Likumprojekts pirms otrā lasījuma

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Juridiskā komisija

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

(reģ.nr.813)

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Nr.
Priekšlikumi
Atbildīgās komisijas atzinums
Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

 

Izdarīt Saeimas kārtības rullī šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Saeimas kārtības rullī šādus grozījumu:

15. (1) Deputāts, kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.

(2) Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes. Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.p.) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam.

(3) Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija.

(4) Ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju (24.p.) līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē.

(5) Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts kavējis sēdi, un uzliek sodu, ja atzīst kavējumu par neattaisnojamu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“15. (1) Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.”

1.

Deputāts B.Cilevičs

Papildināt 15. panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja deputāts izslēgts no Saeimas sēdēm, kopējais soda apmērs viņam nevar pārsniegt piecdesmit procentus no mēneša pamatalgas.”

Neatbalstīt

1. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“15. (1) Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.”

18. (1) Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

(2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;

4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;

5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;

6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.

 

2.

 

 

 

3.

Deputāts B.Cilevičs

Izslēgt 18. panta otrās daļas 2. punktu.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 18. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) izstājies vai izslēgts no tā nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, no kura ievēlēts Saeimā, frakcijas”.

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

(2) Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

4.

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt likuma 57. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem, bet 185.4 pantā paredzētajā gadījumā arī no Latvijas ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem

Neatbalstīt

 

93. Pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu var atcelt lēmumu, ar kuru likumprojekts atzīts par steidzamu (54.p.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

5.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 93. pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Atbildīgā komisija vai desmit deputāti līdz ar priekšlikumu par steidzamības atcelšanu var ierosināt, lai tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.”

Atbalstīt

2. Papildināt 93. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atbildīgā komisija vai desmit deputāti līdz ar priekšlikumu par steidzamības atcelšanu var ierosināt, lai tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.”


 

120.(1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs pēc katras kārtējās sēdes beigām nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu.

(2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības izziņošanu Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc attiecīgās sēdes. Šajā sarakstā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes.

(3) Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

6.

 

 

 

 

7.

Juridiskais birojs

Izslēgt 120. panta pirmajā daļā vārdus “pēc katras kārtējās sēdes beigām”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 120. panta otrajā daļā vārdus “tiks sniegtas atbildes pēc attiecīgās sēdes” ar vārdiem “noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

3. 120. pantā:

 izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc katras kārtējās sēdes beigām”;

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “tiks sniegtas atbildes pēc attiecīgās sēdes” ar vārdiem “noteiktajā laikā tiks sniegtas atbildes”.


 

121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:

1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs;

2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs;

3) atbildi uz jautājumu, kas adresēts ministram, viņa pilnvarojumā var sniegt valsts ministrs;

4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.

(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Kancelejai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos.

(3) Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz, ja jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms Saeimas attiecīgās sēdes.

(4) Jautājumus un mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm pievieno Saeimas attiecīgās sēdes stenogrammai un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Ja jautājuma iesniedzēji paziņo, ka iesniegtā rakstveida atbilde viņus apmierina, laiks šīs atbildes sniegšanai netiek noteikts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 121. panta ceturtajā daļā vārdus “pievieno Saeimas attiecīgās sēdes stenogrammai un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izslēgt 121. panta ceturtajā daļā vārdus “pievieno Saeimas attiecīgās sēdes stenogrammai un”.


 

122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus grozījumus:

1) mainīt atbilžu secību;

2) papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem jautājumiem;

3) pārcelt atbildes sniegšanu uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;

4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama atbilde to jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām.

(2) Ja nav iespējams izskatīt jautājumu, kas iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes.

(3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, - divas minūtes.

(4) Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

(5) Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā.

(6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā var uzdot citu papildjautājumu.

(7) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes.

 

9.

Juridiskā komisija

Aizstāt 122. panta otrajā daļā vārdus “pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes” ar vārdiem “Prezidija noteiktajā laikā”.

Atbalstīt

5. Aizstāt 122. panta otrajā daļā vārdus “pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes” ar vārdiem “Prezidija noteiktajā laikā”.


 

123. (1) Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviens no jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas jautājumiem paredzētajā laikā, sniedzamas rakstveidā (121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.

(2) Ja atbilde netiek sniegta sakarā ar attiecīgās amatpersonas attaisnotu prombūtni, bet rakstveida atbilde nav dota vai neapmierina jautājuma iesniedzējus, pēc viņu lūguma atbildes sniegšana uz attiecīgo jautājumu tiek pārcelta uz laiku pēc Saeimas nāka mās kārtējās sēdes.

(3) Ja uz jautājumiem nav sniegtas atbildes Saeimas attiecīgās sesijas laikā, rakstveida atbildes sniedzamas ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc attiecīgās sesijas slēgšanas. Atbildes uz šiem jautājumiem uz Saeimas nākamo sesiju netiek pārceltas.

 

10.

Juridiskais birojs

Izslēgt 123. panta otrajā daļā vārdus “uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes”.

Atbalstīt

6. Izslēgt 123. panta otrajā daļā vārdus “uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes”.


 

126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).

(2) Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to.

(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir:

1) pieņemams;

2) daļēji pieņemams;

3) noraidāms.

(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.

(5) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas tiek noraidīts, - par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

(8) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.

 

11.

Deputāts E.Jaunups

Papildināt 126. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī balsojuma rezultātu.”

Atbalstīt

7. Papildināt 126. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī balsojuma rezultātu.”

152. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.

 

12.

Deputāts I.Solovjovs

Papildināt 152. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Komisijas priekšsēdētājs apstiprina komisijas nolikumu, nosakot komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra un sekretāra pienākumus un atbildību, kā arī personu loku, kurām ir tiesības piedalīties slēgtās komisijas sēdēs.

(3) Komisijas kārtējās sēdes darba kārtībai jābūt pieejamai komisijas locekļiem ne vēlāk kā divas dienas pirms komisijas sēdes.”

Neatbalstīt

 

182. Komisiju darbinieki tiek algoti no valsts budžeta, viņus pieņem darbā un atlaiž no tā pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa noteikumiem.

 

13.

Juridiskais birojs

Izslēgt 182. pantā vārdu “kodeksa”.

Atbalstīt

8. Izslēgt 182. pantā vārdu “kodeksa”.


 

185.1 Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.

 

14.

Deputāts M.Grīnblats

Papildināt likuma 185.1 pantu ar  otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Eiropas lietu komisija nosaka kārtību, kādā no Latvijas ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības līdzdarboties tās darbā.”

Atbalstīt

9. 185.1 pantā:

 papildināt ar  otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Eiropas lietu komisija nosaka kārtību, kādā no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības līdzdarboties šīs komisijas darbā.”;

 

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

185.4 Ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis ziņo Saeimai par valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Par šo ziņojumu var atklāt debates.

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

Eiropas lietu komisija

Izteikt Saeimas kārtības ruļļa 185.4 pantu jaunā redakcijā:

“185.4 Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma sniegšanai citām Saeimas komisijām.”

 

Eiropas lietu komisija

Uzskatīt līdzšinējo Saeimas kārtības ruļļa 185.4 pantu par 185.5 pantu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

10. Papildināt Kārtības rulli ar jaunu185.4 pantu šādā redakcijā:

“185.4 Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma sniegšanai citām Saeimas komisijām.”;

 

uzskatīt līdzšinējo 185.4 pantu par 185.5 pantu.