I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Sabiedrības drošības nodrošināšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā kā pa dzelzceļu, tā arī pa autoceļiem mūsu valstī ir izstrādāti vairāki normatīvie akti, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība un tā ir adekvāta nodarījumam. Lai samazinātu potenciālo risku 2001.gada 27.decembrī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.546 „Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā,” saskaņā ar kuriem no 2002.gada 1. janvāra uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadāšanu, vai ar to iekraušanu un izkraušanu, jānorīko drošības konsultanti. Par šo noteikumu normu neievērošanu Latvijas Administratīvajā pārkāpumu kodeksā šobrīd nav tiesiskā regulējuma.

Veicot kontroles bīstamo kravu pārvadājumu laikā un uzņēmumos uz vietām 2003.gadā BOV SIA „Autotransporta direkcija” ir fiksējusi 115 autopārvadātāju uzņēmumu, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr.546. Taču drošības padomnieki bija norīkoti tikai 37% šo uzņēmumu, t.i., 43 uzņēmumos. Lielāki vai mazāki bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu pārkāpumi tika konstatēti 98 uzņēmumos. Savukārt šinī uzņēmumu grupā drošības padomnieki darbojas tikai 23% uzņēmumu.

No 49 pārbaudītajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem bīstamo kravu padomnieki norīkoti 51% gadījumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība 

Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.546 „Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā” paredz, ka no 2002.gada 1. janvāra uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadāšanu, vai ar to iekraušanu un izkraušanu, jānorīko darbā speciāli apmācīti drošības konsultanti. Taču par šo noteikumu normu neievērošanu normatīvajos aktos nebija paredzēta administratīvā atbildība. Tā rezultātā autopārvadājumu jomā tikai apmēram 40% no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteikumu Nr.546 prasības, 2003.gadā bija norīkoti drošības padomnieki. Atbildības pastiprināšanai par bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz sodīt juridisku personu ar naudas sodu par drošības padomnieku nenorīkošanu uzņēmumā, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem kā pa autoceļiem, tā arī pa dzelzceļu un šo kravu iekraušanu vai izkraušanu.

3.Cita informācija

Šī likumprojekta 2.un 4.pantā minētie papildinājumi ir saistīti ar 2003.gada 16.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju. Līdz ar to nepieciešams sekot līdz sagatavotā likumprojekta tālākai virzībai un nepieciešamības gadījumā precizēt šī likumprojekta spēkā stāšanās laiku.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekta ieviešana samazina negodīgas konkurences iespēju transporta uzņēmumu vidū, izslēdzot iespēju nodarboties ar bīstamo kravu pārvadāšanu, ja netiek ievēroti esošie normatīvie akti par bīstamo kravu drošības konsultantu (padomnieku) nozīmēšanu un darbību. Izmaksas uzņēmējiem , kas radīsies , algojot drošības padomniekus, nav iespējams precīzi izvērtēt , jo pastāv iespēja uzņēmumā gan algot atsevišķu drošības padomnieku, gan norīkot par padomnieku kādu uzņēmuma darbinieku ar citiem pienākumiem bez speciāla atalgojuma. Izmaksas par viena padomnieka apmācībām un eksamināciju sastāda vidēji ap 200 latiem. Taču šīs izmaksas faktiski nav saistītas ar apskatāmo likumprojektu, bet gan ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumu Nr.546 ieviešanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu tieši neskar.

4. Ietekme uz vidi 

Pastiprinot administratīvo atbildību par bīstamo kravu noteikumu pārkāpumiem tiek samazināts risks bīstamo kravu pārvadājumos un novērsti iespējamie negadījumi ar liela mēroga negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos –papildus ieņēmumi soda naudu veidā

130

60

40

30

35

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav jāizdod papildus normatīvie akti

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Likumprojekts atbilst ES Direktīvas 96/35/EC nostādnēm

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Bīstamo kravu pārvadājumu drošības padomnieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

Atbalsta likumprojekta tālāko virzību, un likumprojekta redakcijā ir iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. Notikušas atsevišķas tikšanās un konsultācijas ar nozares ekspertiem.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Vācijas un Zviedrijas speciālistiem

5. Cita informācija

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likumprojekta publicēšana oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

4. Cita informācija

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Stratēģiskās plānošanas departamenta Ekoloģijas nodaļas vadītāja, atbildīgā amatpersona

V.Legzdiņš

A.Ļubļina

D.Andersone

M.Heislere