Likums

Likumprojekts Par līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas dalību Eiropas

Līgums latviešu valodā

Nobeiguma akts latviešu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Par Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā

1.pants. 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstītais Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

I.Gaters

LĪGUMS

PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS,

LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS,

POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS

UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

DALĪBU EIROPAS EKONOMIKAS ZONĀ

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

(turpmāk tekstā "EK dalībvalstis")

ISLANDES REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

(turpmāk tekstā "EBTA valstis")

(visas kopā – "pašreizējās Līgumslēdzējas Puses")

ČEHIJAS REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – "Pievienošanās līgums") ir parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī;

TĀ KĀ saskaņā ar 128. pantu 1992. gada 2. maijā Oporto parakstītajā Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu visas Eiropas valstis, kas kļūst par Kopienas dalībvalstīm, iesniedz pieteikumu, lai kļūtu par Pusēm Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā – "EEZ līgums");

TĀ KĀ Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par EEZ līguma Līgumslēdzējām Pusēm;

TĀ KĀ šīs dalības noteikumi jāparedz līgumā starp pašreizējām Līgumslēdzējām Pusēm un kandidātvalstīm,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šādu līgumu.

1. PANTS

1. Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par EEZ līguma Līgumslēdzējām Pusēm, un tās turpmāk tekstā sauc "jaunās Līgumslēdzējas Puses".

2. No šā Līguma spēkā stāšanās EEZ līgums, kā tas grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem, kas pieņemti līdz 2002. gada 1. novembrim, jaunajām Līgumslēdzējām Pusēm ir saistošs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pašreizējām Līgumslēdzējām Pusēm un saskaņā ar šajā Līgumā paredzētajiem noteikumiem.

3. Šā Līguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

2. PANTS

1) EEZ LĪGUMA PAMATTEKSTA PIELĀGOJUMI:

a) preambulā:

Līgumslēdzēju Pušu sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

Slovēnijas Republika,

slovākijas republika,

somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

ISLANDES REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE";

b) 2. pantā:

i) panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"EBTA valstis" ir Islandes Republika, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste;",

ii) panta c) punktā svītro vārdus "un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā",

iii) pievieno šādu punktu:

"d) "2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akts" ir 2003. gada 16. aprīlī Atēnās pieņemtais Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā.";

c) 109. pantā:

panta 1. punktā svītro vārdus ", Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu";

d) 117. pantā:

Līguma 117. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā un 38.a protokolā.";

e) 121. pantā:

svītro c) apakšpunktu;

f) 126. pantā:

panta 1. punktu groza šādi:

i) svītro vārdus "un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums",

ii) vārdus "minētajos līgumos" aizstāj ar vārdiem "minētajā līgumā",

iii) vārdus "Austrijas Republikas, Somijas Republikas, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes" aizstāj ar vārdiem "Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes";

g) 129. pantā:

i) aiz 1. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Pēc Eiropas Ekonomikas zonas paplašināšanās šā Līguma teksts ir autentisks čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.",

ii) panta 1. punkta jauno trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Pielikumos minēto aktu teksti ir autentiski angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā kā tie publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un autentifikācijas nolūkā tos sagatavo islandiešu un norvēģu valodā un publicē "Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša" EEZ pielikumā.".

2) EEZ LĪGUMA PROTOKOLU PIELĀGOJUMI:

a) 36. protokolā:

protokola 2. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā ir divdesmit četri locekļi.";

b) jaunais 38.a protokols:

aiz 38. protokola iekļauj šādu jaunu 38.a protokolu:

"38.a PROTOKOLS

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU

1. PANTS

EBTA valstis nodrošina finanšu līdzdalību, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā, finansējot subsīdijas investīciju un attīstības projektiem 3. pantā uzskaitītajās prioritārajās jomās.

2. PANTS

Iepriekš 1. pantā minētās finanšu līdzdalības kopsumma ir 600 miljoni EUR, kas laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir 120 miljoni EUR.

3. PANTS

1. Subsīdijas ir pieejamas projektiem šādās prioritārajās jomās:

a) vides, tostarp cilvēkvides, aizsardzība, inter alia, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamos energoresursus,

b) ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu,

c) Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, tostarp pilsētu atjaunošana,

d) cilvēkresursu attīstība, inter alia, veicinot izglītību un apmācību, stiprinot vietējo pašvaldību vai to iestāžu administratīvās vai publisko pakalpojumu spējas, kā arī demokrātiskos procesus, kas to sekmē,

e) veselība un bērnu aprūpe.

2. Finansējumu var saņemt akadēmiskiem pētījumiem, ja tos veic vienā vai vairākās prioritārajās jomās.

4. PANTS

1. EBTA līdzdalība subsīdiju veidā nepārsniedz 60 % no projektu izmaksām, izņemot projektus, ko finansē arī no centrālās, reģionālās valdības vai pašvaldības budžeta, un tad līdzdalība nedrīkst pārsniegt 85 % no kopējām izmaksām. Tā jebkurā gadījumā nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts attiecībā uz Kopienas līdzfinansējumu.

2. Jāievēro spēkā esošie noteikumi par valsts atbalstu.

3. Eiropas Kopienu Komisija izvērtē iesniegto projektu atbilstību Kopienas mērķiem.

4. EBTA valstu atbildība par projektiem attiecas tikai uz līdzekļu piešķiršanu saskaņā ar pieņemto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

5. PANTS

Līdzekļus dara pieejamus saņēmējvalstīm (Čehijas Republikai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Slovēnijai un Slovākijai) saskaņā ar šādu sadales shēmu:

Saņēmējvalsts

Procenti no līdzdalības kopsummas

Čehijas Republika

8,09%

Igaunija

1,68%

Grieķija

5,71%

Spānija

7,64%

Kipra

0,21%

Latvija

3,29%

Lietuva

4,50%

Ungārija

10,13%

Malta

0,32%

Polija

46,80%

Portugāle

5,22%

Slovēnija

1,02%

Slovākija

5,39%.

6. PANTS

Lai neizmantotas pieejamās summas novirzītu īpaši prioritāriem projektiem jebkurā saņēmējvalstī, 2006. gada novembrī un pēc tam 2008. gada novembrī veic pārskatīšanu.

7. PANTS

1. Šajā protokolā paredzēto finanšu līdzdalību cieši koordinē ar Norvēģijas divpusējo līdzdalību, kas paredzēta Norvēģijas Finanšu mehānismā.

2. EBTA valstis jo īpaši nodrošina, ka pieteikšanās procedūras attiecībā uz abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem ir vienādas.

3. Atbilstīgos gadījumos ņem vērā jebkādas attiecīgas izmaiņas Kopienas kohēzijas politikā.

8. PANTS

1. EBTA valstis izveido komiteju, kas pārvalda EEZ Finanšu mehānismu.

2. EBTA valstis pēc vajadzības pieņem turpmākus noteikumus attiecībā uz EEZ Finanšu mehānisma īstenošanu.

3. Pārvaldības izmaksas sedz no 2. pantā minētās kopsummas.

9. PANTS

Piecu gadu laikposma beigās un neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti šajā Līgumā, Līgumslēdzējas Puses atbilstīgi 115. pantam pārskatīs vajadzību veikt pasākumus attiecībā uz ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

10. PANTS

Ja kāda no šā protokola 5. pantā uzskaitītajām saņēmējvalstīm 2004. gada 1. maijā nekļūst par Līguma Līgumslēdzēju Pusi vai ja notiek izmaiņas saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonas EBTA pīlāra dalībvalstīm, šajā protokolā izdara vajadzīgos pielāgojumus.";

c) jaunais 44. protokols:

pievieno šādu jaunu 44. protokolu:

"44. PROTOKOLS

PAR AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMIEM, KAS PAREDZĒTI 2003. GADA 16. APRĪĻA PIEVIENOŠANĀS AKTĀ

1. Līguma 112. panta piemērošana vispārējai ekonomiskās drošības klauzulai un aizsardzības mehānismiem, kas ietverti dažos pārejas pasākumos attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un autopārvadājumiem

Līguma 112. pantu piemēro arī gadījumos, kas noteikti vai minēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 37. pantā un aizsardzības mehānismos, kuri ietverti pagaidu noteikumos sadaļās "Pārejas periods" V pielikumā (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās) un VIII pielikumā (Uzņēmējdarbības tiesības), XVIII pielikuma (Veselība un darba drošība, tiesības uz darbu un vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm) 30. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK) un XIII pielikuma (Transports) 26.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93), un to piemēro atbilstīgi tādiem pašiem termiņiem, piemērošanas jomai un ietekmei, kā paredzēts minētajos noteikumos.

2. Iekšējā tirgus drošības klauzula

Līgumā paredzēto vispārējo lēmumu pieņemšanas procedūru piemēro arī lēmumiem, ko EK Komisija pieņem, piemērojot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 38. pantu.".

3. PANTS

1. Visi grozījumi Kopienas iestāžu pieņemtos un EEZ līgumā ietvertos tiesību aktos, kas izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (turpmāk tekstā "2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akts"), ar šo tiek ietverti EEZ līgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

2. Tālab EEZ līguma pielikumu un protokolu punktiem, kuros ir atsauces uz attiecīgajiem Kopienas iestāžu pieņemtajiem tiesību aktiem, pievieno šādu ievilkumu:

"– [CELEX numurs]: 2003. gada 16. aprīlī pieņemtais Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā."

3. Ja 2. punktā minētais ievilkums ir attiecīgā punkta pirmais ievilkums, pirms tā pievieno vārdus ", kuru groza:".

4. Šā Līguma A pielikumā ir uzskaitīti EEZ līguma pielikumu un protokolu punkti, kuriem jāpievieno 2. un 3. punktā minētais teksts.

5. Ja tiesību aktos, kas EEZ līgumā ietverti pirms šā Līguma stāšanās spēkā, jāveic pielāgojumi sakarā ar jauno Līgumslēdzēju Pušu dalību un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā Līgumā, tos veic saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajām procedūrām.

4. PANTS

1. Šā Līguma B pielikumā minētie pasākumi ar šo tiek ietverti EEZ līgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

2. Par visiem pasākumiem, kas minēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās aktā un attiecas uz EEZ līgumu, bet nav minēti šā Līguma B pielikumā, lemj saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajām procedūrām.

5. PANTS

Ikviena šā Līguma Līgumslēdzēja Puse jebkuru jautājumu, kas attiecas uz tā interpretāciju vai piemērošanu, var nodot izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā. EEZ Apvienotā komiteja izskata jautājumu, lai rastu pieņemamu risinājumu, kas nodrošinātu EEZ līguma pareizu darbību.

6. PANTS

1. Pašreizējās Līgumslēdzējas Puses un jaunās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2. Tas stājas spēkā vienlaikus ar Pievienošanās līgumu, ar nosacījumu, ka līdz attiecīgajai dienai ir deponēti visi šā Līguma ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenti un ka tajā pašā dienā stājas spēkā šādi saistītie līgumi un protokoli:

a) Līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam,

b) Papildprotokols Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

c) Papildprotokols Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un

d) Līgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par noteiktiem lauksaimniecības produktiem.

3. Ja ne visas jaunās Līgumslēdzējas Puses ir laikus deponējušas savus Līguma ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus, šis Līgums stājas spēkā attiecībā uz tām valstīm, kuras to ir izdarījušas. Tādā gadījumā EEZ Padome nekavējoties lemj par pielāgojumiem, kas jāveic šajā Līgumā un, vajadzības gadījumā, EEZ līgumā.

7. PANTS

Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, islandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts izsniedz apliecinātu kopiju visu šā Līguma Līgumslēdzēju Pušu valdībām.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Līgumu

Luksemburgā, divtūkstoš trešā gada četrpadsmitajā oktobrī.

