Likumprojekts

Likumprojekts

“Grozījumi Krimināllikumā”

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr., 2002, nr.69) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Juridiskās personas kriminālatbildības īpatnības un pamatus nosaka šā likuma VII1 nodaļa.”

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

‘’7.pants. Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija

(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.

(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā fiziskām personām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods, bet juridiskām personām – naudas sods līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā fiziskām personām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet juridiskām personām – naudas sods no piecdesmit līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām.

(4) Smags noziegums ir tīšs noziegums, par kuru šajā likumā fiziskām personām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, bet juridiskām personām – naudas sods no tūkstoš līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām.

(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā fiziskām personām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods, bet juridiskām personām – naudas sods no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Fiziskās personas kā publisko tiesību juridiskās personas pārstāvja atbildība

Par noziedzīgu nodarījumu publisko tiesību juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas fiziskās personas līdzdalībnieks.”

4. Izteikt 62.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) divos gados – ja fiziskajai personai piespriests arests, piespiedu darbs vai naudas sods;

2) trijos gados – ja fiziskajai personai piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, bet juridiskajai personai piespriests naudas sods līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām;

3) piecos gados – ja fiziskajai personai piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, bet juridiskajai personai piespriests naudas sods no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām;

4) desmit gados – ja fiziskajai personai piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem, bet juridiskajai personai piespriests naudas sods no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām, mantas konfiskācija vai tiesību ierobežošana;

5) piecpadsmit gados – ja fiziskajai personai piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem, bet juridiskajai personai piespriesta likvidācija”.

5. Izteikt 63.panta trešās daļas 2., 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

2) fiziskās personas, kas notiesātas ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) pēc diviem gadiem – fiziskās personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, bet juridiskās personas, kas notiesātas ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām;

4) pēc pieciem gadiem – fiziskās personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par pieciem gadiem, bet juridiskās personas, kas notiesātas ar naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām;

5) pēc astoņiem gadiem – fiziskās personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, bet juridiskās personas, kas notiesātas ar naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām, mantas konfiskāciju vai tiesību ierobežošanu”.

6. Papildināt ar jaunu VII1 nodaļu šādā redakcijā:

“VII1 nodaļa

Juridiskās personas kriminālatbildības īpatnības

671.pants. Juridiskās personas kriminālatbildība

(1) Šā likuma Sevišķajā daļā paredzētos gadījumos juridiskā persona pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma, ja noziedzīgo nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros.

(2) Juridiskās personas kriminālatbildība neizslēdz šā panta pirmajā daļā minētās fiziskās personas, kā arī tās līdzdalībnieka kriminālatbildību.

(3) Juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskām personām.

672.pants. Juridiskai personai piemērojamie sodu veidi

(1) Juridiskai personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

    1. likvidācija;
    2. tiesību ierobežošana;
    3. mantas konfiskācija;
    4. naudas sods.

(2) Mantas konfiskāciju juridiskām personām var piemērot arī kā papildsodu, ja kā pamatsods ir piemērota tiesību ierobežošana vai naudas sods.

67.3 pants. Likvidācija

(1) Likvidācija ir juridiskās personas, tās filiāles, pārstāvniecības vai struktūrvienības darbības piespiedu izbeigšana.

(2) Juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir likvidējama tikai tajos gadījumos, ja juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, vai ja tā ir izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(3) Likvidējot juridisko personu, tās filiāli, pārstāvniecību vai struktūrvienību, valsts īpašumā bez atlīdzības ir atsavināma visa tās īpašumā esošā manta. Nav atsavināma tā manta, kas nepieciešama juridiskās personas saistību izpildei attiecībā pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.

67.4 pants. Tiesību ierobežošana

Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu veidu uzņēmējdarbību, speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību atņemšana vai aizliegums veikt noteikta veida darbību uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

67.5 pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir juridiskās personas īpašumā esošās mantas pilnīga vai daļēja piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kuru var piemērot kā pamatsodu vai kā papildsodu.

