Likums

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās Likumprojekts trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

(reģ. nr. 755)

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija (dok.nr. 4159)		Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
Enerģētikas likums	Grozījumi Enerģētikas likumā				Grozījumi Enerģētikas likumā
	Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "realizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu „tirdzniecība” (attiecīgā locījumā).				1.Aizstāt visā likumā vārdu “realizācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “tirdzniecība” (attiecīgā locījumā).
	2. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) un vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā ) ar vārdu “komersants” (attiecīgā locījumā).				2. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) un vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komersants” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
	3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „komercsabiedrība” (attiecīgā locījumā).				3. Aizstāt visā likumā vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
	4. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot, pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā).				4. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā).
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini:
1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;
2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju;
3) energoapgādes uzņēmums - licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi;	5. 1. pantā: izteikt 3. punktu šādā redakcijā: “3) energoapgādes komersants – licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;”;				5. 1.pantā: izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) energoapgādes komersants — licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;”;
4) energoapgādes uzņēmuma objekts - energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;
5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;
6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
7) reģeneratīvie energoresursi - apzinātie energoresursi ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā) enerģija, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai; (izslēgts ar17. 03. 2005. grozījumiem)
8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;
9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie reģeneratīvie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida uzņēmējdarbībā;
11) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību; (2005.g. 17. marta redakcijā)	:
12) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību (2005.g. 17. marta redakcijā)		1	Atbildīgā komisija Papildināt 1. panta 12. punktu pēc vārdiem”zema sprieguma tīkliem vai” ar vārdu “augsta”.	Atbalstīts	papildināt 12. punktu pēc vārdiem ”zema sprieguma tīkliem vai” ar vārdu “augsta”;
13) enerģijas realizācija - energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas un stabilas energoapgādes nodrošināšanā;	izteikt 13. punktu šādā redakcijā: “13) enerģijas tirdzniecība – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;”;				izteikt 13.punktu šādā redakcijā: “13) enerģijas tirdzniecība — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;”;
14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;
15) koģenerācija — enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, turklāt kurināmā izmantošanas efektivitāte šajā procesā ir augstāka, nekā ražojot abus minētos enerģijas veidus atsevišķi; (izslēgts ar17. 03. 2005. grozījumiem)
16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;
17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;
18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;
19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes uzņēmums un enerģijas lietotājs;
20) regulators - valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;
21) horizontālā integrācija - dažādu energoapgādes uzņēmumu apvienošanās (elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un citi sabiedrisko pakalpojumu veidi jebkurā kombinācijā);	izteikt 21., 22 un 23 punktu šādā redakcijā: “21) horizontālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;				izteikt 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā: “21) horizontālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;
22) vertikālā integrācija - divu vai vairāku energoapgādes veidu (ražošanas, pārvades un sadales) apvienošana vienā energoapgādes uzņēmumā;	22) vertikālā integrācija – viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;				22) vertikālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;
23) sistēmas operators (pārvades, sadales vai dabasgāzes krātuves operators) - energoapgādes uzņēmuma iecelts sistēmas vadītājs, kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu nodrošināšanu, sistēmas darbību un apkalpošanu, ja nepieciešams - arī par šīs sistēmas attīstību attiecīgajā teritorijā, nolūkā garantēt apgādes drošumu.	23) sistēmas operators – energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā – attīstību noteiktā teritorijā un par sistēmas savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;”;				23) sistēmas operators — energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un, ja vajadzīgs, — attīstību noteiktā teritorijā, kā arī par sistēmas savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;”;
24) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos].” (2005.g. 17. marta redakcijā)
	papildināt pantu ar 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34 un 35 punktu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40. un 41.punktu šādā redakcijā:
	“25) sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;				“25) sistēmas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;
	26) savstarpēji savienota sistēma – vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;				26) savstarpēji savienota sistēma — vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;
	27) fiksēta maksājuma apjoma līgums – līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;				27) fiksēta maksājuma apjoma līgums — līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;
	28) tiešā līnija – dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;				28) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;
	29) pārvades sistēma – enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;				29) pārvades sistēma — enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;
	30) sadales sistēma – enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;				30) sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;
	31) tīkls – līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;				31) tīkls — līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;
	32) autonomais ražotājs – komersants, fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;				32) autonomais ražotājs — komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām;
	33) neatkarīgais ražotājs – energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts;				33) neatkarīgais ražotājs — energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts;
	34) sistēma - visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un kuras tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;				34) sistēma — visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un ko tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;
	35) papildpakalpojumi – visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un sadales tīklus un uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;’;	2	Juridiskais birojs Izteikt 1. panta 35.punktu šādā redakcijā: “35) papildpakalpojumi – pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades, sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai nodrošinātu šo iekārtu ekspluatāciju, arī balansēšanu, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmas operatori”;	Atbalstīts redakc. precizējot	35) papildpakalpojumi — visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;
