2004.10.21.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Reģ.nr.888) 3.lasījumam.

Spēkā esošā redakcija	2.lasījumā nobalsotā redakcija	N. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas attieksme	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā: vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dalībvalsts” (attiecīgā locījumā); vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) un vārdu “uzņēmējsabie drība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā); vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likumā: vārdus “Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dalībvalsts” (attiecīgā locījumā); vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) un vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā); vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finanšu pakalpojumus; 5) kredīts - atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas; 6) noguldījums - naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem; 14) uzticības operācijas (trasts) - darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma; 16) riska darījumi - kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta riska pakāpe; 19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi - personas, kas ir: b) kredītiestādes meitas sabiedrības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme; c) kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; 21) finanšu pārvaldītājsabiedrība - finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, turklāt viens no tiem ir kredītiestādei; 36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir: a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; b) personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības; c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai; 39) elektroniskā nauda — elektroniskās ierīcēs (viedkartē vai datora atmiņā) reģistrēti naudas līdzekļi, kuri nodoti lietotājam kā skaidras naudas aizstājējs un kurus var izmantot elektroniskās naudas pārvedumiem;	2. 1.pantā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) kredītiestāde: a) banka — kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus, b) elektroniskās naudas institūcija — kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;”; aizstāt 5., 6., 14.punktā un 19.punkta “b” apakšpunktā vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “banka” (attiecīgā locījumā); izteikt 16.punktu šādā redakcijā: “16) riska darījumi — kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus;”; izteikt 19.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā: “c) kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi, sabiedrības kontrolieris un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni,”; izteikt 21.punktu šādā redakcijā: “21) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde;”; izteikt 36.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā: “a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni,”; izteikt 39.punktu šādā redakcijā: “39) elektroniskā nauda — naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: a) kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā), b) kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību, c) kuri kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;”; papildināt pantu ar 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54.punktu šādā redakcijā: “43) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena kredītiestāde; 44) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 45) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts; 46) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā kredītiestāde reģistrēta un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai; 47) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrētas kredītiestādes filiāle vai kurā mītnes valsts kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli; 48) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus; 49) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido: a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību, b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums, c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi), d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi, e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā; 50) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi; 51) reorganizācijas pasākumi — maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju; 52) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 53) prasījumu un saistību neto ieskaits — pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība; 54) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas).”				2. 1.pantā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) kredītiestāde: a) banka — kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus, b) elektroniskās naudas institūcija — kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;”; aizstāt 5., 6., 14.punktā un 19.punkta “b” apakšpunktā vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “banka” (attiecīgā locījumā); izteikt 16.punktu šādā redakcijā: “16) riska darījumi — kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus;”; izteikt 19.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā: “c) kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi, sabiedrības kontrolieris un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni,”; izteikt 21.punktu šādā redakcijā: “21) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde;”; izteikt 36.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā: “a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni,”; izteikt 39.punktu šādā redakcijā: “39) elektroniskā nauda — naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: a) kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā), b) kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību, c) kuri kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;”; papildināt pantu ar 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54.punktu šādā redakcijā: “43) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena kredītiestāde; 44) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 45) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts; 46) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā kredītiestāde reģistrēta un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai; 47) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrētas kredītiestādes filiāle vai kurā mītnes valsts kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli; 48) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus; 49) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido: a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību, b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums, c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi), d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi, e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā; 50) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi; 51) reorganizācijas pasākumi — maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju; 52) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 53) prasījumu un saistību neto ieskaits — pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība; 54) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas).”
3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle. (2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība vai kā valsts akciju sabiedrība.	3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā: “3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei. (2) Latvijas Republikā banku drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību. (3) Latvijas Republikā elektroniskās naudas institūciju drīkst dibināt kā kapitālsabiedrību. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem.”				3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā: “3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei. (2) Latvijas Republikā banku drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību. (3) Latvijas Republikā elektroniskās naudas institūciju drīkst dibināt kā kapitālsabiedrību. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem.”
	4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.^1, 12.^2, 12.^3, 13., 14., 20., 24., 25., 26., 31., 32. un 33.^1 pantā, 90.panta otrajā daļā, 95., 96., 97., 108.^1, 112.pantā un 146.panta ceturtajā daļā vārdu “banka” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā).				4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.^1, 12.^2, 12.^3, 13., 14., 20., 24., 25., 26., 31., 32. un 33.^1 pantā, 90.panta otrajā daļā, 95., 96., 97., 108.^1, 112.pantā un 146.panta ceturtajā daļā vārdu “banka” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā).
6.pants. Ārvalstu bankas filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 5. punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 50.1, 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77. - 87., 89., 90., 94.pantu, 102. panta 1., 2. un 4. punktu, 109., 113. - 118., 121., 125.pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128.pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140. - 145., 149., 152., 170., 172. - 177., 184., 185., 188. - 190. pantu, likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citi likumi.	5. 6.pantā: papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.^1, 12., 12.^2, 12.^3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.^1, 31., 32., 33., 33.^1, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.^2, 50.^3, 50.^4, 50.^5, 50.^6, 55., 57., 58., 59. panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības. (3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.^1, 12.^2un 12.^3panta, V nodaļas, 108.^1panta un XVI nodaļas prasības.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.				5. 6.pantā: papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.^1, 12., 12.^2, 12.^3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.^1, 31., 32., 33., 33.^1, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.^2, 50.^3, 50.^4, 50.^5, 50.^6, 55., 57., 58., 59. panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības. (3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.^1, 12.^2un 12.^3panta, V nodaļas, 108.^1panta un XVI nodaļas prasības.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
8.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.	6. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.”				6. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.”
9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai. (2) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos. (3) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītos apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana trešajām personām nerada maksājumu sistēmai papildu finanšu riskus.	7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. (1) Vārdus “kredītiestāde”, “banka” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 1) Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai; 2) dalībvalstī reģistrēta banka vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā; 3) ārvalsts bankas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai. (2) Vārdus “kredītiestāde”, “elektroniskās naudas institūcija” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 1) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai; 2) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kura par darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku; 3) dalībvalstī reģistrēta elektroniskās naudas institūcija vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi elektroniskās naudas institūcijas darbību Latvijas Republikas teritorijā; 4) ārvalsts elektroniskās naudas institūcijas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai. (3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī dalībvalstu bankām un dalībvalstu banku filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un tos pieņemt. (4) Šā panta trešās daļas noteikumi neierobežo elektroniskās naudas institūciju tiesības pieņemt naudas līdzekļus no klientiem, vienlaikus apmainot šos naudas līdzekļus pret elektronisko naudu. (5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta elektroniskās naudas institūcija nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana. (7) Šā panta sestās daļas noteikumi neliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai elektroniskās naudas institūcijai: 1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kuri izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas; 2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā.”				7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. (1) Vārdus “kredītiestāde”, “banka” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 1) Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai; 2) dalībvalstī reģistrēta banka vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā; 3) ārvalsts bankas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai. (2) Vārdus “kredītiestāde”, “elektroniskās naudas institūcija” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai: 1) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai; 2) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kura par darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku; 3) dalībvalstī reģistrēta elektroniskās naudas institūcija vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi elektroniskās naudas institūcijas darbību Latvijas Republikas teritorijā; 4) ārvalsts elektroniskās naudas institūcijas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai. (3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī dalībvalstu bankām un dalībvalstu banku filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un tos pieņemt. (4) Šā panta trešās daļas noteikumi neierobežo elektroniskās naudas institūciju tiesības pieņemt naudas līdzekļus no klientiem, vienlaikus apmainot šos naudas līdzekļus pret elektronisko naudu. (5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta elektroniskās naudas institūcija nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana. (7) Šā panta sestās daļas noteikumi neliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai elektroniskās naudas institūcijai: 1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kuri izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas; 2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā.”

