Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā

(reģ.nr.831)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.) grozījumu un

     

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) . . .

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spçkiem;

4) Speciālo operāciju spēkiem;

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) Militārās policijas;

7) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas.

(3) . . .

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

 

1

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības spēkiem;

5) Nodrošinājuma spēkiem;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kurš kalpo kā rezerve Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “juridisko statusu” ar vārdu “pakļautību”.

Atbalstīt

1. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības spēkiem;

5) Nodrošinājuma spēkiem;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas kalpo kā rezerve Nacionālo bruņoto spēku regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “juridisko statusu” ar vārdu “pakļautību”.

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

papildināt 5.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(2.1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) militārie darbinieki."

     

 

2. Papildināt 5.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) militārie darbinieki.”

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) sagatavo karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus ðâ panta pirmajâ daïâ noteiktajiem uzdevumiem piedalâs arî vispârçjâs droðîbas un sabiedriskâs kârtîbas nodroðinâðanâ likumos un citos normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ. Minçtâ uzdevuma izpildç ir tiesîgi piedalîties vienîgi speciâli apmâcîti zemessargi.

 

2

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas gatavību;

3) sagatavo vienības dalībai starptautiskajās operācijās;

4) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūras.”;

izslēgt otro daļu.

Atbalstīt

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas gatavību;

3) sagatavo vienības dalībai starptautiskajās operācijās;

4) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūras.”;

izslēgt otro daļu.

   

3

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3) sagatavo personālu dalībai starptautiskajās operācijās;

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.”

Atbalstīt

4. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā;

2) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.”

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.

 

 

4

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt likuma 8.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

 

Atbalstīt

 

 

 

5. Papildināt 8.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus.

 

5

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt likuma 9.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

Atbalstīt

6. Papildināt likuma 9.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

10.pants. Speciālo operāciju spēki un to uzdevumi

(1) Speciālo operāciju spēki:

1) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs;

2) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

3) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā.

(2) Speciālo operāciju spēkiem, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.

 

6

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.

Atbalstīt

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.”

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) . . .

 

7

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

12.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “militārās disciplīnas un”;

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “militārās disciplīnas”.

Atbalstīt

 

8. 12.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “militārās disciplīnas un”;

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “militārās disciplīnas”.

   

8

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt likumu ar 12.2 pantu šādā redakcijā:

“12.2 pants. Mācību vadības spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības spēki:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācību programmas un apmācību standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 12.2 pantu šādā redakcijā:

“12.2 pants. Mācību vadības spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības spēki:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

   

9

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt likumu ar 12.3 pantu šādā redakcijā:

“12.3 pants. Nodrošinājuma spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma spēki:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un to atgriešanos;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.”

Atbalstīt

10. Papildināt likumu ar 12.3 pantu šādā redakcijā:

“12.3 pants. Nodrošinājuma spēki

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma spēki:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienības ar visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un atgriešanos no tiem;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.”

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) . . .

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

 

 

10

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt 14.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina spēku veidu nolikumus.”

 

Atbalstīt

 

 

 

11. Papildināt 14.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina Nacionālo bruņoto spēku veidu nolikumus.”

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

 

11

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Aizstāt 15.pantā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

 

12. Aizstāt 15.pantā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs” (attiecīgā locījumā).

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) . . .

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku, Speciālo operāciju spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

 

12

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Speciālo operāciju spēku” ar vārdiem “Nodrošinājuma spēku un Mācību vadības spēku”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.”

Atbalstīt

 

13. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “Speciālo operāciju spēku” ar vārdiem “Nodrošinājuma spēku un Mācību vadības spēku”;

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.”

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) . . .

(2) Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

(3) Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) . . .

 

13

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Aizstāt 20.panta otrās daļas 1.punktā, trešās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs”.

Atbalstīt

 

14. Aizstāt 20.panta otrās daļas 1.punktā, trešās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 1.punktā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku štābs” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs”.