	papildināt pantu ar 36., 37., 38., 39., 40. un 41. punktu šādā redakcijā: “36) balansēšana – nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu savstarpēju līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;				36) balansēšana — nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;
	37) starpvalstu savienojums – enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;				37) starpvalstu savienojums — enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;
	38) gala lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala patēriņam);				38) galalietotājs — enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);
	39) mājsaimniecības lietotājs – gala lietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;				39) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;
	40) saistītais lietotājs – enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;				40) saistītais lietotājs — enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;
	41) tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā) enerģiju citam enerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē pārdošanu.”	3	Juridiskais birojs Izteikt 1. panta 41.punktu šādā redakcijā: “41) tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā – pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam”.	Atbalstīts	41) tirgotājs — lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.”
6.pants	6. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā: “6. pants				6. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā: “6.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumam tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības apgādāt enerģijas lietotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Šādas pastāvīgas saistības saglabājas arī gadījumos, kad mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma piederība, uzņēmējdarbības forma vai ir nepieciešama jauna licence.	(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir patstāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām, vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības prasībām.”				(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības prasībām.
(2) Līdz jaunas licences saņemšanai energoapgādes uzņēmumiem ir pienākums apgādāt esošos enerģijas lietotājus ar enerģiju nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī pievienot jaunus lietotājus regulatora noteiktajā kārtībā.	(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai.				(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās saņemšanai.
	(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.”				(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.”
8.pants
Energoapgādes uzņēmumam izsniegtajā licencē norāda:
1) veicamās energoapgādes veidu;	7. 8. pantā: papildināt 1. punktu ar vārdiem „un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības;”;				7. 8.pantā: papildināt 1.punktu ar vārdiem “un tā nodrošināšanai nepieciešamās prasības”;
2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju;
3) licences termiņu;
4) energoapgādes nodrošināšanai nepieciešamās lietas, priekšmetus un mantu;	izteikt 4. punktu šādā redakcijā: „4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes komersanta objektus.”				izteikt 4.punktu šādā redakcijā: “4) energoapgādes komersanta pienākumu nodrošināt un uzturēt savus energoapgādes veikšanai nepieciešamos objektus.”
5) vides aizsardzības (ekoloģiskās ekspertīzes) nosacījumus;
6) kurināmā drošības rezerves apjomu, nosakot kurināmā veidus un energoapgādes uzņēmuma pienākumu enerģētiskās krīzes laikā pārdot kurināmo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma;
7) energoapgādes uzņēmuma pienākumu plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas energoapgādes plānošanā, nodrošināšanā un attīstīšanā;	< /span>
8) energoapgādes uzņēmuma pienākumu periodiski sniegt regulatoram informāciju par savu darbību un pārmaiņām energoapgādē
9.pants	8. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā: “9. pants				8. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants
Energoapgādes uzņēmumi garantē enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un nodrošina to īpašumā vai lietošanā esošo objektu nepārtrauktu darbību un pienācīgu tehnisko stāvokli.	“(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai energoapgādes komersanta objektu piederības robežai.				(1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un savu objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai savu objektu piederības robežai.
	(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.”				(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi.”
12.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumi, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu, var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, saņemot licenci katram energoapgādes veidam.
(2) Enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas funkciju nodalīšana nedrīkst apdraudēt kopējo sistēmas tehnisko un finansiālo stabilitāti un enerģijas lietotāju apgādes drošumu.	9. 12. pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu, līdzīgi kā, ja katru licencēto energoapgādes veidu veiktu atsevišķs komersants.				9. 12.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu — tāpat kā tad, ja ar katru licencēto energoapgādes veidu nodarbotos atsevišķs komersants.
(3) Energoapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora rakstveida atļauja likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā.	(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.”;				(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.”;
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.”				papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.”
		4	Deputāts Dz. Jaundžeikars Papildināt 12. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Energoapgādes komersanta, kura visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij, valdes locekļi var savienot savus amatus ar amatiem citos komersantos, ja vairāk nekā 50% no to kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām pieder valstij vai attiecīgajam komersantam.”	Neatbalstīts
13.pants	10. Izslēgt 13. pantu.				10. Izslēgt 13.pantu.
(1) Atļaujas, kas saskaņā ar likumu nepieciešamas energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, valsts vai pašvaldību iestādes vai amatpersonas izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas.
(2) Ja regulators atsakās dot atļauju energoapgādes uzņēmuma pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, tas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas informē par to energoapgādes uzņēmumu, pamatojot atteikuma iemeslu, un savu lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
14.pants	11. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: „14. pants				11. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: “14.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumi var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.	(1) Energoapgādes komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.				(1) Energoapgādes komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās siltumapgādes sistēmā.
(2) Pārvades sistēma ir enerģijas vai gāzes pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un pārvadei.	(2)Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes komersanti savstarpēji apmainās ar nepieciešamo informāciju, vienlaikus nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību.”				(2) Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes komersanti apmainās ar nepieciešamo informāciju, vienlaikus nodrošinot komercnoslēpumu aizsardzību.”
(3) Sadales sistēma ir enerģijas vai gāzes sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei.
(4) Tīkls ir līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem.
(5) Sistēmas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas piegādā enerģiju pārvades vai sadales sistēmai vai saņem enerģiju no šīs sistēmas.
15.pants
(1) Sistēmas operatoram (arī dabasgāzes krātuves operatoram) ir tiesības:	12. 15. pantā: izteikt pirmo daļu kā pirmo un 1.¹daļu šādā redakcijā: “(1)Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru.				12. 15.pantā: izteikt pirmo daļu kā pirmo un 1.¹daļu šādā redakcijā: “(1) Komersanti, kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu operatoru.