8. Papildināt I nodaļu ar 10.^1 un10.^2 pantu šādā redakcijā: “10.^1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē. (2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; 2) pakalpojums atbilst kādam no šādiem pakalpojumu veidiem: a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana, b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana. (3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. (4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. (5) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas, procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. (6) Ārpakalpojuma līgumā nosaka: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti; 3) kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: a) kredītiestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) kredītiestādes tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) kredītiestādes tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja kredītiestāde konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt kredītiestādei iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc kredītiestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu. (7) Kredītiestāde, kura plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) kredītiestādes rīcību gadījumos, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai. (9) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt kredītiestādei ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 dienu laikā no šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. (10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti. (11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo. (12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu. (13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē: 1) ka kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) ka kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3)  ārpakalpojumu sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi; 4) ka iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem. (14) Ja kredītiestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (17) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi. (18) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 10.^2pants. Ar finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē atsevišķs likums.”

8. Papildināt I nodaļu ar 10.^1 un10.^2 pantu šādā redakcijā: “10.^1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē. (2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; 2) pakalpojums atbilst kādam no šādiem pakalpojumu veidiem: a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana, b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana. (3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. (4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. (5) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas, procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. (6) Ārpakalpojuma līgumā nosaka: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti; 3) kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: a) kredītiestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) kredītiestādes tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) kredītiestādes tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja kredītiestāde konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt kredītiestādei iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc kredītiestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu. (7) Kredītiestāde, kura plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) kredītiestādes rīcību gadījumos, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai. (9) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt kredītiestādei ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 dienu laikā no šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. (10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti. (11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo. (12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu. (13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē: 1) ka kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) ka kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3)  ārpakalpojumu sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi; 4) ka iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem. (14) Ja kredītiestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (17) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi. (18) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 10.^2pants. Ar finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē atsevišķs likums.”

11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: “11.pants. (1) Banka savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. (2) Elektroniskās naudas institūcija, kura neplāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā un pēc tam, kad par plānoto darbības uzsākšanu informējusi Latvijas Banku. (3) Elektroniskās naudas institūcija, kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), emitētās elektroniskās naudas kopējais apjoms nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt sešu miljonu eiro ekvivalentu latos. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes vai elektroniskās naudas institūcijas darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. (6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos.”

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: “11.pants. (1) Banka savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. (2) Elektroniskās naudas institūcija, kura neplāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā un pēc tam, kad par plānoto darbības uzsākšanu informējusi Latvijas Banku. (3) Elektroniskās naudas institūcija, kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. (4) Ja elektroniskās naudas institūcija nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), emitētās elektroniskās naudas kopējais apjoms nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt sešu miljonu eiro ekvivalentu latos. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes vai elektroniskās naudas institūcijas darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. (6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos.”

12.^1 pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad: 3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.	10. Izteikt 12.^1 panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, kā arī par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.”	10. Izteikt 12.^1 panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, kā arī par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.”
	11. Papildināt likumu ar 12.^4 un 12.^5pantu šādā redakcijā: “12.^4pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci (atļauju) darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde; 2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas; 3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju; 4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām; 5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi; 6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās. (2) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.^2pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.^3pantā noteiktajā kārtībā. (3) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu, kas apliecina šādas finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (4) Dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.^1pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus: 1) dokumentus, kuros iekļauta šā likuma 12.^1panta pirmās daļas 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktā informācija; 2) dokumentus, kuros iekļauta informācija par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju; 3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar šā paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā. (6) Ja Latvijā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. 12.^5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.^2 un 12.^3 pantā noteiktajā kārtībā.”	11. Papildināt likumu ar 12.^4 un 12.^5pantu šādā redakcijā: “12.^4pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci (atļauju) darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde; 2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas; 3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju; 4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām; 5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai attiecīgo kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi; 6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās. (2) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.^2pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.^3pantā noteiktajā kārtībā. (3) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu, kas apliecina šādas finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (4) Dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.^1pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus: 1) dokumentus, kuros iekļauta šā likuma 12.^1panta pirmās daļas 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” un “e” apakšpunktā noteiktā informācija; 2) dokumentus, kuros iekļauta informācija par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kontrolējošo kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju; 3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar šā paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā. (6) Ja Latvijā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. 12.^5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.^2 un 12.^3 pantā noteiktajā kārtībā.”
14.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:	12. Papildināt 14.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu.”	12. Papildināt 14.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu.”
15.pants. Lai saņemtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina: 1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju; 2) minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa; 3) likuma prasībām atbilstošas bankas, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas filiāles vadītāju kandidatūras.	13. Izteikt 15.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā: “2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa; 3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras.”	13. Izteikt 15.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā: “2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa; 3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras.”
16.pants. (1) Banku var dibināt: 1) fiziskās personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas; 2) juridiskās personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī un kuru darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem; 3) viena ārvalsts banka, kuras darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem; 4) valsts. (2) Šā panta pirmās daļas 1. - 3.punktā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un stabils finanšu stāvoklis.	14. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā: “16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt: 1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona; 2) juridiskā (reģistrētā) persona: a) kuras darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem, b) kuras finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums [dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem]; 3) valsts vai pašvaldība. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls. (3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvo kapitālu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.”	14. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā: “16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt: 1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona; 2) juridiskā (reģistrētā) persona: a) kuras darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem, b) kuras finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums [dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem]; 3) valsts vai pašvaldība. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls. (3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvo kapitālu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.”
19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās personas, - ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.	15. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: “19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.”	15. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: “19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.”
