Iesniedz Juridiskā komisija

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                                                                                                     Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”

(reģ. nr. 837)

 

1.

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr.nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

/redakcionāli precizēta redakcija/

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulību, dzimšanas un miršanas – reģistrācijas jomā.

 

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulību, dzimšanas un miršanas – reģistrācijas jomā.

2.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

(2) Karjeras konsulārās amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ņemot vērā šā likuma noteikumus, veic ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja viņi ir uzrādījuši Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem. Minētajiem garīdzniekiem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.

 

 

 

2.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

(2) Karjeras konsulārās amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ņemot vērā šā likuma noteikumus, veic ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja šie pilsoņi vai nepilsoņi ir uzrādījuši Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem. Minētajiem garīdzniekiem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.

3.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un darbinieki

(1) Katras dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas darbiniekus ieceļ amatā vai pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Nodaļas vadītāju ieceļ amatā vai pieņem darbā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju un darbinieku var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir atbilstoša izglītība un kurš ir piemērots šim amatam.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbību.

(4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos:

1) vadītājs slimības vai cita likumīga iemesla dēļ nav ieradies darbā;

2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām;

3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

 

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

6.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta pirmās daļas 2. teikumā vārdus “darbiniekus ieceļ amatā vai pieņem darbā” ar vārdiem “darbiniekus pieņem darbā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3. teikumā vārdus “vadītāju ieceļ amatā vai pieņem darbā” ar vārdiem “vadītāju ieceļ amatā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 3.panta otrajā daļā vārdu “Republikas” un precizēt vārdus “atbilstoša izglītība un kurš ir piemērots šim amatam”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “atbilstoša izglītība un kurš ir piemērots šim amatam” ar vārdiem “augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības ir atbilstošas šim amatam.”

Deputāts A.Agešins

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju un darbinieku var būt persona, kam ir izdota Latvijas Republikas pase un kuram ir atbilstoša izglītība un profesionālā sagatavotība.”

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 3.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdu “likumīga” ar vārdu “pamatota”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 4.p.)

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

3.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un darbinieki

(1) Katras dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas darbiniekus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju un darbinieku var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības ir atbilstošas šim amatam.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbību.

(4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos:

1) vadītājs slimības vai cita pamatota iemesla dēļ nav ieradies darbā;

2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām;

3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.

4.pants. Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzība

(1) Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību veic tieslietu ministrs ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta starpniecību. Ministram ir tiesības atbilstoši šim likumam izdot instrukcijas dzimtsarakstu nodaļām par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, apstiprināt civilstāvokļa aktu reģistru paraugus un to dokumentu paraugus, kuri tiek izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi.

(2) Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas.

(3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko stāvokli.

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Deputāts A.Agešins

Izteikt 4.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Dzimtsarakstu nodaļas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jautājumos atrodas tieslietu ministra pārraudzībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdu “stāvokli” ar vārdu “darbību”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

4.pants. Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzība

(1) Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību veic tieslietu ministrs ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta starpniecību. Ministram ir tiesības atbilstoši šim likumam izdot instrukcijas dzimtsarakstu nodaļām par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, apstiprināt civilstāvokļa aktu reģistru paraugus un to dokumentu paraugus, kuri tiek izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi.

(2) Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas.

(3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko darbību.

II nodaļa

Dzimtsarakstu nodaļu lietvedība

 

 

 

II nodaļa

Dzimtsarakstu nodaļu lietvedība

5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistri

(1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā secībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un pieteiktos dzimšanas un miršanas faktus.

(2) Laulību reģistrā izdara ierakstus arī par laulībām, kas noslēgtas pie garīdznieka. Attiecīgais ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.

(3) Katru reģistru kārto divos eksemplāros. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

(4) Gadam beidzoties, reģistru grāmatas caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, norādot gadu un datumu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

 

 

 

 

9.

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdu “pieteiktos” ar vārdu “paziņotos”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “izdara ierakstus arī par laulībām” ar vārdiem “reģistrē arī laulības”.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus “norādot gadu un datumu” ar vārdiem “norādot gadu, mēnesi un dienu”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistri

(1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā secībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un paziņotos dzimšanas un miršanas faktus.

