1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ar 2004.gada 16.marta Ministru kabineta protokollēmuma 5. punktu Ārlietu ministrijai tika uzdots izveidot darba grupu, iesaistot Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjus, lai izvērtētu, vai nepieciešami grozījumi spēkā esošajos tiesību aktos attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu juridisko statusu un finansēšanas kārtību. Darba grupai tika uzdots nepieciešamības gadījumā izstrādāt jaunu tiesību akta projektu vai grozījumu projektus spēkā esošos tiesību aktos un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas Republikas (turpmāk - LR) novērotāju Eiropas Parlamentā (turpmāk - EP) mandāts beidzās 2004.gada 1.maijā, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk– ES). To vietās līdz EP jaunā sasaukuma pirmajai sēdei 2004.gada 20.jūlijā jau kā pilntiesīgi EP deputāti darbu turpina nacionālo parlamentu ieceltie pārstāvji.

Deputāti, kuri uzsāks savu pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā 2004. gada 20. jūlijā tiks ievēlēti Latvijas Republikā saskaņā ar “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu”.

EP deputātu tiesisko statusu pašreiz nosaka sekojoši Eiropas Savienības tiesību akti:

1. Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm, kas pievienots 1965. gada 8. aprīļa Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi;
2. 2003. gada EP Procedūras noteikumi;
3. 2004. gada Noteikumi par EP deputātu izdevumu atlīdzību un pabalstiem;

2) Attiecībā uz muitām un valūtas kontrolēm EP deputātu valstu valdības tiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus tās piešķir vecākajām amatpersonām, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus darba pienākumus. Savukārt citu valstu valdības piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus tās piešķir ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus darba pienākumus;

1. neatkarīgu mandātu,
2. piedalīšanos EP sēdēs,
3. EP deputātu imunitāti un ar to saistītās procedūras,
4. EP deputātu mandāta pārbaudi,
5. EP deputātu pienākumu pildīšanas laiku,
6. uzvedības noteikumus,
7. izmeklēšanas procedūras.

EP Procedūras noteikumu 3. panta 1. daļa attiecībā uz EP deputātu privilēģijām un imunitātem atsaucas uz 1965. gada Protokolu par privilēģijām un imunitātēm, savukārt EP Procedūras noteikumu 5. pants nosaka, ka EP Birojs izdod noteikumus par EP deputātu izdevumu atlīdzību un pabalstiem.

1)Ceļa izdevumi.

1. izdevumi par biļešu rezervēšanu,
2. bagāžas izdevumi,
3. viesnīcas izdevumi,
4. ēdināšanas izdevumus,
5. taksometra izdevumi.

2) Papildus ceļa izdevumi, kas saistīti ar deputātu pienākumu pildīšanu ārpus tās valsts, no kuras tie ir ievēlēti.

3)Iztikas līdzekļi.

4) Sekretariāta izdevumi.

EP deputāti ir tiesīgi apmeklēt valodu kursus, ko organizē EP vai arī apgūt svešvalodu pie privātskolotāja. Turklāt, EP deputāti ir tiesīgi apgūt oficiālās ES valodas un kandidātvalstu valodas kādā no kandidātvalstīm vai ES dalībvalstīm. Maksimālā summa, kāda tiek atmaksāta saistībā ar valodu apmācību ir 5000 Eiro gadā. EP locekļi ir tiesīgi apgūt arī citas valodas, kas nav ES dalībvalstu oficiālās valodas vai kandidātvalstu valodas, ja tās cieši saistītas ar to amata pienākumu veikšanu. Papildus EP deputāts ir tiesīgs lūgt atmaksāt izdevumus, kas saistīti ar mācību materiālu iegādi valodu apguvei pašmācības vai tālmācības veidā līdz 500 Eiro apmērā. EP deputātiem apmaksā ceļa izdevumus, kas saistīti ar valodu apmācību.

6)Informātikas kursu izmaksas.

EP deputāti un/vai to palīgi var apmeklēt informātikas kursus dalībvalstī, kur EP loceklis tika ievēlēts vai arī vienā no EP norādītajām vietām. Ikgadējā summa, par kuru viens EP deputāts var izmantot informātikas kursus, ir 1500 Eiro. Papildus EP deputāts var lūgt EP segt izdevumus, kas saistīti ar mācību materiālu iegādi vai tālmācību 500 Eiro apmērā. EP deputātiem tiek apmaksāti arī faktiskie ceļa izdevumi, kas saistīti ar informātikas kursu apmeklēšanu.

7)Pensiju jautājumi.

EP deputāta, kurš nomiris, pildot amata pienākumus vai laikā, kad viņš saņem invaliditātes pensiju, pārdzīvojušais laulātais draugs vai draudzene saņem atraitnes/atraitņa pensiju un apgādājamie bērni saņem bāreņa pensiju.

8) Invaliditātes pensija.

