai ārvalsts bruņotos spēkus uzturēties Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Satversmes 44.pantu valsts prezidentam „ir tiesība spert nepieciešamos soļus” militārās aizsardzības jomā, ja cita valsts uzbrūk Latvijas robežām vai pasludinājusi karu pret Latviju)

1. Atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu (NDL 23.pants 1.punkts);
2. Likumā noteiktajos gadījumos izsludina ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokli, mobilizāciju (NDL 10.panta 1.4 punkts);
3. Valsts apdraudējuma gadījumā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā (Nacionālās drošības likuma 23.panta 5.punkts).

Līdz ar to likumprojekts papildina Ministru kabineta funkcijas, paredzot, ka Ministru kabinets lemj par NATO un tās dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijās un izņēmuma gadījumā, nosakot lemšanas robežas, proti, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir mazāks par 100 un uzturēšanās ilgums nepārsniedz 6 mēnešus. Šāds skaitlis izriet no spēkā esošo tiesību aktu prasībām, proti, 2004.gada 26.februarī stājās spēkā grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, kas paredz, ka Saeimā ir jāapstiprina tādi starptautiskie līgumi, kuri noslēgti par ārvalstu bruņoto spēku militāro formējumu uzturēšanos Latvijā, ja kopējais personāla skaits viena pasākuma laikā pārsniedz 100 personas un uzturēšanās laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem. Tādējādi juridiski robeža par kompetences sadalījumu starp Saeimā apstiprināmiem līgumiem un Ministru kabinetā apstiprināmiem līgumiem ļoti skaidri norādīta. Aizsardzības ministrija, izstrādājot likumprojekta redakciju, ir ņēmusi vērā šo kompetences sadalījumu, un piedāvātā redakcija nostiprināto kārtību nepārkāpj. Sekojoši, likumprojekta redakcija analoģiski tulkojama, ka gadījumā, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits ir lielāks par 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, lēmumu pieņem Saeima.

Papildus tam, tika secināts, ka Latvijas normatīvie akti neparedz iespēju uzaicināt ārvalstu vai starptautisko organizāciju karaspēku Latvijas drošības pastiprināšanai miera laikā. Taču pieaugot terorisma draudiem NATO dalībvalstīm un ASV vadītās pretterorisma koalīcijas dalībvalstīm, ko parāda notikumu attīstība pēc 2001.gada 11.septembra, rodas nepieciešamība paaugstināt spēju un gatavības līmeni cīņai ar šiem asimetriskajiem draudiem. Šo draudu raksturīgā pazīme ir apgrūtināta prognozejamība un situācijas eskalācija šauros laika ietvaros ar mērķi saglabāt pārsteiguma momentu. Lai cīnītos ar šāda veida draudiem, nepiecieðama adekvāta krīzes vadības sistēma, procedūra un resursi, sabiedroto valstu atbalsts.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz noteikt Saeimas tiesības uzaicināt ārvalstu un starptautisko karaspēku valsts drošības pastiprināšanai, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits pārsniedz 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu un starptautisko organizāciju bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Jūtama ietekme netiek prognozēta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

tūkst. Ls

Rādītāji

gads

*)

Tiesību akts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akts šo jomu neskar

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akts šo jomu neskar

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikuðas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Tiks paplašinātas Ministru kabineta funkcijas

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Puikevica-Puikevska

S.Araslanova

I.Kalna