Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (reģ. nr.830)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs ,1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5.,23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.;2002, 14.nr; 2003, 9.,14.nr.) šādus grozījumus:

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta ievaddaļas tekstu iekavās pēc vārda “Ziņotājs” ar skaitļiem “1994,11.nr.”.

Atbalstīt

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr; 2003, 9.,14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus „dome (padome)” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „dome” (attiecīgajā locījumā).

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīt, mainīt turpmāko pantu numerāciju

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt visā likumprojektā pēc vārda “dome” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “(padome) (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

2. Aizstāt visā likumā vārdu „finansu” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „finanšu” (attiecīgajā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdu „finansu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „finanšu” (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus „domes (padomes) darbinieki” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pašvaldības administrācijas darbinieki” (attiecīgajā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus „domes (padomes) darbinieki” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „pašvaldības administrācijas darbinieki” (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt visā likumā vārdus „Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „Ministru kabineta kārtības rullis” (attiecīgajā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus „Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Ministru kabineta kārtības rullis” (attiecīgā locījumā).

5. Aizstāt visā likumā vārdus „Korupcijas novēršanas likums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „likums „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (attiecīgajā locījumā).

4. Aizstāt visā likumā vārdus „Korupcijas novēršanas likums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „likums „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (attiecīgā locījumā).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Aizstāt visā likumā vārdus “Ministru kabineta pilnvarota institūcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt, papildināt likumprojektu ar jaunu pantu

5. Aizstāt visā likumā vārdus “Ministru kabineta pilnvarota institūcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija” (attiecīgā locījumā).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Aizstāt visā likumā vārdus “Ministru kabineta pilnvarotais ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

6. Aizstāt visā likumā vārdus “Ministru kabineta pilnvarotais ministrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (attiecīgā locījumā).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt visā likumā vārdus “vietējās pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome)”.

Atbalstīt

7. Aizstāt visā likumā vārdus “vietējās pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome)”.

3.pants. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības - padomes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Darba valoda pašvaldības domē (padomē) un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs atbilstoši Valsts valodas likumam ir latviešu valoda.

Deputāts J.Urbanovičs

Izslēgt 3.panta trešo daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 3.panta trešajā daļā vārdus “atbilstoši Valsts valodas likumam”.

Noraidīt

Atbalstīt

8. Izslēgt 3.panta trešajā daļā vārdus “atbilstoši Valsts valodas likumam”.

5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi.

Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministru kabineta noteiktā institūcija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), vai tās priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministru kabineta noteiktajai institūcijai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Pašvaldības savas kompetences un šī likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

(2) Pašvaldības patstāvīgi:

1) nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;

2) nodrošina autonomo funkciju izpildi;

3) lemj par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;

4) pieņem lēmumus;

5) izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

(3) Pašvaldības dome atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

(4) Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un atrodas Ministru kabineta padotībā.

(5) Latvijas Republika atbild par konkrētās valsts pārvaldes deleģētās funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti.

(6) Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.”

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.10.

10.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un atrodas Ministru kabineta padotībā.

Latvijas Republika atbild par konkrētās deleģētās valsts pārvaldes funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti.

Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.”

Atbalstīt

9. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un atrodas Ministru kabineta padotībā.

11.

Deputāti A.Aleksejevs, J.Sokolovskis

Papildināt likumu ar jaunu 6.pantu šādā redakcijā:

“6. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Pašvaldība var ar savu lēmumu noteikt par darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautību valodu, ja personas, kuras pieder pie mazākumtautības, sastāda ne mazāk kā pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem vai vairākums no pašvaldību iedzīvotājiem atbalsta šādu lēmumu publiskās apspriešanas gaitā.”;

mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Noraidīt

6.pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda pastāvīgi (7.pants);

2) citos likumos noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda noteiktu laika posmu (8.pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai(10.pants);

5) vienreizēji uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).

6. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

2) citos likumos noteiktās autonomās funkcijas (8.pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) autonomās funkcijas kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).”

12.

13.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 6.pantā, likuma “Par pašvaldībām” 6.panta piedāvātajā redakcijā izslēgt 2.punktu.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 6.pantā, likuma “Par pašvaldībām” 6.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā:

“6) brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).”

Noraidīt

10. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

2) citos likumos noteiktās autonomās funkcijas (8.pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).”

7.pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir noteiktas šā likuma 15.pantā. Tās pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti. Uzdodot pašvaldībām pildīt jaunu pastāvīgu funkciju, jāgroza šā likuma 15.pants.

7. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Šā likuma 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas ir pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Šā likuma 15.pantā noteikto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā noteiktās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.”

14.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Šajā likumā paredzēto autonomo funkciju izpildi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošina un par tām atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”

Noraidīt

11. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Šā likuma 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.”