	(1.¹) Sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.” ;.	5 6	Juridiskais birojs Aizstāt 15.panta 1.¹daļā vārdu “uzglabāšanas” ar vārdiem “dabasgāzes uzglabāšanas”. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 15. panta 1.¹ šādā redakcijā: “(1.¹) Sistēmas operatori sniedz pārvades, sadales un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales, pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīts Atbalstīts	(1¹) Sistēmas operatori sniedz pārvades, sadales un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales, pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.”
1) prasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieslēguma un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju;
2) sniegt motivētu atteikumu sistēmas lietotājam vai pretendentam, ja iesniegtā informācija nav pietiekama lietošanas nosacījumu izstrādei vai ja, pamatojoties uz sniegto informāciju, pieprasītos sistēmas lietošanas nosacījumus nevar izpildīt
(2) Sistēmas operatori nodrošina, lai sistēmas darbībai un sistēmas operatora funkciju izpildei nepieciešamo palīgpakalpojumu veikšana tiktu uzticēta pretendentiem, kuri šādus palīgpakalpojumus var veikt nepieciešamā kvalitātē un par zemākām izmaksām, garantējot sistēmas darba drošumu un stabilitāti.
(3) Sistēmas operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to pienākumiem un var traucēt vai apdraudēt šo pienākumu izpildi.
(4) Sistēmas operatori nav tiesīgi izpaust komerciālu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot savus pienākumus. Komerciālas un konfidenciālas informācijas saturu nosaka energoapgādes uzņēmumi, saskaņojot to ar regulatoru.
	papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(5) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju.	7	Atbildīgā komisija Izslēgt 15. panta piektajā un septītajā daļā vārdus “pieejas un tās”.	Atbalstīts	papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(5) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas lietošanas noteikumu izstrādei nepieciešamo informāciju.
	(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.				(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.
	(7) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas pieejas un lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves pieejas un lietošanas noteikumiem.”				(7) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā iesniedz priekšlikumus regulatoram par sistēmas lietošanas noteikumiem vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem.”
16.pants
(1) Autonomais ražotājs ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.	13. Izslēgt 16. panta pirmo daļu.				13. Izslēgt 16.panta pirmo daļu.
(2) Autonomais ražotājs var pārdot saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu arī citiem enerģijas lietotājiem, par samaksu izmantojot tā sistēmas operatora pakalpojumus, kura licences darbības zonā ražotājs atrodas, vai pārdot šo enerģijas pārpalikumu pašam sistēmas operatoram.
(3) Sistēmas operators, ja to pieļauj pārvades vai sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina autonomajam ražotājam iespēju pārvadīt vai sadalīt saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu, lai to pārdotu citiem enerģijas lietotājiem.
17.pants	14. Izslēgt 17. pantu.				14. Izslēgt 17.pantu.
Neatkarīgais ražotājs ir energoapgādes uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts.
19.pants
(1) Jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošanai energoapgādes uzņēmumam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.
	15. 19. pantā: papildināt pantu ar 1.¹ un 1.²daļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:	8	Juridiskais birojs Izteikt 19.panta 1.¹daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu. Zemes īpašnieks nevar liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu - iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:”	Daļēji atbalstīts, ietverts 9. priekšl.
		9	Atbildīgā komisija Izteikt 19.panta 1.¹daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī ir tiesības saskaņošanas procedūru aizvietot ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu - iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:”	Atbalstīts	15. 19. pantā: papildināt pantu ar 1.¹ un 1.²daļu šādā redakcijā: “(1.¹) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī ir tiesības saskaņošanas procedūru aizvietot ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu - iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:”
	1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;				1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
	2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;				2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;
	3)vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;				3)vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
	4) citos likumos noteiktajos gadījumos.				4) citos likumos noteiktajos gadījumos.
	(1.²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta objekta rekonstrukciju vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai renovācijai.”;	10	Atbildīgā komisija Izteikt 19.panta 1.² daļu šādā redakcijā: “(1.²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.”	Atbalstīts	(1.²) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.”;
(2) Namīpašnieks nevar liegt kabeļu, armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo pagrabu un nama bēniņu telpas.
(3) Par jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta paplašināšanu energoapgādes uzņēmums brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “ (3) Par energoapgādes komersanta jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta rekonstrukciju vai renovāciju energoapgādes komersants brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.”				izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta rekonstrukciju vai renovāciju brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.”
(4) Energoapgādes uzņēmumu objektu - ēku un būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".
(5) Energoapgādes uzņēmumu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās - ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
		11	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:	Atbalstīts	16. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:
			“19.¹ pants		“19.¹ pants
			(1) Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus.		(1) Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus.
			(2) Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”		(2) Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
23.pants
(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes uzņēmuma objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi.
(2) Esošo energoapgādes uzņēmumu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem.
(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes uzņēmuma personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes uzņēmuma objektiem, lai veiktu šo objektu remontu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.	16. Izteikt 23. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus.”				17. Izteikt 23.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus.”
24.pants
(1) Energoapgādes uzņēmums atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.
	17. Izteikt 24. panta pirmo daļu kā pirmo, 1.¹un 1.², daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.				18. Izteikt 24.panta pirmo daļu kā pirmo, 1.¹un 1.² daļu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ie rīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu
	(1.¹) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: - īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai; - palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība.				(1¹) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: 1) īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esošā objekta rekonstrukcijai; 2) palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība.
	(1.²) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				(1²) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(2) Ja energoapgādes uzņēmuma objekts tiek likvidēts vai pārvietots, uzņēmums sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.