(2) Tiesa, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta ir konfiscējama.

(3) Nosakot pilnīgu mantas konfiskāciju, nav konfiscējama tā juridiskās personas īpašumā esošā manta, kas ir nepieciešama saistību izpildei pret darbiniekiem, valsti un kreditoriem.

(4) Var konfiscēt arī juridiskās personas īpašumā esošu mantu, kas ir nodota citai juridiskai vai fiziskai personai.

67.6 pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas piedziņa, kas atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un juridiskās personas mantiskajam stāvoklim ir nosakāma no vienas līdz desmit tūkstošiem Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(2) Naudas sods, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

(3) Ja juridiskā persona izvairās no naudas soda samaksas, tad šis soda veids tiek izpildīts piespiedu kārtā.

67.7pants. Kriminālatbildības un sodīšanas principi

(1) Uz juridiskās personas kriminālatbildības un sodīšanas nosacījumiem, cik tālu tas ir iespējams, ir attiecināmi šā likuma 51., 53., 54., 56., 58., 59., 60., 62. un 63.panta noteikumi.”

(2) Tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka šā likuma Sevišķās daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

(3) Nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

7. 88.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām.”

8. 154.1 pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

9. 166.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

10. 177.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

11. 178.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

12. 190.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

13. 190.1pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

14. 191.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

15. 192.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

16. 195.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

17. 199.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

18. Izteikt 202.panta sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”.

19. Izteikt 203.panta sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

20. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

21. 205.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”.

22. Izteikt 211.panta sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”.

23. 218.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”.

24. Izteikt 294.1panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”.

25. Izteikt 295.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”.

26. 323.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai mantas konfiskāciju vai naudas sodu no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

27. Izteikt 326.1panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“fizisko personu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, vai ar arestu vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, bet juridisko personu soda ar likvidāciju vai tiesību ierobežošanu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”.

Likums stājas spēkā ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos.

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gratkovska

 

 

 

05.12.2003 12:15

I.Gratkovska, 7036768

Indra.Gratkovska@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

< /TR>

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturo-jums

Krimināllikuma 12.pants nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura šo nodarījumu ir izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas juridiskās personas līdzdalībnieks.

Pastāvot šādai kārtībai, netiek pilnībā nodrošināts taisnīgums, jo, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs, saucot pie kriminālatbildības un sodot vienīgi faktisko noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, pati juridiskā persona paliek nesodīta un tā turpina savu darbību (kā legālo, tā arī noziedzīgo), jo sodu reāli ir saņēmusi tikai kāda fiziskā persona.

Pašreiz kā juridiskās personas darbību ietekmējošs līdzeklis ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14.pantā paredzētā juridiskās personas administratīvā atbildība, taču šāda veida atbildība juridiskajām personām ne vienmēr atbilst nodarījuma bīstamībai un radītajam kaitējumam un ir pietiekoši efektīva. Administratīvais pārkāpums salīdzinājumā ar noziedzīgo nodarījumu ir mazāk bīstams (piemēram, ja salīdzina administratīvi sodāmu nelikumīgu preču pārvietošanu pāri LR muitas robežai un kriminālsodāmu kontrabandu).

Vairākos starptautiskajos tiesību avotos, kuriem Latvija ir pievienojusies, ir izvirzīti nosacījumi valstīm paredzēt atbildību par tādām darbībām kā cilvēku tirdzniecība, tirgošanās ar ietekmi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kukuļošana, krāpšana, u.tml.