8.pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt noteiktu laika posmu funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.”

15.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likuma “Par pašvaldībām” 8.pantu.

Noraidīt

12. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.”

11.pants. Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus.

Uzdodot veikt vienreizējus uzdevumus, Ministru kabinetam vienlaikus jānodod pašvaldībām finansu līdzekļi, kas nepieciešami šo uzdevumu izpildei. Ja pašvaldības piekrīt, tās var veikt vienreizējus uzdevumus arī par saviem līdzekļiem.

Pašvaldībām uzdoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē attiecīgā pašvaldība.

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Ministru kabinets likumā paredzētos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībām finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei.

Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem.”

13. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Ministru kabinets likumā paredzētos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei.

Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem.”

15.pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;

14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Šā panta pirmās daļas 1. — 18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. — 21.punktā noteiktās funkcijas — rajonu pašvaldības, bet 1. — 23.punktā noteiktās funkcijas — republikas pilsētu pašvaldības.

10. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas” ar vārdiem „Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas”;

< ![endif]>

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā piedalās valsts.”

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

Deputāts A.Kampars

Aizstāt likuma “par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “organizēt” ar vārdu “nodrošināt”.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nodrošināt vispārējās izglītības pieejamību;”

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošināt pašvaldības kultūras institūciju darbību un kultūras vērtību saglabāšanu;”.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;”.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma 15.panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 15.panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;”.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma 15.panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“10) izstrādāt attīstības programmu un teritorijas plānojumu un nodrošināt to ieviešanu;”.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;”.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 16.punktu.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 17.punktu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta trešajā daļā skaitli un iekavas “(3)”.

Noraidīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

skat.priekšl. nr.21

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

14. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas” ar vārdiem „Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas”;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;”;

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā piedalās valsts.”

11. Papildināt likumu ar 17¹.pantu šādā redakcijā:

“17¹.pants. Pašvaldības pastāvīgi vai uz noteiktu laiku papildus funkcijām, kas noteiktas šā likuma 15.pantā, var veikt dalītas valsts un pašvaldību atbildības funkcijas un pārvaldes uzdevumus.

Lai nodrošinātu dalītās atbildības funkciju vai pārvaldes uzdevumu izpildi pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz līgumu par šo pienākumu izpildi un finansējumu.”

27.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likumprojekta 11.pantu.

Noraidīt

15. Papildināt likumu ar 17.¹pantu šādā redakcijā:

“17.¹pants. Pašvaldības pastāvīgi vai uz noteiktu laiku papildus šā likuma 15.pantā noteiktajām funkcijām, var veikt dalītas valsts un pašvaldību atbildības funkcijas un pārvaldes uzdevumus.

Lai nodrošinātu dalītās atbildības funkciju vai pārvaldes uzdevumu izpildi pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz līgumu par šo pienākumu veikšanu un finansējumu.”

12. Papildināt likumu ar 17².pantu šādā redakcijā:

“17².pants. Galvaspilsēta Rīga papildus funkcijām, kas tai noteiktas šā likuma 15.pantā, pastāvīgi veic šādas dalītas valsts un pašvaldības atbildības galvaspilsētas funkcijas:

1) sniedz atbalstu apstākļu nodrošināšanai centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulāta iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju pieņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā;.

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. “

28.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likumprojekta 12.pantu.

Noraidīt

16. Papildināt likumu ar 17.²pantu šādā redakcijā:

“17.²pants. Galvaspilsēta Rīga papildus šā likuma 15.pantā noteiktajām funkcijām, pastāvīgi veic šādas dalītas valsts un pašvaldības atbildības galvaspilsētas funkcijas:

1) sniedz atbalstu apstākļu nodrošināšanai centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā;.

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā. “

13. Papildināt likumu ar 17³.pantu šādā redakcijā:

“17³.pants Lai nodrošinātu galvaspilsētas funkciju izpildes vadību Rīgas pašvaldība un Ministru kabinets noslēdz gadskārtējo līgumu par galvaspilsētas funkciju izpildi un finansējumu.

Rīgas pašvaldībai ir tiesības slēgt ar Finanšu ministriju vienošanās līgumu par Rīgai pieejamo kredītresursu apjomiem, investīcijām. Šī vienošanās var skart arī citus finanšu piešķiršanas un sadales jautājumus, kā arī sadarbību nodokļu administrēšanā.”

29.

30.

31.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izslēgt 17.³pantu.

Deputāts A.Kampars

Izslēgt likumprojekta 13.pantā 17.³panta piedāvātās redakcijas otro daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 13.pantu šādā redakcijā:

“16. Papildināt likumu ar 17.³pantu šādā redakcijā:

“17.³pants Lai nodrošinātu šā likuma 17.²pantā minēto dalīto valsts un pašvaldības atbildības funkciju izpildi, Rīgas pašvaldība un Ministru kabinets slēdz gadskārtēju līgumu par šo funkciju izpildi un finansējumu.””