(2) Laulību reģistrā reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie garīdznieka. Attiecīgais ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.

(3) Katru reģistru kārto divos eksemplāros. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

(4) Gadam beidzoties, reģistru grāmatas caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, norādot gadu, mēnesi un dienu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.


 

6.pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros

(1) Ierakstus civilstāvokļa aktu reģistros izdara valsts valodā, bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.

(2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot to pirms paraksta.

(3) Katru ierakstu reģistrā paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai tas dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt vadītāja pienākumus šā likuma 3.pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.

 

 

 

6.pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros

(1) Ierakstus civilstāvokļa aktu reģistros izdara valsts valodā, bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.

(2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot to pirms paraksta.

(3) Katru ierakstu reģistrā paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai tas dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt vadītāja pienākumus šā likuma 3.pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.

7.pants. Pienākums sniegt informāciju un dokumentus dzimtsarakstu nodaļām

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums sniegt dzimtsarakstu nodaļām informāciju, kas nepieciešama civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļas ar attiecīgajiem dokumentiem.

(2) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļām, kā arī par dzimšanas un miršanas nepieteikšanu ir likumā paredzētā atbildība.

12.

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

14.

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

18.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Pienākums sniegt ziņas un dokumentus dzimtsarakstu nodaļai”

Deputāts A.Agešins

Papildināt 7.panta pirmo daļu aiz vārda “pienākums” ar vārdiem “bez maksas” un tālāk pēc esošā teksta.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu “informāciju” ar vārdu “ziņas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 7.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šaubu gadījumā dzimtsarakstu nodaļas darbinieks pārbauda sniegtās ziņas.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdu “ir” ar vārdu “iestājas”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta līdzšinējo otro daļu kā panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī par dzimšanas un miršanas faktu nepaziņošanu noteiktajā termiņā ir likumā paredzētā atbildība”.

Juridiskā komisija

Izteikt 7.panta līdzšinējo otro daļu kā panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī par dzimšanas un miršanas faktu nepaziņošanu noteiktajā termiņā personas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 18.p.)

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 18.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7.pants. Pienākums sniegt ziņas un dokumentus dzimtsarakstu nodaļai

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļām ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļas ar attiecīgajiem dokumentiem.

(2) Šaubu gadījumā dzimtsarakstu nodaļas darbinieks pārbauda sniegtās ziņas.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī par dzimšanas un miršanas faktu nepaziņošanu noteiktajā termiņā personas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.


 

8.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Dzimtsarakstu nodaļas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par dzimšanas reģistrāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā sniedz informāciju, kas nepieciešama Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai.

(2) Dzimtsarakstu nodaļas nekavējoties paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārvalstnieku dzimšanas, miršanas reģistrāciju un laulības noslēgšanu.

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

20.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “nodaļas” ar vārdu “nodaļa”.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus “dzimšanas, miršanas reģistrāciju un laulību noslēgšanu” ar vārdiem “dzimšanas, miršanas faktu un noslēgto laulību reģistrāciju”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

8.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Dzimtsarakstu nodaļa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par dzimšanas reģistrāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā sniedz informāciju, kas nepieciešama Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa nekavējoties paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārvalstnieku dzimšanas vai miršanas faktu un noslēgto laulību reģistrāciju.

9.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem

(1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir tiesām, prokuratūrām un izziņas iestādēm.

(2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju) un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai var iepazīties tikai adoptētāji.

(3) Citām personām ir tiesības pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts A.Agešins

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Citas personas un iestādes ir tiesīgas iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un saņemt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tam ir likumīgs pamats.”

Juridiskā komisija

Papildināt 9.panta trešo daļu pēc vārda “pieprasīt” ar vārdiem “un saņemt”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 22.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem

(1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir tiesām, prokuratūrām un izziņas iestādēm.

(2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju) un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji.

(3) Citām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rīcības pārsūdzēšana

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktu vai labot, vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rīcības pārsūdzēšana

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktu vai labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.

11.pants. Valsts nodeva

(1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksā valsts nodevu.

(2) Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

11.pants. Valsts nodeva

(1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksā valsts nodevu.