	16. Papildināt likumu ar 19.^1pantu šādā redakcijā: “19.^1pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences (atļaujas) piešķiršanas jaundibināmai kredītiestādei konsultējas ar dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par tādas kredītiestādes dibināšanu Latvijas Republikā: 1) kura ir tādas kredītiestādes meitas sabiedrība, kurai licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī; 2) kura ir meitas sabiedrība mātes sabiedrībai, kuras citai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde, licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī; 3) kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē kredītiestādi, kurai licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī.”	16. Papildināt likumu ar 19.^1pantu šādā redakcijā: “19.^1pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences (atļaujas) piešķiršanas jaundibināmai kredītiestādei konsultējas ar dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par tādas kredītiestādes dibināšanu Latvijas Republikā: 1) kura ir tādas kredītiestādes meitas sabiedrība, kurai licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī; 2) kura ir meitas sabiedrība mātes sabiedrībai, kuras citai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde, licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī; 3) kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē kredītiestādi, kurai licence (atļauja) piešķirta attiecīgajā dalībvalstī.”
	17. Aizstāt šā likuma 20., 58. un 59.pantā vārdus “dibināšanas pamatkapitāls” ar vārdiem “sākotnējais kapitāls”.	17. Aizstāt šā likuma 20., 58. un 59.pantā vārdus “dibināšanas pamatkapitāls” ar vārdiem “sākotnējais kapitāls”.
21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.	18. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā: “21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) bankas darbībai. (2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) elektroniskās institūcijas darbībai.”	18. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā: “21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) bankas darbībai. (2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) elektroniskās institūcijas darbībai.”
24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona: 1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību. (2) Bankas valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim) ir nepieciešama augstākā izglītība. (3) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām. 25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ; 3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju. (2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.	19. Izteikt 24. un 25.pantu šādā redakcijā: “24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona: 1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Kredītiestādes valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam un sabiedrības kontrolierim nepieciešama augstākā izglītība. (3) Kredītiestādes padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi. 25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ; 3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju. (2) Kredītiestādes padomes pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi.”	19. Izteikt 24. un 25.pantu šādā redakcijā: “24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona: 1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Kredītiestādes valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam un sabiedrības kontrolierim nepieciešama augstākā izglītība. (3) Kredītiestādes padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi. 25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ; 3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju. (2) Kredītiestādes padomes pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi.”
26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu. (2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.	20. Papildināt 26.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi”.	20. Papildināt 26.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi”.
27.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja: 1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas; 2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai; 3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem; 4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu; 5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā; 6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu; 7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā; 8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus. (2) Kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ir anulējusi.	21. Papildināt 27.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu neaptur tā izpildi.”	21. Papildināt 27.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu neaptur tā izpildi.”
	22. Papildināt II nodaļu ar 27.^1 pantu šādā redakcijā: “27.^1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Banku komitejai. Paziņojumā ir īpaša norāde, ja licence (atļauja) kredītiestādes darbībai tiek izsniegta kredītiestādei, kuras kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komercsabiedrība. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums anulēt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.^1 panta trešo un ceturto daļu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvēja ir ārvalsts komercsabiedrība un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komercsabiedrības meitas sabiedrību. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.”	22. Papildināt II nodaļu ar 27.^1 pantu šādā redakcijā: “27.^1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Banku komitejai. Paziņojumā ir īpaša norāde, ja licence (atļauja) kredītiestādes darbībai tiek izsniegta kredītiestādei, kuras kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komercsabiedrība. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums anulēt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Komisijai. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.^1 panta trešo un ceturto daļu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvēja ir ārvalsts komercsabiedrība un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komercsabiedrības meitas sabiedrību. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā.”

28.pants. Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi.	23. Izteikt 28. un 29.pantu šādā redakcijā: “28.pants. (1) Būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai persona, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošām (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām) personām, to skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus) un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. (4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi.	23. Izteikt 28. un 29.pantu šādā redakcijā: “28.pants. (1) Būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai persona, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošām (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām) personām, to skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus) un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. (4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi.
29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību bankā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.	29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā rakstveidā paziņo par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.	29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā rakstveidā paziņo par to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, finansiālo stāvokli un, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu bankas vadību, jo persona neatbilst banku akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties par šādu savu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un bankai.	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un šo personu ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību.	1	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 29.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto kredītiestādes akciju apmērā.”	Atbalstīt	(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un šo personu ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto kredītiestādes akciju apmērā.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finanšu stāvokli.	(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un šīs personas ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par aizliegumu personai iegūt vai palielināt kredītiestādē būtisku līdzdalību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai personai un kredītiestādei, ja: 1) šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes vadību un darbību; 2) personai nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām; 3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju; 4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto vai šajā likumā noteikto informāciju; 5) personas ieguldītie līdzekļi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību kredītiestādē, ir iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (6) Šā panta piektās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētā tirgū vai citā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā (reģistrētā) persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība. (7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, šī persona būtisko līdzdalību kredītiestādē iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (8) Šā panta piektajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”				(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un šīs personas ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par aizliegumu personai iegūt vai palielināt kredītiestādē būtisku līdzdalību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai personai un kredītiestādei, ja: 1) šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes vadību un darbību; 2) personai nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām; 3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju; 4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto vai šajā likumā noteikto informāciju; 5) personas ieguldītie līdzekļi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību kredītiestādē, ir iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (6) Šā panta piektās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētā tirgū vai citā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā (reģistrētā) persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība. (7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, šī persona būtisko līdzdalību kredītiestādē iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (8) Šā panta piektajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”
30.^1pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta kredītiestāde vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.	24. Izteikt 30.^1 pantu šādā redakcijā: “30.^1pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.”				24. Izteikt 30.^1 pantu šādā redakcijā: “30.^1pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.”
33.pants. (1) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz banku apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa bankas valdes vai kāda valdes locekļa atsaukšanu vai aizliedz izmantot visu to akciju balsstiesības, kuras pieder attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām. (2) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 29.panta pirmās vai otrās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā likuma 33.pantā minētos tiesību ierobežojumus un sodus. (3) Ja persona, neievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, kā arī akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.	25. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: “33.pants. (1) Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme; 2) pieprasīt kredītiestādes valdes (padomes) vai kāda valdes (padomes) locekļa atsaukšanu; 3) aizliegt akcionāram izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības. (2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā. (3) Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ. (4) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”				25. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: “33.pants. (1) Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme; 2) pieprasīt kredītiestādes valdes (padomes) vai kāda valdes (padomes) locekļa atsaukšanu; 3) aizliegt akcionāram izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības. (2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā. (3) Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ. (4) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”
33.^1 pants. Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru bankā, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības bankā: 1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā; 2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē; 3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtajā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz bankas pārvaldi; 4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma par atlīdzību vai bez tās; 5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas; 6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības; 7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs pašas personas; 8) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos; 9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.		2	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 33^1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi netiešā ceļā būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām.”	Atbalstīt	26. Papildināt 33^1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi netiešā ceļā būtisko līdzdalību kredītiestādē, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām.”
	26. Papildināt likumu ar 33.^2pantu šādā redakcijā: “33.^2pants. Būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.”				27. Papildināt likumu ar 33.^2pantu šādā redakcijā: “33.^2pants. Būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.”