Daļēji atbalstīt, skat.31.priekšl.

Atbalstīt

17. Papildināt likumu ar 17.³pantu šādā redakcijā:

32.

Deputāts P.Kalniņš

Papildināt likumprojektu ar 17.4pantu šādā redakcijā:

“17.4pants. Galvaspilsētas Rīgas deputātiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā:

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu.”

Noraidīt

33.

Deputāts P.Kalniņš

Papildināt likumprojektu ar 17.5pantu šādā redakcijā:

“17.5pants. Ja galvaspilsētas Rīgas deputāts tiek iecelts vai pilda amatu pašvaldības administrācijā, viņam ir tiesības nolikt deputāta mandātu uz amata pildīšanas laiku.

Galvaspilsētas Rīgas deputāts var atjaunot mandātu, ja viņš beidz pildīt amatu pašvaldības administrācijā.

Deputāta mandāta nolikšanas un atjaunošanas kārtību nosaka Rīgas pašvaldības nolikumā.”

Noraidīt

18.pants. Vietējās pašvaldības domi (padomi) veido vēlēti deputāti.

Vietējās pašvaldības domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos vietējās pašvaldības domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.

34.

Deputāts A.Kampars

Papildināt likuma “Par pašvaldībām” 18.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Domes (padomes) deputātam stājoties amatā ir jāpārtrauc darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības kapitālsabiedrību, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% daļu.”

Noraidīt

20.pants. Pēc vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgās komitejas.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu balsu vairākumu, ievērojot šā likuma 19.panta piektās un sestās daļas noteikumus.

35.

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 20.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki.”

Atbalstīt

18. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Domes (padomes) priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki.”

24.pants. Pašvaldības nolikumā jāparedz:

1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;

2) pašvaldības teritoriālais dalījums;

3) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka, kā arī izpilddirektora tiesības, pienākumi un atbildība;

4) vietējās pašvaldības domes (padomes) komitejas, to skaitliskais sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi;

5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai vietējās pašvaldības domes (padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;

6) kārtība, kādā vietējās pašvaldības dome (padome) un tās komitejas apspriež vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;

7) citi pašvaldības darbības jautājumi.

14. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

4) domes un tās komiteju lēmumu pieņemšanas procedūru,

5) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

6) citus jautājumus, kas attiecas uz domes vai administrācijas darbu un kuri saskaņā ar šo likumu ir jānosaka pašvaldības nolikumā.”

36.

37.

38.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 14.pantā izteikt likuma “Par pašvaldībām” 24.panta preambulu šādā redakcijā:

“Pašvaldība izdod nolikumu, kurā, papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, nosaka:”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis

Izteikt likuma 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2)pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

4) domes un tās komiteju lēmumu pieņemšanas procedūru;

5) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

6) kārtību, kādā pašvaldības ietvaros saskaņo pašvaldības orgānu, iestāžu un amatpersonu sagatavotos instrukciju un ieteikumu projektus;

7) citus jautājumus, kas attiecas uz domes vai administrācijas darbu un kuri saskaņā ar šo likumu ir jānosaka pašvaldības nolikumā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 14.pantu šādā redakcijā:

“18. Izteikt likuma 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Pašvaldības nolikumā nosaka:

1)pašvaldības administrācijas struktūru;

2) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

3) pašvaldības lēmumu pieņemšanas procedūru;

4) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

5) pašvaldības darbības jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības deleģē pašvaldības administrācijai;

6) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.””

Noraidīt

Atbalstīt

19. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Pašvaldības nolikumā nosaka:

1)pašvaldības administrācijas struktūru;

2) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

3) pašvaldības lēmumu pieņemšanas procedūru;

4) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

5) pašvaldības darbības jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības deleģē pašvaldības administrācijai;

6) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.”

26.pants. Vietējās pašvaldības dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes ir atklātas.

Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas vietējās pašvaldības domes (padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21.panta 2.- 8.punktā un 12.- 23.punktā.

Uz vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdēm, pamatojoties uz vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāti.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, kā arī vietējās pašvaldības domes (padomes) atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņas līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.

Vietējās pašvaldības dome (padome) nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta piektajā daļā minēto dokumentu publiska pieejamība.

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Dome lēmumus pieņem sēdēs.

Domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

&nb sp;

Domes sēdes notiek, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem.

Domes lēmumi, kā arī domes sēžu protokoli ir publiski pieejami.

Ministru kabineta locekļiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties domes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.”

39.

40.

41.

Juridiskais birojs

Izslēgt 26.panta trešo daļu.