(2) Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments nodrošina dzimtsarakstu nodaļu vadītāju amata zīmju, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapu izgatavošanu.

 

23.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 12. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“12. pants. Amata zīmju, civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana”

 

Atbalstīt

12.pants. Amata zīmju, civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments nodrošina dzimtsarakstu nodaļu vadītāju amata zīmju, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapu izgatavošanu.


 

III nodaļa

Laulību reģistrācija

 

 

 

III nodaļa

Laulību reģistrācija

13.pants. Izsludināšana

(1) Laulības izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā saņemts iesniegums laulības noslēgšanai.

(2) Laulību izsludina, izvietojot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, laulību izsludina atbilstoši attiecīgās konfesijas noteikumiem (Civillikuma 51.pants).

(3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55.pants) pēc līgavas un līgavaiņa attiecīga iesnieguma saņemšanas var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pants).

 

 

 

13.pants. Izsludināšana

(1) Laulības izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā saņemts iesniegums par laulības noslēgšanu.

(2) Laulību izsludina, izvietojot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, laulību izsludina atbilstoši šīs konfesijas noteikumiem (Civillikuma 51.pants).

(3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55.pants) pēc līgavas un līgavaiņa attiecīga iesnieguma saņemšanas var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pants).

14.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, iesniedz dzimtsarakstu nodaļā noteikta parauga kopīgu parakstītu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu par vēlēšanos noslēgt laulību, uzrāda:

1) pasi vai personas apliecību;

2) dzimšanas apliecību;

3) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, izrakstu vai izziņu no laulību reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.

(2) Iesniegumam par vēlēšanos noslēgt laulību pievieno ārsta apliecinājumu par veselības stāvokli. Ja persona, kura vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga (Civillikuma 33.pants), iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstisku atļauju.

(3) Ja personai, kura vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(4) Persona, kura vēlas noslēgt laulību ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

 

24.

 

 

 

25.

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

28.

 

 

 

29.

 

 

30.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 14.panta pirmās daļas 1. teikumā vārdus “vēlas noslēgt laulību” ar vārdiem “vēlas doties laulībā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 2. teikumā vārdus “par vēlēšanos noslēgt laulību”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 14.panta  otrajā daļā 1. teikumu.

Deputāts A.Agešins

Izslēgt 14.panta otrās daļas pirmo teikumu.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 14.panta otrās daļas 2. teikumā vārdu “rakstisku” ar vārdu “rakstveida”;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 14.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “kura vēlas noslēgt laulību” ar vārdiem “kura vēlas doties laulībā”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

14.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kuras vēlas doties laulībā, iesniedz dzimtsarakstu nodaļā noteikta parauga kopīgu parakstītu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, uzrāda:

1) pasi vai personas apliecību;

2) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, izrakstu vai izziņu no laulību reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.

(2) Ja persona, kura vēlas dotiest laulībā, ir nepilngadīga (Civillikuma 33.pants), iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauju.

(3) Ja personai, kura vēlas doties laulībā, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(4) Persona, kura vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.


 

15.pants. Ārvalstniekiem, ārvalsts jurisdikcijā esošiem bezvalstniekiem un personām, kurām piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

(2) Ja personai, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

(3) Ja ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņa var noslēgt laulību ar Latvijas Republikas pilsoni.

(4) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, var noslēgt laulību ar ārvalstnieku, ārvalsts jurisdikcijā esošu bezvalstnieku vai personu, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Sokolovskis

Papildināt 15.panta trešo daļu pēc vārda “pilsoni” ar vārdiem “vai nepilsoni”.

likumīgi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

15.pants. Ārvalstniekiem, ārvalsts jurisdikcijā esošiem bezvalstniekiem un personām, kurām piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

(2) Ja personai, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.

(3) Ja ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, tā var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni.

(4) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, var noslēgt laulību ar ārvalstnieku, ārvalsts jurisdikcijā esošu bezvalstnieku vai personu, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

16.pants. Laulības noslēgšana

(1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai līdz laulības izsludināšanas termiņa beigām nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu.

(2) Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulība izsludināta, izsniedz viņu laulības iesniegumu ar atzīmi par izsludināšanu.

(3) Kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka Ministru kabinets.

 

32.