Fiziskajām personām Latvijā par šādām darbībām ir paredzēta kriminālatbildība (tikai Krimināllikumā par šiem nodarījumiem ir paredzēta atbildība) . Līdz ar to arī juridiskajām personām būtu pareizi par šādu darbību izdarīšanu paredzēt kriminālatbildību nevis, piemēram, administratīvo atbildību, jo nebūtu taisnīgi fizisko personu sodīt ar kriminālsodu, bet juridisko – ar administratīvo sodu. Turklāt, nebūtu pareizi, ja fiziskajām personām par kādu nodarījumu atbildība būtu noteikta Krimināllikumā, bet juridiskajām personām par tādu pašu nodarījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ar ministru prezidenta 2002.gada 2.aprīļa rīkojumu nr.94 “Par darba grupu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izstrādei” tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums tika noteikts izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, paredzot tajā juridiskās personas kriminālatbildību, kā arī juridiskajām personām piemērojamos sodus.

Darba grupā darbojās pārstāvji no LR Ģenerālprokuratūras (E.Jurkjāne, V.Burkāns), Latvijas Policijas akadēmijas (A.Judins, D.Mežulis), Latvijas Universitātes (K.Strada-Rozenberga), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (V.Zeppa-Priedīte, A.Loskutovs, A.Pāvele).

Pašreiz juridiskās personas kriminālatbildība ir paredzēta vairākās pasaules valstīs, piemēram: Francijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē, Norvēģijā, Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Lietuvā, Igaunijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi Krimināllikumā paredz jauna krimināltiesību institūta – juridiskās personas kriminālatbildība ieviešanu Latvijā. Grozījumi saistībā ar šāda veida kriminālatbildības ieviešanu tiek piedāvāti gan Krimināllikuma Vispārīgajā, gan Sevišķajā daļā.

Grozījumi Krimināllikuma Vispārīgajā daļā paredz papildināt likumu ar jaunu VII1nodaļu “Juridiskās personas kriminālatbildība”, kurā ir ietverti nosacījumi juridiskās personas kriminālatbildībai, ir noteikti juridiskajai personai piemērojamie soda veidi un to saturs, proti:

- Krimināllikuma 1.pants, kur ir noteikts kriminālatbildības pamats, tiek papildināts ar jaunu trešo daļu, kas nosaka, ka juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumi ir noteikti īpašā likuma nodaļā. Līdz ar to, uz juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumiem netiek attiecināti līdzšinējie fiziskās personas kriminālatbildības nosacījumi (piemēram, pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, kas raksturo noziedzīga nodarījuma subjektu). Vienlaikus tiek noteikts, ka atsevišķi (konkrēti norādot), uz fiziskās personas kriminālatbildību attiecināmi nosacījumi attiecas arī uz juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumiem;

- likumprojektā ir paredzēts, ka juridiskā persona pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma tikai Krimināllikuma Sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros. Šāda pieeja juridiskās personas kriminālatbildības noteikšanai nozīmē, ka juridiskās personas pie kriminālatbildības tiks sauktas tikai par tīšiem noziedzīgajiem nodarījumiem, turklāt tikai tad, ja juridiskā persona no noziedzīgās darbības ir guvusi (vai varēja gūt) kādu labumu;

- lai nodrošinātu to, ka noziedzīgo nodarījumu izdarītājam, saucot pie atbildības un sodot juridisko personu, nebūtu iespēja izvairīties no kriminālatbildības, likumprojektā ir paredzēts, ka vainīgās fiziskās personas ir saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas vienlaikus ar juridisko personu, kas ir izveidota vai izmantota noziedzīgās darbības realizēšanai. Ietverot likumā šādu nosacījumu, netiek pārkāpts krimināltiesību princips non bis in idem, jo, vienlaikus sodot fizisko personu kā nodarījuma tiešo izdarītāju un arī juridisko personu, kuras sastāvā ir tā pati fiziskā persona, tiek sodīti divi dažādi subjekti (fiziskā persona kā patstāvīgs tiesību subjekts un juridiskā persona kā patstāvīgs tiesību subjekts). Vienlaikus norāde par šī principa nepārkāpšanu, saistībā ar juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu, ir ietverta Kriminālprocesa likumprojekta normās;