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Domes sēdes ir aizklātas, ja likumos vai pašvaldības nolikumā nav noteikts citādi.”

Deputāts J.Urbanovičs

Izslēgt 26.panta piekto daļu.

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

20. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

Domes (padomes) lēmumi, kā arī domes (padomes) sēžu protokoli ir publiski pieejami.”

28.pants. Vietējās pašvaldības domes (padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa deputātu;

2) (izslēgts ar 21.12.2000. likumu);

3) Ministru kabineta pilnvarots ministrs;

4) Ministru kabinets.

Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmuma projekts.

Sasaucot vietējās pašvaldības domes (padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 49. un 65.pantā paredzētos gadījumus.

42.

43.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, tad iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tiesības vadīt šādu sēdi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“ Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta.

Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs pēc Ministru kabineta vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījuma nav sasaucis ārkārtas sēdi, Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var atkārtoti pieprasīt sasaukt ārkārtas sēdi, nosakot šīs sēdes darba kārtību, norises vietu un laiku.”

Daļēji atbalstīt, skat. 43.priekšl.

Atbalstīt

21. Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

37.pants. Vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes gaita tiek protokolēta.

Protokolā ierakstāms:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, norādot īpaši, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtība;

4) sēdes vadītāja un vietējās pašvaldības domes (padomes) darbinieka - sēdes protokolētāja - vārds un uzvārds;

5) sēdē piedalījušos un klātneesošo deputātu vārds un uzvārds;

6) sēdē klātneesošo deputātu neierašanās iemesls;

7) to personu vārds un uzvārds, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;

9) kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot Korupcijas novēršanas likumā paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

11) citas ziņas, kuras saskaņā ar šo likumu ir jāieraksta protokolā.

Ikviens vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un vietējās pašvaldības domes (padomes) darbinieks - sēdes protokolētājs.

Protokols ir jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes. Ja kāds no vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam ir tiesības prasīt tā apstiprināšanu nākamajā vietējās pašvaldības domes (padomes) kārtējā sēdē.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus paraksta vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdi vadījis priekšsēdētāja vietnieks, viņš paraksta šajā sēdē pieņemtos vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus.

16. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

„37.pants. Domes sēdes gaitu protokolē.

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja - vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdus un uzvārdus;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslus;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, pildot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārds un uzvārds, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Ikviens domes deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt precizēt ierakstu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes.

Domes pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

44.

45.

46.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt 37.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks – sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot protokola parakstīšanas datumu. Pašvaldības lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc protokola parakstīšanas, ja likumā nav noteikts citādi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“ Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks – sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.”

Valsts pārvaldes un pšvaldības komisija

Papildināt 37.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ja domes (padomes) sēdē tiek pieņemts administratīvais akts, lēmums un balsojums par to tiek norādīts protokolā un protokolam tiek pievienots administratīvais akts, kurš sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.”

Daļēji atbalstīt

skat. priekšl. nr.45

Atbalstīt

22. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

„37.pants. Domes (padomes) sēdes gaitu protokolē.

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja - vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā” paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Ikviens domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes (padomes) kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.

Domes (padomes) pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

Ja domes (padomes) sēdē tiek pieņemts administratīvais akts, lēmums un balsojums par to tiek norādīts protokolā un protokolam tiek pievienots administratīvais akts, kurš sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.”

40.pants. Balsošana vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdēs ir atklāta.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa no vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātiem. Vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes protokolā ierakstāmi to deputātu vārdi, kuri ierosina aizklātu balsošanu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2.- 8. un 12.- 23.punktā.

Ikviens deputāts var pieprasīt, lai vietējās pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu, izdarot vārdisku balsošanu. Šādā gadījumā vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes protokolā tiek norādīts, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies vai nav piedalījušies balsošanā. Vārdiskajam balsošanas veidam ir priekšrocība, izņemot šā panta otrās daļas pirmajā teikumā paredzētos gadījumus.

17. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršo balsu vairākumu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2.-8. un 12.-23.punktā.”

47.

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 40.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa no pašvaldības domes deputātiem.”

Noraidīt

23. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Balsošana domes (padomes) sēdēs ir atklāta un vārdiska.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes (padomes) deputāti ar vienkāršo balsu vairākumu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2.-8. un 12.-23.punktā.”

41.pants. Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumus pieņem saistošu noteikumu, noteikumu, nolikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā vai arī tikai ieraksta sēdes protokolā un datē ar to pieņemšanas dienu.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

18. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41.pants. Pašvaldības dome pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvos aktus un citus pārvaldes lēmumus);

4) ieteikumus un citus lēmumus.

Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.”

48.

49.

50.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Pašvaldības dome pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus;

2) iekšējos normatīvos aktus;

3) pārvaldes lēmumus.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 1.lasījumā pieņemto 41.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) politiskos lēmumus.”

