Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret

nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"

Izdarīt likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 49.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "trešā persona" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "tiesību uz atlīdzību pārņēmējs" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārda "veiktas" ar vārdiem "vai bija jāveic".

3. Izslēgt 4.pantu.

4. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

"6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi, apdrošinot pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ir šādi:";

izslēgt 1., 2. un 8.punktu;

aizstāt 16.punktā vārdus "likuma "Par darba aizsardzību"" ar vārdiem "Darba aizsardzības likuma".

5. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu" ar vārdiem "ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas".

6. Izslēgt 10.panta otro daļu.

7. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Ja šajā periodā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā obligāto iemaksu veicēja vai apdrošināšanas iemaksu algas viņai nav bijis pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību."

8. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātajai personai, kurai nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs nedrīkst būt mazāks par likumā "Par valsts pensijām" atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru."

9. Papildināt 14.panta piekto daļu aiz vārdiem "divdesmitpieckāršu apmēru" ar vārdiem "kāds bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā".

10. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātām personām, par kurām darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus."

11. 19.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām" ar vārdiem "skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem";

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "ņemot par pamatu" ar vārdiem "attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai".

12. 20.pantā:

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) konstatēta arodslimība vai pirms arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darbnespēja.";

 

papildināt piekto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja apdrošinātajai personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, piešķirama viena, apmērā lielākā atlīdzība par darbspēju zaudējumu.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienesta" ar vārdiem "sociālā dienesta".

13. 22.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "apdrošinātās personas nāve" ar vārdiem "kā arī ja mirusi persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas algu par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu. Ja mirusi persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja par mirušo personu ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma "Par valsts pensijām" normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu."

14. Papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem "valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu" ar vārdiem "ievērojot to, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta".

15. Aizstāt 26.panta otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā vārdu "filiāles" ar vārdu "nodaļas".

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas."

17. Papildināt pārejas noteikumu 4.punktu pēc vārdiem "līdz 1997.gada 1.janvārim" ar vārdiem "un personām, kurām arodslimība konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra, bet viņas nav uzskatāmas par apdrošinātām personām saskaņā ar šo likumu".

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

"4.1 Ja ar personu, kura saņem pārejas noteikumu 4.punktā noteikto atlīdzību, notiek jauns nelaimes gadījums darbā vai viņai konstatē citu arodslimību un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir vienu, apmērā lielāko atlīdzību par darbspēju zaudējumu."

19. Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta ”Grozījumi likumā ”Par obligāto sociālo apdrošināšanu

pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likuma ”Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 1., 2., 6., 7., 14., 15., 17., 26., 27. pantā un IV nodaļas nosaukumā ir lietots termins ”trešā persona”, ar to saprotot personu, kurai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā persona ir mirusi. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu (stājies spēkā 2004.gada 1.februārī) šāda persona ir administratīvā akta adresāts, nevis trešā persona. Terminam ”trešā persona” Administratīvā procesa likuma izpratnē ir cita nozīme.

6.panta minētās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) funkcijas neatbilst patreizējai situācijai (Ar Ministru Kabineta (MK) 16.12.2003 Noteikumiem Nr.733 ir apstiprināts jauns Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums). Darba negadījumu apdrošināšanai tiek noteikta vienota iemaksu likme un to nosaka MK. VSAA kompetencē nav jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma atbilstības bīstamības grupai (nozarei) noteikšanu, tādēļ izslēdzams 6.panta 2.punkts un 10.panta 2.daļa. Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru regulē likums ”Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tādēļ izslēdzams 4.pants un 6.panta 1.punkts.

Likuma 12.pantā, kas reglamentē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai, nav norādīts, kā rīkoties gadījumos, ja periodā, kas tiek ņemts vērā minētās algas aprēķināšanai, apdrošinātā persona nav strādājusi (patreiz šāda norma ir tikai 16.02.1999 MK noteikumos nr.50).

13.panta trešajā daļā ir nepieciešams precizēt apdrošināšanas atlīdzības garantēto minimālo apmēru personai, kurai ir noteikta invaliditāte. Savukārt 17.pantā ir precizējams to personu loks, kurām ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar konstatēto arodslimību.

17.panta piektā daļa nosaka, ka persona, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, zaudē tiesības uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu par ieslodzījuma vietās pavadīto laiku, lai gan par šo personu ir veiktas apdrošināšanas iemaksas. Jāatzīmē, ka šādi ierobežojumi nav noteikti likumā ”Par valsts pensijām” attiecībā uz invaliditātes pensijas un vecuma pensijas saņemšanu.

