Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Veidus un kārtību, kā sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumi.

1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

2. 12.pantā:

izslēgt vārdus "un pāraudzinātu";

aizstāt vārdu "noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu".

“Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

2. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu ieslodzījuma vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.”

Izmeklēšanas cietuma administrācijai pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā jāpaziņo notiesātā radiniekiem, uz kurieni viņu nosūta soda izciešanai.

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Uzsākot soda izciešanu, cietuma administrācija nodrošina notiesātajam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu."

3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, cietuma administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu."

Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem.

4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu – uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, – uz noteikto lietas izskatīšanas laiku."

Personām, kas atstātas izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.

5. Izslēgt 17.pantu.

5. Izslēgt 17.pantu.

- sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā - ar tiesas lēmumu uz lietas izskatīšanas laiku;

- sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi cita persona, - ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem.

6. 20.pantā:

aizstāt vārdus "uz lietas izskatīšanas laiku" ar vārdiem "uz noteikto lietas izskatīšanas laiku";

aizstāt vārdus "pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju" ar vārdiem "pilsētas, tiesu apgabala prokurora vai tiesas lēmumu";

aizstāt vārdus "ģenerālprokurora sankciju" ar vārdiem "ģenerālprokurora lēmumu".

6. 20.pantā:

aizstāt vārdus "uz lietas izskatīšanas laiku" ar vārdiem "uz noteikto lietas izskatīšanas laiku";

aizstāt vārdus "pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju" ar vārdiem "pilsētas, tiesu apgabala prokurora vai tiesas lēmumu";

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

Šī kodeksa noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, bandroles un naudas pārvedumus, sarakstīties, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem.

Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts.

Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir tiesības izdarīt to personu, kuras ienāk un iziet no brīvības atņemšanas iestādes, mantu un apģērba apskati.

7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt iestādes apmeklētājiem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu."

7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt iestādes apmeklētājiem uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu."

Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie.

Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

8. Izteikt 41.1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

8. Izteikt 41.1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss, un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu.

9. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus "un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu".

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

10. 45.pantā:

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var tikt piešķirta ilgstoša satikšanās līdz

uzskatīt līdzšinējo panta trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

likumprojekta 10 pantā:

papildināt 45.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.”

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

izteikt likumprojekta 10 pantu šādā redakcijā:

“45.pantā:

papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

48 stundām.";

papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.””

10. 45.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

11. Izteikt 46.1 panta nosaukumu šādā redakcijā:

Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt ar naudas pārvedumiem, kuru vērtība nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Par šādu summu notiesātais var iegādāties preces brīvības atņemšanas iestādes veikalā papildus šā kodeksa 43.panta trešajā daļā noteiktajai summai tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt sūtījumu vai pienesumu.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

Notiesātie slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kuriem ir atļauts valkāt personīgo apģērbu, var to saņemt sūtījumos un pienesumos.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā."

12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā."

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“No notiesātajam pārskaitītās pensijas 20 % ieskaita viņa personīgās naudas uzskaites kartē. No kartē ieskaitītās summas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likuma paredzētajā k ārtībā. Atlikusī summa tiek ieskaitīta cietuma budžetā notiesāto medicīniskās aprūpes un citu pakalpojumu izdevumu segšanai.”

Sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki, aizliegta.

Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas.

“49.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “radinieki” ar vārdiem “vai laulātais”;

13. 49.pantā:

papildināt sesto daļu pēc vārda “saviem” ar vārdiem “vai adresāta”.

Prokuroram adresētie priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības, ar tām neiepazīstoties, ne vēlāk kā vienas diennakts laikā nosūtāmas pēc piederības.

Par priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanas rezultātiem notiesātajiem paziņo pret parakstu.

Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

13. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

14. 50.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

14. 50.1 pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "daļu" ar vārdu "un";

svītrot pirmajā daļā vārdus "izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu".

15. 50.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "daļu" ar vārdu "un";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu".