- likumprojektā ir ietverta norma, kas nosaka, ka juridiskās personas kriminālatbildības nosacījumi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskām personām. Privātie uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas “strādā” savu īpašnieku, vadītāju, biedru interesēs, savukārt minētās publisko tiesību juridiskās personas darbojas visas sabiedrības interesēs, līdz ar ko nebūtu pareizi tās uzskatīt par noziedzīgā nodarījuma subjektu, jo, sodot šīs publisko tiesību juridiskās personas, valsts sodītu pati sevi;

- likumprojekts paredz četrus pamata soda veidus, kādi var tikt piemēroti juridiskajām personām: likvidācija, tiesību ierobežošana, konfiskācija, naudas sods. Turklāt ir paredzēts, ka mantas konfiskācija juridiskajām personām var tikt piemērota arī kā papildsods;

- likumprojekts, lai nodrošinātu soda individualizācijas principu, paredz Krimināllikumu papildināt ar jaunu pantu “Soda noteikšanas principi”, kas nosaka, ka, nosakot sodu juridiskajām personām, tāpat kā fiziskajām personām, tiesai ir jāņem vērā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums;

- jaunā redakcijā ir izteikts 12.pants, attiecinot tā piemērošanas iespējas tikai uz tām juridisko personu lietām (to pārstāvjiem), kurās juridiskās personas ir publisko tiesību juridiskās personas (piemēram, pašvaldības).

Grozījumi Krimināllikuma Sevišķajā daļā attiecas uz izmaiņām vairāku pantu sankcijās, kurās papildus fiziskai personai piemērojamiem sodiem paredz arī juridiskajai personai piemērojamos soda veidus.

Grozījumi Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijās attiecas uz tiem nodarījumiem, kuri saistībā ar juridiskās personas atbildību ir minēti starptautiskajos tiesību avotos: ANO Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību, EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā, EP konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, ES Konvencijā par dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību (PIF konvencija), EP Finansu darbības uzdevumu grupas (FATF) rekomendācijās, ES Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūcijā par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu un ES Padomes 2000.gada 29.maija Pamatlēmumā par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu noteikumus (Grozījumi 88., 154.1, 177., 192., 195., 199., 294., 295., 323., 326.1pantā).

Bez tam, grozījumi sankcijās attiecas uz nodarījumiem, par kuru izdarīšanu pie noteiktiem apstākļiem ir paredzēta juridiskās personas administratīvā atbildība (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Konkurences likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”), bet, gadījumā, ja ar tādu pašu nodarījumu tiek nodarīts lielāks kaitīgums, būtu jābūt paredzētai kriminālatbildībai (Grozījumi Krimināllikuma 166., 190., 191., 202., 203., 205., 211., 218.pantā).

Sankcijās naudas soda apmērs juridiskajām personām ir noteikts atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes: par kriminālpārkāpumiem naudas soda apmērs ir “līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām”, par mazāk smagiem noziegumiem – “no piecdesmit minimālajām mēnešalgām līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām”, par smagiem noziegumiem - “no tūkstoš minimālajām mēnešalgām līdz pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām” un par sevišķi smagiem noziegumiem - “no pieciem tūkstošiem minimālajām mēnešalgām līdz desmit tūkstošiem minimālajām mēnešalgām”.

Likumprojektam ir noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks, t.i. –vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos. Šāds termiņš ir noteikts tā iemesla dēļ, ka kriminālprocesuālā kārtība, kādā juridiskās personas tiks sauktas pie kriminālatbildības un sodītas, tiek noteikta jaunajā Kriminālprocesa likumā.