	27. Aizstāt 34.pantā, 43.panta otrajā teikumā, 47., 51., 54., 56., 66., 69., 71., 72.pantā un 102.panta 2.punktā, 103.panta 4. un 5.punktā, 113. un 114.pantā vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “banka” (attiecīgā locījumā).				28. Aizstāt 34.pantā, 43.panta otrajā teikumā, 47., 51., 54., 56., 66., 69., 71., 72.pantā un 102.panta 2.punktā, 103.panta 4. un 5.punktā, 113. un 114.pantā vārdu “kredītiestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “banka” (attiecīgā locījumā).
35.pants. (1) Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem. (2) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.	28. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā: “35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par astoņiem procentiem. (2) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem: 1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam; 2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam. (3)  Elektroniskās naudas institūcijas darbības pirmo sešu mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem. (4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.”				29. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā: “35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par astoņiem procentiem. (2) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem: 1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam; 2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam. (3)  Elektroniskās naudas institūcijas darbības pirmo sešu mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem. (4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.”
37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. (2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.	29. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā: “37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. (2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas elektroniskās naudas institūcijas izvietoto aktīvu apjoms nedrīkst būt mazāks par to saistību apjomu, kas izriet no emitētās elektroniskās naudas daudzuma. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot emitētās elektroniskās naudas daudzumam atbilstošo aktīvu apjomu.”				30. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā: “37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. (2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas elektroniskās naudas institūcijas izvietoto aktīvu apjoms nedrīkst būt mazāks par to saistību apjomu, kas izriet no emitētās elektroniskās naudas daudzuma. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot emitētās elektroniskās naudas daudzumam atbilstošo aktīvu apjomu.”
44.pants. Bankas būtiska līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā, kurš nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.	30. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā: “44.pants. (1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla. (2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus.”				31. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā: “44.pants. (1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla. (2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus.”
50.^1 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība, kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai kontroles veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuras mātes sabiedrība ir Latvijā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo konsolidēto finanšu pārskatu un informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kopumu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to pieprasa, kredītiestādei, kuras uzraudzību, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, jāievēro kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem. (4) Kredītiestādei, kuras uzraudzību veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, jānodrošina, lai visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. (5) Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru finanšu pārskati netiek konsolidēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, k as nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai, bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus.	31. Izslēgt 50.^1pantu.				32. Izslēgt 50.^1pantu.
	32. Papildināt likumu ar 50.^2, 50.^3, 50.^4, 50.^5un 50.^6 pantu šādā redakcijā: “50.^2pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tās mātes sabiedrība ir tāda Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras mātes sabiedrība nav Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kā arī ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nevienā citā dalībvalstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde. (3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tai nav meitas sabiedrību, kas ir kredītiestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vienoties ar to dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, par to, kura uzraudzības institūcija veiks Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kas ir šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tās mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kura reģistrēta Latvijas Republikā, ir lielāka aktīvu kopsumma nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvalstī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tā saņēmusi licenci (atļauju) agrāk par citām kredītiestādēm.				33. Papildināt likumu ar 50.^2, 50.^3, 50.^4, 50.^5un 50.^6 pantu šādā redakcijā: “50.^2pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tās mātes sabiedrība ir tāda Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras mātes sabiedrība nav Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kā arī ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nevienā citā dalībvalstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde. (3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tai nav meitas sabiedrību, kas ir kredītiestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vienoties ar to dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, par to, kura uzraudzības institūcija veiks Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kas ir šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tās mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kura reģistrēta Latvijas Republikā, ir lielāka aktīvu kopsumma nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvalstī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tā saņēmusi licenci (atļauju) agrāk par citām kredītiestādēm.

	(5) Finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un/vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.	3	Juridiskais birojs Aizstāt 50.^2 panta piektajā daļā saikļus “un/vai” ar saikli “vai”.	Atbalstīt	(5) Finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.
	(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tieši vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (7) Šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo komercsabiedrību kopumu un to konsolidācijas metodes nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (8) Kredītiestāde, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās komercsabiedrībās, kuras pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. (9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (10) Kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautajām dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām jāatļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma veikt saskaņā ar šo pantu noteiktās pārbaudes tādā apmērā, kāds ir nepieciešams uzraudzības veikšanai un pieļaujams saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Šī prasība attiecas arī uz šā panta devītajā daļā minētajām dalībvalsts komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no konsolidācijas. (11) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šā panta desmitajā daļā minētajās komercsabiedrībās, ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai. Komercsabiedrībām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgo informāciju un dokumentus. (12) Kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju.				(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tieši vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (7) Šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo komercsabiedrību kopumu un to konsolidācijas metodes nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (8) Kredītiestāde, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās komercsabiedrībās, kuras pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. (9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu. (10) Kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautajām dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām jāatļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma veikt saskaņā ar šo pantu noteiktās pārbaudes tādā apmērā, kāds ir nepieciešams uzraudzības veikšanai un pieļaujams saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Šī prasība attiecas arī uz šā panta devītajā daļā minētajām dalībvalsts komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no konsolidācijas. (11) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šā panta desmitajā daļā minētajās komercsabiedrībās, ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai. Komercsabiedrībām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgo informāciju un dokumentus. (12) Kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju.
	50.^3pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.^2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no šā likuma 50.^2 panta ceturtajā daļā minēto noteikumu izpildes, ja kādas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot kredītiestādei šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības pēc tam, kad noslēgta savstarpēja vienošanās ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un šī vienošanās paredz sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisi ju par šāda rakstura vienošanos un tās saturu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. 50.^4 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kas saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai. 50.^5pants. Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.^2pantā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. 50.^6 pants. Šā likuma 50.^2, 50.^3, 50.^4un50.^5pantā minētās prasības, kas noteiktas komercsabiedrībām, kuras reģistrētas dalībvalstīs, piemērojamas arī ārvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzībai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.”				50.^3pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.^2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no šā likuma 50.^2 panta ceturtajā daļā minēto noteikumu izpildes, ja kādas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot kredītiestādei šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības pēc tam, kad noslēgta savstarpēja vienošanās ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un šī vienošanās paredz sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanos un tās saturu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. 50.^4 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kas saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. (2) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai. 50.^5pants. Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.^2pantā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. 50.^6 pants. Šā likuma 50.^2, 50.^3, 50.^4un50.^5pantā minētās prasības, kas noteiktas komercsabiedrībām, kuras reģistrētas dalībvalstīs, piemērojamas arī ārvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzībai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.”
52.pants. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.	33. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā: “52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai.”				34. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā: “52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai.”