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, Eiropas vietējo pašvaldību hartai un citiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.”

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīt

24. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

„41.pants. Pašvaldības dome (padome) pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvos aktus un citus pārvaldes lēmumus);

4) politiskos lēmumus.

Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.”

51.

Deputāts A.Kampars

Papildināt likumu “Par pašvaldībām” ar 42.¹pantu šādā redakcijā:

“42.1pants. Par domes lēmumu tiesiskumu atbild deputāti, kas balsojuši par lēmuma pieņemšanu.

Pašvaldības administrācijas darbinieki atbild par viņu pieņemtiem lēmumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos likumos noteiktā kārtībā.

Domes priekšsēdētājs atbild par pieņemto rīkojumu tiesiskumu. Domes priekšsēdētāja rīkojumi ir publiski pieejami.”

Noraidīt

43.pants. Vietējās pašvaldības dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

6) par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas, novada vai pagasta teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas, novada vai pagasta inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par dzīvojamo māju (dzīvokļu) pārveidošanu par nedzīvojamām mājām (nedzīvojamām telpām) atbilstoši pašvaldības teritoriālās attīstības plānam;

13) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

Novada dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

19. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvie akti, ar kuriem regulē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisku un juridisku personu sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Ar saistošajiem noteikumiem var regulēt sabiedriskās attiecības, kas pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai.

Dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu un apstrīd pašvaldības pieņemtos administratīvos aktus.

Pašvaldības dome izdodot saistošos noteikumus var noteikt atbildību par to pārkāpšanu, ja šī atbildība nav noteikta likumos vai Ministru kabineta noteikumos.”

52.

53.

54.

55.

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma “Par pašvaldībām” 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi un brīvprātīgo iniciatīvu realizāciju dome pieņem ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu.

Pašvaldības nolikumu, kā arī pašvaldības budžetu dome pieņem saistošo noteikumu formā.

Saistošie noteikumi drīkst noteikt nodevas un citus maksājumus no iedzīvotājiem, kā arī paredzēt sodu par to nepildīšanu tikai likumā paredzētajos gadījumos.”

Juridiskais birojs

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvie akti. Saistošie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

Dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības nolikums, kā arī noteikumi par pašvaldības budžetu tiek pieņemti kā saistošie noteikumi.

Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, nosakot kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu un apstrīd pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus.

Saistošie noteikumi drīkst noteikt nodevas un citus maksājumus no iedzīvotājiem, kā arī paredzēt sodu par to nepildīšanu tikai likumā paredzētajos gadījumos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

Izteikt 1.lasījumā pieņemto 43.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības domei (padomei) jāizdod saistošie noteikumi, nosakot

1) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

2) kārtību, kādā pašvaldības ietvaros apstrīd administratīvos aktus;

3) pašvaldības teritoriālo dalījumu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 43.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Saistošie noteikumi drīkst noteikt iedzīvotājiem nodevas un citus maksājumus, kā arī paredzēt sodu par to nepildīšanu tikai likumā paredzētajos gadījumos.”

Daļēji atbalstīt, skat. 55.priekšl.

Atbalstīt

25. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. Saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, ar kuriem regulē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisko un juridisko personu sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Ar saistošajiem noteikumiem var regulēt sabiedriskās attiecības, kas pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai.

Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Pašvaldības domei (padomei) jāizdod saistošie noteikumi, nosakot

1) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

2) kārtību, kādā pašvaldības ietvaros apstrīd administratīvos aktus;

3) pašvaldības teritoriālo dalījumu.

~~Saistošie noteikumi drīkst noteikt iedzīvotājiem nodevas un citus maksājumus, kā arī paredzēt sodu par to nepildīšanu tikai likumā paredzētajos gadījumos.”~~

44.pants. Republikas pilsētas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai;

3) par pilsētas īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzību;

4) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

20. Izslēgt 44.pantu.

26. Izslēgt 44.pantu.

45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44.panta 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā vietējās pašvaldības domes (padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

21. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

„45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstiskā vai elektroniskā veidā nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publikāciju internetā.

Saistošie noteikumi divu nedēļu laikā pēc to parakstīšanas publicējami oficiālajā laikrakstā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja šajos noteikumos nav noteikts cits vēlāks spēkā stāšanās laiks.”

56.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 21.pantā likuma “Par pašvaldībām” 45.pantā aizstāt vārdus “Ministru kabineta pilnvarotajam” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu”.

Atbalstīt

27. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

„45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūtāmi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publikāciju internetā.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja šajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.”

46.pants. Vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai vietējās pašvaldības dome (padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai - instrukcijas.

Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) ieteikumi un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu izliekami redzamā vietā vietējās pašvaldības domes (padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.

22. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

„46.pants. Noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākošajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.”

57.

58.

Juridiskais birojs

Papildināt 46.pantu pirms vārdiem “noteikumi par” ar vārdu “Saistošie”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros.

Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai.

Uz saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem nav attiecināmi šā likuma 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.”

Atbalstīt,

iekļaut 58.priekšl.

Atbalstīt

28. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

„46.pants. Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros.

Uz saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem nav attiecināmi šā likuma 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.”

47.pants. Jautājumos, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām, vietējās pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumus, ierakstot tos vietējās pašvaldības domes (padomes) sēdes protokolā.

Šie lēmumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi protokola izraksta veidā ne vēlāk kā piecu dienu laikā nosūtāmi personām, uz kurām tie attiecas.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtus nelikumīgus lēmumus attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

23. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome, ja likums neparedz citu kārtību. Pašvaldības nolikums nosaka pašvaldības darbības jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības dome deleģē pašvaldības administrācijai.

Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros. Amatpersonu vai struktūrvienību, kas lemj par apstrīdēto administratīvo aktu, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

Likumā noteiktos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā pašvaldība, pildot attiecīgo valsts pārvaldes iestādes deleģēto funkciju vai pārvaldes uzdevumu, atrodas.”

59.

60.

61.

62.

63.

64.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 23.pantā likuma “Par pašvaldībām” 47.panta piedāvātajā redakcijā izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Atbilstoši nolikumā noteiktajai kompetencei pašvaldības dome un administrācija izdod administratīvos aktus.”

Juridiskais birojs

Izteikt 47.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Dome var izdot administratīvos aktus tikai pašvaldības autonomās kompetences jomā, ja tas ir paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības deleģētās kompetences jomā administratīvos aktus izdod tikai pašvaldības administrācija. Pašvaldības nolikumā paredz tās pašvaldības autonomās kompetences jomas, kurās administratīvo aktu izdošanas tiesības dome deleģē pašvaldības administrācijai.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 1.lasījumā pieņemtā 47.panta pirmās daļas otro teikumu.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 23.pantā likuma “Par pašvaldībām” 47.panta piedāvātajā redakcijā izslēgt panta trešo daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 1.lasījumā pieņemtā 47.panta trešās daļas otro teikumu.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 23.pantā likuma “Par pašvaldībām” 47.panta piedāvātajā redakcijā ceturtajā daļā aizstāt vārdu “Likumā” ar vārdiem “Normatīvajos aktos”.

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīt

29. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome (padome), ja likums neparedz citu kārtību.

Domes (padomes) izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros.

Likumā noteiktajos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā pašvaldība, pildot attiecīgo valsts pārvaldes iestādes deleģēto funkciju vai pārvaldes uzdevumu, atrodas.”

56.pants. Komiteju sēdes ir atklātas.

Komitejas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

Par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību jāinformē visi attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāti pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

Komiteju sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi.

Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina vietējās pašvaldības domes (padomes) darbinieki.

65.

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 56.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Komiteju darbs notiek atklātās sēdēs, ja pašvaldības nolikumā nav noteikts citādi.”

Noraidīt

24. Papildināt likumu ar 61¹.pantu šādā redakcijā:

„61¹.pants. Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm.”

66.

67.

68.

69.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 24.pantā likuma “Par pašvaldībām” 61.¹.panta piedāvātajā redakcijā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes priekšsēdētāja vai nemazāk kā vienas trešdaļas domes deputātu priekšlikuma pašvaldība var organizēt sabiedrisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem un budžetu.

Deputāts Ē.Zunda

Izteikt 61.¹panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, izņemot gadījumus, kad valstī tiek veikta vienota ar likumu noteikta administratīvi teritoriālā reforma;”

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 24.pantā likuma “Par pašvaldībām” 61.¹.panta piedāvātajā redakcijā panta trešajā daļā svītrot vārdus “pašvaldības budžetu”.

Deputāts Ē.Zunda

Papildināt 61.¹panta trešo daļu pēc vārdiem “un nodevu likmēm” ar vārdiem “kā arī par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā”.

Noraidīt

Atbalstīt

30. Papildināt likumu ar 61.¹pantu šādā redakcijā:

„61.¹pants. Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes (padomes) vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, kā arī par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā.”

25. Papildināt likumu ar 61².pantu šādā redakcijā:

„61².pants. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trīs nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un masu mēdiju pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutiski un rakstiski paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.”

31. Papildināt likumu ar 61.²pantu šādā redakcijā:

„61.²pants. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes (padomes) pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.”

VII nodaļa
IZPILDDIREKTORS

68.pants. Pēc vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma vietējās pašvaldības dome (padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību vietējās pašvaldības domes (padomes) nomaiņas gadījumā.

26. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

„VII nodaļa PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

68.pants. Pašvaldības domes administrāciju veido institūcijas, amatpersonas un darbinieki, kas nodrošina domes darbu.

Pašvaldības domes administrācijas darbinieki nedrīkst būt domes deputāti, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei.

Izpildu funkcijas pašvaldība var īstenot gan tieši ar administrācijas palīdzību, gan izveidojot komercsabiedrības, iegūstot kapitāla daļas komercsabiedrībās vai pērkot publiskos pakalpojumus privātajā sektorā.

Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē vietējās pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus vietējās pašvaldības domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina vietējās pašvaldības domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes darbiniekus;

5) iesniedz vietējās pašvaldības domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) vietējās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un vietējās pašvaldības domes lēmumos.

Izpilddirektors domes nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis

Izteikt likuma 68.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības administrāciju veido domes izveidotās institūcijas, amatpersonas un darbinieki, kas nodrošina pašvaldības darbu.”

Deputāts P.Kalniņš

68.pantā pirmajā daļā aiz vārda “Pašvaldības” svītrot vārdu “domes”.

Deputāts P.Kalniņš

Izslēgt 68.panta 2.daļu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis

Izteikt likuma 68.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības iestāžu vadītāji nedrīkst būt domes deputāti. Komercsabiedrību vadītāji, kurās vairāk nekā puse akciju vai daļu pieder pašvaldībai, nedrīkst būt domes deputāti.”

Deputāts Ē.Zunda

Likumprojekta 26.pantā:

aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdus “dome ieceļ pašvaldības izpilddirektoru” ar vārdiem “dome ieceļ amatā un atbrīvo no tā pašvaldības izpilddirektoru”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 1.lasījumā pieņemto 68.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) ieceļ amatā un atbrīvo no tā pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei (padomei). Izpilddirektoru ar domes (padomes) lēmumu var iecelt amatā atkārtoti, kā arī atbrīvot no amata pirms pilnvaru laika beigām. Visos atbrīvošanas gadījumos, kam neseko atkārtota iecelšana amatā, viņš saņem atbrīvošanas pabalstu triju domes (padomes) noteikto amatalgu apmērā.”

Deputāts Ē.Zunda

Likumprojekta 26.pantā:

izteikt 68.panta piektās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) organizē vietējās pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, kā arī pilda domes priekšsēdētāja rīkojumus;”.

Deputāti A.Aleksejevs, J.Sokolovskis

Papildināt likumprojekta 26.punkta izteikto likuma 68.panta redakciju ar šādu teikumu:

“Pašvaldība noslēdz ar izpilddirektoru tādu darba līgumu, kura darbības termiņš nevar būt garāks par šādas pašvaldības deputātu pilnvaru laiku.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt 68.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pašvaldības izpilddirektoru prombūtnes laikā aizvieto pašvaldības izpilddirektora vietnieks vai, ja šādas amatpersonas nav, cita pašvaldības nolikumā noteikta administrācijas amatpersona.”

Atbalstīt

Noraidīt

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

32. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

„VII nodaļa PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

68.pants. Pašvaldības administrāciju veido domes (padomes) izveidotās institūcijas, amatpersonas un darbinieki, kas nodrošina pašvaldības darbu.

Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) ieceļ amatā un atbrīvo no tā pašvaldības izpilddirektoru, kurš ir pašvaldības administrācijas vadītājs un pakļauts domei (padomei). Izpilddirektoru ar domes (padomes) lēmumu var iecelt amatā atkārtoti, kā arī atbrīvot no amata pirms pilnvaru laika beigām. Visos atbrīvošanas gadījumos, kam neseko atkārtota iecelšana amatā, viņš saņem atbrīvošanas pabalstu triju domes (padomes) noteikto amatalgu apmērā.

Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi, kā arī pilda domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojumus;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus pašvaldības domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina pašvaldības domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no tā pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;

5) iesniedz pašvaldības domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar fiziskajām un juridiskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pašvaldības domes (padomes) lēmumos.

Izpilddirektors domes (padomes) nomaiņas gadījumā nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību.

Pašvaldības izpilddirektoru prombūtnes laikā aizvieto pašvaldības izpilddirektora vietnieks vai, ja šādas amatpersonas nav, cita pašvaldības nolikumā noteikta administrācijas amatpersona.

69.pants. Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē vietējās pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus vietējās pašvaldības domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina vietējās pašvaldības domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;

5) iesniedz vietējās pašvaldības domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) vietējās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

69.pants. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pakalpojumu sniegšanas centru.

Pakalpojumu centrs:

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājums par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, civilstāvokļa aktu reģistra atjaunošanu un grozīšanu un atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību izsniegšanu likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru.”

79.

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 26.pantā likuma “Par pašvaldībām” 69.panta piedāvātajā redakcijā papildināt panta pirmo daļu aiz vārdiem “pakalpojumu sniegšanas centru” ar vārdu “ – pagastmāja”.

Noraidīt

Pakalpojumu centrs:

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā „Par civilstāvokļa aktiem” noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina informācijas pieejamību par domes pieņemtajiem lēmumiem.

71.pants. Finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

80.

81.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt 71.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu revīziju ir tiesīga veikt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 71.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai.”

Daļēji atbalstīt, skat.81.priekšlik.

Atbalstīt

33. Papildināt 71.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai.”

77.pants. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma un no citu tiesību subjektu īpašuma. Pašvaldības pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).

Pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, darbojas pēc bezpeļņas organizāciju principa. Ja šo uzņēmumu ienākumi pārsniedz izdevumus, tos ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu un izlietojami pamatlīdzekļu iegādei un infrastruktūras attīstībai.

To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu.

Valsts, citu juridisko personu, kā arī fizisko personu mantiskie strīdi ar pašvaldībām izšķirami tiesā.

82.

83.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt 77.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tad tai ir pienākums tos atlīdzināt.

(8) Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu pašvaldības vārdā var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 77.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.

Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas, bet iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.”

Daļēji atbalstīt, skat. 83.priekšl.

Atbalstīt

34. Papildināt 77.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.

84.pants. Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks. Par rajona padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma rajona padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.

Uz rajona padomes darba organizāciju attiecināmi šā likuma 22.panta, 24.panta 1., 3. - 7.punkta, 25.panta, 26.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 27.panta trešās daļas, 28. - 33., 37., 41., 42. un 46.- 50.panta noteikumi, paredzot, ka šajos pantos noteiktais deputāta statuss attiecināms uz rajona padomes locekļiem.

Rajona padome darbojas saskaņā ar padomes apstiprinātu nolikumu, kas izstrādāts, ievērojot šo likumu.

84.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Aizstāt 84.panta trešajā daļā skaitļus un vārdus “un 46. – 50.panta” ar skaitļiem un vārdiem “46. – 50. un 61.panta.”

Atbalstīt

35. Aizstāt 84.panta trešajā daļā skaitļus un vārdus “un 46. – 50.panta” ar skaitļiem un vārdiem “46. – 50. un 61.panta”.

85.pants. Rajona padomes sēdēs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, lēmumu pieņemšanas kārtība ir šāda:

1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).

85.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Izteikt 85.panta otro punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā viena trešdaļa no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).”

Atbalstīt

36. Izteikt 85.panta 2.punktu šādā redakcijā:

93.pants. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, Ministru kabineta pilnvarotais ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums par vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta pilnvarotā ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atcelšanu. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja iesniegumu, vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums tiek atcelts, vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgu.

86.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Aizstāt 93.panta trešajā daļā vārdus “divu nedēļu” ar skaitli un vārdu “30 dienu”.

Atbalstīt

37. Aizstāt 93.panta trešajā daļā vārdus “divu nedēļu” ar skaitli un vārdu “30 dienu”.

87.

88.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Papildināt likumu ar 94¹.pantu šādā redakcijā:

„94¹.pants (1) Ja pašvaldības dome vai arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, tad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var prasīt domei paskaidrojumu.

(2) Pašvaldības domei piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 94.¹pantu šādā redakcijā:

„94.¹pants Ja pašvaldības dome (padome) vai citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var prasīt domes (padomes) priekšsēdētājam paskaidrojumu.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam 20 dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes (padomes) vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl.

nr. 88.

Atbalstīt

38. Papildināt likumu ar 94.¹pantu šādā redakcijā:

89.

Deputāti A.Aleksejevs, J.Sokolovskis

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Likuma 68.panta jauna redakcija stājas spēkā 2005.gada 13.martā.”

Atbalstīt

39. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21. Likuma 68.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2005.gada 13.martā.”

Spēkā esošā redakcija

Priekšlikumi 2.lasījumam

Juridiskais birojs

Deputāts A.Kampars

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Deputāts A.Kampars

Likumprojekta 6.pantā, likuma “Par pašvaldībām” 6.panta piedāvātajā redakcijā izslēgt 2.punktu.

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Deputāts J.Urbanovičs

Deputāts J.Urbanovičs

Deputāts A.Kampars

Deputāts J.Urbanovičs

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts A.Kampars

Deputāts J.Urbanovičs

Deputāts A.Kampars

Deputāts Ē.Zunda

Deputāts A.Kampars

Deputāts Ē.Zunda

VII nodaļa IZPILDDIREKTORS

Deputāts P.Kalniņš

Deputāts A.Kampars

VII nodaļa
IZPILDDIREKTORS