(3) Pašvaldība un energoapgādes uzņēmums var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.
VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma
42.pants
(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes uzņēmumi un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi.
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (sadalošie tīkli ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.
(3) Dabasgāzes apgādes sistēmas īpašnieks izveido dabasgāzes apgādes sistēmas operatoru.
43.pants
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam nodrošina:
1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;
5) dabasgāzes iepirkšanu no ārvalstīm.
44.pants
Dabasgāzes krātuves operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam:
1) nodrošina dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši tehniskajām iespējām;
2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj krātuves tehniskās iespējas;
3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.
45.pants
Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs par:
1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un piegādi enerģijas lietotājiem;
3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;
4) enerģijas lietotāju īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo gāzes izmantošanas ierīču un iekārtu tehniskās apkalpes un apkopes pakalpojumu sniegšanu enerģijas lietotājiem;
5) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.
	18. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā: “VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma				19. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā: “VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma
	42. pants				42.pants
	(1) Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.				(1) Visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
	(2) Gala lietotājam, kam ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, bet iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties.				(2) Galalietotājam, kuram ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties.
	(3) Gala lietotājam, kas ir pieslēgts sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:	12	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Gala lietotājam, kam ir pieslēgums sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:	Daļēji atbalstīts, ietverts 13. priekšl.
	1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot rakstiski tirgotājam, kas piegādā dabasgāzi līdz tirgotāja maiņai;		1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to rakstiski paziņojot tirgotājam, kas piegādā dabasgāzi līdz tirgotāja maiņai;
	2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājs ir pieslēgts.		2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājam ir pieslēgums.”
		13	Juridiskais birojs Izteikt 42.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Gala lietotājam, kam ir pieslēgums sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:	Atbalstīts	(3) Galalietotājam, kam ir pieslēgums sadales sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju ievērojot šādus nosacījumus:
			1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to rakstveidā paziņojot tirgotājam, ar kuru tas noslēdzis līgumu par dabasgāzes tirdzniecību;		1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to rakstveidā paziņojot tirgotājam, ar kuru tas noslēdzis līgumu par dabasgāzes tirdzniecību;
			2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem gala lietotājam ir pieslēgums”.		2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā informējot par tirgotāja maiņu to sistēmas operatoru, kura tīkliem galalietotājam ir pieslēgums.
	42.¹ pants				42.¹ pants
	(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto gāzi, nosaka Ministru kabinets.”				(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes komersanti un sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumi. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto gāzi, nosaka Ministru kabinets.
	(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.				(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai.
		14	Atbildīgā komisija Papildināt 42.¹. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas pakalpojumus.” Mainīt turpmākās daļas numerāciju	Atbalstīts	(3) Dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas pakalpojumus.
	(3) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:	15	Juridiskais birojs Papildināt 42.¹ panta trešās daļas ievaddaļas sākumu ar vārdu “Dabasgāzes”	Atbalstīts	(4) Dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:
	1) sistēmas jauda nav pietiekama;				1) sistēmas jauda nav pietiekama;
	2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;				2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;
	3) netiks izpildītas ilgtermiņa (desmit gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;				3) netiks izpildītas ilgtermiņa (10 gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;
	4) 45.³ pantā noteiktajā kārtībā.	16	Juridiskais birojs Izteikt 42.¹ panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) regulators šā likuma 45.³ pantā noteiktajos gadījumos pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķi ršanu”.	Atbalstīts	4) regulators šā likuma 45.³ pantā noteiktajos gadījumos pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu.
	42.² pants				42.² pants
	(1) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkuras savstarpēji savienotas sistēmas. Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šī likuma 15. panta septītajā daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos.	17	Juridiskais birojs Izteikt 42.² panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju, ievērojamas tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šā likuma 15.panta septītajā daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas pieejas un lietošanas noteikumos vai dabasgāzes krātuves pieejas un lietošanas noteikumos.” Izslēgt 42.² panta pirmajā daļā vārdus “sistēmas pieejas un”	Atbalstīts	(1) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkuras savstarpēji savienotas sistēmas. Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju, jāievēro tās pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas šā likuma 15.panta septītajā daļā minētajos regulatora apstiprinātajos lietošanas noteikumos vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumos.
	(2) Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem dabasgāzes lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.				(2) Energoapgādes komersanti var veikt piegādes visiem dabasgāzes lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus, izmantojot tiešās līnijas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek ierīkotas un lietotas tiešās līnijas, nosaka regulators. Tiešās līnijas ierīkošanai nepieciešama regulatora atļauja.
	43. pants				43. pants
	(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam nodrošina:				(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam nodrošina:
	1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;				1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
	2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;				2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam;