 

 

 

 

 

 

33.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “līdz laulības izsludināšanas termiņa beigām” ar vārdiem “izsludināšanas termiņā”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt” ar vārdiem “Ja izsludinātie vēlas noslēgt laulību”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Laulības noslēgšana

(1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai izsludināšanas termiņā nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem laulības pieteicējiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu.

(2) Ja izsludinātie laulības pieteicēji vēlas noslēgt laulību citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulība izsludināta, izsniedz viņu laulības iesniegumu ar atzīmi par izsludināšanu.

(3) Kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka Ministru kabinets.

17.pants. Svinīga laulības noslēgšana

Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs uzliek amata zīmi.

 

34.

Deputāts A.Agešins

Papildināt 17.panta pirmo teikumu ar palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja iesniedzēji to vēlas”.

 

Neatbalstīt

17.pants. Svinīga laulības noslēgšana

Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs uzliek amata zīmi.


 

18.pants. Laulības reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

(2) Noslēdzot laulību, izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu.

(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.

 

 

 

18.pants. Laulības reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

(2) Noslēdzot laulību, izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

(3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu.

(4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.


 

19.pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas

Laulību reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena;

3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

5) ja laulātie piekrīt, – viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) laulības izsludināšanas vieta un datums;

7) laulāto uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

36.

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19.panta 5. punktā vārdus “ja laulātie piekrīt, - viņu” ar vārdiem “ja laulātais piekrīt, - viņa”.

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 19.panta 5.punktā vārdu “piekrīt” ar vārdu “vēlas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 19.panta 6. punktā vārdu “datums” ar vārdiem “gads, mēnesis un diena”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

19.pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas

Laulību reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena;

3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais;

5) ja laulātie vēlas, – viņa piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) laulības izsludināšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

7) laulāto uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.

20.pants. Laulības apliecības izsniegšana

Tūlīt pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību.

 

 

 

20.pants. Laulības apliecības izsniegšana

Tūlīt pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību.


 

21.pants. Papildinājumi laulību reģistrā

(1) Laulību reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām, ja kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību).

(2) Laulību reģistru papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo aktu.

 

 

 

21.pants. Papildinājumi laulību reģistrā

(1) Laulību reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām, ja kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību).

(2) Laulību reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo aktu.

 

IV nodaļa

Dzimšanas reģistrācija

 

38.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt IV nodaļas nosaukumā vārdu “Dzimšanas” ar vārdiem “Dzimšanas faktu”.

 

Atbalstīt

IV nodaļa

Dzimšanas faktu reģistrācija

22.pants. Pienākums paziņot par dzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu jāpaziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(3) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegtu medicīnas apliecību par dzimšanu, kas apliecina dzimšanas faktu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

 

39.

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

41.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 22.panta nosaukumā vārdu “dzimšanu” ar vārdiem “bērna piedzimšanu”;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 22.panta pirmajā daļā vārdu “jāpaziņo” ar vārdu “paziņo”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 22.panta trešajā daļā vārdus “par dzimšanu”;

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

22.pants. Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu paziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(3) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedzama ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegta medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu.

(4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.


 

23.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par dzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam un mātei. Paziņot par bērna piedzimšanu var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna dzimšanu ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai – par visiem attiecīgajā ārstniecības iestādē piedzimušajiem bērniem. Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā, nepieciešams oficiāls attiecīgās iestādes vadītāja rakstveida paziņojums. Dzimšanas reģistra ierakstā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu sniedz dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

45.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 23.panta nosaukumā vārdu “dzimšanu” ar vārdiem “bērna piedzimšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 23.panta trešo daļu p ēc vārda “Pienākums” ar vārdu “rakstveidā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 23.panta trešās daļas 2. teikumu šādā redakcijā:

 “Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā - attiecīgas iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot.”;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 23.panta trešās daļas 3. teikumā vārdus “Dzimšanas reģistra ierakstā” ar vārdiem “Dzimšanas reģistrā”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu

(1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam un mātei. Paziņot par bērna piedzimšanu var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai – par visiem attiecīgajā ārstniecības iestādē piedzimušajiem bērniem. Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā - attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to paziņot rakstveidā. Dzimšanas reģistrā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu sniedzamas dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

24.pants. Ziņu pareizības pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekam jāpārbauda sniegtās ziņas, ja viņam ir šaubas par to pareizību.