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu - pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Nosakot soda izciešanas režīma pakāpju termiņus, tajos ieskaitāms iepriekšējais apcietinājums.

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu – pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

16. Izteikt 50.3 pantu šādā redakcijā:

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

Šī panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma zemākajā režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, vidējā režīma pakāpē ne mazāk kā desmit gadi no soda izciešanas laika sākuma.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma ambulanci, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. - 10.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās - no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā;

4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu.

16. 50.4 pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

izslēgt septītās, astotās un devītās daļas otro punktu;

papildināt pantu ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības valkāt personīgo apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

17. 50.4 pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

izslēgt septītās, astotās un devītās daļas 2. punktu;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša, mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) par tīša kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

4) kas pārvietoti no slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību;

5) kas pārvietoti no atklātā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

6) par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādes;

7) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Notiesātos no slēgtajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet no atklātajiem cietumiem un nepilngadīgo audzināšanas iestādēm - uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

4) izmantot četras telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5.-10.punktā;

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta sestās daļas 4.-6.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 4.-9.punktā.

17. 50.5 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša, mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja tie agrāk izcietuši sodu cietumā;

4) par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods – policijas kontrole – aizstāta ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda

izslēgt piektās, sestās un septītās daļas otro punktu;

papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

18. 50.5 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”;

Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";

izslēgt piektās, sestās un septītās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

1) par tīša kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē vai viņu iepriekšējā sodāmība dzēsta vai noņemta;

2) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādes;

4) kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.

18. 50.6 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja tie agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja tie agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi" ar vārdiem "pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde";

izslēgt sestās daļas 3.punktu.

19. 50.6 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi” ar vārdiem “pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde”;

izslēgt sestās daļas 3.punktu.

..........

Viņiem ir tiesības:

1) izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā;

2) saņemt 12 paku sūtījumus vai pienesumus gadā vai par šā kodeksa 47.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā saņemto naudu iepirkties audzināšanas iestādes veikalā;

3) ik mēnesi izlietot iepirkumiem naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju un prokurora sankciju izbraukt ārpus iestādes teritorijas līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī izbraukt no iestādes līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Laiku, kad notiesātais atradies ārpus iestādes, ieskaita soda izciešanas laikā;

5) saņemt bez maksas noteikta veida apģērbu, veļu un apavus, kā arī uzturu.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

"Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā."

20. Izteikt 50.7 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto, kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē, no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

5) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Administratīvās komisijas lēmums stājas spēkā nekavējoties.

20. 50.11 pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētos lēmumus administratīvā komisija var mīkstināt, ja notiesātajam uzliktie disciplinārsodi ir dzēsti."

21. 50.11 pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētos lēmumus administratīvā komisija var mīkstināt, ja notiesātajam uzliktie disciplinārsodi ir dzēsti.”

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi.

Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

22. Papildināt 50.12 panta desmito daļu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “par soda režīma mīkstināšanu”.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

22. Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Izskatot notiesātā sūdzību vai prokurora protestu par papildsoda – policijas kontrole – maiņu, kā arī par ierosinājumu vai atteikumu ierosināt notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, tiesa pieņem galīgu lēmumu."

23. Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

23. 51.pantā:

"Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot to uzraudzību.";

uzskatīt līdzšinējo panta trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

24. 51.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar darba likumdošanu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar darba likumdošanu.

Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu.

24. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu "apmaksātu".

25. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu “apmaksātu”.

Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos notiesātie, kuri izcieš sodu zemākajās režīma pakāpēs, notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās.

Notiesāto padomi ievēlē notiesāto kopsapulcēs vai to pārstāvju sapulcēs. Notiesāto padomes sastāvu apstiprina cietuma priekšnieks.

Notiesāto padome par savu darbu regulāri sniedz pārskatus notiesāto sapulcēs. Notiesāto padomes pieņemtos lēmumus apstiprina cietuma priekšnieks.