	3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;	18	Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “nediskriminējošajiem nosacījumiem” ar vārdiem “diskrimināciju nepieļaujošajiem nosacījumiem”.	Atbalstīts	3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošajiem nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm;
	4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā;				4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā.
	(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).	19	Juridiskais birojs Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators atrodas vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tas ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar pastāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde)”.	Atbalstīts	(2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, šis operators ir atsevišķai kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).
	(3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:	20	Juridiskais birojs Izslēgt 43.panta trešās daļas ievaddaļā vārdu “obligātie”.	Atbalstīts	(3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai jāievēro šādi nosacījumi:
	1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;	21	Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “pārvades sistēmas” ar vārdiem “dabasgāzes pārvades sistēmas”;	Atbalstīts	1) personas, kuras atbild par dabasgāzes pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes sadali un tirdzniecību;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;				2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;	22	Juridiskais birojs Papildināt 43.panta trešās daļas 3.punkta sākumu ar vārdu “dabasgāzes”, izslēgt vārdu “efektīvi”.	Atbalstīts	3) dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.	23	Juridiskais birojs Izteikt 43.panta trešās daļas 4.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “4) dabasgāzes pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu.”	Atbalstīts Redakc. precizēts	4) dabasgāzes pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
	43.¹ pants				43.¹ pants
	(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām pārvades jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.				(1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam un tās uzturēšanas kvalitāti, kā arī informāciju par būvējamām un plānotajām pārvades jaudām un pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
	(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības novērtējuma ziņojuma saturam nosaka Ministru kabinets.				(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.
	(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.	24	Juridiskais birojs Papildināt 43.¹ trešajā daļā pirms vārda “pārvades” ar vārdu “dabasgāzes”.	Atbalstīts	(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
	44.pants				44.pants
	Dabasgāzes krātuves operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam:				Dabasgāzes krātuves operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam:
	1) nodrošina dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši tehniskajām iespējām;				1) nodrošina dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši tehniskajām iespējām;
	2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj krātuves tehniskās iespējas;	25	Juridiskais birojs Aizstāt 44.panta 2.punktā vārdu “krātuves” ar vārdiem “dabasgāzes krātuves”.	Atbalstīts	2) uzglabā atsevišķiem enerģijas lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj dabasgāzes krātuves tehniskās iespējas;
	3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.				3) organizē iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes krātuvē.
	45.pants				45.pants
	(1) Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam ir atbildīgs par:				(1) Dabasgāzes sadales sistēmas operators papildus šā likuma 15. pantā noteiktajam ir atbildīgs par:
	1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;				1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;
	2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz enerģijas lietotājiem;				2) dabasgāzes saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz enerģijas lietotājiem;
	3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;				3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu;
	4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.				4) informācijas sniegšanu enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.
	(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).				(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav energoapgāde).
	(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi obligātie nosacījumi:	26	Juridiskais birojs Izslēgt 45.panta trešajā daļā vārdu “obligātie”.	Atbalstīts	(3) Šā panta otrajā daļā minētā dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai jāievēro šādi nosacījumi:
	1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;	27	Juridiskais birojs Papildināt 45.panta trešās daļas 1.,2. un 3.punktu pirms vārda “sadales” ar vārdu “dabasgāzes”, izslēgt 3. punktā vārdu “efektīvi”	Atbalstīts	1) personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;				2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;			Redakc. precizēts	3) dabasgāzes sadales sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.	28	Juridiskais birojs Izteikt 45.panta trešās daļas 4.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “4) dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu.”	Atbalstīts	4) dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
	(4) Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.				(4) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000 lietotāju.
	45.¹ pants				45.¹ pants
	Šā likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:	29	Juridiskais birojs Aizstāt 45.¹panta ievaddaļā vārdu “šķirts” ar vārdu “nošķirts”.	Atbalstīts	Šā likuma 43. panta otrās daļas un 45. panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir nošķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:
	1) personas, kuras atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;	30	Juridiskais birojs Papildināt 45.¹panta 1.,2. un 3.punktu pirms vārda “sistēmas” ar vārdu “dabasgāzes”.	Atbalstīts	1) personas, kuras atbild par apvienotā dabasgāzes sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi ikdienā;
	2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kas atbild par apvienotā sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;				2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par apvienotā dabasgāzes sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;
	3) apvienotajam sistēmas operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;				3) apvienotajam dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;
	4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.	31	Juridiskais birojs Izteikt 45.¹panta 4.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “4) apvienotais dabasgāzes sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. ”; papildināt 4.punkta trešo teikumu pirms vārda “sistēmas” ar vārdu “dabasgāzes”.	Atbalstīts	4) apvienotais sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais dabasgāzes sistēmas operators iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.