 

46.

 

 

47.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 24. pantu, veicot turpmāko pantu pārnummerāciju.

Deputāts A.Agešins

Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

“Dzimtsarakstu nodaļai ir jāpārbauda ziņas par bērna piedzimšanu, ja rodas šaubas par ziņu pareizību.”

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 15.pr.)

 

25.pants. Ieraksti dzimšanas reģistrā

(1) Dzimšanas reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma sniegšanas, vārdu var nerakstīt. Šādā gadījumā ierakstā izdara attiecīgu atzīmi;

3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); ja vecāki piekrīt, arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskatu apvienības. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, minētās ziņas ieraksta tikai par māti;

4) pieteicēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs).

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu paraksta persona, kura paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

 

48.

 

 

 

 

49.

 

 

50.

 

 

51.

 

 

 

52.

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

54.

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 25.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“25. pants. Dzimšanas reģistrā ierakstāmās ziņas”.

Deputāts J.Sokolovskis

Aizstāt 25.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “piekrīt” ar vārdu “vēlas”.

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 25.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “piekrīt” ar vārdu “vēlas”.

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 25.panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “pieteicēja” ar vārdiem “personas, kura paziņojusi par bērna piedzimšanu”;

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 25.panta pirmās daļas 4. punktā vārdu iekavās “piemēram” un papildināt vārdus “iestādes vadītājs” ar saīsinājumu “u. tml.”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 25.panta otrās daļas 1. teikumā vārdus “reģistra ierakstu” ar vārdu reģistru”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 25.panta otrās daļas 3. teikumā vārdus “Reģistra ierakstu” ar vārdiem “Dzimšanas reģistru”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

24.pants. Dzimšanas reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Dzimšanas reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma sniegšanas, vārdu var nerakstīt. Šādā gadījumā ierakstā izdara attiecīgu atzīmi;

3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); ja vecāki vēlas, - arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskatu apvienības. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, minētās ziņas ieraksta tikai par māti;

4) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu ( tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītāj, u.tml.).

(2) Dzimšanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

26.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

 

 

 

25.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

27.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai triju diennakšu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc minētā termiņa beigām, ja termiņa pēdējā diena nav darbdiena.

(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistrā piešķir personas kodu un izdara atzīmi "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas reģistrāciju šādos gadījumos neveic.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas stundas vai pat minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanu, gan miršanu.

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdus “triju diennakšu” ar vārdiem “trīs dienu”.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 27.panta trešajā daļā vārdus “stundas vai pat”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

26.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai triju dienu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc minētā termiņa beigām, ja termiņa pēdējā diena nav darbdiena.

(2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistrā piešķir personas kodu un izdara atzīmi "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādos gadījumos neveic.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu.


 

28.pants. Atradeņa dzimšanas reģistrācija

(1) Personai, kas atradusi bērnu (arī jaundzimušu), kura vecāki nav zināmi, par to nekavējoties jāpaziņo vietējā policijas iecirknī. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai.

(2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos izdara atzīmi "atradenis, vecāki nezināmi".

 

57.

 

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdu “Personai” ar vārdu “Persona” un vārdu “jāpaziņo” ar vārdu “paziņo”.

 

Atbalstīt

27.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija

(1) Persona, kas atradusi bērnu (arī jaundzimušu), kura vecāki nav zināmi, par to nekavējoties paziņo vietējā policijas iecirknī. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai.

(2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos izdara atzīmi "atradenis, vecāki nezināmi".

29.pants. Nokavēts paziņojums par bērna dzimšanu

Ja paziņojuma sniegšana par bērna dzimšanu nokavēta ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

 

58.

 

 

59.

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 29.panta nosaukumā vārdu “dzimšanu” ar vārdu “piedzimšanu”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt tekstā vārdus “par bērna dzimšanu” ar vārdiem “par bērna piedzimšanu”.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

28.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu

Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

30.pants. Bērna uzvārds un vārds

(1) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu.

(2) Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

(3) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, k urš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

 

 

 

29.pants. Bērna uzvārds un vārds

(1) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu.

(2) Ja līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.

(3) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

31.pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Reģistrējot bērna dzimšanu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna
vecākiem – tēvu un māti. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, ieraksta ziņas tikai par māti, ailēs par tēvu ievelk svītru.

(2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā trīssimt sestajā dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru.

(3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 31. panta otrajā daļā vārdus “trīssimt sestajā” ar skaitli “306.”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

30.pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna
vecākiem – tēvu un māti. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, ieraksta ziņas tikai par māti, ailēs par tēvu ievelk svītru.

(2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru.

(3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

32.pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā (154., 155., 157. un 158.pants).

(2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz (nosūta) dzimtsarakstu nodaļā, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(4) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 32. panta otrajā daļā vārdus “iesniedz (nosūta) dzimtsarakstu nodaļā” ar vārdiem “iesniedz dzimtsarakstu nodaļai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

31.pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā (154., 155., 157. un 158.pants).

(2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēts bērna dzimšanas fakts.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

(4) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.

33.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību), personas kodu, kā arī ja mainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atradenim kļuvuši zināmi vecāki.

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu vai tiesas spriedumu, vai administratīvo aktu.

 

 

 

32.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā

(1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību), personas kodu, kā arī ja mainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atradenim kļuvuši zināmi vecāki.

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu vai tiesas spriedumu, vai administratīvo aktu.


 

V nodaļa

 Miršanas reģistrācija

 

62.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu “Miršanas” ar vārdiem “Miršanas faktu”.

 

Atbalstīt

V nodaļa

 Miršanas faktu reģistrācija

34.pants. Pienākums paziņot par miršanu

(1) Par miršanu paziņo tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī persona ir mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas, vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

(2) Par miršanu jāpaziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

 

63.

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

65.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34.panta nosaukumā vārdu “miršanu” ar vārdiem “miršanas faktu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus “Par miršanu paziņo tai dzimtsarakstu nodaļai” ar vārdiem “Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai” un vārdu “iecirknī” ar vārdiem “darbības iecirknī”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34.panta otrajā daļā vārdu “jāpaziņo” ar vārdu “paziņo”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

34.pants. Pienākums paziņot par miršanas faktu

(1) Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

(2) Par miršanu paziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

35.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanu

(1) Pienākums paziņot par miršanu ir personām šādā secībā:

1) laulātajam;

2) citiem ģimenes locekļiem;

3) dzīvokļa vai nama īpašniekam;

4) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnu namā, darba vietā vai brīvības atņemšanas iestādē un par miršanu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.

(3) Ja par miršanu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

 

66.

 

 

 

67.

 

 

 

 

68.

 

 

 

69.

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 35.panta nosaukumā vārdu “miršanu” ar vārdiem “miršanas faktu”;

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 35.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir šādām personām:”.

Juridiskā komisija

Papildināt 35.panta pirmās daļas 1. 2. un 3.punktu beigās ar vārdu “vai”.

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 35.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “par miršanu” ar vārdiem “par miršanas faktu”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

34.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu

(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir šādām personām:

1) laulātajam vai

2) citiem ģimenes locekļiem, vai

3) dzīvokļa vai nama īpašniekam, vai

4) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnunamā, darba vietā vai brīvības atņemšanas iestādē un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.

(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.

36.pants. Miršanas apliecināšanai nepieciešamie dokumenti

Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu, vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.

 

70.

 

 

 

71.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 36. panta nosaukumā vārdus “apliecināšanai nepieciešamie” ar vārdiem “faktu apliecinoši”.

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 36.pantā vārdus “vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi” ar vārdiem “vai citu kompetentu iestāžu izdots dokuments par personas nāvi.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

35.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti

Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.

37.pants. Paziņojuma pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekam jāpārbauda sniegtās ziņas, ja viņam ir šaubas par to pareizību.

 

72.

 

 

73.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 37. pantu, veicot turpmāko pantu pārnummerāciju.

Deputāts A.Agešins

Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“Dzimtsarakstu nodaļai ir jāpārbauda ziņas par personas nāvi vai jānosūta attiecīgs iesniegums izziņas iestādei, ja rodas šaubas par šo ziņu pareizību.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 15.pr.)