A PIELIKUMS

Līguma 3. pantā minētais saraksts

I DAĻA

EEZ LĪGUMĀ MINĒTIE TIESĪBU AKTI, KUROS GROZĪJUMI IZDARĪTI

AR 2003. GADA 16. APRĪĻA PIEVIENOŠANĀS AKTU

Līguma 3. panta 2. punktā minēto ievilkumu pievieno šādās vietās EEZ līguma pielikumos un protokolos:

I pielikuma (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi) I nodaļā (Veterinārijas jautājumi):

– 1.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 97/78/EK),

– 1.1. daļas 5. punktā (Padomes Direktīva 91/496/EEK),

– 1.2. daļas 16. punktā (Komisijas Lēmums 93/13/EEK),

– 1.2. daļas 67. punktā (Komisijas Lēmums 97/735/EK),

– 1.2. daļas 71. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 2629/97),

– 3.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 85/511/EEK),

– 3.1. daļas 3. punktā (Padomes Direktīva 80/217/EEK),

– 3.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 92/35/EEK),

– 3.1. daļas 5. punktā (Padomes Direktīva 92/40/EEK),

– 3.1. daļas 6. punktā (Padomes Direktīva 92/66/EEK),

– 3.1. daļas 7. punktā (Padomes Direktīva 93/53/EEK),

– 3.1. daļas 8. punktā (Padomes Direktīva 95/70/EK),

– 3.1. daļas 9. punktā (Padomes Direktīva 92/119/EEK),

– 3.1. daļas 9.a punktā (Padomes Direktīva 2000/75/EK),

– 4.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 64/432/EEK),

– 4.1. daļas 3. punktā (Padomes Direktīva 90/426/EEK),

– 4.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 90/539/EEK),

– 4.1. daļas 9. punktā (Padomes Direktīva 92/65/EEK),

– 5.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 72/461/EEK),

– 5.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 92/46/EEK),

5.1. daļas 5. punktā (Padomes Direktīva 91/495/EEK),
5.1. daļas 6. punktā (Padomes Direktīva 92/45/EEK),

– 5.1. daļas 7. punktā (Padomes Direktīva 92/118/EEK),

– 6.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 64/433/EEK),

6.1. daļas 2. punktā (Padomes Direktīva 71/118/EEK),

– 6.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 77/99/EEK),

– 6.1. daļas 7. punktā (Padomes Direktīva 89/437/EEK),

– 6.1. daļas 8. punktā (Padomes Direktīva 91/493/EEK),

– 6.1. daļas 11. punktā (Padomes Direktīva 92/46/EEK),

– 6.1. daļas 13. punktā (Padomes Direktīva 91/495/EEK),

– 6.1. daļas 14. punktā (Padomes Direktīva 92/45/EEK),

– 6.1. daļas 15. punktā (Padomes Direktīva 92/118/EEK),

– 6.2. daļas 17. punktā (Padomes Lēmums 93/383/EEK),

– 6.2. daļas 39. punktā (Komisijas Lēmums 98/536/EK),

– 7.1. daļas 2. punktā (Padomes Direktīva 96/23/EK),

– 7.2. daļas 14. punktā (Komisijas Lēmums 98/179/EK),

– 8.1. daļas 2. punktā (Padomes Direktīva 90/426/EEK),

– 8.1. daļas 3. punktā (Padomes Direktīva 90/539/EEK),

– 8.1. daļas 8. punktā (Padomes Direktīva 71/118/EEK),

– 8.1. daļas 11. punktā (Padomes Direktīva 91/493/EEK),

– 8.1. daļas 13. punktā (Padomes Direktīva 92/46/EEK),

– 8.1. daļas 14. punktā (Padomes Direktīva 92/45/EEK),

– 8.1. daļas 15. punktā (Padomes Direktīva 92/65/EEK),

– 8.1. daļas 16. punktā (Padomes Direktīva 92/118/EEK),

– 8.1. daļas 17. punktā (Padomes Direktīva 77/96/EEK),

9.1. daļas 9. punktā (Komisijas Lēmums 2000/50/EK);

II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija):

I nodaļā (Mehāniskie transportlīdzekļi):

– 1. punktā (Padomes Direktīva 70/156/EEK),

– 2. punktā (Padomes Direktīva 70/157/EEK),

– 3. punktā (Padomes Direktīva 70/220/EEK),

– 4. punktā (Padomes Direktīva 70/221/EEK),

– 8. punktā (Padomes Direktīva 70/388/EEK),

– 9. punktā (Padomes Direktīva 71/127/EEK),

– 10. punktā (Padomes Direktīva 71/320/EEK),

– 11. punktā (Padomes Direktīva 72/245/EEK),

– 14. punktā (Padomes Direktīva 74/61/EEK),

– 16. punktā (Padomes Direktīva 74/408/EEK),

– 17. punktā (Padomes Direktīva 74/483/EEK),

– 19. punktā (Padomes Direktīva 76/114/EEK),

– 22. punktā (Padomes Direktīva 76/757/EEK),

– 23. punktā (Padomes Direktīva 76/758/EEK),

– 24. punktā (Padomes Direktīva 76/759/EEK),

– 25. punktā (Padomes Direktīva 76/760/EEK),

– 26. punktā (Padomes Direktīva 76/761/EEK),

– 27. punktā (Padomes Direktīva 76/762/EEK),

– 29. punktā (Padomes Direktīva 77/538/EEK),

– 30. punktā (Padomes Direktīva 77/539/EEK),

– 31. punktā (Padomes Direktīva 77/540/EEK),

– 32. punktā (Padomes Direktīva 77/541/EEK),

– 36. punktā (Padomes Direktīva 78/318/EEK),

– 39. punktā (Padomes Direktīva 78/932/EEK),

– 44. punktā (Padomes Direktīva 88/77/EEK),

– 45.a punktā (Padomes Direktīva 91/226/EEK),

– 45.r punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/20/EK),

– 45.t punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/28/EK),

45.za punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK);

II nodaļā (Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktori):

– 1. punktā (Padomes Direktīva 74/150/EEK),

– 7. punktā (Padomes Direktīva 75/322/EEK),

– 11. punktā (Padomes Direktīva 77/536/EEK),

– 13. punktā (Padomes Direktīva 78/764/EEK),

– 17. punktā (Padomes Direktīva 79/622/EEK),

– 20. punktā (Padomes Direktīva 86/298/EEK),

– 22. punktā (Padomes Direktīva 87/402/EEK),

23. punktā (Padomes Direktīva 89/173/EEK);

IV nodaļā (Mājsaimniecības preces):

– 4.a punktā (Komisijas Direktīva 94/2/EK),

– 4.b punktā (Komisijas Direktīva 95/12/EK),

– 4.c punktā (Komisijas Direktīva 95/13/EK),

– 4.d punktā (Komisijas Direktīva 96/60/EK),

– 4.f punktā (Komisijas Direktīva 97/17/EK);

VIII nodaļā (Spiedtvertnes):

– 2. punktā (Padomes Direktīva 76/767/EEK);

IX nodaļā (Mērinstrumenti):

– 1. punktā (Padomes Direktīva 71/316/EEK),

– 5. punktā (Padomes Direktīva 71/347/EEK),

– 6. punktā (Padomes Direktīva 71/348/EEK),

12. punktā (Padomes Direktīva 75/106/EEK);

XI nodaļā (Tekstilmateriāli):

4.b punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK);

XII nodaļā (Pārtikas produkti):

– 18. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK),

– 24. punktā (Komisijas Direktīva 80/590/EEK),

– 47. punktā (Padomes Direktīva 89/108/EEK),

– 54.a punktā (Komisijas Direktīva 91/321/EK),

– 54.b punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91),

– 54.w punktā (Komisijas Direktīva 1999/21/EK),

– 54.zh punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK),

– 54.zn punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 466/2001),

54.zs punktā (Padomes Direktīva 2001/114/EK);

H. XIV nodaļā (Mēslojumi):

– 1. punktā (Padomes Direktīva 76/116/EEK);

I. XV nodaļā (Bīstamas vielas):

1. punktā (Padomes Direktīva 67/548/EEK);

J. XVI nodaļā (Kosmētikas līdzekļi):

– 9. punktā (Komisijas Direktīva 95/17/EK);

K. XIX nodaļā (Vispārīgie noteikumi par tehniskiem tirdzniecības šķēršļiem):

– 1. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK),

– 3.b punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 339/93),

– 3.e punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/11/EK),

3.g punktā (Padomes Direktīva 69/493/EEK);

L. XXIV nodaļā (Iekārtas):

– 1.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK);

M. XXVII nodaļā (Stiprie alkoholiskie dzērieni):

– 1. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89);

IV pielikumā (Enerģētika):

– 7. punktā (Padomes Direktīva 90/377/EEK),

– 8. punktā (Padomes Direktīva 90/547/EEK),

– 9. punktā (Padomes Direktīva 91/296/EEK),

– 11.b punktā (Komisijas Direktīva 95/12/EK),

– 11.c punktā (Komisijas Direktīva 95/13/EK),

– 11.d punktā (Komisijas Direktīva 96/60/EK),

– 11.f punktā (Komisijas Direktīva 97/17/EK);

V pielikumā (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās):

– 3. punktā (Padomes Direktīva 68/360/EEK);

VI pielikumā (Sociālais nodrošinājums):

– 1. punktā (Padomes Regula (EK) Nr. 1408/71),

– 2. punktā (Padomes Regula (EK) Nr. 574/72),

– 3.18. punktā (Lēmums Nr. 117),

– 3.19. punktā (Lēmums Nr. 118),

– 3.27. punktā (Lēmums Nr. 136),

– 3.37. punktā (Lēmums Nr. 150);

VII pielikumā (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana):

– 1.a punktā (Padomes Direktīva 92/51/EEK),

– 2. punktā (Padomes Direktīva 77/249/EEK),

– 2.a punktā (Padomes Direktīva 98/5/EK),

– 4. punktā (Padomes Direktīva 93/16/EEK),

– 8. punktā (Padomes Direktīva 77/452/EEK),

– 10. punktā (Padomes Direktīva 78/686/EEK),

– 11. punktā (Padomes Direktīva 78/687/EEK),

– 12. punktā (Padomes Direktīva 78/1026/EEK),

– 14. punktā (Padomes Direktīva 80/154/EEK),

– 17. punktā (Padomes Direktīva 85/433/EEK),

– 18. punktā (Padomes Direktīva 85/384/EEK);

IX pielikums (Finanšu pakalpojumi):

– 2. punktā (Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK),

– 11. punktā (Padomes Pirmā direktīva 79/267/EEK),

– 13. punktā (Padomes Direktīva 77/92/EEK),

– 14. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK);

XI pielikumā (Telekomunikāciju pakalpojumi):

– 5.i punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK);

XIII pielikumā (Transports):

– 1. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1108/70),

– 3. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 281/71),

– 5. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 1692/96/EK),

– 7. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68),

– 13. punktā (Padomes Direktīva 92/106/EEK),

– 18.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK),

– 19. punktā (Padomes Direktīva 96/26/EK),

– 21. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85),

– 24.a punktā (Padomes Direktīva 91/439/EEK),

– 24.c punktā (Padomes Direktīva 1999/37/EK),

– 26.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 881/92),

– 32. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 684/92),

– 33.c punktā (Komisijas Regula (EEK) Nr. 2121/98),

– 37. punktā (Padomes Direktīva 91/440/EEK),

– 39. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1192/69),

– 46.a punktā (Padomes Direktīva 91/672/EEK),

– 47. punktā (Padomes Direktīva 82/714/EEK),

– 49. punktā (Komisijas Lēmums 77/527/EEK),

– 50. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86),

– 64.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 2408/92),

– 66.c punktā (Padomes Direktīva 93/65/EEK),

66.f punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK);

XIV pielikumā (Konkurence):

– 2. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 2790/99),

– 4.b punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 1400/2002),

– 5. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 240/96),

– 6. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 2658/2000),

– 7. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 2659/2000),

– 10. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68),

– 11. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86),

– 11.b punktā (Komisijas Regula (EEK) Nr. 1617/93),

– 11.c punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 823/2000);

XVI pielikumā (Valsts iepirkums):

– 2. punktā (Padomes Direktīva 93/37/EEK),

– 3. punktā (Padomes Direktīva 93/36/EEK),

– 4. punktā (Padomes Direktīva 93/38/EEK),

– 5.a punktā (Padomes Direktīva 92/13/EEK),

– 5.b punktā (Padomes Direktīva 92/50/EEK);

XVII pielikumā (Intelektuālais īpašums):

– 6. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1768/92),

– 6.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96);

XX pielikumā (Vide):

– 2.fa punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 761/2001),

– 19.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK),

– 21.aa punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000);

XXI pielikumā (Statistika):

– 1.c punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 2702/98),

– 1.f punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 1227/1999),

– 1.g punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 1228/1999),

– 6. punktā (Padomes Direktīva 80/1119/EEK),

– 7. punktā (Padomes Direktīva 80/1177/EEK),

– 7.c punktā (Padomes Direktīva 95/57/EK),

– 7.f punktā (Padomes Regula (EK) Nr. 1172/98),

– 24. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 837/90),

– 24.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 959/93),

– 25.b punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93),

26. punktā (Padomes Direktīva 90/377/EEK);

XXII pielikumā (Uzņēmējdarbības tiesības):

– 1. punktā (Pirmā Padomes Direktīva 68/151/EEK),

– 2. punktā (Otrā Padomes Direktīva 77/91/EEK),

– 3. punktā (Trešā Padomes Direktīva 78/855/EEK),

– 4. punktā (Ceturtā Padomes Direktīva 78/660/EEK),

– 6. punktā (Septītā Padomes Direktīva 83/349/EEK),

– 9. punktā (Padomes Divpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību direktīva 89/667/EEK);

21. protokolā par uzņēmumiem piemērojamo konkurences noteikumu īstenošanu:

– 2. punktā 3. panta 1. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 447/98),

– 7. punktā 3. panta 1. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68),

11. punktā 3. panta 1. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86);

26. protokolā par EBTA Uzraudzības iestādes pilnvarām un funkcijām valsts atbalsta jomā:

– 2. pantā (Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999);

31. protokolā par sadarbību konkrētās jomās, kas nav četras brīvības:

– zemsvītras piezīmē (Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75) 4. panta 6. punktam (Izglītība, apmācība un jaunatne),

– zemsvītras piezīmē (Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75) 5. panta 10. punktam (Sociālā politika),

– septītajā ievilkumā (Padomes Lēmums 2000/819/EK) 7. panta 5. punktam (Uzņēmumi, uzņēmējdarbība, mazie un vidējie uzņēmumi).

II DAĻA

CITI GROZĪJUMI EEZ LĪGUMA PIELIKUMOS

EEZ līguma pielikumos izdara šādus grozījumus:

I pielikuma (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi) I nodaļā (Veterinārijas jautājumi):

1. apakšnodaļas 1.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 97/78/EK) b) pielāgojuma 16. un 17. punktu pārnumurē par 26. un 27. punktu;

II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija):

XII nodaļā (Pārtikas produkti):

54.zs punktā (Padomes Direktīva 2001/114/EK) tekstu pie "k)", kas jāpievieno II pielikumam, pārdēvē par "za)";

V pielikumā (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās):

3. punktā (Padomes Direktīva 68/360/EK) e) pielāgojuma i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"ii) zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

"Beļģijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Islandes, Spānijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Austrijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Lielbritānijas, atkarībā no valsts, kas izsniegusi atļauju.";

2) 7. punktā (Komisijas Lēmums 93/569/EEK) vārdus "Austrija, Islande, Norvēģija, Somija, un Zviedrija" aizstāj ar vārdiem "Islande un Norvēģija";

VI pielikumā (Sociālais nodrošinājums):

1) 1. punkta (Padomes Regula (EK) Nr. 1408/71) pielāgojumus groza šādi:

a) minētā punkta h), i), j), k), l), m), p), q), r), t) un v) pielāgojumos P, Q un R punktu pārdēvē par attiecīgi ZA, ZB un ZC punktu,

b) minētā punkta n) pielāgojuma sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"301. ISLANDE – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

ISLANDE – DĀNIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

304. ISLANDE – VĀCIJA

Konvencijas nav.

305. ISLANDE – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

308. ISLANDE – FRANCIJA

Konvencijas nav.

309. ISLANDE – ĪRIJA

Konvencijas nav.

310. ISLANDE – ITĀLIJA

Konvencijas nav.

311. ISLANDE – KIPRA

Konvencijas nav.

312. ISLANDE – LATVIJA

Konvencijas nav.

313. ISLANDE – LIETUVA

Konvencijas nav.

314. ISLANDE – LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

315. ISLANDE – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

316. ISLANDE – MALTA

Konvencijas nav.

ISLANDE – NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

318. ISLANDE – AUSTRIJA

Nav.

319. ISLANDE – POLIJA

Konvencijas nav.

320. ISLANDE – PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

321. ISLANDE – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

322. ISLANDE – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – SOMIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

ISLANDE – ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

325. ISLANDE – APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

326. ISLANDE – LIHTENŠTEINA

Konvencijas nav.

327. ISLANDE – NORVĒĢIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

328. LIHTENŠTEINA – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – DĀNIJA

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – VĀCIJA

4. panta 2. punkts 1977. gada 7. aprīļa Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kurā grozījumi izdarīti ar 1989. gada 11. augusta Papildu konvenciju Nr. 1, – attiecībā uz naudas pabalstu izmaksu personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

332. LIHTENŠTEINA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

333. LIHTENŠTEINA – GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

334. LIHTENŠTEINA – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

335. LIHTENŠTEINA – FRANCIJA

Konvencijas nav.

336. LIHTENŠTEINA – ĪRIJA

Konvencijas nav.

337. LIHTENŠTEINA – ITĀLIJA

5. panta otrais teikums 1976. gada 11. novembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu – attiecībā uz naudas pabalstu izmaksu personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

338. LIHTENŠTEINA – KIPRA

Konvencijas nav.

339. LIHTENŠTEINA – LATVIJA

Konvencijas nav.

340. LIHTENŠTEINA – LIETUVA

Konvencijas nav.

341. LIHTENŠTEINA – LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

342. LIHTENŠTEINA – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

343. LIHTENŠTEINA – MALTA

Konvencijas nav.

344. LIHTENŠTEINA – NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

345. LIHTENŠTEINA – AUSTRIJA

1998. gada 23. septembra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 4. pants.

346. LIHTENŠTEINA – POLIJA

Konvencijas nav.

347. LIHTENŠTEINA – PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

348. LIHTENŠTEINA – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

349. LIHTENŠTEINA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

350. LIHTENŠTEINA – SOMIJA

Konvencijas nav.

351. LIHTENŠTEINA – ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

352. LIHTENŠTEINA – APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – NORVĒĢIJA

Konvencijas nav.

354. NORVĒĢIJA – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

355. NORVĒĢIJA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

356. NORVĒĢIJA – DĀNIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

357. NORVĒĢIJA – VĀCIJA

Konvencijas nav.

358. NORVĒĢIJA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

359. NORVĒĢIJA – GRIEĶIJA

1980. gada 12. jūnija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 16. panta 5. punkts.

360. NORVĒĢIJA – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

361. NORVĒĢIJA – FRANCIJA

Nav.

362. NORVĒĢIJA – ĪRIJA

Konvencijas nav.

363. NORVĒĢIJA – ITĀLIJA

Nav.

364. NORVĒĢIJA – KIPRA

Konvencijas nav.

365. NORVĒĢIJA – LATVIJA

Konvencijas nav.

366. NORVĒĢIJA – LIETUVA

Konvencijas nav.

367. NORVĒĢIJA – LUKSEMBURGA

Nav.

368. NORVĒĢIJA – UNGĀRIJA

Nav.

369. NORVĒĢIJA – MALTA

Konvencijas nav.

370. NORVĒĢIJA – NĪDERLANDE

1989. gada 13. aprīļa Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 5. panta 2. punkts.

371. NORVĒĢIJA – AUSTRIJA

a) 1985. gada 27. augusta Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 5. panta 2. punkts.

b) Minētās konvencijas 4. pants – attiecībā uz personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

c) Minētās konvencijas Nobeiguma protokola II punkts – attiecībā uz personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

372. NORVĒĢIJA – POLIJA

Konvencijas nav.

373. NORVĒĢIJA – PORTUGĀLE

1980. gada 5. jūnija Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 6. pants.

374. NORVĒĢIJA – SLOVĒNIJA

Nav.

375. NORVĒĢIJA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

376. NORVĒĢIJA – SOMIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

NORVĒĢIJA – ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

378. NORVĒĢIJA – APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.";

c) minētā punkta o) pielāgojuma sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"301. ISLANDE – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

302. ISLANDE – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

303. ISLANDE – DĀNIJA

Nav.

304. ISLANDE – VĀCIJA

Konvencijas nav.

305. ISLANDE – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

308. ISLANDE – FRANCIJA

Konvencijas nav.

309. ISLANDE – ĪRIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – ITĀLIJA

Konvencijas nav.

ISLANDE – KIPRA

Konvencijas nav.

312. ISLANDE – LATVIJA

Konvencijas nav.

313. ISLANDE – LIETUVA

Konvencijas nav.

314. ISLANDE – LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

315. ISLANDE – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

316. ISLANDE – MALTA

Konvencijas nav.

317. ISLANDE – NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

318. ISLANDE – AUSTRIJA

1993. gada 18. novembra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 4. pants.

319. ISLANDE – POLIJA

Konvencijas nav.

320. ISLANDE – PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

321. ISLANDE – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

322. ISLANDE – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

323. ISLANDE – SOMIJA

Nav.

324. ISLANDE – ZVIEDRIJA

Nav.

325. ISLANDE – APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

326. ISLANDE – LIHTENŠTEINA

Konvencijas nav.

327. ISLANDE – NORVĒĢIJA

Nav.

328. LIHTENŠTEINA – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

329. LIHTENŠTEINA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

330. LIHTENŠTEINA – DĀNIJA

Konvencijas nav.

331. LIHTENŠTEINA – VĀCIJA

332. LIHTENŠTEINA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

333. LIHTENŠTEINA – GRIEĶIJA

Konvencijas nav.

334. LIHTENŠTEINA – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

335. LIHTENŠTEINA – FRANCIJA

Konvencijas nav.

336. LIHTENŠTEINA – ĪRIJA

Konvencijas nav.

337. LIHTENŠTEINA – ITĀLIJA

5. panta otrais teikums 1976. gada 11. novembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu – attiecībā uz naudas pabalstu izmaksu personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

338. LIHTENŠTEINA – KIPRA

Konvencijas nav.

339. LIHTENŠTEINA – LATVIJA

Konvencijas nav.

340. LIHTENŠTEINA – LIETUVA

Konvencijas nav.

341. LIHTENŠTEINA – LUKSEMBURGA

Konvencijas nav.

342. LIHTENŠTEINA – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

343. LIHTENŠTEINA – MALTA

Konvencijas nav.

344. LIHTENŠTEINA – NĪDERLANDE

Konvencijas nav.

345. LIHTENŠTEINA – AUSTRIJA

1998. gada 23. septembra Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 4. pants.

346. LIHTENŠTEINA – POLIJA

Konvencijas nav.

347. LIHTENŠTEINA – PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

349. LIHTENŠTEINA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

350. LIHTENŠTEINA – SOMIJA

Konvencijas nav.

351. LIHTENŠTEINA – ZVIEDRIJA

Konvencijas nav.

352. LIHTENŠTEINA – APVIENOTĀ KARALISTE

Konvencijas nav.

353. LIHTENŠTEINA – NORVĒĢIJA

Konvencijas nav.

354. NORVĒĢIJA – BEĻĢIJA

Konvencijas nav.

355. NORVĒĢIJA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

356. NORVĒĢIJA – DĀNIJA

Nav.

357. NORVĒĢIJA – VĀCIJA

Konvencijas nav.

358. NORVĒĢIJA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

359. NORVĒĢIJA – GRIEĶIJA

Nav.

360. NORVĒĢIJA – SPĀNIJA

Konvencijas nav.

361. NORVĒĢIJA – FRANCIJA

Nav.

362. NORVĒĢIJA – ĪRIJA

Konvencijas nav.

363. NORVĒĢIJA – ITĀLIJA

Nav.

364. NORVĒĢIJA – KIPRA

Konvencijas nav.

365. NORVĒĢIJA – LATVIJA

Konvencijas nav.

366. NORVĒĢIJA – LIETUVA

Konvencijas nav.

367. NORVĒĢIJA – LUKSEMBURGA

Nav.

368. NORVĒĢIJA – UNGĀRIJA

Nav.

369. NORVĒĢIJA – MALTA

Konvencijas nav.

370. NORVĒĢIJA – NĪDERLANDE

1989. gada 13. aprīļa Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 5. panta 2. punkts.

371. NORVĒĢIJA – AUSTRIJA

a) 1985. gada 27. augusta Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 5. panta 2. punkts.

b) Minētās konvencijas 4. pants – attiecībā uz personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

c) Minētās konvencijas Nobeiguma protokola II punkts – attiecībā uz personām, kuru dzīvesvieta ir trešā valstī.

372. NORVĒĢIJA – POLIJA

Konvencijas nav.

373. NORVĒĢIJA – PORTUGĀLE

Nav.

374. NORVĒĢIJA – SLOVĒNIJA

Nav.

375. NORVĒĢIJA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

376. NORVĒĢIJA – SOMIJA

Nav.

377. NORVĒĢIJA – ZVIEDRIJA

Nav.

378. NORVĒĢIJA – APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.";

d) minētā punkta s) pielāgojuma g) punktu pārdēvē par j) punktu,

e) minētā punkta u) pielāgojuma 13., 14. un 15. punktu pārnumurē par 17., 18. un 19. punktu;

2) 2. punkta (Padomes Regula (EK) Nr. 574/72) pielāgojumus groza šādi:

a) minētā punkta a), b), c), f), h), i), l), m) un n) pielāgojumos P, Q un R punktu pārdēvē par attiecīgi ZA, ZB un ZC punktu,

b) minētā punkta d) un e) pielāgojumā vārdus "K. AUSTRIJA" aizstāj ar vārdiem "R. AUSTRIJA",

c) minētā punkta g) pielāgojuma sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"301. ISLANDE – BEĻĢIJA

Neattiecas.

302. ISLANDE – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

303. ISLANDE – DĀNIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. pants: Līgums par savstarpēju atteikšanos atlīdzināt izdevumus atbilstīgi Regulas 36. panta 3. punktam, 63. panta 3. punktam un 70. panta 3. punktam (izdevumi, kas attiecas uz pabalstiem natūrā saistībā ar slimībām un maternitāti, negadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī uz bezdarba pabalstiem), un Īstenošanas regulas 105. panta 2. punktam (izdevumi saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).

304. ISLANDE – VĀCIJA

Neattiecas.

305. ISLANDE – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

306. ISLANDE – GRIEĶIJA

Neattiecas.

307. ISLANDE – SPĀNIJA

Neattiecas.

308. ISLANDE – FRANCIJA

Neattiecas.

309. ISLANDE – ĪRIJA

Neattiecas.

310. ISLANDE – ITĀLIJA

Neattiecas.

311. ISLANDE – KIPRA

Konvencijas nav.

312. ISLANDE – LATVIJA

Konvencijas nav.

313. ISLANDE – LIETUVA

Konvencijas nav.

314. ISLANDE – LUKSEMBURGA

Nav.

315. ISLANDE – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

316. ISLANDE – MALTA

Konvencijas nav.

317. ISLANDE – NĪDERLANDE

1995. gada 25. aprīļa un 26. maija Vēstuļu apmaiņa attiecībā uz Regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu par atteikšanos atlīdzināt izdevumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā saistībā ar slimībām un maternitāti, negadījumiem darbā un arodslimībām, kā noteikts Regulas Nr. 1408/71 III daļas 1. un 4. nodaļā, izņemot 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 55. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

318. ISLANDE – AUSTRIJA

1995. gada 21. jūnija Nolīgums par izdevumu atlīdzināšanu sociālā nodrošinājuma jomā.

319. ISLANDE – POLIJA

Konvencijas nav.

320. ISLANDE – PORTUGĀLE

Konvencijas nav.

321. ISLANDE – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

322. ISLANDE – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

323. ISLANDE – SOMIJA

ISLANDE – ZVIEDRIJA

arī uz bezdarba pabalstiem), un Īstenošanas regulas 105. panta 2. punktam (izdevumi saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).

