I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2003. gada 4. februārī tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts (turpmāk- Sekretariāts). Tā kompetencē tika nošķirtas šādas funkcijas:

• piedalīties valsts politikas izstrādāšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā, kā arī koordinēt tās īstenošanu;
• organizēt un koordinēt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
• uzraudzīt un metodiski vadīt bāriņtiesu un pagasttiesu darbu visos jautājumos, kas noteiktas likumā ‘’Par bāriņtiesām un pagasttiesām’’, izņemot palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā, kā arī dokumentu sagatavošanu, apliecināšanu, pieņemšanu glabāšanā un dokumenta oriģināla atvasinājumu izgatavošanu un apliecināšanu;
• sniegt metodisko palīdzību pašvaldību speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā;
• nodrošināt bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darba uzraudzību un metodisko vadību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
• atbilstoši kompetencei organizēt starptautisko sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jomā.

Savas darbības laikā Sekretariāts realizējis, kā arī uzsācis īstenot vairākus nozīmīgus projektus valsts ģimenes politikas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas sakārtošanas jomā, taču vairumam no šiem projektiem ir ilglaicīgs raksturs. Tā, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveide noteikta par vienu no Sekretariāta 2004. gada prioritātēm, taču fonda funkcionēšana nav īslaicīgs pasākums. Arī vietējās adopcijas, audžuģimeņu un citu ārpusģimenes alternatīvās aprūpes formu attīstīšana nav vienreizējs vai īsā laika posmā īstenojams uzdevums, līdzīgi kā bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzība, metodiskā vadību, bērnu tiesību aizsardzības realizācija u.c. Sekretariāta uzdevumi.

Ņemot vērā līdzšinējos Sekretariāta darbības apmērus, tā pienākumu pieauguma tendenci, kā arī to, ka valsts bērnu un ģimenes politikas veidošana un koordinācija ir pastāvīgs valsts uzdevums, nepieciešams mainīt Sekretariāta juridisko statusu uz ministriju.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot Ministru kabineta sastāva papildināšanu ar bērnu un ģimenes lietu ministru.

3. Cita informācija

Sekretariāta pārveidošana par ministriju paredzēta Deklarācijas par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību VI. nodaļas 13.punktā.

Ministrijas ar līdzīgām funkcijām ir daudzās valstīs, piemēram, Norvēģijā, Luksemburgā, Austrijā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Projekts pozitīvi ietekmēs valsts bērnu un ģimenes politikas veidošanu un koordināciju valstī, tādējādi veicinot sociālās spriedzes mazināšanos sabiedrībā. Projekts nodrošinās tiesisko paļāvību sabiedrībā, radot pārliecību par Sekretariāta aizsākto sociālā atbalsta projektu ilglaicību.

4. Ietekme uz vidi

Projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Projekta

īstenošanai papildus budžeta līdzekļi nav

nepieciešami.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus nepieciešami Ministru kabineta noteikumi „Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums”, kas tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas, kā arī tehniska rakstura grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kur Sekretariātam deleģētas funkcijas vai noteiktas tiesības un pienākumi. Tā kā Sekretariāts ir izstrādājis likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, Audžuģimeņu noteikumu projektu un strādā pie jauna Bāriņtiesu (pagasttiesu) likumprojekta, minēto tehnisko grozījumu sagatavošana būtu iespējama, iestrādājot tos jau saskaņošanas stadijā esošajos normatīvajos aktos un neprasītu ilgu laiku.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

Projekts šo jomu neskar.

I. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizā-cijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas organizāciju „Glābiet bērnus”, 

Audžuģimeņu biedrību, Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību, Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbinieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Visas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas bērnu un ģimenes atbalsta jomā un sadarbojušās ar Sekretariātu, līdz šim vairākkārt paudušas pārliecību par bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes atbalsta projektu ilglaicības un tālākas attīstības nepieciešamību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība līdz šim plaši informēta par Sekretariāta darbību un tās rezultātiem ar mājas lapas www.bm.gov.lv un plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Funkcijas nepieciešams īstenot ilgtermiņā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Papildinot Ministru kabineta sastāvu ar bērnu un ģimenes lietu ministru, tiek mainīts jau esošas institūcijas- Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta juridiskais statuss, pārveidojot to par ministriju.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'' un citi plašsaziņas līdzekļi, normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.