Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā

Izdarīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 5.panta pirmo daļu.

2. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzemdībpalīdzību atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam nodrošina attiecīgā ārstniecības persona.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "stacionārā ārstniecības iestādē";

aizstāt trešajā daļā vārdus "veselības ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets".

3. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "veselības ministra noteiktajā kārtībā".

4. Izslēgt 12.panta otrajā daļā vārdus "veselības ministra noteiktajā kārtībā".

5. 15.panta 3.punktā:

izslēgt vārdus "medicīniskās apaugļošanas rezultātā";

aizstāt vārdu "augli" ar vārdiem "embriju un augli".

6. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus "veselības ministra noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

7. Izslēgt 24.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "veselības ministra noteiktajos gadījumos".

 

8. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību."

 

 

 

 

Likumprojekta ‘’Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā’’ anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Apzinoties, ka liels skaits grūtniecību un dzemdību ir dabīgs un normāls process, kas neprasa medicīnisku iejaukšanos, arī Latvijas sievietes un topošie vecāki vēlas to piedzīvot savā dabīgajā ikdienas vidē – savās mājās. Statistikas dati liecina, ka 2001.gadā 56,8% un 2002.gadā 57,8% grūtniecību noritēja fizioloģiski, 2000.gadā 62,3% un 2001.gadā 62,2% dzemdību noritēja fizioloģiski. Sievietei ir tiesības izvēlēties dzemdību vietu, un, paredzamu fizioloģisku dzemdību gadījumā, sievieti nedrīkst ievietot stacionārā pret pašas gribu. Veselības ministrija ir izstrādājusi ārpusstacionāra dzemdību nodrošināšanas kārtību, ko paredz virzīt kā Ministru kabineta noteikumus pēc šī likuma grozījumu stāšanos spēkā.

Plaši mājas dzemdību prakse ir attīstīta Nīderlandē, Austrijā, Vācijā, Šveicē. Pieredzējusi vecmāte no Amerikas Savienotajām Valstīm Ina Mei Gaskina ir apkopojusi 30 gadu pieredzi (1970 – 2000) darbā ar 2028 grūtniecēm, kur 95.1% bijušas mājas dzemdības, no tām uz stacionāru dažādu komplikāciju dēļ pārvestas 4.9% dzemdētāju, kur grūtniecība beigusies ar vaginālām dzemdībām vai ķeizargrieziena operāciju.

Mājas dzemdību priekšrocības ir tās, ka sievietei dzemdējot sev ierastā vidē mazinās stress, līdz ar to dzemdības norit fizioloģiskāk un vieglāk, sievieti neiespaido dzemdībpalīdzības iestādes kārtība. Rietumeiropas valstīs un ASV nav izstrādāta īpaša ārpusstacionāra dzemdībpalīdzības kārtība, jo ir pašsaprotami, ja vecmāte ir profesionāle slimnīcā, tad viņa to pašu var darīt arī citos apstākļos, proti, pacienta mājās. Latvijas vecmāšu izglītība un prasmes atbilst Eiropas Savienības direktīvas 80/155/EEC 4.sadaļas noteiktiem standartiem, kas paredz patstāvīgu vecmāšu praktisko darbību savas kompetences ietvaros.

Šobrīd Latvijā netiek veikti zinātniskie pētījumi ar cilvēka embriju, kā arī nav konkrētu plānu par šādu pētījumu veikšanu. Lai Latvija pievienotos Konvencijas par Cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvencijai par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kur 18.pants paredz, ka cilvēka embrija radīšana pētnieciskiem nolūkiem ir aizliegta, šāda norma ir jāparedz arī Latvijas normatīvajos aktos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturto daļu, iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots. Šobrīd likumā vairākos pantos ir dots uzdevums veselības ministram izstrādāt kārtības, kas pēc savas būtības ir saistošas arī trešajām personām. Tāpēc nepieciešams veikt grozījumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Ar grozījumiem tiek svītrota norma, kas paredz, ka Veselības ministrija izstrādā atsevišķu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas, jo Veselības ministrijas kompetencē neietilpst norādīt un noteikt ārstniecības personām, kādas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes būtu piemērojamas ārstniecības procesā.

Izdarot grozījumus tiek realizētas sievietes tiesības uz brīvu izvēli dzemdību vietai, dibinot apziņu, ka dzemdības un grūtniecība vairums gadījumos ir dabīgs un normāls process, un aprūpe var tikt veikta gan stacionāros, gan ārpusstacionāros apstākļos, kā arī likums tiek papildināts ar normu, ka nav atļauts iegūt cilvēka embriju un augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos un zinātniskiem pētījumiem in vitro.

Izdarot pārējos grozījumus tiek precizēta Veselības ministrijas un Ministru kabineta kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā dzemdībpalīdzības kārtību noteiks nevis veselības ministrs, bet Ministru kabinets.

3. Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Fertīlā vecuma sievietēm, iestājoties grūtniecībai, būs iespēja izvēlēties plānoto dzemdību vietu – stacionārā ārstniecības iestādē vai, pēc grūniecības norites un izvēlētās dzemdību vietas izvērtēšanas, ārpus tā. Pēdējos gados Latvijā katru gadu piedzimst ap 20000 jaundzimušo. Ņemot vērā Rietumeiropas pieredzi, Latvijā profesionāļi prognozē, ka ārpusstacionāra dzemdības varētu izvēlēties ap 20 grūtnieču gadā (0,1% no kopējā dzemdību skaita), kas sastāda 0,00085% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pamatojoties uz to, ka līdz šim Latvijā netika veikti zinātniskie pētījumi ar cilvēka embriju un arī turpmāk tos neplāno, darba tirgus un vide netiks ietekmēti.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Pamatojoties uz Rietumeiropas valstu pieredzi, mājas dzemdību skaits vidēji ir 1-2% no kopējo dzemdību skaita, līdz ar to netiek ietekmēta sabiedrības un tautsaimniecības attīstība.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

         

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi ‘’Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība’’, paredzot ārpusstacionārā dzemdībpalīdzību un jāizdara grozījumi 2003.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.716 ‘’Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība un neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra, dzimumšūnu donoru reģistra, donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtība’’, papildinot noteikumus ar dzimumšūnu donoru izmeklēšanas organizatorisko kārtību.

2. Cita informācija

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

       
 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā
akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Ginekologu (dzemdību speciālistu) asociāciju; Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Neonatologu asociāciju, Latvijas Pacientu tiesību biroju, Latvijas Dermatovenerologu asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likuma grozījumu projektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti, informējot par grozījumu nepieciešamību un mājas dzemdību aktualitāti plašsaziņas līdzekļos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Vispārējās sabiedrības informēšanas pasākumu ietvaros, kā arī normatīvā akta grozījumi tiks publicēti ‘’Latvijas Vēstnesī’’, Veselības ministrijas Interneta mājas lapā, NAIS

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Juridiskā dienesta vadītāja

Atbildīgā amatpersona

       

U.Līkops

M.Briede

A.Vembre

V.Jansone

 

05.04.04. 9:07

1178

V.Jansone

7021598,vija_jansone@vm.gov.lv