3. Cita informācija

-

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts tieši neietekmē makroekonomisko vidi, tomēr, ievērojot juridiskās personas kriminālatbildības vispārpreventīvo nozīmi, makroekonomiskā var tikt ietekmēta pozitīvi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz juridiskās personas kriminālatbildību, kas nodrošinās to juridisko personu saukšanas pie kriminālatbildības un sodīšanu, kuras būs izveidotas vai izmantotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, netieši nodrošinot labākus apstākļus uzņēmējdarbības videi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks nodrošināta lielāka sociālā taisnīguma nodrošināšana, jo tiks sodīta ne tikai fiziskā persona – noziedzīgā nodarījuma faktiskā izdarītāja, bet arī juridiskā persona, kuras labā vai kuras interesēs noziedzīgais nodarījums būs izdarīts.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Šādas izmaiņas iepriekš nav paredzamas

Šādas izmaiņas iepriekš nav paredzamas

Šādas izmaiņas iepriekš nav paredzamas

Šādas izmaiņas iepriekš nav paredzamas

Šādas izmaiņas iepriekš nav paredzamas

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

Likumprojekts šo jomu tieši neietekmē.

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ir izstrādāti grozījumi Sodu reģistra likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.80 „Ziņu iesniegšanas Sodu reģistram un Sodu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas noteikumi”.

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Projekts atbilst:

  1. ES Padomes 2000.gada 29.maija Pamatlēmumam par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu;
  2. ES Padomes Konvencijai par dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību (PIF Konvencija, parakstīta 1995.gada 26.jūlijā).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Projekts atbilst:

  1. ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (parakstīta 2000.gada 13.decembrī Palermo);
  2. EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai;
  3. 3) EP Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (parakstīta Strasbūrā 1990. gada 8.novembrī).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Skat. anotācijas V.sadaļas 2.punktu.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Skat.anotācijas V.sadaļas 1.punktu.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komen-tāri

3., 12., 18., 19.pants

EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (18.pants)

Atbilst

-

10.pants

ES Padomes Pamatlēmums par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu (8., 9.pants).

Atbilst

-

7., 11., 18.pants

ES Padomes Konvencija par dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību (3.pants)

Atbilst

-

4.pants

ES Padomes lēmuma projekts cīņai pret terorismu (8.pants)

Atbilst

-

5., 11., 16., 17., 18., 19.pants

ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (10., 31.pants), EP Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (18.pants).

Atbilst

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Par likumprojektu savu viedokli ir izteikusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Pamatā likumprojekta tālākai virzībai ir izteikts atbalsts.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

- 2002.gada 10.jūlijā Tieslietu ministrija rīkoja semināru – diskusiju jautājumā par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu, Iekšlietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finansu policijas, Drošības policijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Rīgas Apgabaltiesas, Latvijas Policijas akadēmijas. Viedokļi par nepieciešamību ieviest šāda veida atbildību Latvijā bija dažādi: radikāli noraidoši, radikāli atbalstoši, arī ne noraidoši, ne atbalstoši.

- 2002.gada 24.oktobrī Juristu dienu 2002 ietvaros Latvijas Universitātē tika rīkota diskusija jautājumā par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, LR Ģenerālprokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes u.c. institūcijām.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanas nepieciešamību vairākkārt ir norādījuši dažādu starptautisko institūciju pārstāvji, piemēram:

- Eiropas Padomes Finanšu darbības uzdevumu grupas (FATF) eksperti, kas vairākkārt ir norādījuši par FATF rekomendāciju izpildi jautājumā par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas realizēšanu;

- Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) un Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības (OECD) eksperti, kas vairākkārt ir norādījuši par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanas nepieciešamību par koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

- Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti, kas vairākkārt ir norādījuši par ES Padomes Konvencijas par dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību (PIF Konvencija) izpildes nepieciešamību jautājumā par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu par krāpšanas realizēšanu.

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, bez tam esošo institūciju funkcijas tiešā nozīmē netiek paplašinātas (tikai palielinās to subjektu skaits un veidi, kas var tikt saukti pie kriminālatbildības un sodīti).

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gratkovska

 

 

05.12.2003 12:15

I.Gratkovska, 7036768

Indra.Gratkovska@tm.gov.lv