Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā

(reģ.nr. 841)

 

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 13.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Ieslodzījuma vietu pārvalde

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

(2) . . .

 

 

 

1. Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdu “pārraudzībā” ar vārdu “padotībā”.

 

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdu “pārraudzībā” ar vārdu “padotībā”.

5.pants. Pārvaldes darbības pārraudzība

(1) Pārvaldes darbību pārrauga Tieslietu ministrija ar savas struktūrvienības — Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja (turpmāk — Birojs) starpniecību.

(2) Biroju vada ģenerālinspektors.

(3) Biroja personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kas strādā uz darba līguma pamata.

(4) Biroja specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, tiesisko aizsardzību, vispārējās darbības un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(5) Biroja nolikumu apstiprina tieslietu ministrs.

 

2. Izslēgt 5.pantu.

 

 

 

 

2. Izslēgt 5.pantu.

8.pants. Ieslodzījuma vietu apmeklēšana

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) . . .

6) ģenerālinspektoram un viņa vietniekam;

7) . . .

(2) . . .

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 6.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 6.punktu.

10.pants. Vispārīgās prasības ierēdņa amata pretendentam

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienestu Pārvaldē.

(2) . . .

 

1

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 10.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

 

Noraidīt

 

 

12.1 pants. Ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijas

Ierēdņu amatus iedala kvalifikācijas kategorijās. Amatu novērtēšanas kārtību, kā arī amatu kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

4. Izslēgt 12.1 pantu.

 

 

 

 

4. Izslēgt 12.1 pantu.

14.pants. Stažieri

(1) . . .

(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem amatalgu atbilstoši amatam.

(3) . . .

5. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem mēnešalgu atbilstoši amatam un piemaksas par darbu īpašos apstākļos.”

 

 

 

5. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem mēnešalgu atbilstoši amatam un piemaksas par darbu īpašos apstākļos.”

17.pants. Ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

(1) Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim atalgojumu neizmaksā.

(2) Ja krimināllieta izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, ierēdnim izmaksā pilnu atalgojumu par visu atstādināšanas laiku.

(3) Ierēdni, sakarā ar kura disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot viņam tiesības atstādināšanas laikā saņemt pilnu atalgojumu.

(4) Ierēdni no amata pienākumu pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi viņu amatā.

 

 

 

 

6. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu “atalgojumu” ar vārdiem “darba samaksu un uzturdevas kompensāciju”.

 

 

 

2

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 6.pantu pēc vārda “pirmajā” ar vārdiem “otrajā un trešajā”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

6. Aizstāt 17.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “atalgojumu” ar vārdiem “darba samaksu un uzturdevas kompensāciju”.

20.pants. Atbrīvošana no dienesta

(1) Ierēdnis dienestu pilda līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Dienesta interesēs, ņemot vērā ierēdņa fiziskās un profesionālās spējas, vecākajiem un augstākajiem virsniekiem pēc viņu vēlēšanās dienesta laiku var pagarināt ar tieslietu ministra lēmumu, bet ierindniekiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem — ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu. Lēmumam par dienesta laika pagarināšanu vai atteikumu pagarināt dienesta laiku jābūt pamatotam.

(2) Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu,

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu,

d) sakarā ar veselības stāvokli,

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu,

h) sakarā ar disciplinārpārkāpumiem,

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

 

 

7. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis parasti var atrasties dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu, dienesta laiku var pagarināt:

1) Pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar tieslietu ministra lēmumu;

2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem – ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu;

3) ierindniekiem, instruktoriem – ar attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otrās daļas 1.punktu ar “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem (120 dienām) pēc kārtas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt  20.panta otrās daļas 1.punkta j apakšpunktā vārdu “ja” ar vārdiem “sakarā ar to, ka”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis parasti var atrasties dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu, dienesta laiku var pagarināt:

1) Pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar tieslietu ministra lēmumu;

2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem – ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu;

3) ierindniekiem, instruktoriem – ar attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otrās daļas 1.punktu ar “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem (120 dienām) pēc kārtas.”

22.pants. Ierēdņa tiesības un pienākumi

(1) Ierēdnim, pildot dienesta uzdevumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) . . .

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

4) . . .

5) atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietā;

6) . . .

(2) . . .

 

 

 

 

8. 22.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas;";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 5.punktu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki”.

 

 

 

 

 

 

 

8. 22.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas;";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 5.punktu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki”.

23.pants. Ierēdņa tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus

(1) . . .

(3) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, ierēdņa pienākums ir sniegt viņiem pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

(4) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdu “ģenerālinspektoram” ar vārdiem “Tieslietu ministrijas valsts sekretāram”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdu “ģenerālinspektoram” ar vārdiem “Tieslietu ministrijas valsts sekretāram”.

24.pants. Ierēdņa tiesības pielietot šaujamieroci

(1) . . .

(6) Šaujamieroču pielietošanas gadījumā ierēdnim jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

27.pants. Atalgojums

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) . . .

11. Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“27.pants. Darba samaksa

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

11. Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“27.pants. Darba samaksa

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.”

33.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu.

(2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

12. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

”Ierēdnis slēdz līgumu par saistībām to atmaksāt, ja pēc izglītības iestādes beigšanas viņš attiecīgajā iestādē nenostrādā līgumā noteikto laiku, jo tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar disciplinārpārkāpumiem, spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatbilstību dienestam vai pēc paša vēlēšanās.”;

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtību, kādā ierēdnim kompensē mācību maksu un ierēdnis atmaksā ar mācībām saistītos izdevumus vai mācību maksas kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.”;

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “samaksa” ar vārdiem “izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.

 

4

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

“12. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “vēlēšanās” ar vārdiem “vai sakarā ar neatbilstību dienestam, disciplinārpārkāpumiem vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “samaksa” ar vārdiem “izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.”

 

 

Atbalstīt

 

12. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “vēlēšanās” ar vārdiem “vai sakarā ar neatbilstību dienestam, disciplinārpārkāpumiem vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “samaksa” ar vārdiem “izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.

35.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Aizstāt 35.pantā vārdus “saglabājot mēnešalgu” ar vārdiem “saglabājot darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas kompensāciju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Aizstāt 35.pantā vārdus “saglabājot mēnešalgu” ar vārdiem “saglabājot darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas kompensāciju”.

36.pants. Atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) . . .

14. Aizstāt 36.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “mēnešalgas” ar vārdiem “darba samaksas un uzturdevas kompensācijas”.

 

 

 

14. Aizstāt 36.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “mēnešalgas” ar vārdiem “darba samaksas un uzturdevas kompensācijas”.

37.pants. Kompensācija no dienesta atbrīvotajiem ierēdņiem un ierēdņiem, kurus pārceļ citā amatā vai darbā, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu

(1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, — pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā;

2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, — pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amata gadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, — mēneša atalgojuma apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā Pārvaldes iestādē vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

 

 

 

 

 

 

 

 

15. 37.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “triju mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “divu mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “mēneša atalgojuma apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “noteiktā mēneša atalgojuma” ar vārdiem “noteiktās mēnešalgas”.

5

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 37.panta pirmās daļas :

1.punktā vārdus “triju mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) trīskāršā apmērā”;

 

2.punktā vārdus “divu mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) divkāršā apmērā”;

 

3.punktā vārdus “mēneša vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) apmērā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

15. 37.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “triju mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) trīskāršā apmērā”;

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “divu mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) divkāršā apmērā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “mēneša vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) apmērā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “noteiktā mēneša atalgojuma” ar vārdiem “noteiktās mēnešalgas”.