	45.² pants				45.² pants
	(1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina pārvades sistēmas operators. Pārvades sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem un sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un citiem sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais sadales sistēmas operators.	32	Juridiskais birojs Izteikt 45.² panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes pārvades sistēmai, un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes sadales sistēmai un citiem dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.	Atbalstīts	(1) Balansu dabasgāzes apgādes sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes pārvades sistēmai, un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes sadales sistēmai un citiem dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.
	(2) Katram lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un katram sadales sistēmas operatoram ir jābūt līgumam ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.		(2) Katrs lietotājs, kurš ir tirgus dalībnieks, un katrs sadales sistēmas operators slēdz līgumu ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.”		(2) Katrs lietotājs, kurš ir tirgus dalībnieks, un katrs sadales sistēmas operators slēdz līgumu ar attiecīgo sistēmas operatoru par balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.”
	(3) Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz pārvades un sadales operatoru datiem.	33	Juridiskais birojs Izteikt 45.² panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Dabasgāzes sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora apstiprinātajiem noteikumiem atklāti un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Enerģijas lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz dabasgāzes pārvades un sadales operatoru datiem.”	Daļēji atbalstīts, ietverts 35. priekšl.
		34	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 45.² panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar sistēmas operatoru izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz pārvades un sadales operatoru datiem.”	Daļēji atbalstīts, ietverts 35. priekšl.
		35	Atbildīgā komisija Izteikt 45.² panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Dabasgāzes sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar sistēmas operatoru izstrādātiem un regulatora apstiprinātajiem noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Enerģijas lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz dabasgāzes pārvades un sadales operatoru datiem.”	Atbalstīts	(3)Dabasgāzes sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar sistēmas operatoru izstrādātiem un regulatora apstiprinātajiem noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Enerģijas lietotājam, kurš ir tirgus dalībnieks, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz dabasgāzes pārvades un sadales operatoru datiem.
	(4) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabas gāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nodrošinot to komercdarbības noslēpumu konfidencialitāti.	36	Juridiskais birojs Aizstāt 45.² panta ceturtajā daļā vārdus “nodrošinot to komercdarbības noslēpumu konfidencialitāti” ar vārdiem “nepārkāpjot to komercnoslēpumu aizsardzību”.	Atbalstīts	(4) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabasgāzes apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nepārkāpjot to komercnoslēpumu aizsardzību.
	(5) Lietotāji sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.	37	Juridiskais birojs Izteikt 45.² panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) enerģijas lietotājs sniedz dabasgāzes sistēmas operatoram informāciju, kas nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.”	Atbalstīts	(5) Enerģijas lietotājs sniedz dabasgāzes sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.
	(6) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no lietotājiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai	38	Juridiskais birojs Papildināt 45.² panta sesto daļu pirms vārda “sistēmas” ar vārdu “dabasgāzes”, aizstāt vārdu “lietotājiem” ar vārdiem “enerģijas lietotājiem”.	Atbalstīts Redakc. precizēta	(6) Lai nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, dabasgāzes sistēmas operators var pieprasīt no enerģijas lietotājiem garantijas saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai.
	45.³ pants				45.³ pants
	(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī komersanta centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu regulators ņem vērā šādus kritērijus:	39	Juridiskais birojs Aizstāt 45.³panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā daļā noteiktā pienākuma” ar vārdiem “par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 15. panta 1.¹daļā noteiktajiem pienākumiem.” .	Atbalstīts Redakc. precizēta	(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes komersants ir nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, šis komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 15. panta 1.¹daļā noteiktajiem pienākumiem. Pieteikums iesniedzams nekavējoties — tūlīt pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, kā arī viņa centienus tās atrisināt. Regulators likumā noteiktajā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu, regulators ņem vērā šādus kritērijus:
	1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;				1) nepieciešamība izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes apgādes drošumu;
	2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;				2) komersanta stāvoklis gāzes tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;
	3) ekonomisko un finansiālo grūtību, ar ko sastapušies komersants vai kvalificētie lietotāji, apjoms;	40	Juridiskais birojs Aizstāt 45.³panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “kvalificētie” ar vārdu “enerģijas”.	Atbalstīts	3) to ekonomisko un finansiālo grūtību apjoms, ar kurām sastapies komersants vai enerģijas lietotāji;
	4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;				4) fiksētā maksājuma apjoma viena vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un tas, cik lielā mērā tie ļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;
	5) komersanta centieni atrisināt problēmu;				5) komersanta centieni atrisināt problēmu;
	6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;				6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;
	7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;				7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar citām sistēmām un šo sistēmu savstarpējā savietojamība;
	8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā.				8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā.
	(2) Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu.				(2) Regulators nevar atzīt komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu.