57.pants.  (1) Kredītiestādei ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja: 1) tiek mainīts bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris); 2) kredītiestāde tiek reorganizēta. (2) Kredītiestādei ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai. (3) Kredītiestāde Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādes padomes vai valdes sastāvu, akcionāriem, jaunu kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un statūtu (nolikuma) vai to grozījumu reģistrāciju.	34. 57.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kredītiestādei jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja kredītiestāde tiek reorganizēta.”; papildināt pantu ar 1.^1, 1.^2 un 1.^3 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. (1^2) Lai pārliecinātos par kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām. (1^3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, ir tiesības neatļaut kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.”				35. 57.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kredītiestādei jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja kredītiestāde tiek reorganizēta.”; papildināt pantu ar 1.^1, 1.^2 un 1.^3 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. (1^2) Lai pārliecinātos par kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām. (1^3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, ir tiesības neatļaut kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.”
61.pants. (4) Kredītiestādei ir tiesības sniegt savai mātes sabiedrībai, kas ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.	35. Izslēgt 61.panta ceturto daļu.				36. Izslēgt 61.panta ceturto daļu.
64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.	36. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”				37. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”
	37. Papildināt likumu ar 72.^1pantu šādā redakcijā: “72.^1pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu latos. (2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu.”				38. Papildināt likumu ar 72.^1pantu šādā redakcijā: “72.^1pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu latos. (2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu.”
85.pants. (1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt. (2) Ja zvērinātu revidentu ziņojums ir ar piezīmēm, tad dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.	38. 85.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus.”				39. 85.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus.”
89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.	39. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā: “89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”				40. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā: “89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”
100.pants. Kredītiestāžu uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.	40. Izteikt 100.pantu šādā redakcijā: “100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja likumos nav noteikts citādi. (2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvie akti nenosaka citādi.”				41. Izteikt 100.pantu šādā redakcijā: “100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja likumos nav noteikts citādi. (2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvie akti nenosaka citādi.”
	41. Papildināt likumu ar 101.^2 pantu šādā redakcijā: “101.^2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu. (2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par aizliegumu kredītiestādei uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai kredītiestādei, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.”				42. Papildināt likumu ar 101.^2 pantu šādā redakcijā: “101.^2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim ne veiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu. (2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par aizliegumu kredītiestādei uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai kredītiestādei, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.”
102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos: 1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu; 2) kredītiestādes kapitāla pietiekamība ir mazāka par 10 procentiem; 3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi; 4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā; 5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.	42. 102.pantā: papildināt ievaddaļu pēc vārda “kārtība” ar vārdu “kredītiestādei”; papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem.”				43. 102.pantā: papildināt ievaddaļu pēc vārda “kārtība” ar vārdu “kredītiestādei”; papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem.”
103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir tiesīga veikt šādas darbības: 1) brīdināt kredītiestādi; 2) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei; 3) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos; 4) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai aizliegt kredītiestādei pieņemt noguldījumus; 5) ierobežot kredītu izsniegšanu vai aizliegt kredītiestādei izsniegt kredītus; 6) lūgt Latvijas Banku apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā; 7) aizliegt kredītiestādei veikt norēķinus un bezskaidras naudas maksājumus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs; 8) daļēji vai pilnīgi apturēt citu finanšu pakalpojumu sniegšanu; 9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.	43. 103.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.				44. 103.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 122. - 124.pantu.	44. Izteikt 104.panta otro teikumu šādā redakcijā: “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu.”				45. Izteikt 104.panta otro teikumu šādā redakcijā: “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu.”
106.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarota persona ne retāk kā reizi divos gados pārbauda kredītiestādes darbību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no tās atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros kredītiestādei ir ieguldījumi. (4) Kredītiestāžu parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai kredītiestāde saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par kredītiestādes parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. (5) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (6) Kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.”	45. 106.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, darbības pārbaudi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no bankas atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās bankai ir ieguldījumi.”; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai banka un tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.”; aizstāt piektajā daļā vārdu “kredītiestādēm” ar vārdiem “bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem”; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Bankām un banku meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Bankām šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.”				46. 106.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, darbības pārbaudi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no bankas atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās bankai ir ieguldījumi.”; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai banka un tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.”; aizstāt piektajā daļā vārdu “kredītiestādēm” ar vārdiem “bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem”; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Bankām un banku meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Bankām šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.”
107.pants. (1) Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt Latvijā pārbaudes attiecīgās ārvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās bankās, kurām attiecīgās ārvalsts banka ir mātes sabiedrība. (2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās bankās, to filiālēs un pārstāvniecībās, ja attiecīgās ārvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.	46. Izslēgt 107.pantu.				47. Izslēgt 107.pantu.
	47. Papildināt likumu ar 107.^1 un 107.^2 pantu šādā redakcijā: “107.^1pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības sniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu. 107.^2 pants. Šā likuma 107.^1pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.”				48. Papildināt likumu ar 107.^1 un 107.^2 pantu šādā redakcijā: “107.^1pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. (2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības sniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu. 107.^2 pants. Šā likuma 107.^1pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.”
110.^1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju. (2) Atbilstoši savai kompetencei Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finanšu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei. (3) Šajā pantā minētā informācija izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr ar šādu informāciju sniegušās institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu to var izpaust trešajām personām.	48. Izteikt 110.^1pantu šādā redakcijā: “110.^1pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgo institūciju likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās uzraudzības funkciju veikšanai: 1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem; 2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus; 3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība. (5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar: 1) dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām; 2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu maksājumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas un kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām; 3) personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas kredītiestādēs, apdrošinātājos, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un citās finanšu iestādēs; 4) dalībvalsts iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai. (6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.”				49. Izteikt 110.^1pantu šādā redakcijā: “110.^1pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgo institūciju likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās uzraudzības funkciju veikšanai: 1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem; 2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus; 3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība. (5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar: 1) dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām; 2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu maksājumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas un kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām; 3) personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas kredītiestādēs, apdrošinātājos, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un citās finanšu iestādēs; 4) dalībvalsts iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai. (6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.”
	49. Papildināt VII nodaļu ar 112.^1pantu šādā redakcijā: “112.^1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atļauja).”				50. Papildināt VII nodaļu ar 112.^1pantu šādā redakcijā: “112.^1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atļauja).”
	50. Papildināt likumu ar 126.^1 pantu šādā redakcijā: “126.^1 pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem. (2) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesības attiecībā uz: 1) nekustamo īpašumu regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums; 2) kuģi vai gaisa kuģi regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārziņā atrodas attiecīgais publiskais reģistrs, kurā attiecīgais kuģis vai gaisa kuģis ierakstīts (reģistrēts); 3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.”	4	Juridiskais birojs Aizstāt 126.^1 pantā vārdus “tiesību akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīt	51. Papildināt likumu ar 126.^1 pantu šādā redakcijā: “126.^1 pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts normatīvie akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem. (2) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesības attiecībā uz: 1) nekustamo īpašumu regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums; 2) kuģi vai gaisa kuģi regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārziņā atrodas attiecīgais publiskais reģistrs, kurā attiecīgais kuģis vai gaisa kuģis ierakstīts (reģistrēts); 3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.”
127.pants. (1) Kredītiestādes akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju tikai pēc tam, kad kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem. (2) Ar akcionāru sapulces lēmumu uzsāktais kredītiestādes pašlikvidācijas process nav pārtraucams vai apturams. 128.pants. (1) Kredītiestāde, kas pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piecu dienu laikā, skaitot no iesnieguma saņemšanas dienas, pārbauda, vai kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesniegtā iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu. (3) Kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Pašlikvidējamā kredītiestāde sagatavo lietu (dokumentu, mantu u.tml.) nodošanas aktu, kuru, uzsākot pienākumu pildīšanu, pieņem un paraksta likvidators.	51. Izteikt 127. un 128.pantu šādā redakcijā: “127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu. 128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences (atļaujas) atsaukšanu. (3) Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu (piemēram, dokumentu, mantu) nodošanas aktu. Likvidators, uzsākot pienākumu pildīšanu, aktu pieņem un paraksta. (4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.”				52. Izteikt 127. un 128.pantu šādā redakcijā: “127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu. 128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences (atļaujas) atsaukšanu. (3) Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu (piemēram, dokumentu, mantu) nodošanas aktu. Likvidators, uzsākot pienākumu pildīšanu, aktu pieņem un paraksta. (4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.”
134.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde. (2) Likvidācijas izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi: 1) likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība šā likuma 135.pantā noteiktajā apjomā; 2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti; 3) nepieciešamie izdevumi likvidējamās kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā; 4) tiesas izdevumi; 5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos; 6) izdevumi izsoļu organizēšanai.	52. Papildināt 134.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros.”				53. Papildināt 134.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros.”
137.pants. (1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.	53. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, viņa pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.”				54. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, viņa pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.”
	54. Papildināt likumu ar 143.^1pantu šādā redakcijā: “143.^1pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības. (2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.”				55. Papildināt likumu ar 143.^1pantu šādā redakcijā: “143.^1pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības. (2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.”
153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi: 1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā; 2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti; 3) nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā; 4) tiesas izdevumi; 5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos; 6) izdevumi izsoļu organizēšanai.	55. Papildināt 153.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros.”				56. Papildināt 153.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros.”
158.pants. No maksātnespējas lietas ierosināšanas dienas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu vai parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātajā sanācijas plānā.	56. Izteikt 158.pantu šādā redakcijā: “158.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē prasījumu un saistību neto ieskaitu, atpakaļpirkumu un prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem. (2) Darījumus, kuri pamatoti ar prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kuri attiecas uz prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti. (3) Šā panta otrās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 218.panta izpildi. (4) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā pantā pirmajā un otrajā daļā noteikto darbību izpildi.”				57. Izteikt 158.pantu šādā redakcijā: “158.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē prasījumu un saistību neto ieskaitu, atpakaļpirkumu un prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem. (2) Darījumus, kuri pamatoti ar prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kuri attiecas uz prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti. (3) Šā panta otrās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 218.panta izpildi. (4) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā pantā pirmajā un otrajā daļā noteikto darbību izpildi.”
161.pants. (2) Administratora pienākumi ir šādi: 14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem; (4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas:	57. 161.pantā: izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā: “14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;”; papildināt otro daļu ar 19.punktu šādā redakcijā: “19) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informēt zināmos kreditorus par maksātnespējas gaitu.”; papildināt ceturto daļu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā.”				58. 161.pantā: izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā: “14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;”; papildināt otro daļu ar 19.punktu šādā redakcijā: “19) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informēt zināmos kreditorus par maksātnespējas gaitu.”; papildināt ceturto daļu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā.”
	58. Papildināt XIII nodaļu ar 183.^1 pantu šādā redakcijā: “183.^1pants. (1) Ja netiek īstenota kredītiestādes sanācija vai tā ir bijusi neveiksmīga, kā arī tad, ja netiek īstenoti citi reorganizācijas pasākumi vai tie ir bijuši neveiksmīgi un tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai. (2) Pēc kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanas, ja nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts kredītiestādes administrators vai cita attiecīgi pilnvarotā persona, administratoram vai attiecīgi pilnvarotajai personai, kura veica kredītiestādes sanācijas darbības vai citus reorganizācijas pasākumus, ir tiesības turpināt attiecīgās darbības atbilstoši likumā kredītiestādes bankrota procedūrā paredzētajām administratora pilnvarām līdz dienai, kad tiek iecelts kredītiestādes bankrota procedūras administrators. (3) Ja tiek veiktas darbības, kas saistītas ar bankrota procedūru Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām, sadarbojas ar attiecīgās iesaistītās valsts kompetentām institūcijām.”				59. Papildināt XIII nodaļu ar 183.^1 pantu šādā redakcijā: “183.^1pants. (1) Ja netiek īstenota kredītiestādes sanācija vai tā ir bijusi neveiksmīga, kā arī tad, ja netiek īstenoti citi reorganizācijas pasākumi vai tie ir bijuši neveiksmīgi un tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai. (2) Pēc kredītiestādei izsniegtās licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanas, ja nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts kredītiestādes administrators vai cita attiecīgi pilnvarotā persona, administratoram vai attiecīgi pilnvarotajai personai, kura veica kredītiestādes sanācijas darbības vai citus reorganizācijas pasākumus, ir tiesības turpināt attiecīgās darbības atbilstoši likumā kredītiestādes bankrota procedūrā paredzētajām administratora pilnvarām līdz dienai, kad tiek iecelts kredītiestādes bankrota procedūras administrators. (3) Ja tiek veiktas darbības, kas saistītas ar bankrota procedūru Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām, sadarbojas ar attiecīgās iesaistītās valsts kompetentām institūcijām.”
198.pants. (1) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 8.panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka ir tiesīgas uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem. (2) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 32., 90., 91., 95. un 96.panta vai 106.panta ceturtās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem.	59. 198.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus un skaitli “vai 106.panta ceturtās daļas”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja banka, tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt bankai, tās meitas sabiedrībai, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, soda naudu līdz 5000 latiem.”				60. 198.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus un skaitli “vai 106.panta ceturtās daļas”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja banka, tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt bankai, tās meitas sabiedrībai, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, soda naudu līdz 5000 latiem.”
208.pants.  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.	60. Izslēgt 208.pantu.				61. Izslēgt 208.pantu.
	61. Papildināt likumu ar XVI nodaļu šādā redakcijā: “XVI nodaļa Kredītiestāžu un ārvalsts kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas īpatnības 209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas: 1) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir izveidotas filiāles citā dalībvalstī; 2) dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir filiāles Latvijas Republikā; 3) ārvalstu kredītiestādēm, kurām vismaz viena filiāle atrodas Latvijas Republikā un viena — citā dalībvalstī; 4) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir kreditori citā dalībvalstī. (2) Citas reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tādā apjomā, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs nodaļas normām.				62. Papildināt likumu ar XVI nodaļu šādā redakcijā: “XVI nodaļa Kredītiestāžu un ārvalsts kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas īpatnības 209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas: 1) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir izveidotas filiāles citā dalībvalstī; 2) dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir filiāles Latvijas Republikā; 3) ārvalstu kredītiestādēm, kurām vismaz viena filiāle atrodas Latvijas Republikā un viena — citā dalībvalstī; 4) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir kreditori citā dalībvalstī. (2) Citas reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tādā apjomā, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs nodaļas normām.
	210.pants. (1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei. (2) Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši, sākot ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā dalībvalstī, kurā tie pieņemti. (3) Latvijas Republikā pieņemtie šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši citām dalībvalstīm ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā Latvijas Republikā. (4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts tiesību akti, ja šajā likumā nav noteikts citādi.	5	Juridiskais birojs Aizstāt 210.panta ceturtajā daļā vārdus “tiesību akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīt	210.pants. (1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei. (2) Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši, sākot ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā dalībvalstī, kurā tie pieņemti. (3) Latvijas Republikā pieņemtie šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši citām dalībvalstīm ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā Latvijas Republikā. (4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts normatīvie akti, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
	211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, pirms pieņemt lēmumu par tādas kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī vai kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nekavējoties informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetentu institūciju par šīm darbībām. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā. (3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” un divos katras tādas iesaistītās valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori. (4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. (5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu, un tā nevar būt par pamatu tam, lai pārsūdzētu vai apstrīdētu tiesas nolēmumu vai kompetentu institūciju lēmumu par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. 212.pants. (1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas. (2) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumā kreditoriem norāda tiem saistošus termiņus, termiņu neievērošanas sekas, kompetentu institūciju, kurai ir tiesības pieņemt iesniegtos prasījumus vai citus paziņojumus saistībā ar prasījumiem, kā arī citu informāciju, kas rada, groza vai izbeidz kreditoru saistības. (3) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumu kreditoriem sniedz Latvijas Republikas valsts valodā, izmantojot veidlapu, kurā visās dalībvalstu oficiālajās valodās ir virsraksts “Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņš, kas jāievēro prasījumu iesniegšanai”. (4) Visiem kreditoriem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesības iesniegt savas prasības un pretenzijas saskaņā ar šā likuma 143.^1 panta pirmo daļu. Kreditors ir tiesīgs iesniegt kreditora prasījumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā (vai vienā no oficiālajām valodām), kurā ir kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā uz kreditora prasījuma pieteikuma norāda virsrakstu “Kreditora prasījuma pieteikums” Latvijas Republikas valsts valodā. (5) Likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt, lai kreditori nodrošina prasījumu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, ja par to iepriekš paziņots šajā pantā noteiktajā paziņojumā kreditoriem. 213.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirms tiesa pieņēmusi nolēmumu vai kompetenta institūcija lēmumu par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta Latvijas Republikā esoša kredītiestādes filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas nekavējoties informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu funkciju veikšanai izmanto Eiropas Savienības oficiālo publikāciju biroja publicēto informāciju oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” par to darbību veikšanu, kuras saistītas ar filiāļu iesaisti reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uzraudzību saskaņā ar šo likumu un sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentām institūcijām. (4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību attiecībā uz tādas kredītiestādes, kuras vadības vieta atrodas ārpus dalībvalsts, filiāli, kas atrodas Latvijas Republikā, tā nekavējoties pirms pastiprinātās uzraudzības kārtības piemērošanas informē to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās kredītiestāde atvērusi filiāles. (5) Likvidatori vai administratori, vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju. 214.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar: 1) aktīviem vai darbībām ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas; 2) pārvaldes institūciju un likvidatoru vai administratoru tiesībām un pienākumiem; 3) prasījumu un saistību neto ieskaitu, prasījumu un saistību dzēšanu, atpakaļpirkumu vai ar citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām; 4) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir kredītiestāde, kā arī uz līgumiem, kurus slēgusi tās filiāle; 5) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz atsevišķu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot šā likuma 223.pantā paredzētos nepabeigtos tiesas procesus; 6) prasījumiem, kuri iesniegti pret kredītiestādi, un prasījumiem, kuri iesniegti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas; 7) normatīvo aktu prasībām, kuras nosaka prasījumu pieteikšanu, pārbaudi un atzīšanu; 8) normatīvo aktu prasībām, kuras nosaka kredītiestāžu aktīvu atsavināšanu, no aktīvu atsavināšanas gūto ieņēmumu sadali, prasījumu grupēšanu, un to kreditoru tiesībām, kuru prasījumi pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesības vai ar ieskaitu vai citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām; 9) normatīvo aktu prasībām, ja likvidācijas vai maksātnespējas process tiek izbeigts (arī izmantojot izlīgumu); 10) kreditoru tiesībām pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa pabeigšanas; 11) normatīvo aktu prasībām par likvidācijas vai maksātnespējas procesa izmaksām; 12)  normatīvo aktu noteikumiem, kuri ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus. 215.pants. Ja tiek veikti tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) vai kredītiestādes, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. 216.pants. Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā. 217.pants. (1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera — aktīvu pārdevēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija. (2) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz kredītiestādi, kas pārdod aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, pēc šo aktīvu nodošanas pircējam nav pamats darījuma atcelšanai vai pārtraukšanai un neietekmē darījuma partnera — pircēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija. (3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktos darījumus. 218.pants. Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu un uzsāktas attiecīgās darbības, tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz: 1) nekustamo īpašumu — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums; 2) kuģi vai gaisa kuģi — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārziņā atrodas publiskais reģistrs; 3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām — tās dalībvalsts normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem. 219.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 126.^1panta otrās daļas izpildi. (3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktās darbības vai tiesības. 220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā. (2) Dalībvalsts ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības Latvijas Republikā īstenot pilnvaras, kuras tā drīkst īstenot attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Administratoram vai likvidatoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras palīdz vai pārstāv tās reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā. (3) Dalībvalsts iecelts administrators vai likvidators, vai cita likumā pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un informācijas sniegšanu darbiniekiem. 221.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti. (2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt iesaistītās valsts publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti. (3) Izdevumi, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas reģistrāciju dalībvalstu publiskajos reģistros, iekļaujami šo procesu izmaksās (izdevumos). 222.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti netiek piemēroti tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus maksājumiem vai darījumiem, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka: 1) darbība, kas aizskar citu kreditoru intereses, izriet no tādas dalībvalsts likumiem, kas nav Latvijas Republika; 2) Latvijas Republikas normatīvais akts neparedz labumu guvušās personas darbību apstrīdēšanas iespēju. 223.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība. 224.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanas kārtību regulē attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti.”				211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, pirms pieņemt lēmumu par tādas kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī vai kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nekavējoties informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetentu institūciju par šīm darbībām. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā. (3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” un divos katras tādas iesaistītās valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori. (4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. (5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu, un tā nevar būt par pamatu tam, lai pārsūdzētu vai apstrīdētu tiesas nolēmumu vai kompetentu institūciju lēmumu par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. 212.pants. (1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas. (2) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumā kreditoriem norāda tiem saistošus termiņus, termiņu neievērošanas sekas, kompetentu institūciju, kurai ir tiesības pieņemt iesniegtos prasījumus vai citus paziņojumus saistībā ar prasījumiem, kā arī citu informāciju, kas rada, groza vai izbeidz kreditoru saistības. (3) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumu kreditoriem sniedz Latvijas Republikas valsts valodā, izmantojot veidlapu, kurā visās dalībvalstu oficiālajās valodās ir virsraksts “Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņš, kas jāievēro prasījumu iesniegšanai”. (4) Visiem kreditoriem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesības iesniegt savas prasības un pretenzijas saskaņā ar šā likuma 143.^1 panta pirmo daļu. Kreditors ir tiesīgs iesniegt kreditora prasījumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā (vai vienā no oficiālajām valodām), kurā ir kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā uz kreditora prasījuma pieteikuma norāda virsrakstu “Kreditora prasījuma pieteikums” Latvijas Republikas valsts valodā. (5) Likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt, lai kreditori nodrošina prasījumu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, ja par to iepriekš paziņots šajā pantā noteiktajā paziņojumā kreditoriem. 213.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pirms tiesa pieņēmusi nolēmumu vai kompetenta institūcija lēmumu par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta Latvijas Republikā esoša kredītiestādes filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai l ēmuma pieņemšanas nekavējoties informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu funkciju veikšanai izmanto Eiropas Savienības oficiālo publikāciju biroja publicēto informāciju oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” par to darbību veikšanu, kuras saistītas ar filiāļu iesaisti reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uzraudzību saskaņā ar šo likumu un sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentām institūcijām. (4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību attiecībā uz tādas kredītiestādes, kuras vadības vieta atrodas ārpus dalībvalsts, filiāli, kas atrodas Latvijas Republikā, tā nekavējoties pirms pastiprinātās uzraudzības kārtības piemērošanas informē to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās kredītiestāde atvērusi filiāles. (5) Likvidatori vai administratori, vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju. 214.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar: 1) aktīviem vai darbībām ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas; 2) pārvaldes institūciju un likvidatoru vai administratoru tiesībām un pienākumiem; 3) prasījumu un saistību neto ieskaitu, prasījumu un saistību dzēšanu, atpakaļpirkumu vai ar citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām; 4) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir kredītiestāde, kā arī uz līgumiem, kurus slēgusi tās filiāle; 5) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz atsevišķu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot šā likuma 223.pantā paredzētos nepabeigtos tiesas procesus; 6) prasījumiem, kuri iesniegti pret kredītiestādi, un prasījumiem, kuri iesniegti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas; 7) normatīvo aktu prasībām, kuras nosaka prasījumu pieteikšanu, pārbaudi un atzīšanu; 8) normatīvo aktu prasībām, kuras nosaka kredītiestāžu aktīvu atsavināšanu, no aktīvu atsavināšanas gūto ieņēmumu sadali, prasījumu grupēšanu, un to kreditoru tiesībām, kuru prasījumi pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesības vai ar ieskaitu vai citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām; 9) normatīvo aktu prasībām, ja likvidācijas vai maksātnespējas process tiek izbeigts (arī izmantojot izlīgumu); 10) kreditoru tiesībām pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa pabeigšanas; 11) normatīvo aktu prasībām par likvidācijas vai maksātnespējas procesa izmaksām; 12)  normatīvo aktu noteikumiem, kuri ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus. 215.pants. Ja tiek veikti tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) vai kredītiestādes, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju. 216.pants. Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā. 217.pants. (1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera — aktīvu pārdevēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija. (2) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz kredītiestādi, kas pārdod aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, pēc šo aktīvu nodošanas pircējam nav pamats darījuma atcelšanai vai pārtraukšanai un neietekmē darījuma partnera — pircēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija. (3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktos darījumus. 218.pants. Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu un uzsāktas attiecīgās darbības, tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz: 1) nekustamo īpašumu — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums; 2) kuģi vai gaisa kuģi — tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārziņā atrodas publiskais reģistrs; 3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām — tās dalībvalsts normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem. 219.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 126.^1panta otrās daļas izpildi. (3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktās darbības vai tiesības. 220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā. (2) Dalībvalsts ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības Latvijas Republikā īstenot pilnvaras, kuras tā drīkst īstenot attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Administratoram vai likvidatoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras palīdz vai pārstāv tās reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā. (3) Dalībvalsts iecelts administrators vai likvidators, vai cita likumā pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un informācijas sniegšanu darbiniekiem. 221.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti. (2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt iesaistītās valsts publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti. (3) Izdevumi, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas reģistrāciju dalībvalstu publiskajos reģistros, iekļaujami šo procesu izmaksās (izdevumos). 222.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti netiek piemēroti tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus maksājumiem vai darījumiem, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka: 1) darbība, kas aizskar citu kreditoru intereses, izriet no tādas dalībvalsts likumiem, kas nav Latvijas Republika; 2) Latvijas Republikas normatīvais akts neparedz labumu guvušās personas darbību apstrīdēšanas iespēju. 223.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība. 224.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanas kārtību regulē attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti.”
Pārejas noteikumi ... 12. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. 13. Grozījums likuma 63.pantā stājas spēkā vienlaikus ar tiesu izpildītāju likuma spēkā stāšanos. 14. Šā likuma 63.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.	62. Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā: “15. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas uzsāktos kredītiestāžu vai to filiāļu reorganizācijas pasākumus un likvidāciju veic un pabeidz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. 16. Likuma 10.^2 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos.”	6 7	Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 12.^1 punktu šādā redakcijā: "12.^1 Kredītiestādes likvidatoram (administratoram) ir saistoši likuma 135. un 166.panta noteikumi[i] neatkarīgi no kredītiestādes maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesa uzsākšanas dienas. Likvidatora (administratora) iepriekšējā darbības laikā saņemtās atlīdzības pārrēķins netiek veikts.". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt Pārejas noteikumu 15.punktu un uzskatīt Pārejas noteikumu 16.punktu par 15.punktu.	Atbalstīt Atbalstīt	63. Papildināt pārejas noteikumus ar 12.^1 un 15.punktu šādā redakcijā: “12.^1 Kredītiestādes likvidatoram (administratoram) ir saistoši likuma 135. un 166.panta noteikumi neatkarīgi no kredītiestādes maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesa uzsākšanas dienas. Likvidatora (administratora) iepriekšējā darbības laikā saņemtās atlīdzības pārrēķins netiek veikts. 15. Likuma 10.^2 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos.”
	63. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un izvēršanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju.”	8	Juridiskais birojs Aizstāt Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām vārdus “attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un izvēršanu” ar vārdiem “par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu” un vārdu “uzsākšanu” ar vārdu “sākšanu”.	Atbalstīt	64. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju.”

---

[i] 135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai) netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas.

166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.