325. ISLANDE – APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

326. ISLANDE – LIHTENŠTEINA

Neattiecas.

327. ISLANDE – NORVĒĢIJA

328. LIHTENŠTEINA – BEĻĢIJA

Neattiecas.

329. LIHTENŠTEINA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

330. LIHTENŠTEINA – DĀNIJA

Neattiecas.

331. LIHTENŠTEINA – VĀCIJA

Nav.

332. LIHTENŠTEINA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

333. LIHTENŠTEINA – GRIEĶIJA

Neattiecas.

334. LIHTENŠTEINA – SPĀNIJA

Neattiecas.

335. LIHTENŠTEINA – FRANCIJA

Neattiecas.

336. LIHTENŠTEINA – ĪRIJA

Neattiecas.

337. LIHTENŠTEINA – ITĀLIJA

Nav.

LIHTENŠTEINA – KIPRA

Konvencijas nav.

339. LIHTENŠTEINA – LATVIJA

Konvencijas nav.

340. LIHTENŠTEINA – LIETUVA

Konvencijas nav.

341. LIHTENŠTEINA – LUKSEMBURGA

Neattiecas.

342. LIHTENŠTEINA – UNGĀRIJA

Konvencijas nav.

343. LIHTENŠTEINA – MALTA

Konvencijas nav.

LIHTENŠTEINA – NĪDERLANDE

2. līdz 6. pants 2000. gada 27. novembra Līgumā par izdevumu atlīdzināšanas kārtību sociālā nodrošinājuma jomā.

345. LIHTENŠTEINA – AUSTRIJA

1995. gada 14. decembra Nolīgums par izdevumu atlīdzināšanu sociālā nodrošinājuma jomā.

346. LIHTENŠTEINA – POLIJA

Konvencijas nav.

347. LIHTENŠTEINA – PORTUGĀLE

Neattiecas.

348. LIHTENŠTEINA – SLOVĒNIJA

Konvencijas nav.

349. LIHTENŠTEINA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

350. LIHTENŠTEINA – SOMIJA

Neattiecas.

351. LIHTENŠTEINA – ZVIEDRIJA

Neattiecas.

352. LIHTENŠTEINA – APVIENOTĀ KARALISTE

Neattiecas.

353. LIHTENŠTEINA – NORVĒĢIJA

Neattiecas.

354. NORVĒĢIJA – BEĻĢIJA

Neattiecas.

355. NORVĒĢIJA – ČEHIJAS REPUBLIKA

Konvencijas nav.

356. NORVĒĢIJA – DĀNIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu Sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. pants: Līgums par savstarpēju atteikšanos atlīdzināt izdevumus atbilstīgi Regulas 36. panta 3. punktam, 63. panta 3. punktam un 70. panta 3. punktam (izdevumi, kas attiecas uz pabalstiem natūrā saistībā ar slimībām un maternitāti, negadījumiem darbā un arodslimībām , kā arī uz bezdarba pabalstiem), un Īstenošanas regulas 105. panta 2. punktam (izdevumi saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).

NORVĒĢIJA – VĀCIJA

1. pants 1999. gada 28. maija Konvencijā par atteikšanos atlīdzināt izdevumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā saistībā ar slimībām, maternitāti, negadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī izdevumus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu.

358. NORVĒĢIJA – IGAUNIJA

Konvencijas nav.

359. NORVĒĢIJA – GRIEĶIJA

Nav.

360. NORVĒĢIJA – SPĀNIJA

Neattiecas.

361. NORVĒĢIJA – FRANCIJA

Nav.

362. NORVĒĢIJA – ĪRIJA

Neattiecas.

363. NORVĒĢIJA – ITĀLIJA

Nav.

364. NORVĒĢIJA – KIPRA

Konvencijas nav.

365. NORVĒĢIJA – LATVIJA

Konvencijas nav.

366. NORVĒĢIJA – LIETUVA

Konvencijas nav.

367. NORVĒĢIJA – LUKSEMBURGA

2. līdz 4. pants 1998. gada 19. marta Nolīgumā par izdevumu atlīdzināšanas kārtību sociālā nodrošinājuma jomā.

368. NORVĒĢIJA – UNGĀRIJA

Nav.

369. NORVĒĢIJA – MALTA

Konvencijas nav.

370. NORVĒĢIJA – NĪDERLANDE

1994. gada 13. janvāra un 10. jūnija Vēstuļu apmaiņa attiecībā uz Regulas 1408/71 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (atteikšanās atlīdzināt izdevumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā, kā noteikts Regulas 1408/71 III daļas 1. un 4. nodaļā, izņemot 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 55. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī atteikšanās atlīdzināt izdevumus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu, kā minēts Regulas 574/72 105. pantā).

371. NORVĒĢIJA – AUSTRIJA

1996. gada 17. decembra Nolīgums par apdrošinājuma summas atlīdzināšanu sociālā nodrošinājuma jomā.

372. NORVĒĢIJA – POLIJA

Konvencijas nav.

373. NORVĒĢIJA – PORTUGĀLE

Nav.

374. NORVĒĢIJA – SLOVĒNIJA

Nav.

375. NORVĒĢIJA – SLOVĀKIJA

Konvencijas nav.

376. NORVĒĢIJA – SOMIJA

NORVĒĢIJA – ZVIEDRIJA

NORVĒĢIJA – APVIENOTĀ KARALISTE

1997. gada 20. marta un 3. aprīļa Vēstuļu apmaiņa attiecībā uz Regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (izdevumu atlīdzināšana vai atteikšanās atlīdzināt izdevumus, kas attiecas uz pabalstiem natūrā) un Īstenošanas regulas 105. pantu (atteikšanās atlīdzināt izdevumus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).",

d) minētā punkta j) pielāgojuma sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"Islande un Beļģija

Islande un Čehijas Republika

Islande un Vācija

Islande un Igaunija

Islande un Spānija

Islande un Francija

Islande un Kipra

Islande un Latvija

Islande un Lietuva

Islande un Luksemburga

Islande un Ungārija

Islande un Malta

Islande un Nīderlande

Islande un Austrija

Islande un Polija

Islande un Slovēnija

Islande un Slovākija

Islande un Somija

Islande un Zviedrija

Islande un Apvienotā Karaliste

Islande un Lihtenšteina

Islande un Norvēģija

Lihtenšteina un Beļģija

Lihtenšteina un Čehijas Republika

Lihtenšteina un Vācija

Lihtenšteina un Igaunija

Lihtenšteina un Spānija

Lihtenšteina un Francija

Lihtenšteina un Kipra

Lihtenšteina un Latvija

Lihtenšteina un Lietuva

Lihtenšteina un Īrija

Lihtenšteina un Luksemburga

Lihtenšteina un Nīderlande

Lihtenšteina un Ungārija

Lihtenšteina un Malta

Lihtenšteina un Austrija

Lihtenšteina un Polija

Lihtenšteina un Slovēnija

Lihtenšteina un Slovākija

Lihtenšteina un Somija

Lihtenšteina un Zviedrija

Lihtenšteina un Apvienotā Karaliste

Lihtenšteina un Norvēģija

Norvēģija un Beļģija

Norvēģija un Čehijas Republika

Norvēģija un Vācija

Norvēģija un Igaunija

Norvēģija un Spānija

Norvēģija un Francija

Norvēģija un Īrija

Norvēģija un Kipra

Norvēģija un Latvija

Norvēģija un Lietuva

Norvēģija un Luksemburga

Norvēģija un Ungārija

Norvēģija un Malta

Norvēģija un Nīderlande

Norvēģija un Austrija

Norvēģija un Polija

Norvēģija un Portugāle

Norvēģija un Slovēnija

Norvēģija un Slovākija

Norvēģija un Somija

Norvēģija un Zviedrija

Norvēģija un Apvienotā Karaliste";

3) 3.27. punkta (Lēmums Nr. 136) pielāgojumos P, Q un R punktu pārnumurē par attiecīgi ZA, ZB un ZC punktu;

3.37. punkta (Lēmums Nr. 150) pielāgojumos P, Q un R punktu pārnumurē par attiecīgi ZA, ZB un ZC punktu.

VII pielikumā (Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana):

18. punkta (Padomes Direktīva 85/384/EEK) a) pielāgojuma n), o) un p) punktu pārnumurē par attiecīgi za), zb) un zc) punktu un svītro l), m) un q) punktu;

2) 11. punkta (Padomes Direktīva 78/687/EEK) pielāgojumu 1. punktos vārdus "19., 19.a un 19.b pants" aizstāj ar vārdiem "19., 19.a, 19.b, 19.c un 19.d pants".

XIII pielikumā (Transports):

1) 5. punktu (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96) groza šādi:

a) minētā punkta i) pielāgojuma 2.15. un 2.16. punktu pārnumurē par attiecīgi 2.26. un 2.27. punktu,

b) minētā punkta j) pielāgojuma 3.16. punktu pārnumurē par 3.24. punktu,

c) minētā punkta ja) pielāgojuma 5.6. un 5.7. punktu pārnumurē par attiecīgi 5.8. un 5.9. punktu,

d) minētā punkta k) pielāgojuma 6.8. un 6.9. punktu pārnumurē par attiecīgi 6.18. un 6.19. punktu;

2) pielikuma 6. papildinājumā paredzēto VI pielikumu (PAZIŅOJUMA PARAUGS) aizstāj ar šā pielikuma papildinājumā paredzēto pielikumu.

XXI pielikumā (Statistika):

1) 6. punkta (Padomes Direktīva 80/1119/EEK) b) pielāgojumu aizstāj ar šādu pielāgojumu:

"III pielikumu groza šādi:

1) starp virsrakstu "VALSTU UN VALSTU GRUPU SARAKSTS" un tabulas I daļu iekļauj šādu tekstu:

"A. EEZ valstis";

2) II – VII daļu aizstāj ar šādām daļām:

"II. EEZ EBTA valstis

26. Islande

27. Norvēģija

B. Valstis, kas nav EEZ valstis

III. Eiropas, kas nav EEZ valstis

28. Šveice

29. NVS

30. Rumānija

31. Bulgārija

32. Dienvidslāvijas Federālā Republika

33. Turcija

Citas Eiropas valstis, kas nav EEZ valstis

IV.

Amerikas Savienotās Valstis

Citas valstis".

2) 7. punkta (Padomes Direktīva 80/1177/EEK) c) pielāgojumu aizstāj ar šādu pielāgojumu:

"III pielikumu groza šādi:

1) starp virsrakstu "VALSTU UN VALSTU GRUPU SARAKSTS" un tabulas I daļu iekļauj šādu tekstu:

"A. EEZ valstis";

2) II – VII daļu aizstāj ar šādām daļām:

"II. EEZ EBTA valstis

26. Islande

27. Norvēģija

B. Valstis, kas nav EEZ valstis

28. Šveice

29. Dienvidslāvijas Federālā Republika

30. Turcija

31. NVS

32. Rumānija

33. Bulgārija

34. Tuvo un Vidējo Austrumu valstis

35. Citas valstis".

XXII pielikumā (Uzņēmējdarbības tiesības):

1) 4. punkta (Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK) b) pielāgojuma p), q) un r) punktu pārnumurē par attiecīgi za), zb) un zc) punktu;

6. punkta (Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK) p), q) un r) apakšpunktu pārnumurē par attiecīgi za), zb) un zc) apakšpunktu.

Papildinājums

"VI PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA PARAUGS,

kas minēts 7. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 12/98 (1997. gada 11. decembris) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī, un pielāgots Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu vajadzībām

Kabotāžas pārvadājumi, ko ………….. (ceturksnī) …………..…………. (gadā) veikuši pārvadātāji, kas reģistrēti ………………………….………... (EBTA valsts nosaukums)

Uzņēmēja EK dalībvalsts vai EBTA valsts

Pasažieru skaits

Veiktie pasažierkilometri

Pārvadājumu veids

Pārvadājumu veids

Īpašie regulārie

Neregulārie

Īpašie regulārie

Neregulārie

A

CZ

B

D

EST

DK

E

GR

FIN

F

I

CY

LV

LT

IRL

L

H

M

NL

PL

P

SLO

SK

S

UK

IS

FL

N

Kopā kabotāža

B PIELIKUMS

Līguma 4. pantā minētais saraksts

EEZ līguma pielikumos izdara šādus grozījumus:

I pielikumā (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi):

1) I nodaļas 5.1. daļas 4. punktam (Padomes Direktīva 92/46/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Maltu (XI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

2) I nodaļas 6.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 64/433/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Ungāriju (X pielikuma 5. nodaļas B iedaļas 1. punkts), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļa);

3) I nodaļas 6.1. daļas 2. punktā (Padomes Direktīva 71/118/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

4) I nodaļas 6.1. daļas 4. punktā (Padomes Direktīva 77/99/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļa).";

5) I nodaļas 6.1. daļas 6. punktā (Padomes Direktīva 94/65/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa) un Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

6) I nodaļas 6.1. daļas 7. punktā (Padomes Direktīva 89/437/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 1. punkts).";

7) I nodaļas 6.1. daļas 8. punktā (Padomes Direktīva 91/493/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļa).";

8) I nodaļas 6.1. daļas 11. punktā (Padomes Direktīva 92/46/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

9) I nodaļas 8.1. daļas 10. punktam (Padomes Direktīva 94/65/EK) pievieno šādu tekstu:

10) I nodaļas 8.1. daļas 11. punktam (Padomes Direktīva 91/493/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļa).";

11) I nodaļas 8.1. daļas 13. punktam (Padomes Direktīva 92/46) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļa), Maltu (XI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

12) I nodaļas 9.1. daļas 8. punktam (Padomes Direktīva 1999/74/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas A iedaļas I daļas 2. punkts), Ungāriju (X pielikuma 5. nodaļas B iedaļas 2. punkts), Maltu (XI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas I daļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I daļas 2. punkts) un Slovēniju (XIII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I daļas 1. punkts).";

13) II nodaļas 15. punktā (Padomes Direktīva 82/471/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 3. nodaļas B iedaļa).";

14) III nodaļas 3. punktā (Padomes Direktīva 66/402/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas 1. punkts).".

