Grozījumi Krimināllikumā

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 34.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

“78.pants. Nacionālā un rasu naida izraisīšana

(1) Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādu pašu darbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai tad, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai, ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

2. Izteikt 150.pantu šādā redakcijā:

“150.pants. Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana

(1) Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar personas dzimumu, vecumu, rasi, ādas krāsu, tautību vai etnisko piederību, reliģisko pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālo izcelsmi, izglītību, sociālo un mantisko stāvokli, nodarbošanās veidu, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, –

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar personas dzimumu, vecumu, rasi, ādas krāsu, tautību vai etnisko piederību, reliģisko pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālo izcelsmi, izglītību, sociālo un mantisko stāvokli, nodarbošanās veidu, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

3. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/43/EC.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

19.03.2004 12:26

362

A.Dimitrovs

7365337; Aleksejs.Dimitrovs@integracija.gov.lv

Īpašu uzdevumu

ministra

sabiedrības

integrācijas lietās v.i.

Sekretariāta

vadītāja

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli

atbildīgā persona

Atbildīgā

amatpersona

A. Baštiks

K. Vāgnere

A. Dimitrovs

A. Dimitrovs

A. Dimitrovs

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

  

 2000.gada 29.jūnijā tika pieņemta ES Padomes Direktīva 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – arī Direktīva). Šīs Direktīvas prasības Latvijas Republikai jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.

Kaut arī Latvijas Republikas Satversmes 91.pants nosaka diskriminācijas aizliegumu, tas nav konkretizēts normatīvajos aktos. Turklāt Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ieviestas efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem. Atbildība par nacionālā un rasu naida izraisīšanu, kas ir noziegums pret cilvēci, nav nodalīta no atbildības par diskriminējoša rakstura nodarījumiem, kas ir atsevišķu personu pamattiesību un pamatbrīvību ierobežošana un aizskaršana. Tas uzliek pienākumu diskriminējoša rakstura nodarījumu gadījumā pierādīt tiešu nodomu izraisīt naidu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvas prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet grozījumiem jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušana. Projekts paredz noteikt efektīvas krimināltiesiskās sankcijas par ar diskrimināciju saistītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nodalīt atbildību par tādiem nodarījumiem no atbildības par nacionālā un rasu naida izraisīšanu. Krimināllikuma 78.pants paredzēs atbildību par nacionālā un rasu naida izraisīšanu, bet 150.pants – par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar personas dzimumu, vecumu, rasi, ādas krāsu, tautību vai etnisko piederību, reliģisko pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālo izcelsmi, izglītību, sociālo un mantisko stāvokli, nodarbošanās veidu, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju.

3. Cita informācija

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts var nebūtiski palielināt notiesāto personu skaitu, bet vienlaikus palielināsies drošības sajūta grupām, kuras var ciest no diskriminācijas. Iedzīvotāji varēs efektīvāk aizsargāt savas tiesības, lūdzot ierosināt krimināllietas ar diskrimināciju saistīto nodarījumu gadījumā; šajās lietās pierādīšanas process kļūs vienkāršāks. Var prognozēt lielāku sabiedrības pārliecību, ka diskriminācija tiek sekmīgi apkarota.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

2002.gadā Valsts cilvēktiesību birojs saņēmis 8 rakstiskas sūdzības un sniedzis 134 mutiskas konsultācijas diskriminācijas jautājumos; 2003.gadā - 10 rakstisku sūdzību un 68 mutiskas konsultācijas.

2001.gadā reģistrēts viens noziedzīgs nodarījums, par kuru atbildības ir paredzēta Krimināllikuma 78.pantā; lieta ir izbeigta. 2002.gadā reģistrēts viens tāds noziedzīgs nodarījums. 2003.gadā reģistrēti pieci noziedzīgi nodarījumi, par ko ierosinātas trīs krimināllietas; viena no tām ir izbeigta. 2001.-2003. gadā nav reģistrēts neviens noziedzīgs nodarījums, par kuru atbildības ir paredzēta Krimināllikuma 150.pantā.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un pieņemt Diskriminācijas novēršanas likumu. Šos projektus ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kuru izveidojis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji. Arī citi juristi tika aicināti paust savu viedokli par normatīvajiem aktiem diskriminācijas izskaušanas jomā.

2. Cita informācija

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

 

 

  

Latvijas saistības pārņemt Direktīvas prasības izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2.panta un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta. Šīs saistības ir minētas arī 2003.gada 5.novembra Eiropas Komisijas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par topošo dalībvalstu sasniegto progresu, gatavojoties dalībai ES.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasības. Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ ar nolūku, lai vienādas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskrimināciju veidu (rasu diskriminācija), bet jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušanu. Normatīvā akta projekts paredz daļēji pārņemt Direktīvas prasības. Lai pilnībā pārņemtu tās prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un pieņemt Diskriminācijas novēršanas likumu.

Normatīvajam aktam jāstājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Ja līdz 2004.gada 1.maijam Direktīvas prasības netiks pilnīgi pārņemtas, Eiropas Komisija būs tiesīga sniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.pantā paredzēto atzinumu, bet pēc tam griezties Eiropas Tiesā. Turklāt direktīva, kas nav ieviesta līdz ieviešanai noteiktā termiņa iestāšanās brīdim, kļūst par tieši iedarbīgu – indivīdam rodas tiesības tieši atsaukties uz direktīvas normām (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā 148/78 Pubblico Ministero v. Ratti, [1979] ECR 1629). Valsts ir arī finansiāli atbildīga par zaudējumiem, kas indivīdiem radušies tāpēc, ka valsts nav ieviesusi direktīvu (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā C-6 un 9/90 Francovich v. Italy, [1991] ECR I-5357).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts, ievērojot 2003.gada 10.decembra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas Latvijai (CERD/C/63/CO/7, 8.§ un 10.§).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un 1979.gada 18.decembra Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kurām Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Konvencijas neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

2000.gada 29.jūnijā ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 1.un 2.pants

ES Padomes Direktīvas 2000/43/EC 15.pants

 Atbilst

 

5. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) rekomendācijām Nr.7 „Nacionālā likumdošana rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanai”

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Darba grupā, kura izstrādājusi normatīvā akta projektu, piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvis. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs īsteno vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu Latvijā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra priekšlikumi ir iestrādāti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 2004.gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru rīkos vairākus pasākumus, kas veltīti ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai Latvijā, tajā skaitā semināru par grozījumiem normatīvajos aktos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirekcijas Diskriminācijas novēršanas nodaļas personāls, EMPL.D.3). Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Labklājības ministrijas pārstāvji 2003.gadā piedalījās divās Eiropas Komisijas Juridiskās darba grupas diskriminācijas jautājumos sēdēs.

5. Cita informācija

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildi nodrošinās izziņas iestādes un tiesas savu funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā tīklā “Internet”. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks plašāk informēta Pret neiecietību vērstās valsts programmas īstenošanas ietvaros (programmas projekts tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 2004.gadā).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Lietas, kuras ir saistītas ar normatīvajā aktā minētajiem nodarījumiem, izskatāmas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Indivīds ir tiesīgs pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

4. Cita informācija

 

Īpašu uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās v.i. A.Baštiks

19.03.2004 12:27

1595

A.Dimitrovs

7365337; Aleksejs.Dimitrovs@integracija.gov.lv

Sekretariāta

vadītāja

Juridiskā dienesta

vadītājs

Par kontroli

atbildīgā persona

Atbildīgā

amatpersona

K. Vāgnere

A. Dimitrovs

A. Dimitrovs

A. Dimitrovs