Invaliditātes pensiju saņem tas EP loceklis, kuram ir tāda invaliditāte, kas liedz tam pildīt savus amata pienākumus un kurš atsakās no sava mandāta.

9)Apdrošināšanas nosacījumi.

1. aptver visas pasaules valstis,
2. sastāda apdrošināšanas summu 2 478,93 Eiro par katru zādzību vai nozaudējumu.

10)Pabalsti EP deputātiem, beidzoties deputāta mandātam.

12) EP automašīnu izmantošana.

EP deputāti var izmantot EP automašīnas savu darba pienākumu veikšanai. Automašīnu izmantošana galvenokārt ir paredzēta EP locekļu transportēšanai no ierašanās vietas līdz darba vietai un otrādi. Ja automašīnas ir pieejamas, tās var arī izmantot braucieniem 20 km rādiusā no EP deputātu darba vietas.

13) EP deputātu darba telpas valstī, no kuras deputāti ir ievēlēti.

EP deputāti saņem EP Biroja noteiktu pabalstu katru mēnesi saistībā ar izdevumiem, kurus nesedz citi pabalsti un kas rodas EP deputātiem pildot savus amata pienākumus. Minētais pabalsts sedz šādus izdevumus:

1. biroja vadīšanas un tekošos maksājumus, proti īri un no īres izrietošās izmaksas (apkure, elektrība, apdrošināšana, telpu uzkopšana),
2. biroja tehnikas iegādes vai nomas izmaksas,
3. telefonsarunu un pasta pakalpojumu izmaksas,
4. biroja piederumu iegādes izmaksas,
5. grāmatu, periodisko izdevumu un laikrakstu izmaksas,
6. publisko datu konsultāciju tīklu lietošanas izmaksas,
7. izmaksas, kas saistītas ar EP deputātu apgādi ar sakaru līdzekļiem, piemēram, datora, modema vai sakaru kartes, printera, sakaru iekārtu, teksta datņu pārvaldības un izklājlapu utt. iegādes izmaksas, programmatūru un citu atbilstošu piederumu iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šāda aprīkojuma ekspluatāciju,
8. interneta un to datu bāzu abonēšanas izmaksas;
9. telefaksa iegādes, lietošanas un ekspluatācijas izmaksas;

Līdz šim dalībvalstīs pieņemtā prakse paredz, ka EP deputātu mēneša amatalga ir tādā pašā apjomā, kā nacionālā parlamenta deputātu amatalga, līdz ar to, nosakot EP deputāta mēneša amatalgu, piemēro koeficientu 3,2 (Saeimas kārtības rullis 12.panta 1.daļa).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir noteikt Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darbības finansēšanas kārtību tādā apjomā, kādā to neparedz Eiropas Savienības tiesību akti.

1. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

(tūkst.latu)

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2004.

2005.

2006.

2007.

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

103,1

111,3

111,3

109,6

3. Finansiālā ietekme

-103,1

-111,3

-111,3

-109,6

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

Likuma projekts ðo jomu neskar

EP deputātu atalgojums:

EP deputātu atalgojums:

VSAO iemaksas 24,09%

8,5

* Līdz šim dalībvalstīs pieņemtā prakse nosaka, ka EP deputātu mēneša amatalga ir tādā pašā apjomā, kā nacionālā parlamenta deputātu amatalga, līdz ar to, nosakot EP deputāta mēneša amatalgu, piemēro koeficientu 3,2 (Saeimas kārtības rullis 12.panta 1.daļa). Aprēķins veikts ņemot vērā Finanšu ministrijas prognozes par valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba algas apmēra pieaugumu: 2003.gadā – Ls 224, 2004.gadā – Ls 246, 2005.gadā – Ls 264.

Nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, paredzot papildu izdevumus EP deputātu mēneša amatalgas izmaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nodrošināšanai sākot ar 2004.gada 20.jūliju.

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts nodrošina Latvijas pārstāvju tiesības pilntiesīgi piedalīties Eiropas Savienības institūcijas lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

1. 23/09/2003 Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (Publicēts Oficiālajā Vēstnesī L 236, 2003);
2. Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm, kas pievienots 1965. gada 8. aprīļa Līgumam par vienotas Eiropas Kopienu padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (Publicēts Oficiālajā Vēstnesī L 152, 13/07/1967);

 

3. 2003. gada oktobra Eiropas Parlamenta Procedūras noteikumi (Publicēti Oficiālajā Vēstnesī L 061, 05/03/2003);
4. 2004. gada februāra Noteikumi par EP deputātu izdevumu atlīdzību un pabalstiem (Izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta Procedūras noteikumu 5. pantu, EP iekšējās lietošanas dokuments).

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Eiropas Savienības tiesību aktos nav regulēts šāds jautājums.

1. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Apkopota un analizēta esošo ES dalībvalstu un pievienojošos valstu pieredze līdzīgu tiesību aktu izstrādē.

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” valdībai ir jālemj par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

M. Riekstiņš

R. Jansons

E. Vijupe

D. Dobrāja