II pielikumā (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija):

1) IX nodaļas 27.a punktam (Padomes Direktīva 93/42/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 2. punkts).";

2) X nodaļas 5. punktam (Padomes Direktīva 93/42/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas izstrādāti pielikumos 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās aktam attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 2. punkts).";

3) X nodaļas 7. punktam (Padomes Direktīva 90/385/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 1. punkts).";

4) XII nodaļas 54.b punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 4. nodaļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 4. nodaļas A iedaļas 1. punkts) un Lietuvu (IX pielikuma 5. nodaļas A iedaļas 1. punkts).";

5) XIII nodaļas 15.p punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Lietuvu (IX pielikuma 1. nodaļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 4. punkts).";

6) XIII nodaļas 15.q punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 1. nodaļa), Lietuvu (IX pielikuma 1. nodaļas 2. punkts), Maltu (XI pielikuma 1. nodaļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 5. punkts) un Slovēniju (XIII pielikuma 1. nodaļa).";

7) XV nodaļas 12.a punktam (Padomes Direktīva 91/414/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas II daļas 2. punkts).";

8) XVII nodaļas 7. punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 7. nodaļas A iedaļa), Kipru (VII pielikuma 9. nodaļas B iedaļa), Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas B iedaļas 2. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 10. nodaļas B iedaļa), Ungāriju (X pielikuma 8 nodaļas A iedaļas 2. punkts), Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas B iedaļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas B iedaļas 2. punkts), Slovēniju (XIII pielikuma 9. nodaļas A iedaļa) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas B iedaļas 2. punkts).";

9) XVII nodaļas 8. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 9. nodaļas A iedaļa), Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas A iedaļa), Lietuvu (IX pielikuma 10. nodaļas A iedaļa), Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas A iedaļa), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas A iedaļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas A iedaļa).";

10) XXX nodaļas 2. punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 1. nodaļas 3. punkts).".

IV pielikumā (Enerģētika):

1) 14. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/92/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 8. nodaļas 2. punkts).";

2) XIV nodaļas 16. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/30/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 6. nodaļas 2. punkts).".

V pielikumā (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās):

Pirms virsraksta "MINĒTIE TIESĪBU AKTI" iekļauj šādu tekstu:

"PĀREJAS PERIODS

Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 1. nodaļa), Igauniju (VI pielikuma 1. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 1. nodaļa), Lietuvu (IX pielikuma 2. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 1. nodaļa), Poliju (XII pielikuma 2. nodaļa), Slovēniju (XIII pielikuma 2. nodaļa) un Slovākijas Republiku (XIV pielikuma 1. nodaļa).

Attiecībā uz aizsardzības mehānismiem, kas ietverti iepriekšējā daļā minētajos pārejas pasākumos, izņemot pasākumus attiecībā uz Maltu, piemēro 44. protokolu par aizsardzības mehānismiem, kas paredzēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās aktā.".

VIII pielikumā (Uzņēmējdarbības tiesības):

1) Pirms virsraksta "MINĒTIE TIESĪBU AKTI" iekļauj šādu tekstu:

"PĀREJAS PERIODS

Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 1. nodaļa), Igauniju (VI pielikuma 1. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 1. nodaļa), Lietuvu (IX pielikuma 2. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 1. nodaļa), Maltu (XI pielikuma 2. nodaļa), Poliju (XII pielikuma 2. nodaļa), Slovēniju (XIII pielikuma 2. nodaļa) un Slovākijas Republiku (XIV pielikuma 1. nodaļa).

2) Pēc virsraksta "SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI" pielāgojuma ievaddaļu, kas attiecas uz Lihtenšteinu un ieviesta ar EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 191/1999, aizstāj ar šādu ievaddaļu:

"Turpmāk paredzētais attiecas uz Lihtenšteinu. Atbilstīgi ņemot vērā Lihtenšteinas īpašo ģeogrāfisko situāciju, šos pasākumus pārskata reizi piecos gados, un pirmo reizi to dara līdz 2009. gada maijam.".

IX pielikumā (Finanšu pakalpojumi):

1) 14. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 2. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 2. nodaļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 3. nodaļas 2. punkts) un Slovēniju (XIII pielikuma 3. nodaļas 4. punkts).";

2) 19.a punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 2. nodaļas 1. punkts), Latviju (VIII pielikuma 2. nodaļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 3. nodaļas 1. punkts) un Slovēniju (XIII pielikuma 3. nodaļas 2. punkts).";

3) 21. punktā (Padomes Direktīva 86/635/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 3. nodaļas 1. punkts).";

4) 30.c punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 2. nodaļas 2. punkts), Latviju (VIII pielikuma 2. nodaļas 2. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 3. nodaļas 2. punkts), Ungāriju (X pielikuma 2. nodaļas 1. punkts), Poliju (XII pielikuma 3. nodaļas 1. punkts), Slovēniju (XIII pielikuma 3. nodaļas 3. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 2. nodaļa).".

XI pielikumā (Telekomunikāciju pakalpojumi):

5.d punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 12. nodaļa).".

XII pielikumā (Kapitāla brīva aprite):

Pirms virsraksta "MINĒTIE TIESĪBU AKTI" iekļauj šādu tekstu:

"PĀREJAS PERIODS

Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 2. nodaļa), Igauniju (VI pielikuma 3. nodaļa), Kipru (VII pielikuma 3. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 3. nodaļa), Lietuvu (IX pielikuma 4. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 3. nodaļa), Poliju (XII pielikuma 4. nodaļa), Slovēniju (XIII pielikuma 4. nodaļa) un Slovākiju (XIV pielikuma 3. nodaļa).

SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI

Piemēro režīmu, kas paredzēts 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta Protokolā Nr. 6 par otro mājokļu iegādi Maltā.".

XIII pielikumā (Transports):

1) 15a. punktam (Padomes Direktīva 96/53/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Ungāriju (X pielikuma 6. nodaļas 4. punkts) un Poliju (XII pielikuma 8. nodaļas 3. punkts).";

2) 16a. punktam (Padomes Direktīva 96/96/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 6. nodaļas 2. punkts).";

3) 17.b punktam (Padomes Direktīva 92/6/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 6. nodaļas 1. punkts).";

4) 18.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 6. nodaļas 3. punkts).";

5) 19. punktā (Padomes Direktīva 96/26/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 6. nodaļas 3. punkts) un Lietuvu (IX pielikuma 7. nodaļas 4. punkts).";

6) 21. punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 6. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 6. nodaļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 7. nodaļas 1. punkts).";

7) 26.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 4. nodaļa), Igauniju (VI pielikuma 6. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 6. nodaļas 2. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 7. nodaļas 3. punkts), Ungāriju (X pielikuma 6. nodaļas 3. punkts), Poliju (XII pielikuma 8. nodaļas 2. punkts), Slovākiju (XIV pielikuma 6. nodaļa).

Attiecībā uz aizsardzības mehānismiem, kas ietverti iepriekšējā daļā minētajos pārejas pasākumos, piemēro 44. protokolu par aizsardzības mehānismiem, kas paredzēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās aktā.";

8) 37. punktā (Padomes Direktīva 91/440/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Ungāriju (X pielikuma 6. nodaļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 8. nodaļas 1. punkts).";

9) 66.e punktam (Padomes Direktīva 92/14/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Lietuvu (IX pielikuma 7. nodaļas 2. punkts) un Ungāriju (X pielikuma 6. nodaļas 2. punkts).".

XIV pielikumā (Konkurence):

Pirms virsraksta "SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI" iekļauj šādu tekstu:

"PĀREJAS PERIODI

1. Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 4. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 4. nodaļa), Maltu (XI pielikuma 3. nodaļas 1., 2. un 3. punkts), Poliju (XII pielikuma 5. nodaļas 1. un 2. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 4. nodaļas 1. un 2. punkts).

2. Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 1. nodaļas 1. punkts).".

XV pielikumā (Valsts atbalsts):

Pirms virsraksta "MINĒTIE TIESĪBU AKTI" iekļauj šādu tekstu:

"SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI

Starp Līgumslēdzējām Pusēm piemēro noteikumus par esošajām atbalsta programmām, kas paredzēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta IV pielikuma 3. nodaļā (Konkurences politika).".

XVII pielikumā (Intelektuālais īpašums):

Pirms virsraksta "MINĒTIE TIESĪBU AKTI" iekļauj šādu tekstu:

"SEKTORĀLIE PIELĀGOJUMI

Starp Līgumslēdzējām Pusēm piemēro īpašos pasākumus, kas paredzēti 2003. gada

16. aprīļa Pievienošanās akta IV pielikuma 2. nodaļā (Uzņēmējdarbības tiesības).".

XVIII pielikumā (Veselība un darba drošība, tiesības uz darbu un vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm):

1) 3.a punktam (Padomes Direktīva 91/322/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 7. nodaļas 2. punkts).";

2) 6. punktam (Padomes Direktīva 86/188/EEK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 7. nodaļas 1. punkts).";

3) 9. punktā (Padomes Direktīva 89/654/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 8. nodaļas 1. punkts).";

4) 10. punktā (Padomes Direktīva 89/655/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 8. nodaļas 2. punkts), Maltu (XI pielikuma 8. nodaļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 10. nodaļa).";

5) 13. punktā (Padomes Direktīva 90/270/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 8. nodaļas 3. punkts).";

6) 15. punktam (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 7. nodaļas 5. p unkts).";

7) 16.h punktam (Padomes Direktīva 98/24/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 7. nodaļas 3. punkts).";

8) 16.j punktam (Komisijas Direktīva 2000/39/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Slovēniju (XIII pielikuma 7. nodaļas 4. punkts).";

9) 28. punktam (Padomes Direktīva 93/104/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 8. nodaļas 2. punkts).";

10) 30. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 1. nodaļa), Igauniju (VI pielikuma 1. nodaļa), Latviju (VIII pielikuma 1. nodaļa), Lietuvu (IX pielikuma 2. nodaļa), Ungāriju (X pielikuma 1. nodaļa), Poliju (XII pielikuma 2. nodaļa), Slovēniju (XIII pielikuma 2. nodaļa) un Slovākijas Republiku (XIV pielikuma 1. nodaļa).

XX pielikumā (Vide):

1) 2.g punktam (Padomes Direktīva 96/61/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas D iedaļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas D iedaļas 1. punkts), Slovēniju (XIII pielikuma 9. nodaļas C iedaļa) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas D iedaļas 2. punkts).";

2) 7.a punktam (Padomes Direktīva 98/83/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 9. nodaļas C iedaļas 2. punkts), Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 2. punkts), Ungāriju (X pielikuma 8. nodaļas B iedaļas 2. punkts) un Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 4. punkts).";

3) 8. punktā (Padomes Direktīva 82/176/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas C iedaļas 1. punkts).";

4) 9. punktā (Padomes Direktīva 83/513/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 1. punkts) un Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas C iedaļas 1. punkts).";

5) 10. punktā (Padomes Direktīva 84/156/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas C iedaļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas C iedaļas 1. punkts).";

6) 12. punktā (Padomes Direktīva 86/280/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 2. punkts), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas C iedaļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas C iedaļas 2. punkts).";

7) 13. punktā (Padomes Direktīva 91/271/EEK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 7. nodaļas B iedaļa), Igauniju (VI pielikuma 9. nodaļas C iedaļas 1. punkts), Kipru (VII pielikuma 9. nodaļas C iedaļa), Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 1. punkts), Lietuvu (IX pielikuma 10. nodaļas C iedaļa), Ungāriju (X pielikuma 8 nodaļas B iedaļas 1. punkts), Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas C iedaļas 3. punkts), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas C iedaļas 2. punkts), Slovēniju (XIII pielikuma 9. nodaļas B iedaļa) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas C iedaļas 3. punkts).";

8) 18. punktā (Padomes Direktīva 87/217/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas D iedaļas 1. punkts).";

9) 19.a punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Čehijas Republiku (V pielikuma 7. nodaļas C iedaļa), Igauniju (VI pielikuma 9. nodaļas D iedaļa), Kipru (VII pielikuma 9. nodaļas D iedaļa), Lietuvu (IX pielikuma 10. nodaļas D iedaļa), Ungāriju (X pielikuma 8. nodaļas C iedaļas 2. punkts), Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas E iedaļa), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas D iedaļas 2. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas D iedaļas 3. punkts).";

10) 21.ad punktā (Padomes Direktīva 99/32/EK) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Kipru (VII pielikuma 9. nodaļas A iedaļa) un Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas A iedaļas 2. punkts).";

11) 21.b punktam (Padomes Direktīva 94/67/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Ungāriju (X pielikuma 8. nodaļas C iedaļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas D iedaļas 1. punkts).";

12) 32.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93) pirms pielāgojuma teksta pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas B iedaļas 1. punkts), Ungāriju (X pielikuma 8. nodaļas A iedaļas 1. punkts), Maltu (XI pielikuma 10. nodaļas B iedaļas 1. punkts), Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas B iedaļas 1. punkts) un Slovākiju (XIV pielikuma 9. nodaļas B iedaļas 1. punkts).";

13) 32.d punktam (Padomes Direktīva 1999/31/EK) pievieno šādu tekstu:

"Piemēro pārejas pasākumus, kas 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta pielikumos paredzēti attiecībā uz Igauniju (VI pielikuma 9. nodaļas B iedaļa), Latviju (VIII pielikuma 10. nodaļas B iedaļas 3. punkts) un Poliju (XII pielikuma 13. nodaļas B iedaļas 3. punkts).".

01.10.2003 17:45

10564

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs –

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta direktores vietniece

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Gaters

K.Gerhards

J.Rimjane

J.Eglītis

D.Klinsone

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojušas

EIROPAS KOPIENA,

(turpmāk tekstā "Kopiena"),

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas Puses,

(turpmāk tekstā "EK dalībvalstis"),

personas, ko pilnvarojušas

ISLANDES REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

(turpmāk tekstā "EBTA valstis"),

kuras ir 1992. gada 2. maijā Oporto parakstītā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā "EEZ līguma") Līgumslēdzējas Puses (visas kopā turpmāk tekstā "pašreizējās Līgumslēdzējas Puses"),

personas, ko pilnvarojušas

ČEHIJAS REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

(turpmāk tekstā – "jaunās Līgumslēdzējas Puses"),

sapulcējušies Luksemburgā, divtūkstoš trešā gada četrpadsmitajā oktobrī, lai parakstītu Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā, ir pieņēmuši šādus dokumentus:

I. Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk tekstā "Līgums");

II. šādus dokumentus, kas pievienoti Līgumam:

A pielikumu: Līguma 3. pantā minētais saraksts;

B pielikumu: Līguma 4. pantā minētais saraksts.

Pašreizējo Līgumslēdzēju Pušu Pilnvarotie un jauno Līgumslēdzēju Pušu Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk uzskaitītās Kopīgās deklarācijas, kas ir pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1. Kopīgā deklarācija par Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vienlaicīgu paplašināšanu;

2. Kopīgā deklarācija par izcelsmes noteikumu piemērošanu pēc tam, kad stājies spēkā Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā;

3. Kopīgā deklarācija par EEZ līguma 126. pantu.

Kopienas, EK dalībvalstu, EBTA valstu un jauno Līgumslēdzēju Pušu Pilnvarotie ir ņēmuši vērā turpmāk uzskaitītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1. EBTA valstu Vispārējā kopīgā deklarācija;

2. EBTA valstu Kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos;

3. EBTA valstu Kopīgā deklarācija par elektroenerģijas iekšējo tirgu;

4. Lihtenšteinas valdības Deklarācija;

5. Čehijas Republikas Deklarācija par Lihtenšteinas Firstistes vienpusējo deklarāciju;

6. Slovākijas Republikas Deklarācija par Lihtenšteinas Firstistes vienpusējo deklarāciju;

7. Igaunijas, Kipras, Latvijas, Maltas un Slovēnijas deklarācija par 5. pantu 38. a protokolā par EEZ Finanšu mehānismu;

8. Eiropas Kopienu Komisijas deklarācija par izcelsmes noteikumiem attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem.

Pašreizējo Līgumslēdzēju Pušu Pilnvarotie un jauno Līgumslēdzēju Pušu Pilnvarotie ir vienojušies arī par to, ka jaunās Līgumslēdzējas Puses tiks atbilstīgi informētas par visiem attiecīgajiem jautājumiem, ko laikposmā pirms jauno Līgumslēdzēju Pušu dalības Eiropas Ekonomikas zonā izskata EEZ Padome un EEZ Apvienotā komiteja, un ka ar jaunajām Līgumslēdzējām Pusēm par šiem jautājumiem atbilstīgi apspriedīsies.

Tāpat minētie Pilnvarotie ir vienojušies par to, ka ne vēlāk kā līdz šā Līguma spēkā stāšanās dienai Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem ir jāsagatavo un jāapstiprina EEZ līguma, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī visu EEZ Apvienotās komitejas lēmumu teksti pilnā apjomā čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Pilnvarotie ir ņēmuši vērā Līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam, kas arī ir pievienots šim Nobeiguma aktam.

Tāpat tie ir ņēmuši vērā Papildprotokolu Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ir pievienots šim Nobeiguma aktam.

Pilnvarotie ir ņēmuši vērā arī Papildprotokolu Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ir pievienots šim Nobeiguma aktam.

Tāpat tie ņem vērā Līgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kas arī ir pievienots šim Nobeiguma aktam.

Pilnvarotie uzsver, ka iepriekšminētie līgumi un protokoli ir daļa no vispārējā risinājuma dažādajiem jautājumiem, kas ir izskatīti saistībā ar jauno Līgumslēdzēju Pušu dalību Eiropas Ekonomikas zonā, un ka Līgumam un četriem saistītajiem līgumiem jāstājas spēkā vienlaikus.

Luksemburgā, divtūkstoš trešā gada četrpadsmitajā oktobrī.

LĪGUMA LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR EIROPAS SAVIENĪBAS UN

EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS

VIENLAICĪGU PAPLAŠINĀŠANU

Līgumslēdzējas Puses uzsver, cik nozīmīgi ir tas, lai pašreizējās Līgumslēdzējas Puses un jaunās Līgumslēdzējas Puses ratifikāciju vai apstiprināšanu saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām veiktu laikus, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vienlaicīgu paplašināšanu 2004. gada 1. maijā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR IZCELSMES NOTEIKUMU

PIEMĒROŠANU PĒC TAM,

KAD STĀJIES SPĒKĀ LĪGUMS PAR

ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS,

KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS,

LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS,

MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

DALĪBU EIROPAS EKONOMIKAS ZONĀ

1. Izcelsmes apliecinājumu, ko izsniegusi EBTA valsts vai kāda jaunā Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar preferenču nolīgumu, kas noslēgts starp EBTA valstīm un attiecīgo jauno Līgumslēdzēju Pusi, vai saskaņā ar kādas EBTA valsts vai jaunās Līgumslēdzējas Puses vienpusējiem tiesību aktiem, uzskata par EEZ preferenciālas izcelsmes apliecinājumu, ja:

a) izcelsmes apliecinājums un transporta dokumenti ir izsniegti ne vēlāk kā dienā pirms Līguma stāšanās spēkā;

b) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos pēc Līguma stāšanās spēkā.

Ja preces ir deklarētas ievešanai no EBTA valsts vai jaunās Līgumslēdzējas Puses, attiecīgi, jaunās Līgumslēdzējas Puses vai EBTA valstī pirms Līguma stāšanās spēkā saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem preferenciālajiem režīmiem starp EBTA valsti un jauno Līgumslēdzēju Pusi, tad arī izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegts retrospektīvi atbilstīgi šiem režīmiem, EBTA valstis un jaunās Līgumslēdzējas Puses var pieņemt, ja šādu apliecinājumu muitas iestādēm iesniedz četros mēnešos pēc šā Līguma stāšanās spēkā.

2. EBTA valstis, no vienas puses, un Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija, no otras puses, ir tiesīgas saglabāt spēkā atļaujas, ar kurām ir piešķirts "apstiprināta eksportētāja" statuss saskaņā ar līgumiem starp EBTA valstīm, no vienas puses, un Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju, no otras puses, ar nosacījumu, ka apstiprinātie eksportētāji piemēro EEZ izcelsmes noteikumus.

EBTA valstis un Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija ne vēlāk kā vienu gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 4. protokolā.

3. Trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas EBTA valstu un jauno Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes pieņem lūgumus pārbaudīt izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegts saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem preferenču nolīgumiem un preferenciāliem režīmiem, un šos lūgumus minētās iestādes var iesniegt trīs gadus pēc izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR EEZ LĪGUMA 126. PANTU

Līgumslēdzējas Puses apliecina, ka EEZ līguma 126. pantā esošās atsauces uz "Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līgumu" un "minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem" ietver Protokolu Nr. 10 par Kipru, kas pievienots 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās līgumam.

VIENAS VAI VAIRĀKU

LĪGUMA LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU

CITAS DEKLARĀCIJAS

EBTA VALSTU VISPĀRĒJĀ KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

EBTA valstis ņem vērā deklarācijas, kas attiecas uz EEZ līgumu un ir pievienotas Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai Nobeiguma aktam.

EBTA valstis uzsver, ka deklarācijas, kas attiecas uz EEZ līgumu un ir pievienotas iepriekšējā daļā minētā Līguma Nobeiguma aktam, nevar interpretēt vai piemērot tā, ka tas būtu pretrunā šajā Līgumā vai EEZ līgumā paredzētajām Līgumslēdzēju Pušu saistībām.

EBTA VALSTU

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS

EBTA valstis uzsver diferenciācijas un elastības elementu nozīmīgumu pasākumos attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Atbilstīgi saviem tiesību aktiem tās cenšas Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem nodrošināt plašāku piekļuvi darba tirgum, lai paātrinātu acquis tuvināšanu. Tādējādi pēc Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās šo valstu pilsoņu darba iespējām EBTA valstīs būtu ievērojami jāuzlabojas. EBTA valstis turklāt iespējami pilnīgi izmantos paredzētos pasākumus, lai pēc iespējas drīz pārietu uz pilnīgu acquis piemērošanu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Attiecībā uz Lihtenšteinu to īsteno saskaņā ar īpašu kārtību, kā paredzēts EEZ līguma V pielikuma (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās) un VIII pielikuma (Uzņēmējdarbības tiesības) sektorālajos pielāgojumos.

EBTA VALSTU

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

PAR ELEKTROENERĢIJAS IEKŠĒJO TIRGU

Atsaucoties uz pārejas pasākumiem, kas attiecībā uz Igauniju paredzēti 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 6. pielikuma 8. nodaļas 2. punktā, un 8. deklarāciju par degslānekli, elektroenerģijas iekšējo tirgu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (Elektroenerģijas direktīvu): Igaunija, EBTA valstis ņem vērā, ka – lai samazinātu iespējamus konkurences traucējumus iekšējā elektrības tirgū – var būt vajadzība piemērot aizsardzības mehānismus, piemēram, Direktīvas 96/92/EK savstarpīguma klauzulu.

LIHTENŠTEINAS VALDĪBAS

DEKLARĀCIJA

Lihtenšteinas valdība prezumē, ka visas Līgumslēdzējas Puses respektē Lihtenšteinas Firstisti kā tradicionālu suverēnu varu un atzītu valsti, kas Pirmā un Otrā pasaules kara laikā pastāvīgi bijusi neitrāla valsts.

ČEHIJAS REPUBLIKAS

DEKLARĀCIJA

PAR LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES

VIENPUSĒJO DEKLARĀCIJU

Čehijas Republika atzinīgi vērtē līguma noslēgšanu starp kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm kā nozīmīgu soli ceļā uz Eiropas kādreizējās sašķeltības pārvarēšanu un tās turpmāku politisku un ekonomisku attīstību. Čehijas Republika ir gatava sadarboties ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, tostarp Lihtenšteinas Firstisti.

Čehijas Republika kopš savas izveides ir izrādījusi nepārprotamu ieinteresētību diplomātisko attiecību nodibināšanā ar Lihtenšteinas Firstisti. Jau 1992. gadā tā nosūtīja visu valstu, tostarp Lihtenšteinas Firstistes, valdībām lūgumu no 1993. gada 1. janvāra atzīt Čehijas Republiku par jaunu starptautisko tiesību subjektu. Lai gan gandrīz visu valdību atbilde bija pozitīva, Lihtenšteinas Firstiste līdz šim ir izņēmums.

Čehijas Republika nepiešķir juridisku nozīmi deklarācijām, kas nav saistītas ar šā Līguma priekšmetu un mērķi.

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

DEKLARĀCIJA

PAR LIHTENŠTEINAS FIRSTISTES

VIENPUSĒJO DEKLARĀCIJU

Slovākijas Republika atzinīgi vērtē līguma noslēgšanu starp kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm kā nozīmīgu soli ceļā uz Eiropas turpmāku ekonomisku un politisku attīstību.

Slovākijas Republika kopš savas dibināšanas ir atzinusi Lihtenšteinas Firstisti kā suverēnu un neatkarīgu valsti un ir gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar Firstisti.

Slovākijas Republika nepiešķir juridisku nozīmi deklarācijām, kas nav saistītas ar šā Līguma priekšmetu un mērķi.

IGAUNIJAS, KIPRAS, LATVIJAS, MALTAS UN SLOVĒNIJAS DEKLARĀCIJA

PAR 5. PANTU 38.a PROTOKOLĀ

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU

Igaunija, Kipra, Latvija, Malta un Slovēnija uzsver, ka 5. pantā izmantotā līdzekļu sadales shēma ir paredzēta vienīgi EEZ Finanšu mehānisma vajadzībām. Tās uzskata, ka šī sadales shēma neiespaido jebkādus turpmākus priekšlikumus par līdzekļu sadales shēmām saistībā ar Kopienas kohēzijas un strukturālajiem instrumentiem.

EIROPAS KOPIENU KOMISIJAS

DEKLARĀCIJA

PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

ATTIECĪBĀ UZ ZIVĪM UN

ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

Eiropas Kopienu Komisija izskatīs iespēju izcelsmes noteikumus saskaņot līdz 2004. gada 1. maijam.

LĪGUMS

STARP NORVĒĢIJAS KARALISTI UN

EIROPAS KOPIENU

PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU MEHĀNISMU

LAIKPOSMAM NO 2004. GADA LĪDZ 2009. GADAM

1. PANTS

Norvēģijas Karaliste apņemas izveidot finanšu mehānismu, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Šā mehānisma mērķis ir, finansējot subsīdijas investīciju projektiem 3. pantā uzskaitītajās prioritārajās jomās, palīdzēt saliedēt jauno dalībvalstu spējas pilnīgi piedalīties paplašinātās Eiropas Ekonomikas zonas iekšējā tirgū. Norvēģijas saistības atbilstīgi šim līgumam pamatojas uz Norvēģijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā EBTA valsts statusā.

2. PANTS

Iepriekš 1. pantā minētās finanšu līdzdalības kopsumma ir 567 miljoni EUR, kas laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir 113,4 miljoni EUR.

3. PANTS

Subsīdijas ir pieejamas projektiem tajās pašās jomās, kas paredzētas EEZ Finanšu mehānismam, bet dodot priekšroku projektiem šādās jomās:

a) Šengenas acquis ieviešana, atbalsts valstu Šengenas rīcības plāniem, kā arī tiesu varas stiprināšanai,

b) vide, inter alia, uzsverot administratīvo spēju stiprināšanu, lai īstenotu attiecīgo acquis un ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, priekšroku dodot komunālo atkritumu apsaimniekošanai,

c) reģionālā politika un pārrobežu pasākumi,

d) tehniskā palīdzība saistībā ar acquis communautaire ieviešanu.

4. PANTS

Norvēģijas līdzdalība subsīdiju veidā nepārsniedz 60 % no projektu izmaksām, izņemot projektus, ko finansē arī no centrālās, reģionālās valdības vai pašvaldības budžeta, un tad līdzdalība nedrīkst pārsniegt 85 % no kopējām izmaksām. Tā jebkurā gadījumā nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts attiecībā uz Kopienas līdzfinansējumu.

Jāievēro spēkā esošie noteikumi par valsts atbalstu.

Eiropas Kopienu Komisija izvērtē iesniegto projektu atbilstību Kopienas mērķiem.

Norvēģijas Karalistes atbildība par projektiem attiecas tikai uz līdzekļu piešķiršanu saskaņā ar pieņemto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

5. PANTS

Līdzekļus dara pieejamus saņēmējvalstīm (Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai) saskaņā ar šādu sadales shēmu:

Saņēmējvalsts	Procenti no līdzdalības kopsummas
Čehijas Republika	11,0%
Igaunija	4,0%
Kipra	0,6%
Latvija	6,0%
Lietuva	7,1%
Ungārija	13,1%
Malta	0,3%
Polija	49,0%
Slovēnija	2,2%
Slovākija	6,7%

6. PANTS

Lai neizmantotās pieejamās summas novirzītu īpaši prioritāriem projektiem jebkurā saņēmējvalstī, 2006. gada novembrī un pēc tam 2008. gada novembrī veic pārskatīšanu.

7. PANTS

Šā līguma 1. pantā paredzēto finanšu līdzdalību cieši koordinē ar EBTA valstu līdzdalību, kas paredzēta EEZ Finanšu mehānismā.

Norvēģijas Karaliste jo īpaši nodrošina, ka pieteikšanās procedūras attiecībā uz abiem iepriekšējā daļā minētajiem finanšu mehānismiem ir vienādas.

Atbilstīgos gadījumos ņem vērā jebkādas attiecīgas izmaiņas Kopienas kohēzijas politikā.

8. PANTS

Norvēģijas Finanšu mehānismu pārvalda Norvēģijas valdība vai Norvēģijas valdības apstiprināta iestāde.

Norvēģijas valdība pēc vajadzības pieņem turpmākus noteikumus attiecībā uz Finanšu mehānisma īstenošanu.

Pārvaldības izmaksas sedz no 2. pantā minētās kopsummas.

9. PANTS

Katra Līgumslēdzēja Puse šo līgumu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

Tas stājas spēkā vienlaikus ar 2003. gada 16. aprīļa Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ar nosacījumu, ka ir deponēti arī šādu saistītu līgumu un protokolu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenti:

a) Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā,

d) Līgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par noteiktiem lauksaimniecības produktiem.

Ja kāda no 5. pantā uzskaitītajām saņēmējvalstīm 2004. gada 1. maijā nekļūst ar EEZ dalībvalsti, šajā Līgumā izdara vajadzīgos pielāgojumus.

PAPILDPROTOKOLS

LĪGUMAM STARP

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU UN

ISLANDES REPUBLIKU SAISTĪBĀ AR

ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS,

KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS,

LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS,

MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

EIROPAS KOPIENA

ISLANDES REPUBLIKA,

ŅEMOT VĒRĀ 1972. gada 22. jūlijā Briselē parakstīto Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, turpmāk tekstā "Līgums", un pastāvošos pasākumus attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību starp Islandi un Kopienu,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

ņemot vērā Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā, turpmāk tekstā "EEZ paplašināšanās līgums",

ŅEMOT VĒRĀ pastāvošo režīmu attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību starp Islandi un valstīm, kas pievienojas,

IR NOLĒMUŠAS, savstarpēji vienojoties, paredzēt Līguma pielāgojumus saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

UN NOSLĒGT ŠĀDU PROTOKOLU.

1. PANTS

Līgumu, pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, Nobeiguma aktu un tam pievienotās deklarācijas sagatavo čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā, un šie teksti ir autentiski tāpat kā oriģināleksemplāri. Apvienotā komiteja apstiprina tekstus čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

2. PANTS

Īpaši noteikumi, ko piemēro dažu Islandes izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu ievešanai Kopienā, ir noteikti šajā protokolā un tā pielikumā.

Šā protokola pielikumā paredzētās gada beznodokļu kvotas piemēro laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim. Minētā laikposma beigās kvotu līmeņus pārskata, ņemot vērā visas attiecīgās intereses.

3. PANTS

Izveido TARIC apakšpozīciju ar KN kodu 0304 90 22 attiecībā uz saldētām siļķu dubultfilejām (tauriņiem), uz ko attiecina tādu pašu preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts produktiem ar KN kodu 0304 20 75, lai no 2004. gada 1. maija attiecībā uz saldētām siļķu dubultfilejām piemērotu tādu pašu preferenciālu režīmu kā saldētām filejām.

4. PANTS

Līgumslēdzējas Puses šo protokolu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
Tas stājas spēkā vienlaikus ar 2003. gada 16. aprīļa Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ar nosacījumu, ka ir deponēti arī šādu saistītu līgumu un protokolu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenti:

b) Līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam,

d) Līgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par noteiktiem lauksaimniecības produktiem.

5. PANTS

Šis protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, islandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu , somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS

PAPILDPROTOKOLA 2. PANTĀ

MINĒTIE ĪPAŠIE NOTEIKUMI

Kopiena atver šādu gada beznodokļu kvotu Islandes izcelsmes produktiem:

KN kods

Produkta apraksts

Gada kvotas apjoms

ex 0303 50 00

Clupea harengus un Clupea pallasii sugas siļķes, saldētas, izņemot aknas un ikrus rūpnieciskai ražošanai .

950 tonnas

PAPILDPROTOKOLS

LĪGUMAM STARP

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU UN NORVĒĢIJAS KARALISTI

SAISTĪBĀ AR

ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS,

KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS,

LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS,

MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

EIROPAS KOPIENA

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

ņemot vērā 1973. gada 14. maijā parakstīto Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, turpmāk tekstā "Līgums", un pastāvošos pasākumus attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību starp Islandi un Kopienu,

ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā, turpmāk tekstā "EEZ paplašināšanās līgums",

ŅEMOT VĒRĀ pastāvošo režīmu attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību starp Norvēģiju un valstīm, kas pievienojas,

UN NOSLĒGT ŠĀDU PROTOKOLU.

1. PANTS

2. PANTS

Īpaši noteikumi, ko piemēro dažu Norvēģijas izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu ievešanai Kopienā, ir noteikti šajā protokolā un tā pielikumā.

Papildu kvota attiecībā uz saldētām lobītām garnelēm (KN kods 1605 20 10) tiks atvērta, kad tiks atrisināts jautājums par atļauju tādu zivju un zivsaimniecības produktu tranzītam caur Norvēģiju uz Kopienu, kurus Kopienas kuģi izkrauj Norvēģijā.

3. PANTS

4. PANTS

b) Līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam,

c) Papildprotokols Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un

d) Līgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par noteiktiem lauksaimniecības produktiem.

5. PANTS

Šis protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS

PAPILDPROTOKOLA 2. PANTĀ

MINĒTIE ĪPAŠIE NOTEIKUMI

Kopiena atver šādas gada beznodokļu kvotas Norvēģijas izcelsmes produktiem papildus pastāvošajām kvotām:

KN kods	Produkta apraksts	Gada kvotas apjoms
ex 0303 50 00	Clupea harengus un Clupea pallasii sugas siļķes, saldētas, izņemot aknas un ikrus rūpnieciskai ražošanai	44 000 tonnas
ex 0303 74 30	Scomber scombrus un Scomber japonicus sugas skumbrijas, saldētas, izņemot aknas un ikrus rūpnieciskai ražošanai	30 500 tonnas
0304 20 75 ex 0304 90 22 (tiks ieviesta apakšpozīcija saldētām siļķu dubultfilejām, uz ko attiecinās tādu pašu preferenciālu režīmu, kādu piemēro attiecībā uz produktiem ar KN kodu 0304 20 75)	Saldētas siļķu filejas Saldētas siļķu dubultfilejas (tauriņi) rūpnieciskai ražošanai	67 000 tonnas
1605 20 10	Garneles, saldētas un lobītas	2500 tonnas

LĪGUMS

VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ

STARP EIROPAS KOPIENU

UN NORVĒĢIJAS KARALISTI

PAR NOTEIKTIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

A. Norvēģijas Karalistes vēstule

Godātais kungs,

man ir tas gods atsaukties uz 1973. gada 16. aprīļa, 1986. gada 14. jūlija, 1992. gada 2. maija un 1995. gada 20. decembra un 2003. gada 20. jūnija Līgumiem vēstuļu apmaiņas veidā, divpusējām koncesijām, ko Kopiena un Norvēģija piešķir atbilstīgi EEZ līguma 19. pantam, kā arī uz sarunām, kas starp abām pusēm ir notikušas, lai pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas Karalistes Brīvās tirdzniecības līguma 15. pantu pielāgotu minētās vēstuļu apmaiņas un izveidotu tirdzniecības režīmus attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem.

Ar šo apstiprinu, ka sarunu rezultāti bija šādi:

1. No 2004. gada 1. maija Norvēģija atvērs Kopienai šādas gada beznodokļu kvotas:

Norvēģijas kods	Produkta apraksts	Gada apjoms (tonnās)
0811 10 09	Saldētas zemenes, kam nav pievienots cukurs vai cits saldinātājs		1 400
0811 20 05	Avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazeņavenes, upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas, saldētas, bez pievienota cukura vai cita saldinātāja		950
0811 20 06
0811 20 08
1209 25 00	Airenes sēkla		100
2009 79 00 2009 71 00	Ābolu sula		1 300
2309 10 12	Kaķu barība, kas satur gaļu vai gaļas subproduktus no lauksaimniecības dzīvniekiem un kas sagatavota pārdošanai mazumtirdzniecībā hermētiskā tarā		1 000

2. Šīs kvotas ir papildus divpusējām koncesijām, ko Kopiena un Norvēģija piešķir saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 19. pantu.

3. Atbilstīgos gadījumos Norvēģija turpinās pārvaldīt šīs tarifu kvotas, izmantojot licencēšanas sistēmu, kas ir līdzīga sistēmai, kuru pašlaik izmanto to tarifu kvotu pārvaldībai, kas piešķirtas valstīm, kuras pievienojas.

4. Izcelsmes noteikumi šā Līguma koncesiju ieviešanai ir izstrādāti IV pielikumā, kas pievienots 1992. gada 2. maija vēstuļu apmaiņai. Tomēr IV pielikuma 2. punkts attiecas nevis uz sarakstu pielikuma papildinājumā, kurš minēts 1992. gada 2. maija vēstuļu apmaiņas IV pielikuma 2. punktā, bet uz sarakstu EEZ līguma 4. protokola II pielikuma papildinājumā, kas jāpiemēro saskaņā ar minētā protokola I pielikuma papildinājumu.

5. Norvēģijas Karaliste un Kopiena vienojas, ka netiks izvirzītas prasības VVTT XXIV.6 pantam, un apliecina, ka netiks izvirzītas turpmākas prasības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas būtu saistītas ar šo Kopienas paplašināšanos.

6. Līgumslēdzējas Puses Līgumu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

7. Tas stājas spēkā vienlaikus ar 2003. gada 16. aprīļa Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ar nosacījumu, ka ir deponēti arī šādu saistītu līgumu un protokolu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenti:

b) Līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam,

d) Papildprotokols Līgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

8. Ja 2004. gada 1. maijā Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā nestājas spēkā vai ja tas stājas spēkā tikai attiecībā uz dažām no parakstītājvalstīm, Līgumslēdzējas Puses nekavējoties lemj par šā Līguma pielāgojumiem. Ja vajadzīgs, tarifu kvotas 2004. gadā atver pro rata.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsiet, ka piekrītat šīs vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākos cieņas apliecinājumus.