	(3) Energoapgādes komersants var lūgt regulatoram piešķirt pagaidu atkāpes no šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 42.¹ panta trešajā daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:	41	Juridiskais birojs Izteikt 45.³panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(3) Energoapgādes komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 15 panta 1¹daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:”	Atbalstīts	(3) Energoapgādes komersants var iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā likuma 6. panta pirmajā daļā un 15 panta 1¹daļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:
	1) jauniem starpvalstu savienojumiem, jaunām dabasgāzes krātuvēm;				1) jauniem starpvalstu savienojumiem, jaunām dabasgāzes krātuvēm;
	2) esošiem starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes avoti;				2) esošajiem starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski palielināta, kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes avoti.
	(4) Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja izpildās šādi nosacījumi:			Redakc. precizēta	(4) Regulators var pieņemt lēmumu par atkāpes piešķiršanu, ja:
	1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošību gāzes apgādes jomā;				1) veiktās investīcijas uzlabo konkurenci un piegāžu drošību gāzes apgādes jomā;
	2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes;				2) investīcijas netiktu veiktas, ja netiktu piešķirtas atkāpes;
	3) starpvalstu savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm jābūt tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti;				3) starpvalstu savienojumi un dabasgāzes krātuves ir tādas personas īpašumā, kas vismaz juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie tiks ierīkoti;
	4) starpvalstu savienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu.”				4) starpvalstu savienojumu un dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu.”
IX nodaļa. Siltumapgādes sistēma
46.pants
(1) Siltumapgādi veic energoapgādes uzņēmumi enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus.	19. Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets.”				20. Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets.”
(2) Siltumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic autonomais ražotājs.
(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju.
50.pants
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
51.pants	20. Izslēgt 51. pantu.	42	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt likumprojekta 20. pantu attiecībā uz likuma 51. panta izslēgšanu.	Atbalstīts
(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.
(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)		43	Atbildīgā komisija Izteikt 51. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru.”	Atbalstīts	21. Izteikt 51. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru.”
52.pants	21. Izslēgt 52. pantu.	44	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt likumprojekta 21. pantu attiecībā uz likuma 52. panta izslēgšanu.	Atbalstīts
Atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
61.pants	22. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: „61. pants				22. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: 61. pants
Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību - pilsētas domi (pagasta padomi) - par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju	Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) – par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.”	45	Juridiskais birojs Aizstāt 61.pantā vārdus “energoapgādes uzņēmumam” ar vārdiem “energoapgādes komersantam”.	Atbalstīts	Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domi (pagasta padomi) – par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.”
62.pants
(1) Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju.
(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pilsētas dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.	23. Izteikt 62. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība – pilsētas vai novada dome (pagasta padome), – kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.				23. Izteikt 62.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība — pilsētas vai novada dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.	(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.”				(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.”
70.pants	24. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: “70. pants				24. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: “70. pants
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.	(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.		.		(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.
(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.	(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) – priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus.”	46	Juridiskais birojs Aizstāt 70. pantā vārdus “energoapgādes uzņēmumu” ar vārdiem “energoapgādes komersantu”	Atbalstīts	(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību – pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) – priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.”
71.pants
(1) Ministru kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot energoapgādes uzņēmumu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes uzņēmumu un enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi.
(2) Energoapgādes uzņēmumi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
	25. Papildināt 71. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.”				25. Papildināt 71. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu.”
72.pants
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.
	26.Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: “72. pants				26. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: “72. pants
	Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu) un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.”	47	Juridiskais birojs Izslēgt 72.pantā vārdus “Ministru kabineta”.	Atbalstīts	Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu). un komersanti, kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.”
	27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā: „72.¹ pants				27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā: “72.¹ pants
	Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.”				Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā.”
76.pants
(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes uzņēmumu objekti, un izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un drošas lietošanas tehniskos noteikumus
82.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:	28. Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:”.				28. Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā: “(1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:”.
1) kontrolēt energoapgādes uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu;
2) kontrolēt un uzraudzīt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādē izmantojamo iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes uzņēmumos;
3) veikt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes kvalitātes prasību izpildes un atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes efektīvu izmantošanu;
4) piedalīties elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā.