25. Izslēgt 61.pantu.

26. Izslēgt 61.pantu.

Notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus profesionāli tehniskās izglītības iegūšanā vai profesionālā apmācībā ražošanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Profesionālo sagatavošanu brīvības atņemšanas iestādēs veic notiesātā darba dienas laikā vai pēc viņu vēlēšanās citā laikā.

Profesionāli tehniskā izglītošana un profesionālā apmācība ražošanā notiek kārtībā, kuru nosaka tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru.

26. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās."

likumprojekta 26.pantu (likuma 64.pantu)

27. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.”

27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

28. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā sešus papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem - atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu.

Notiesātos, kas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījuši, ka viņi labojušies, likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt nosacītai atbrīvošanai pirms termiņa.

28. Izteikt 68.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefona sarunām gadā;".

68.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro punktu;

papildināt pirmo daļu ar jaunu sesto punktu šādā redakcijā:

“atklātajos cietumos – papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.”

Izteikt likumprojekta 28.pantu šādā redakcijā:

“68.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefona sarunām gadā;”

papildināt pirmo daļu ar jaunu sesto punktu šādā redakcijā:

“atklātajos cietumos – papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.””

29. 68.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;”;

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.”

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus;

4) aizliegt kārtējo pienesumu vai sūtījumu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.

Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

2) citu notiesāto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu cieņas pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļautu psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5) atteikšanās izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieka likumīgu prasību.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā uzlikts disciplinārsods.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) pārcelt uz daļēji slēgto cietumu.

29. 70.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu vai narkotiskās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azarta spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona un tā sastāvdaļu lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) tīša cietuma īpašuma bojāšana;

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.";

izslēgt sestās daļas 4.punktu.

likumprojekta 29.pantā:

izteikt 70.panta ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

30. 70.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu vai narkotiskās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.”;

izslēgt sestās daļas 4.punktu.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.

30. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu "izciešanas" ar vārdu "uzlikšanas".

31. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “izciešanas” ar vārdu “uzlikšanas”.

.........

“74.panta otrajā daļā:

papildināt ar vārdiem “un gultas piederumus izsniedz tikai naktsmieram paredzētajā laikā”.

“74.panta otrajā daļā:

Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu.

Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.

Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem rada uzlabotus dzīvokļu un sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus.

Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem.

31. 77.pantā:

papildināt ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā.

uzskatīt līdzšinējo panta piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.

33. 77.pantā:

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā.

uzskatīt līdzšinējo piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.

1) atvairītu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam, vai ir pamats uzskatīt, ka tā var nodarīt kaitējumu sev vai citam;

6) pārtraukt notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

Speciālo līdzekļu veidu un lietošanas intensitāti nosaka likumpārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība un konkrētie apstākļi un situācija. Lietojot speciālos līdzekļus, jācenšas ierobežot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija to atļauj, ir jābrīdina par nodomu to darīt.

Atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

1) lai aizstāvētos pret personām, kas reāli apdraud brīvības atņemšanas iestādes darbinieku vai citu personu dzīvību vai var nodarīt tiešu kaitējumu veselībai;

3) lai novērstu ieslodzītā bēgšanu un aizturētu izbēgušu ieslodzīto;

4) lai aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) lai atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādei vai tās objektiem;

6) lai pārtrauktu personas nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu brīvības atņemšanas iestādē.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

- uzbrukums ir pēkšņs, uzbrukumā tiek izmantoti šaujamieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

- tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

- notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai bēgšana notiek naktī un sliktas redzamības apstākļos, vai no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā, vai grupveidā;

Aizliegts pielietot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību.

Visos šaujamieroču pielietošanas gadījumos brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

“izslēgt 85.pantu.”

84.pants....

84.1pants.....

84.2pants.....

85.pants......

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

32. 112.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.";

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas."

35. 112.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

33. Izslēgt 115.panta otrās daļas otro teikumu.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no turpmākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

34. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde."

37. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.”

35. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

38. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā: