Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr; 2003, 9.,14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu „finansu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „finanšu” (attiecīgā locījumā),

vārdus „domes (padomes) darbinieki” (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem „pašvaldības administrācijas darbinieki” (attiecīgā locījumā),

vārdus „Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem „Ministru kabineta kārtības rullis” (attiecīgā locījumā),

vārdus “Ministru kabineta pilnvarotais ministrs” (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (attiecīgā locījumā),

Izteikt likumprojekta 7.pantu (otrajā lasījumā pieņemtā redakcija) šādā redakcijā:

“Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dome (padome)” (attiecīgā locījumā).”

vārdus “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem “dome (padome)” (attiecīgā locījumā).

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “dome (padome)”.

Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības - padomes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

3.

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Darba valoda pašvaldības domē (padomē) un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”

Noraidīt

2. 3.panta trešajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda “(padomē)” ar vārdiem “[turpmāk - dome (padome)]”;

izslēgt vārdus “atbilstoši Valsts valodas likumam”.

9. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un atrodas Ministru kabineta padotībā.

Latvijas Republika atbild par konkrētās deleģētās valsts pārvaldes funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti.

3. Izteikt 5., 6., 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta padotībā.

1) šajā likumā noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda pastāvīgi (7.pants);

2) citos likumos noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda noteiktu laika posmu (8.pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai(10.pants);

5) vienreizēji uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).

10. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

5.

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

2) citos likumos noteiktās autonomās funkcijas (8.pants);

3) deleģētās valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).

Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.”

Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.”

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.”

Uzdodot veikt vienreizējus uzdevumus, Ministru kabinetam vienlaikus jānodod pašvaldībām finansu līdzekļi, kas nepieciešami šo uzdevumu izpildei. Ja pašvaldības piekrīt, tās var veikt vienreizējus uzdevumus arī par saviem līdzekļiem.

Pašvaldībām uzdoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē attiecīgā pašvaldība.

13. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei.

4. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem.”

1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

2)... 5) ....

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:

1)... 8)...

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;

14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Šā panta pirmās daļas 1. — 18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. — 21.punktā noteiktās funkcijas — rajonu pašvaldības, bet 1. — 23.punktā noteiktās funkcijas — republikas pilsētu pašvaldības.

14. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas” ar vārdiem „Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas”;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;”;

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;”;

“14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;”.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā piedalās valsts.”

7.

8.

9.

10.

11.

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, skat. 9.priekšl.

Atbalstīt

Atbalstīt

6. 15.pantā:

aizstāt vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā ) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas” ar vārdiem „Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “industriālo”;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;”;

aizstāt 10.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdiem “saimniecisko darbību”;

aizstāt 11.punktā vārdu “uzņēmējdarbībai” ar “komercdarbībai”.

“12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;”;

izteikt pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Lai nodrošinātu dalītās atbildības funkciju vai pārvaldes uzdevumu izpildi pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz līgumu par šo pienākumu veikšanu un finansējumu.”

1) sniedz atbalstu apstākļu nodrošināšanai centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā;.

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā. “

1) sniedz atbalstu apstākļu nodrošināšanai centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā;.

18. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

8. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

1) ... 7)...

8) izveidot,  reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes un uzņēmumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus un pašvaldības uzņēmumu statūtus;

9) iecelt  amatā  un  atbrīvot  no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus,  kā  arī  citas  amatpersonas  likumā  un  pašvaldības  nolikumā paredzētajos gadījumos;

10)... 13)...

14) noteikt,  ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

         a)... f)...

25)...

   27)...

15.

“8) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

izslēgt pirmās daļas 9. un 14.punktā vārdus “un uzņēmumi” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 26.punktu pēc vārda “ievēlēt” ar vārdiem ”un atbrīvot (atcelt)”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums.”

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

izslēgt pirmās daļas 9. un 14.punktā vārdus “un uzņēmumi” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 26.punktu pēc vārda “ievēlēt” ar vārdiem ”un atbrīvot (atcelt)”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums.”

1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;

2) pašvaldības teritoriālais dalījums;

3) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka, kā arī izpilddirektora tiesības, pienākumi un atbildība;

4) vietējās pašvaldības domes (padomes) komitejas, to skaitliskais sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi;

5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai vietējās pašvaldības domes (padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;

6) kārtība, kādā vietējās pašvaldības dome (padome) un tās komitejas apspriež vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;

7) citi pašvaldības darbības jautājumi.

19. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

1)pašvaldības administrācijas struktūru;

2) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

3) pašvaldības lēmumu pieņemšanas procedūru;

4) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

5) pašvaldības darbības jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības deleģē pašvaldības administrācijai;

6) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.”

16.

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

4) domes (padomes) un komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpoðanu;

6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;

9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā, organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam;

11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.

Pašvaldības nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Pēc pašvaldības nolikuma pieņemšanas tam jābūt brīvi pieejamam pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros. Pašvaldības nolikumu triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai.”.

“Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

4) domes (padomes) un tās komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru;

6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;

9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.

Daļēji atbalstīt, skat . 17.priekšl.

10. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru;

6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;

7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;

8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus;

9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam;

11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks pilda vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes ir atklātas.

Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas vietējās pašvaldības domes (padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21.panta 2.- 8.punktā un 12.- 23.punktā.

Uz vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdēm, pamatojoties uz vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāti.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, kā arī vietējās pašvaldības domes (padomes) atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņas līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.

20. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

12. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

1) vismaz viena trešdaļa deputātu;

3) Ministru kabineta pilnvarots ministrs;

4) Ministru kabinets.

Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmuma projekts.

Sasaucot vietējās pašvaldības domes (padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

21. Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“ Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta.

Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs pēc Ministru kabineta vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījuma nav sasaucis ārkārtas sēdi, Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var atkārtoti pieprasīt sasaukt ārkārtas sēdi, nosakot šīs sēdes darba kārtību, norises vietu un laiku.”

13. Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“ Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta.

Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs pēc Ministru kabineta vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījuma nav sasaucis ārkārtas sēdi, Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var atkārtoti pieprasīt sasaukt ārkārtas sēdi, nosakot šīs sēdes darba kārtību, norises vietu un laiku.”

Protokolā ierakstāms:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, norādot īpaši, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtība;

4) sēdes vadītāja un vietējās pašvaldības domes (padomes) darbinieka - sēdes protokolētāja - vārds un uzvārds;

5) sēdē piedalījušos un klātneesošo deputātu vārds un uzvārds;

6) sēdē klātneesošo deputātu neierašanās iemesls;

7) to personu vārds un uzvārds, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;

9) kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot Korupcijas novēršanas likumā paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

11) citas ziņas, kuras saskaņā ar šo likumu ir jāieraksta protokolā.

Ikviens vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un vietējās pašvaldības domes (padomes) darbinieks - sēdes protokolētājs.

Protokols ir jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes. Ja kāds no vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam ir tiesības prasīt tā apstiprināšanu nākamajā vietējās pašvaldības domes (padomes) kārtējā sēdē.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus paraksta vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdi vadījis priekšsēdētāja vietnieks, viņš paraksta šajā sēdē pieņemtos vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus.

22. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja - vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.

Domes (padomes) pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

14. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

Ikviens domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes (padomes) kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.

Domes (padomes) pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

19.

Atbalstīt, skat. likumproj.

1.pantu

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2.- 8. un 12.- 23.punktā.

23. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes (padomes) deputāti ar vienkāršo balsu vairākumu.

16. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes (padomes) deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.

21.

Aizstāt 41.panta 4.punktā vārdus „politiskos lēmumus” ar vārdiem „citus lēmumus”.

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

3) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);

4) citus lēmumus.

Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.”

1) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas, novada vai pagasta inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par dzīvojamo māju (dzīvokļu) pārveidošanu par nedzīvojamām mājām (nedzīvojamām telpām) atbilstoši pašvaldības teritoriālās attīstības plānam;

13) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

25. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvie akti. Saistošie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības nolikums, kā arī noteikumi par pašvaldības budžetu tiek pieņemti kā saistošie noteikumi.

Vietējās pašvaldības dome (padome) izdod saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu un apstrīd pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus.

22.

“ Papildināt 43.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos."

17. Papildināt 43.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

3) par pilsētas īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzību;

Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44.panta 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā vietējās pašvaldības domes (padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

27. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūtāmi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publikāciju internetā.

Saistošie noteikumi divu nedēļu laikā pēc to parakstīšanas publicējami oficiālajā laikrakstā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros.

24.

Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja šajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.”.

Republikas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi ne ātrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniski nosūtāmi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publicēšanu internetā.”

Republikas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi ne ātrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniski nosūtāmi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publicēšanu internetā.”

26.

„45¹.pants. Šā likuma 45.panta noteikumi nav attiecināma uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos, kuri stājās spēkā saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma noteikumiem.”.

Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai vietējās pašvaldības dome (padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai - instrukcijas.

Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai.

Izteikt 46.panta trešo daļu šādā redakcijā:

20. Izteikt 46. un 47.pantu šādā redakcijā:

Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai.

Šie lēmumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi protokola izraksta veidā ne vēlāk kā piecu dienu laikā nosūtāmi personām, uz kurām tie attiecas.

Domes (padomes) izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Likumā noteiktajos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā pašvaldība, pildot attiecīgo valsts pārvaldes iestādes deleģēto funkciju vai pārvaldes uzdevumu, atrodas.”

Domes (padomes) izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

1) sagatavo jautājumus izskatīšanai vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdē;

2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;

4) izskata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu budžeta projektus un iesniedz tos finansu komitejai;

6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.

Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.

Aizstāt 58. panta pirmajā daļā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “pašvaldības kapitālsabiedrības” .

Publiskā apspriešana jārīko par:

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes (padomes) pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.”

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes (padomes) pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.”

“Ja ne mazāk kā viena piektā daļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir nepilsoņi, vietējās pašvaldības dome (padome) veido Nepilsoņu konsultatīvo padome, kuras sastāvā ietilpst nepilsoņus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju deleģēti pārstāvji.”

1) vismaz viena trešdaļa vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs;

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu kopskaita.

Jautājuma izskatīšanu sēdē vada vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

32.

“Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju aizklāti balsojot var atbrīvot no amata, ja to pieprasa:

1)vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu;

2)Ministru kabineta pilnvarotais ministrs.”

Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tiesības pieprasīt vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.”;

Daļēji atbalstīt, skat. 33.priekšl.

24. Izteikt 65.panta pirmo daļu kā pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību vietējās pašvaldības domes (padomes) nomaiņas gadījumā.

32. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

„VII nodaļa PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

Izpildu funkcijas pašvaldība var īstenot gan tieši ar administrācijas palīdzību, gan izveidojot komercsabiedrības, iegūstot kapitāla daļas komercsabiedrībās vai pērkot publiskos pakalpojumus privātajā sektorā.

Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, kā arī pilda domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojumus;

4) ierosina pašvaldības domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no tā pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;

6) pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar fiziskajām un juridiskajām personām;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pašvaldības domes (padomes) lēmumos.

Izpilddirektors domes (padomes) nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību.

Pašvaldības izpilddirektoru prombūtnes laikā aizvieto pašvaldības izpilddirektora vietnieks vai, ja šādas amatpersonas nav, cita pašvaldības nolikumā noteikta administrācijas amatpersona.

34.

“Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) uz savu pilnvaru termiņu ieceļ amatā un atbrīvo no tā pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei (padomei).”

1) organizē vietējās pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus vietējās pašvaldības domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina vietējās pašvaldības domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;

5) iesniedz vietējās pašvaldības domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) vietējās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

35.

“VII nodaļā:

izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pašvaldības administrācija”;

aizstāt 68.pantā un 69.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “uzņēmumu” ar vārdiem “pašvaldības kapitālsabiedrību”;

izslēgt 69.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “un uzņēmumu”;

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru.”

Noraidīt

izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pašvaldības administrācija”;

aizstāt 68.pantā un 69.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “uzņēmumu” ar vārdiem “pašvaldības kapitālsabiedrību”;

izslēgt 69.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “un uzņēmumu”;

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

1) kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

27. Papildināt 71.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai.”

Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:

1)... 2) ...

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) ... b) ...

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) ... 7) ...

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.

72.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdu “uzņēmumos”;

aizstāt 4.punkta c apakšpunktā vārdu “uzņēmumu” ar vārdiem “juridisko personu”;

izslēgt 5.punktā vārdus “tās iestāžu un uzņēmumu”;

izslēgt 8.punktā vārdus “iestādēs un uzņēmumos”;

izslēgt 9.punktā vārdus “iestāžu un uzņēmumu”.

28. 72.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdu “uzņēmumos”;

izslēgt 5.punktā vārdus “tās iestāžu un uzņēmumu”;

izslēgt 8.punktā vārdus “iestādēs un uzņēmumos”;

izslēgt 9.punktā vārdus “iestāžu un uzņēmumu”.

Pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).

To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu.

34. Papildināt 77.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.

Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas, bet iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.”

39.

Aizstāt 77.panta otrajā daļā, vārdu “uzņēmumus” ar vārdiem “pašvaldības kapitālsabiedrības”;

papildināt 2.lasījumā pieņemto 77.panta septīto daļu pirms vārda “neuzmanības” ar vārdu “rupjas”.

29. 77.pantā:

Aizstāt 77.panta otrajā daļā, vārdu “uzņēmumus” ar vārdiem “pašvaldības kapitālsabiedrības”;

izslēgt 77.panta trešo daļu;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.

Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas, bet iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.”

1)... 6) ...

8) iecelt amatā un atbrīvot no amata rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un padomes nolikumā paredzētajos gadījumos;

9) ... 21)...

Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.

7) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus “un uzņēmumu”;

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

7) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus “un uzņēmumu”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums.”

Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no vietējo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

Rajona padomes priekšsēdētājs:

1) vada rajona padomes darbu un sēdes;

2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsti un pašvaldībām, iestādēm, uzņēmumiem, kā arī starptautiskajām organizācijām un ārvalstu pašvaldībām;

Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē amatā un var atbrīvot no amata tādā pašā kārtībā kā rajona padomes priekšsēdētāju.

42.

Atbalstīt

32. 83.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks. Par rajona padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma rajona padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.

1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

35. Izteikt 85.panta 2.punktu šādā redakcijā:

45.

Atbalstīt, skat. 46.priekšl.

Šajos jautājumos attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atcelšanu. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja iesniegumu, vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums tiek atcelts, vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgu.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam 20 dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes (padomes) vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam 20 dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes (padomes) vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”

38. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21. Likuma 68.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 13.martā.”

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā:

Atbalstīt