20.panta trešās daļas 2.punkts faktiski nav piemērojams, jo tā kā netiek noteikta prognozējamā arodslimība, pirms arodslimības konstatēšanas nav nekādu dokumentālu pierādījumu, ka darbs pārtraukts vai darba apjoms samazinājies arodslimības dēļ.

20.panta piektā daļa ir jāizsaka jaunā redakcijā un pārejas noteikumi ir jāpapildina ar jaunu 4.1 punktu lai noteiktu, ka jāpiešķir apmērā lielākā apdrošināšanas atlīdzība, jo praksē pārsvarā gadījumos, kad persona saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā (arodslimību) vai kaitējuma atlīdzību un pēc tam tiek noteikts darbspēju zaudējums sakarā ar arodslimību (nelaimes gadījumu) darbspēju zaudējuma procenti netiek summēti (noteikti lielākie), bet gan noteikti katram gadījumam atsevišķi.

Likumdošanas harmonizēšanas nolūkā likuma 22.pants par apbedīšanas pabalsta izmaksu saskaņojams ar likumā ”Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumā ”Par valsts pensijām” noteikto apbedīšanas pabalstu izmaksas kārtību.

Likuma 23.pantā patreiz nav noteikts atlīdzības par apgādnieka zaudējumu garantētais minimālais apmērs katram bērnam. Tādējādi var izveidoties situācija, ka piešķirtās atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs trim un vairāk bērniem būs mazāks par likumā ”Par valsts pensijām” noteikto apgādnieka zaudējuma pensijas minimālo apmēru.

Likuma pārejas noteikumos (4.punkts) nav skaidri un nepārprotami pateikts, kā izmaksājama atlīdzība personām, kurām arodslimību, kuras cēlonis ir veselībai kaitīgais darbs līdz 1997.gada 1.janvārim (līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai), konstatē pēc minētā datuma un šīs personas šā likuma izpratnē nav apdrošinātās personas. Tādēļ rodas strīdi par šā punkta pareizu piemērošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts ”Grozījumi likumā ”Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” izstrādāts, lai nodrošinātu likumā lietotā termina atbilstību Administratīvā procesa likumam (stājies spēkā ar 2004.gada 1.februāri), normām, kā arī lai nodrošinātu atsevišķu tiesību normu sakārtošanu un pilnveidošanu, saskaņojot tās ar līdzīgām normām citos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas likumos.

Likumprojekts paredz:

1) likumā lietotā termina ”trešā persona” aizstāšanu ar terminu ”tiesību uz atlīdzību pārņēmējs”;

2) 6.pantā precizēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kura sniedz pakalpojumus darba negadījumu apdrošināšanas jomā, uzdevumus atbilstoši valsts aģentūras statusam;

3) ka gadījumos, kad periodā, kas tiek ņemts vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanai, apdrošinātā persona nav strādājusi, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmērā (t.i. analogi, kā tas šādos gadījumos ir noteikts likumā ”Par maternitātātes un slimības apdrošināšanu” un likumā ”Par valsts pensijām”);

2) ka apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtās atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs nedrīkst būt mazāks par likumā ”Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru;

3) ka tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības gadījumā ir personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem (t.i. līdzīgi kā likumā ”Par valsts pensijām” noteiktais saistībā ar invaliditātes pensijām);

4) ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēja nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu divkāršas apdrošināšanas atlīdzības apmērā;

5) ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (analogi likumā ”Par valsts pensijām” noteiktajam attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju);

6) izslēgt 17.panta piekto daļu, saskaņā ar kuru persona, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, zaudē tiesības uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu par ieslodzījuma vietās pavadīto laiku.

7) ka, ja personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi (piemēram, cietusi nelaimes gadījumā darbā un saslimusi ar arodslimību) un darbspēju zaudējums par katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, tad piešķir un izmaksā apmērā lielāko atlīdzību.

8) Lai likuma teksts būtu skaidri saprotams un nerastos strīdi par tā piemērošanu ir precizēta 20.panta trešā daļa par vidējās algas aprēķināšanas periodu arodslimības gadījumā, 27.pants par lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību (precizēts atbilstoši Administratīvā procesa likumam), kā arī pārejas noteikumu 4.punkts par atlīdzības izmaksu arodslimības gadījumā.

3. Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

Likumprojekts, kas ir vērsts uz likuma normu sakārtošanu un pilnveidošanu, nodrošina labāku sociāli apdrošināto personu, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai saslimušas ar arodslimību, vai viņu apgādībā bijušo personu sociālo aizsardzību.

Precizējot likuma normas, paredzam, ka samazināsies arī administratīvo aktu saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu apstrīdēšanas gadījumi.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Izmaiņas darba negadījumu speciālā budžeta izdevumos

 

2026,0

0,75

0,75

0,75

0,75

3. Finansiālā ietekme uz darba negadījumu speciālo budžetu

 

0

- 0,75

- 0,75

- 0,75

- 0,75

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav plānoti, jo iespējamie papildus izdevumi ir nelieli.

Likumprojekta realizācija notiks likuma par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

•Papildus izdevumi sakarā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”pārejas noteikumu 7.punkta, kurš nosaka ierobežojumus apdrošināšanas atlīdzību izmaksā, izslēgšanu:

• Pēc VSAA datiem 2003.gadā 6 personām tika piemērots Ls750 ierobežojums papildus izdevumu cietušās personas ārstēšanai un rehabilitācijai apmaksai. Izslēdzot minēto punktu, izdevumi vienai personai palielinājas par Ls 125 (sakarā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu no Ls30 uz Ls35) 875 - 750 = Ls125.

Papildus izdevumi gadā:

6 x 125 = 0,75 tūkst.Ls

• Pēc VSAA sniegtās informācijas 2001.- 2003.gadā nav bijuši gadījumi, kad atbilstoši likuma normām aprēķinātā apbedīšanas pabalsta apmērs ir bijis mazāks par likuma 22.pantā un pārejas noteikumu 7.punktā noteikto garantēto minimālo apmēru, līdz ar to likumprojektā iekļautās normas attiecībā uz šo pabalsta veidu (likumprojekta 10. un 14.pants) neietekmē darba negadījumu speciālā budžeta izdevumu daļu.

2003.gadā ir izmaksāti 7 apbedīšanas pabalsti, kuru vidējais apmērs bija Ls 294,42 (t.i. gandrīz 2 reizes lielāks par iepriekš minēto šī pabalsta minimālo apmēru).

 

0

 

0,75

 

0,75

 

0,75

 

0,75

• Pēc VSAA statistikas datiem 2003.gadā vidēji mēnesī izmaksātas tikai 5 atlīdzības par apgādnieka zaudējumu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Šo atlīdzību vidējais apmērs - Ls 120,15 ievērojami pārsniedz likumprojekta 11.pantā paredzēto atlīdzīb as par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru (50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta katram bērnam), līdz ar to var uzskatīt, ka šī panta norma faktiski nerada ietekmi uz darba negadījumu speciālā budžeta izdevumu daļu.

         

6. Cita informācija

Likumprojekta mērķis - nodrošināt atsevišķu tiesību normu precizēšanu un pilnveidošanu, vienlaikus saskaņojot šīs normas ar līdzīgām citos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas likumos. Tas neparedz jaunus apdrošināšanas atlīdzības veidus un faktiski nemaina atlīdzības aprēķināšanas kārtību. Līdz ar to tā ietekme uz darba negadījumu speciālā budžeta izdevumu daļu ir nenozīmīga .

         

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1.Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.50 ”Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība”.

2. Ministru kabineta noteikumi par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību, kas aizstās Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumus nr.378 ”Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” (Plānots izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās).

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

   

Likumprojekts ðo jomu neskar

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta projekts tika izskatīts 2003.gada 17.decembra Sociālās apdrošināšanas padomes sēdē.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Darba devēju konfederācijai nav iebildumu un priekšlikumu par šo projektu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir iesniegusi priekšlikumus papildus grozījumiem. Šie priekšlikumi tika izvērtēti. Atsevišķas piedāvātās normas ir iekļautas likumprojektā. Pārējie priekšlikumi nav ņemti vērā (skat. 11.02.2004 Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolu Nr.1).

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", izdevumā ”Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots informācijas sistēmā NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (likuma ”Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 27.pants).

4. Cita informācija

 

 

Labklājības ministre D.Staķe

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

       

B.Paðevica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

S.Krastiņa

22.03.2004 ;14:11

1872

S.Krastiņa, 7021555 , saulveiga.krastina@lm.gov.lv