Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"

Izdarīt likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta pirmo daļu pēc vārda "ietvaros" ar vārdiem "kā arī ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzīta kārtību cauri Latvijas Republikai".

2. 3.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "militāro mācību vai manevru laikā";

aizstāt piektajā daļā vārdus "militāro mācību vai manevru laikā" ar vārdiem "pildot dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros".

3. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzīts cauri Latvijas Republikai

(1) Lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai, ja Latvijas Republikas teritoriju tranzītā vienlaikus šķērso ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Ja Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērso vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(2) Aizsardzības ministrs lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai pieņem, pamatojoties uz tās valsts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā iesniegto iesniegumu, kura ir paredzējusi sūtīt bruņoto spēku vienību cauri Latvijas Republikas teritorijai. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina tās valsts piekrišanu uzņemt bruņoto spēku vienību, uz kuru dodas attiecīgā vienība. Ja paredzēts, ka Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, aizsardzības ministrs minētos dokumentus iesniedz Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

(3) Ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikas valsts teritoriju šķērso tranzītā Militārās policijas pavadībā."

4. Papildināt 4.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Kaujas tehniku pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, kaujas tehniku pārvadā iepakojumā. Kaujas tehnikas bruņojuma sistēmas nodrošina pret izkustēšanos.

(4) Ieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ja ieroču izmantošanas instrukcijā nav paredzēts citādi.

(5) Kāpurķēžu tehniku Latvijas Republikas teritorijā pārvieto ar speciāliem tās transportēšanai paredzētajiem līdzekļiem, ja šī tehnika nav piemērota vai kāpurķēdes nav aprīkotas braukšanai pa ceļa asfaltbetona segumu."

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Patreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā, kā arī nenosaka kārtību, kādā ārvalstu bruņotie spēki veic tranzītu Latvijas Republikas sauszemes teritorijā. Piem., šis jautājums ir atrisināts par ārvalstu karakuģu iebraukšanu un uzturēšanos LR teritoriālajos, un iekšējos ūdeņos, ko attiecīgi regulē MK 16.01.2001. noteikumi Nr.21 “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc, uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī izbrauc no tiem”. Šie MK noteikumi paredz , ka atļauju ārvalstu karakuģiem iebraukt Latvijas ūdeņos izdod aizsardzības ministrs, informējot par to Ārlietu ministriju un Vides ministriju.

Tādējādi, ja kāda valsts lūgs Latvijas piekrišanu, lai šķērsotu tās sauszemes teritoriju tranzītā, nav skaidrības, kurai institūcijai būtu jāadresē šāds lūgums un jāizdod tā atļauja. Nākotnē tas var būtiski apgrūtināt starptautisko sadarbību. Latvijas 2002.gada Rīcības plānā dalībai NATO un Ārvalstu militāro spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmas koncepcijā, kura tika akceptēta Ministru kabinetā 2002.gada septembrī, tiek atzīmēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas likumdošanu šajā jomā, ko uzskatāmi parāda arī 2003.gada 18.jūnijā Ministru kabineta rīkojuma Nr.399 „Par normatīvo aktu analīzi, lai noteiktu kārtību, kādā Latvija pieprasa ārvalstu bruņoto spēku atbalstu un pieņem, izsludina un īsteno lēmumus” 1.3.apakšpunktā dotais uzdevums, kuram atbilstoši Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi šo likumprojektu.

2.Tiesību akta projekta būtība

Ar šo likumu tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā tiek deleģētas aizsardzības ministram, ja tranzītu vienlaicīgi veic ne vairāk kā 500 ārvalstu militārpersonas, bet, ja sauszemes tranzītu vienlaicīgi veic vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, tad lēmumu pieņem Ministru kabinets. Tiek paredzēts, ka šādu lēmumu aizsardzības ministrs saskaņo ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Valstij, kuras bruņoto spēku vienība vēlas doties tranzītā cauri Latvijas teritorijai, jāiesniedz pieprasījums LR Aizsardzības ministrijai, kā arī jāpievieno klāt tās valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrišana uzņemt šo vienību sava teritorijā. Ārvalstu bruņoto spēku vienības šķērsos Latvijas teritoriju Militārās policijas pavadībā, kas, neapšaubāmi, palīdzēs izvairīties no negadījumiem.

3.Cita informācija

Lēmuma pieņemšanas tiesību deleģēšanas sadalei starp aizsardzības ministru un Ministru kabinetu (robeža- 500 ārvalstu militārpersonas) ir savas priekšrocības:

  • jau patreiz aizsardzības ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas Republikā gadījumos, ja notiek ārvalstu bruņoto spēku un Latvijas NBS vienību kopējās militārās mācības Latvijas teritorijā un ārvalstu personu skaits nepārsniedz 500, kā arī MK 16.01.2001. noteikumi Nr.21 pilnvaro aizsardzības ministru izdot atļauju uzturēties Latvijas ūdeņos ārvalstu karakuģiem ar kodoldzinējiem vai kodolieročiem, informējot par to Ārlietu ministriju un Vides ministriju;

  • lēmuma pieņemšanas tiesību piešķiršana aizsardzības ministram par ārvalstu militārpersonām noteiktā skaitā (līdz 500) palielinās lēmuma pieņemšanas ātrumu un efektivitāti, kas nepārprotami, atvieglos starptautisko sadarbību (īpaši Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti).

  • Virs 500 militārpersonām lēmumu pieņem Ministru kabinets, kas attiecīgi kolektīvi lemj par tik liela skaita ārvalstu bruņoto spēku dalībnieku vienlaicīgu uzturēšanos Latvijas teritorijā.

Gatavojot projektu, tika izskatīta vairāku valstu praksi šī jautājuma risināšanā. Izskatot kaimiņvalstu pieredzi šajā jautājumā, ir jāsecina, ka likumdevējs deleģēja šādas tiesības dažādām institūcijām, piem.,:

Valsts

Lēmuma pieņemšanas institūcija

Lietuva

Parasta kārtība:

aizsardzības ministrs - ja ārvalstu militārpersonu skaits ir mazāks par 150;

Ministru kabinets - ja ārvalstu personu skaits ir lielāks par 150, bet mazāks par 1600;

parlaments - ja ārvalstu personu skaits ir lielāks par 1600 –

Ārkārtas situācijā lēmumu pieņem ārlietu ministrs, saskaņojot to ar aizsardzības ministru

Igaunija

Lēmumu pieņem valdība

Čehija

Lēmumu pieņem valdība

Polija

Lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Ja ārvalstu militārpersonu skaits ir lielāks par 1000, tad par šādu lēmumu jāinformē Ministru kabinets.

Bulgārija

Lēmumu pieņem Nacionālā asambleja (parlaments)

Zviedrija

Lēmumu pieņem valdība

Vācija

Lēmumu pieņem Aizsardzības ministrija (bet atkarībā no tā, kurai “grupai” pieder valsts, atšķiras informācijas apjoms, kas jāsniedz, lai dabūtu atļauju tranzītam. Valstu “grupas” –

  1. ASV, Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Beļģija, Kanāda;

  2. Pārējas NATO un PfP valstis;

  3. Valstis, kas nepiedalās programmā “Patrnerattiecības- mieram” un nav PfP SOFA līguma dalībniece

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme attiecībā uz

makroekonomisko vidi

Ietekme nav būtiska

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akts šo jomu neskar

3.Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akts šo jomu neskar

4.Ietekme uz vidi

Tiesību akts šo jomu neskar

5.Cita informācija

Tiesību akts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un

Pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais

gads

Trīs nākamie gadi

tūkst. Ls

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Piezīmes

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budţeta izdevumos

Tiesību akts šo jomu neskar

3.Finansiālā ietekme

Tiesību akts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi

papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti-

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Atbilst NATO ieteikumiem noņemt normatīvajos aktos visus šķēršļus valsts dalībai kolektīvajā aizsardzībā

3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

. Tiesību akts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Tiesību akts šo jomu neskar

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti ( piem., Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst / neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
  1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi netiek veikti

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5.Cita informācija

  

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas; likuma noteikumi tiek pildīti esošo institūciju ietvaros. Tiek paplašinātas aizsardzības ministra pilnvaras.

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Atbildīgā persona par uzdevumu izpildes kontroli

Atbildīgā amatpersona

D.Nīmants

S.Araslanova

I.Kalna

S.Zaharova

 

05.05.2004. 16:59

1132

S.Zaharova

Signe.Zaharova@mod.govlv; tālr.7335243