 


 

38.pants. Ieraksts miršanas reģistrā

(1) Miršanas reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) mirðanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), nodarbošanās un dzīvesvieta, kā arī (ja pieteicēji piekrīt) mirušā piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

3) miruðā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds;

5) nāves cēlonis;

6) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas gads, mēnesis un diena, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo.

(2) Ierakstu paraksta persona, kura paziņojusi par miršanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norāda, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

 

74.

 

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

 

77.

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 38.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“38. pants. Miršanas reģistrā ierakstāmās ziņas”.

Deputāts A.Agešins

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “(ja pieteicēji piekrīt)” ar vārdiem “(ja laulātais vai cits ģimenes loceklis vēlas)”.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 38.panta otrās daļas 1. teikumā vārdus “Ierakstu paraksta persona, kura paziņojusi par miršanu” ar vārdiem “Miršanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par miršanas faktu”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 38.panta otrās daļas 3. teikumā vārdus “Miršanas reģistra ierakstu” ar vārdiem “Miršanas reģistru”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

36.pants. Miršanas reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Miršanas reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), nodarbošanās un dzīvesvieta, kā arī (ja laulātais vai cits ģimenes loceklis vēlas) mirušā piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

3) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds;

5) nāves cēlonis;

6) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas gads, mēnesis un diena, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo.

(2) Miršanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.


 

39.pants. Nezināmas personas miršanas reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes apliecību par nāves iestāšanos. Miršanu reģistrē saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu, vai tiesas spriedumu.

 

 

 

78.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 39. panta pirmās daļas 2. teikumā vārdus “Miršanu reģistrē” ar vārdiem “Miršanas faktu reģistrē”.

 

 

 

Atbalstīt

37.pants. Nezināmas personas miršanas reģistrācija

(1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes apliecību par nāves iestāšanos. Miršanas faktu reģistrē saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu, vai tiesas spriedumu.

VI nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru glabāšana. Ierakstu atjaunošana, papildināšana, labošana un anulēšana

 

 

 

VI nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru glabāšana. Ierakstu atjaunošana, papildināšana, labošana un anulēšana

40.pants. Reģistru glabāšana

(1) Laulību reģistra, dzimšanas reģistra un miršanas reģistra pirmais eksemplārs glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.

(2) Reģistra otro eksemplāru dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim beidzoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod vai nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde otro eksemplāru nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

(3) Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs sastādītā reģistra pirmo eksemplāru ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai. Reģistra otro eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei, kas gada beigās to nodod glabāšanā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.

(4) Par papildinājumiem un labojumiem reģistra pirmā eksemplāra ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai, kurā glabājas otrais eksemplārs, lai tajā izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus.

(5) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadu, pēc tam tie nododami Latvijas Valsts arhīva iestādēm.

 

79.

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 40.panta pirmās daļas 1. teikumu šādā redakcijā:

“Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā.”;

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt 40.panta otrās daļas 1. teikumu šādā redakcijā:

“Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk, kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei.”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 40.panta trešajā daļā vārdu “sastādītā” un aizstāt vārdu “ceturkšņa” ar vārdiem “gada ceturkšņa”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

38.pants. Reģistru glabāšana

(1) Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.

(2) Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde otro eksemplāru nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

(3) Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs reģistra pirmo eksemplāru gada ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai. Reģistra otro eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei, kas gada beigās to nodod glabāšanā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.

(4) Par papildinājumiem un labojumiem reģistra pirmā eksemplāra ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai, kurā glabājas otrais eksemplārs, lai tajā izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus.

(5) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadu, pēc tam tie nododami Latvijas Valsts arhīva iestādēm.

41.pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā

(1) Ja laulību, dzimšanas vai miršanas reģistrs pilnīgi vai daļēji gājis bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušo reģistru aizstāt ar otrā eksemplāra norakstiem.

(2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojāgājušā vietā.

 

 

 

39.pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā

(1) Ja laulību, dzimšanas vai miršanas reģistrs pilnīgi vai daļēji gājis bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušo reģistru aizstāt ar otrā eksemplāra norakstiem.

(2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojā gājušā reģistra vietā.

42.pants. Ierakstu atjaunošana

(1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma.

(2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas.