(2) Valsts energoinspekcija savas kompetences ietvaros sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus un uzliek administratīvos sodus saskaņā ar likumu.
(3) Valsts energoinspekciju izveido Ministru kabinets. Valsts energoinspekcija ir civiliestāde, un tās darbību pārrauga par enerģētiku atbildīgais ministrs.
84.pants
(1) Regulators, īstenojot energoapgādes regulēšanu, papildus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam veic šādas funkcijas:
1) veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu darbību;
2) sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu energoapgādē;
3) veicina lietotājiem piegādātās enerģijas efektīvu izmantošanu.
(2) Regulators, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
	29. Papildināt likumu ar 84.¹ pantu šādā redakcijā: “84.¹ pants				29. Papildināt likumu ar 84.¹ pantu šādā redakcijā: “84.¹ pants
	(1) Regulators nosaka vienotus dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.	48	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 84.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem.”	Atbalstīts	(1) Regulators apstiprina sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Sistēmas operators regulatora noteiktajā laikā sniedz priekšlikumus regulatoram par dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem.
	(2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam regulators uzrauga:				(2) Dabasgāzes apgādē papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam regulators uzrauga:
	1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;				1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;
	2) visas rīcības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;				2) visas darbības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;
	3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;				3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
	4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu sistēmu lietotājiem ieinteresētajām pusēm.			Redakc. precizēts	4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm;
	5) grāmatvedības nodalīšanu, atbilstoši šā likuma 12. pantā noteiktajai kārtībai;				5) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 12.pantā noteiktajai kārtībai;
	6) šā likuma 15. panta septītajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieejas noteikumu izpildi;	49	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt 84.¹ panta otrās daļas 6. punktu. Mainīt turpmāko punktu numerāciju	Atbalstīts
	7) šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;	50	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 84.¹ panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā: “7) šajā likumā noteikto pārvades, sadales un dabasgāzes krātuves operatoru pienākumu izpildi;”.	Atbalstīts	6) šajā likumā noteikto pārvades, sadales un dabasgāzes krātuves operatoru pienākumu izpildi;
	8) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.				7) dabasgāzes tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.
		51	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 84.¹ panta otro daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: “9) šā panta pirmajā daļā noteikto sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi.”	Atbalstīts	8) šā panta pirmajā daļā noteikto sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi.
	(3) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.”\				(3) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.”
88.pants	30. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā: “88. pants				30. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā: “88. pants
(1) Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju (turpmāk - Patērētāju komiteja), kuras darbā pieaicina septiņus enerģijas patērētāju pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām un citām juridiskajām personām.	Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”				Enerģijas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.”
(2) Patērētāju komiteja ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots Patērētāju komitejas loceklis ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja šajā sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu enerģētikā.
(3) Patērētāju komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
89.pants	31. Izslēgt 89. pantu.				31. Izslēgt 89. pantu.
Patērētāju komitejas uzdevums ir:
1) nodrošināt visu enerģijas patērētāju grupu interešu aizsardzību energoapgādē un energoapgādes regulēšanā;
2) sniegt informāciju regulatoram par situāciju energoapgādes uzņēmumos, ja tā skar enerģijas patērētāju intereses;
3) sadarboties ar enerģijas patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar likumu &q uot;Par patērētāju tiesību aizsardzību" un likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām";
4) būt informētai par situāciju energoapgādē un par jautājumiem un problēmām, kas skar enerģijas patērētāju intereses;
5) sniegt informāciju enerģijas patērētājiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets: 1) līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim — šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;
2) līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;
3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21.nr.; 1997, 1., 14.nr.).
4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)
5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda “reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu “atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.” (2005.gada 17. marta redakcijā)
	32. Papildināt Pārejas noteikumus ar 10., 11 un 12. punktu šādā redakcijā:	52	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt Pārejas noteikumu 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:	Atbalstīts	32. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14. un15. punktu šādā redakcijā:
	“ 10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24. panta pirmajā daļā, 42.¹ panta pirmajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 72.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.		“10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.² daļā, 42.¹ panta pirmajā daļā, 43.¹ panta otrajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 72.¹ pantā paredzētos noteikumus līdz 2006. gada 1. janvārim.		“10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.² daļā, 42.¹ panta pirmajā daļā, 43.¹ panta otrajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 72.¹ pantā paredzētos noteikumus līdz 2006. gada 1. janvārim.
	11. Regulators izdod šā likuma 15. panta septītajā daļā un 42.¹ pantā paredzētos normatīvos aktus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās.		11. Regulators izdod šā likuma 12. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006. gada 1. janvārim.		11. Regulators izdod šā likuma 12. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006. gada 1. janvārim.
	12Mājsaimniecības lietotāji šā likuma 42. pantā noteiktās tiesības iegūst no 2007. gada 1. jūlija.”		12. Regulators izdod šā likuma 42.² panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.”		12. Regulators izdod šā likuma 42.² panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.
		53	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt Pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:	Atbalstīts
			“13. Šā likuma 84.¹ panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.		13. Šā likuma 84.¹ panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
			14. Šā likuma 15. panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.² panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas.		14. Šā likuma 15. panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.² panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas.
			15. Šā likuma 15. panta piektās un septītās daļas, 42. panta, 42.¹ panta trešās un ceturtās daļas, 42.² panta, 43. panta otrās un trešās daļas, 45. panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.¹ panta, 45.² panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.³ panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu.”		15. Šā likuma 15. panta piektās un septītās daļas, 42. panta, 42.¹ panta trešās un ceturtās daļas, 42.² panta, 43. panta otrās un trešās daļas, 45. panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.¹ panta, 45.² panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.³ panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu.”
	33. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu: Informatīva atsauce Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/55/EC par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EC atcelšanu.”				33. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 98/30/EK atcelšanu.”

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

Enerģētikas likums

Grozījumi Enerģētikas likumā

Deputāts Dz. Jaundžeikars

Atbildīgā komisija

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants

27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

“72.¹ pants

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

Enerģētikas likums

Grozījumi Enerģētikas likumā

Deputāts Dz. Jaundžeikars

Atbildīgā komisija

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

27. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:

„72.1 pants

27. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:

“72.1 pants

27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

„72.¹ pants

27. Papildināt likumu ar 72.¹ pantu šādā redakcijā:

“72.¹ pants