I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – Latvijas APK) saistībā ar pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā ir konstatētas šādas problēmas:

1. Latvijas APK 166.6pants administratīvo atbildību par likumos noteikto grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu paredz tikai juridiskajām personām, taču neparedz par šādiem pašiem pārkāpumiem pie administratīvās atbildības saukt fiziskas personas.
2. Latvijas APK 166.2paredz atbildību par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences) vai uzņēmējdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus. Taču vairāki normatīvie akti paredz, ka, lai veiktu attiecīgu uzņēmējdarbību, ir jāsaņem izziņa vai atļauja. Piemēram, Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr. 63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība” paredz, ka, lai veiktu uzņēmējdarbību ar alu, ir jāsaņem viena no šo noteikumu 17.punktā minētajām izziņām, bet Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr. 289 “Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem” paredz, ka atļauju turēt akcīzes preču noliktavu izsniedz Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā minēto, pašreiz pie administratīvās atbildības nav saucamas personas par uzņēmējdarbību bez normatīvajos aktos noteikto izziņu vai atļauju saņemšanas.
3. Pašreizējās sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tās noslēpjot no muitas kontroles (Latvijas APK 201.12pants) un preču nedeklarēšanu vai deklarēšanu ar neīstu nosaukumu (Latvijas APK 201.14pants), kā arī par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (APK 159.pants) nav efektīvas un nespēj pildīt Latvijas APK 22.pantā paredzēto administratīvā soda preventīvo funkciju, atturot personas izdarīt minētos administratīvos pārkāpumus.
4. Latvijas APK lietotā terminoloģija neatbilst citos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai, kas apgrūtina administratīvo sodu piemērošanu.
5. Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 16.panta trešās daļas 4.punkts, kurā ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes ierēdņu tiesības, paredz, ka atbilstoši savai kompetencei tām likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir tiesības administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, taču saskaņā ar Latvijas APK 254.pantu, kurā noteiktas institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu, šādas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes ierēdņiem nav piešķirtas.
6. Latvijas APK 257.pants paredz tiesības Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotajām personām veikt mantu un dokumentu izņemšanu. Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un ierēdņu padotību atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, šādu tiesību deleģējums tikai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram rada sarežģījumus darba organizācijā un operatīvai reaģēšanai uz nepieciešamību šādas tiesības piešķirt (vai atņemt) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņiem

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz novērst vairākas ar administratīvo sodu valsts ieņēmumu jomā (nodokļu iekasēšanu) piemērošanu saistītas problēmas, tai skaitā precizēt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā lietoto terminoloģiju, aktualizēt tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa preventīvās funkciju efektivitāti un radītu vienlīdzīgus un taisnīgus principus administratīvo sodu piemērošanā.

Likumprojekta mērķis ir:

1. Precizēt atbildību par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu, kā arī noteikt administratīvo atbildību par grāmatvedības, pārskatu un statistiskās informācijas nesniegšanu arī fiziskām personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic minētie pienākumi (Latvijas APK 166.6pants).
2. Noteikt atbildību par uzņēmējdarbību bez normatīvajos aktos noteiktajām atļaujām un izziņām, jo pašlaik administratīvo sodu var uzlikt tikai par uzņēmējdarbību bez reģistrācijas vai speciālās atļaujas (licences), vai pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus (Latvijas APK 166.2pants). APK 166.2 sankcija papildināta ar iespēju nekonfiscēt ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus, lai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un piemērojot konkrēto administratīvo sodu, varētu izvērtēt un lemt par soda samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma smagumu.
3. Pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem muitas jomā — par preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tās noslēpjot no muitas kontroles (Latvijas APK 201.12pants) un par preču nedeklarēšanu vai deklarēšanu ar neīstu nosaukumu (Latvijas APK 201.14pants), kā arī par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (APK 159.pants).
4. Lai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde varētu izmantot likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.panta trešajā daļā noteiktās tiesības, t.sk., administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, Latvijas APK 254.pantā norādīto institūciju (amatpersonu), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu uzskaitījumu nepieciešams papildināt un noteikt, ka administratīvo aizturēšanu var veikt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru vai viņu vietnieku pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai likumpārkāpumi valsts ieņēmumu jomā.
5. Novērst Latvijas APK lietotās terminoloģijas neatbilstību ar citos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, t.sk., nodrošinot vienotu un nepārprotamu terminoloģiju jautājumos, kas saistīti ar muitas normatīvo aktu piemērošanu, un preču muitas kontroli gan uz Eiropas Savienības ārējās robežas, gan arī preču muitas kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām

3. Cita informācija 

  Likumprojekts šo jomu neskar

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums 

Likumprojekta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša, jo ar projektā iekļautajām normām tiek precizēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā lietotā terminoloģija, aktualizētas tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa preventīvās funkciju efektivitāti un radītu vienlīdzīgus un taisnīgus principus administratīvo sodu piemērošanā.

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme  

Likumprojekts šo jomu neskar

   1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojektā ir precizēta terminoloģija, lai nodrošinātu vienotu un nepārprotamu terminoloģiju jautājumos, kas saistīti ar muitas kontroli gan uz Eiropas Savienības ārējās robežas, gan arī preču muitas kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Likumprojektā paredzēto normu īstenošana neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pēc tam arī “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti turpinās informēt sabiedrību un uzņēmējus par grāmatvedības kārtošanas aktualitātēm, rīkojot seminārus, sniedzot intervijas, publicējot skaidrojošus materiālus masu saziņas līdzekļos un Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

Valsts sekretāres vietā – valsts sekretāres vietnieks

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Gaugers

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Gailītis