(3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka attiecīgais ieraksts ir bijis.

(4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(5) Ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

 

 

 

40.pants. Ierakstu atjaunošana

(1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma.

(2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas.

(3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka attiecīgais ieraksts ir bijis.

(4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(5) Ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

43.pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana

(1) Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu iesnieguma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņa zīmogu.

(2) Ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu, pēc mātes (ja māte mirusi, – pēc bērna aizbildņa vai pilngadīgā bērna) iesnieguma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzinumu.

(3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus.

(5) Papildinot reģistra ierakstu šā likuma 21., 32. un 33.pantā paredzētajos gadījumos, iepriekšējā teksta svītrojumi nav atļauti. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, vecāku laulību, adopciju, uzvārda, vārda, tautības ieraksta, pilsonības (pavalstniecības), personas koda maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un citas civilstāvokļa aktu reģistrācijā būtiskas ziņas jāieraksta attiecīgā reģistra ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājam. Reģistra ieraksta papildinājumu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(6) Reģistru ierakstus var anulēt, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus – pamatojoties uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts A.Agešins

Papildināt 43.panta sesto daļu ar jaunu palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja par šo ierakstu pareizību nepastāv strīds.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

41.pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana

(1) Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu iesnieguma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņzīmogu.

(2) Ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu, pēc mātes (ja māte mirusi, – pēc bērna aizbildņa vai pilngadīgā bērna) iesnieguma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzinumu.

(3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus.

(5) Papildinot reģistra ierakstu šā likuma 21., 32. un 33.pantā paredzētajos gadījumos, iepriekšējā teksta svītrojumi nav atļauti. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, vecāku laulību, adopciju, uzvārda, vārda, tautības ieraksta, pilsonības (pavalstniecības), personas koda maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un citas civilstāvokļa aktu reģistrācijā būtiskas ziņas jāieraksta attiecīgā reģistra ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājam. Reģistra ieraksta papildinājumu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

(6) Reģistru ierakstus var anulēt, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus – pamatojoties uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinumu, ja par šo ierakstu pareizību nepastāv strīds.

VII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks

 

 

 

VII nodaļa

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks

44.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas civilstāvokļa reģistrācijas aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.

(2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.

 

 

 

42.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas civilstāvokļa reģistrācijas aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas.

(2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.

45.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības;

2) norakstus, izrakstus vai izziņas no reģistru ierakstiem.

 

 

 

43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības;

2) norakstus, izrakstus vai izziņas no reģistru ierakstiem.

46.pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods;

2) laulāto dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) laulāto pilsonība (pavalstniecība);

4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs laulību reģistrā.

 

 

 

44.pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā norāda šādas ziņas:

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods;

2) laulāto dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) laulāto pilsonība (pavalstniecība);

4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs laulību reģistrā.

47.pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs ievelk svītru.

(3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecākus var ierakstīt adoptētājus, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

 

 

 

45.pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā);

4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs ievelk svītru.

(3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecākus var ierakstīt adoptētājus, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.

48.pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods;

2) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

4) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs miršanas reģistrā.

 

 

 

46.pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods;

2) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena;

3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda;

4) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs miršanas reģistrā.


 

49.pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana

(1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļa var izsniegt atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgajā reģistra ierakstā, norādot atkārtotās apliecības izsniegšanas datumu un numuru.

(2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas norāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.

 

 

 

47.pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana

(1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļa var izsniegt atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgajā reģistra ierakstā, norādot atkārtotās apliecības izsniegšanas datumu un numuru.

(2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas norādāmas, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par civilstāvokļa aktiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1996, 15.nr.; 1998, 3.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 22.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.72 "Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, grozīšanu un papildināšanu";

2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 "Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs".

3. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki.

4. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas bērna dzimšanu var reģistrēt arī dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.

5. Nepieciešamie līdzekļi civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību un reģistru veidlapu izgatavošanai paredzami Tieslietu ministrijas budžetā kārtējam gadam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par civilstāvokļa aktiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1996, 15.nr.; 1998, 3.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 22.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.72 "Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, grozīšanu un papildināšanu";

2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 "Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs".

3. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki.

4. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas bērna dzimšanu var reģistrēt arī dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.