B. EIROPAS KOPIENAS VĒSTULE

Godātais kungs,

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule ar šīsdienas datumu, kuras teksts ir šāds:

"Man ir tas gods atsaukties uz 1973. gada 16. aprīļa, 1986. gada 14. jūlija, 1992. gada 2. maija un 1995. gada 20. decembra un 2003. gada 20. jūnija Līgumiem vēstuļu apmaiņas veidā, divpusējām koncesijām, ko Kopiena un Norvēģija piešķir atbilstīgi EEZ līguma 19. pantam, kā arī uz sarunām, kas starp abām pusēm ir notikušas, lai pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas Karalistes Brīvās tirdzniecības līguma 15. pantu pielāgotu minētās vēstuļu apmaiņas un izveidotu tirdzniecības režīmus attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem.

Ar šo apstiprinu, ka sarunu rezultāti bija šādi:

1. No 2004. gada 1. maija Norvēģija atvērs Kopienai šādas gada beznodokļu kvotas:

Norvēģijas kods	Produkta apraksts	Gada apjoms (tonnās)
0811 10 09	Saldētas zemenes, kam nav pievienots cukurs vai cits saldinātājs		1 400
0811 20 05	Avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazeņavenes, upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas, saldētas, bez pievienota cukura vai cita saldinātāja		950
0811 20 06
0811 20 08
1209 25 00	Airenes sēkla		100
2009 79 00 2009 71 00	Ābolu sula		1 300
2309 10 12	Kaķu barība, kas satur gaļu vai gaļas subproduktus no lauksaimniecības dzīvniekiem un kas sagatavota pārdošanai mazumtirdzniecībā hermētiskā tarā		1 000

2. Šīs kvotas ir papildus divpusējām koncesijām, ko Kopiena un Norvēģija piešķir saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 19. pantu.

4. Izcelsmes noteikumi šā Līguma koncesiju ieviešanai ir izstrādāti IV pielikumā, kas pievienots 1992. gada 2. maija vēstuļu apmaiņai. Tomēr IV pielikuma 2. punkts attiecas nevis uz sarakstu pielikuma papildinājumā, kurš minēts 1992. gada 2. maija vēstuļu apmaiņas IV pielikuma 2. punktā, bet uz sarakstu EEZ līguma 4. protokola II pielikuma papildinājumā, kas jāpiemēro saskaņā ar minētā protokola I pielikuma papildinājumu.

b) Līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas Finanšu mehānismu laikposmam no 2004. gada līdz 2009. gadam,

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt šīs vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākos cieņas apliecinājumus.

16.02.2004 13:00

4983

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs –

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts

sekretārs

Juridiskā departamenta direktores vietniece

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Gaters

K.Gerhards

J.Rimjane

J.Eglītis

D.Klinsone

Likumprojekta

“Par Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Pievienošanās ES akta 6. pantā ir uzskaitīti visi tie starptautiskie līgumi ārējo ekonomisko attiecību jomā, kurus noslēgusi Kopiena un tās dalībvalstis un kuriem līdz iestāšanās brīdim ir jāpievienojas arī Latvijai – viens no tiem - Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ). Saskaņā ar EEZ līguma 128. pantu pievienošanās EEZ līgumam nenotiek automātiski, valstīm ir jāuzsāk pievienošanās sarunas ar visām EEZ līguma dalībvalstīm. Pievienošanās sarunas pabeidzot, pievienošanās protokols ir ratificējams vai apstiprināms. Lai uzsāktu pievienošanās sarunas, tika izveidota darba grupa Latvijas nostājas izstrādāšanai (LR Ministru prezidenta 2002.gada 23.decembra rīkojums Nr.398 “Par darba grupu par pievienošanos Eiropas Savienības līgumiem ar trešajām valstīm”). Darba grupā tika pārstāvētas Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ārlietu ministrijas. 2002. gada 24. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 716, tika noteikts, ka Ekonomikas ministrijai ir jāveic nepieciešamās darbības, lai uzsāktu sarunas par Latvijas Republikas pievienošanos EEZ līgumam un Ārlietu ministrijai jāinformē EEZ Padomes prezidējošā valsts par Latvijas gatavību uzsākt sarunas par pievienošanos EEZ līgumam. Līdz ar to, saskaņā ar Ministru prezidenta 2002.gada 23.decembra rīkojuma Nr.398 2. 1. punktu, darba grupa izvērtēja Latvijas Republikas intereses EEZ līguma ietvaros un Ekonomikas ministrija izstrādāja Latvijas Republikas pozīciju sarunām par pievienošanos līgumam par EEZ, kas tika apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 8. janvāra rīkojumu Nr. 8. Oficiālās sarunas par kandidātvalstu pievienošanos EEZ līgumam tika uzsāktas 2003. gada 9. janvārī, kurās piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji, pārstāvot 15 ES dalībvalstis, 3 Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu un 10 kandidātvalstu pārstāvji. Sarunas tika iedalītas četros blokos: finanšu instruments (EEZ EBTA valstu finanšu palīdzība jaunajām šī Līguma dalībvalstīm), tirdzniecība ar zivju produktiem, tirdzniecība ar lauksaimniecības un lauksaimniecības pārstrādes produktiem, pārejas periodi. Līguma par dalību EEZ (turpmāk – Līgums) sagatavošanas gaitā notika vairāki sarunu raundi un ekspertu tikšanās. 2003. gada 12. jūnija EBTA darba grupas sanāksmē Eiropas komisija informēja, ka sarunas par Līgumu ir pabeigtas. Līguma teksta projekts angļu valodā tika parafēts 2003. gada 3. jūlijā Briselē. Līguma projekts 2003. gada 7. oktobra LR Ministru kabineta sēdē tika akceptēts (MK 2003. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 636). 15 ES dalībvalstis un 10 kandidātvalstu pārstāvji Līgumu parakstīja 2003. gada 13. oktobrī Luksemburgā. EEZ EBTA valstis līgumu parakstīja tikai 2003. gada 11. novembrī ar atrunu, ka par līguma parakstīšanas datumu tiek uzskatīts 2003. gada 14. oktobris. No Latvijas puses Līgumu parakstīja LR Ārlietu ministre S.Kalniete. Līgums tika parakstīts 22 valodās, tajā skaitā arī latviešu valodā. Parakstītā Līguma apliecinātā kopija no Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta tika saņemta LR Ekonomikas ministrijā 2004. gada 11. februārī. Līgums spēkā stāsies tajā pašā dienā, kad spēkā stāsies Līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – Pievienošanās līgums) - 2004. gada 1. maijā. Līguma par dalību EEZ teksta projekta angļu valodā saskaņošanas procesā tika iesaistītas faktiski visas Latvijas nozaru ministrijas, kā arī citas valsts pārvaldes institūcijas, kuru kompetencē bija Līgumā ietvertie jautājumi (Ārlietu, Tieslietu, Finanšu, Zemkopības, Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Labklājības, Vides, Veselības ministrijas, Konkurences padome, Centrālā Statistikas pārvalde, Valsts Zivsaimniecības pārvalde, VID Galvenā Muitas pārvalde). 2003. gada jūnijā Līguma teksta gala varianta projekts tika nosūtīts tulkošanai latviešu valodā Tulkošanas un terminoloģijas centram (TTC), kurš nodrošina, lai teksts atbilstu latviešu valodas prasībām. TTC tulkotais Līguma teksta projekts 2003. gada jūlijā tika nosūtīts izskatīšanai un saskaņošanai Latvijas nozaru ministrijām un citām institūcijām. Savukārt 2003. gada 31. jūlijā Līguma tulkojums latviešu valodā pēc saskaņošanas ar LR nozaru ministrijām un citām institūcijām tika nosūtīts Eiropas Komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai. 2003. gada 25. septembrī no Eiropas Savienības Ministru Padomes juristu – valodnieku biroja tika saņemts Līguma projekts latviešu valodā ar šī biroja veiktajiem precizējumiem. Ekonomikas ministrija 2003. gada 26. septembrī šo Līguma projektu nosūtīja komentāru sniegšanai LR ministrijām un citām institūcijām. Ministriju precizējumi ir iestrādāti Līgumā un saskaņoti ar Eiropas Savienības Ministru Padomes juristu – valodnieku biroju.
2. Normatīvā akta projekta būtība			EEZ līgums, kuram Latvijai ir jāpievienojas, ir līgums starp ES dalībvalstīm un trīs Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm — Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu (EEZ EBTA dalībvalstis). EEZ līgums paredz šo trīs valstu iekļaušanu ES vienotajā tirgū, izņemot lauksaimniecības tirgu. Tirdzniecību ar pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem regulē atsevišķie protokoli pie EEZ līguma. EEZ līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar līgumu tiek izveidota vienotā Eiropas Ekonomikas zona. EEZ līgums aptver sekojošas jomas: — brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība; — konkurences un citi kopējie nosacījumi; — horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu. Papildus EEZ līgums paredz sadarbību zinātnē un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā jomās. ES kandidātvalstis pievienojas EEZ līgumam, parakstot Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā. Līguma projektā par kandidātvalstu dalību ir formulēti EEZ līguma grozījumi saistībā ar EEZ paplašināšanu. Lielākā daļa grozījumu ir no ES Pievienošanās akta. Līguma projekta dokumentu pakete sastāv no pamatlīguma un četrām vienošanām, kas noformētas līgumu un papildprotokolu formā: Norvēģijas un Eiropas Kopienas līgums par Norvēģijas finanšu instrumentu 2004. – 2009. gadā; Eiropas Kopienas un Islandes papildprotokols par tirdzniecību ar zivīm un zivju produkciju; Eiropas Kopienas un Norvēģijas papildprotokols par tirdzniecību ar zivīm un zivju produkciju; Eiropas Kopienas un Norvēģijas līgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Līguma dokumentu paketē ietilpst arī Nobeiguma akts (Final Act) un vairākas deklarācijas. Likumprojekts paredz apstiprināt Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā. Pēc Līguma ratifikācijas un tā stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā Latvija kļūs par pilntiesīgu EEZ līguma Līgumslēdzēju Pusi.
3.Cita informācija			Pašreizējās Līgumslēdzējas Puses un jaunās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē vai apstiprina atbilstoši to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas dokuments ir jādeponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā. Līguma oriģinālu, kas sastādīts vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, islandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, norvēģu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un, kas visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks, ir jādeponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta arhīvā, kas izsniegs apliecinātu kopiju visu šā Līguma pušu valdībām. Visas Līguma puses jebkuru jautājumu attiecībā uz tā iztulkošanu vai piemērošanu var nodot izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā, kas notiek reizi mēnesī.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Kopumā Latvijas iekļaušanās EEZ uzlabos makroekonomisko vidi. Latvija kļūs par vienotā tirgus dalībnieci, kura pamatā ir brīva preču un pakalpojumu, darba spēka un kapitāla aprite. Šobrīd EEZ ir tirgus ar aptuveni 380 miljoniem patērētāju un nodrošina gandrīz 18% no pasaules kopējiem importa un 20% no eksporta darījumiem. Pievienojoties EEZ 10 kandidātvalstīm, EEZ ar gandrīz pusmiljardu iedzīvotājiem kļūs par lielāko iekšējo tirgu pasaulē bez iekšējām robežām, kurā preces, pakalpojumi, kapitāls un personas var brīvi pārvietoties, kā rezultātā tirdzniecības un investīciju apjomi pieaugs, paplašināsies sadarbība, pieaugs nodarbinātība.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas eksporta attīstību. 2002. gadā Latvijas eksports uz ES, 3 EBTA valstīm un 9 kandidātvalstīm kopā sastādīja 79,7% no Latvijas kopējā eksporta, imports savukārt 78,8% no Latvijas kopējā importa.
3. Sociālo seku izvērtējums			EEZ EBTA valstis piešķir 600 miljonus eiro un Norvēģija 567 miljonus eiro piecu gadu laikā, lai samazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības paplašinātā EEZ (detalizētāk skatīt II.5. punkta 1. apakšpunktā).
4. Ietekme uz vidi			Iekļaujoties EEZ līgumā, būs iespējams saņemt maksājumus (finansiālu palīdzību) no EBTA daudzpusējā, kā arī Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta. Abos iepriekšminētajos finanšu instrumentos vide ir noteikta kā prioritāte finansējuma piešķiršanai (sīkāk skatīt II.5.punktu).
5.Cita informācija			Finanšu instruments (FI) Finanšu instrumentu piemēro, lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonas valstu starpā, finansiāli atbalstot investīciju un attīstības projektus dažādās jomās. Līguma ietvaros ir paredzēta divējāda finansiālā palīdzība: EBTA daudzpusējā un Norvēģijas divpusējā. Tās apjomi atspoguļoti tabulā (miljoni eiro). Finanšu instruments EBTA daudzpusējais Norvēģijas divpusējais Kopā Ikgadējais piešķīrums 120,0 113,4 233,4 5 gadu piešķīrums 600 567 1167 Piešķīrums Latvijai, % 3,29 % 6 % vidēji 4,645% Ikgadējais piešķīrums Latvijai 3,948 6,804 10,752 5 gadu piešķīrums Latvijai 19,74 34,02 53,76 EBTA daudzpusējā FI gadījumā finansējums tiek sadalīts starp 13 saņēmējvalstīm (10 jaunās EEZ dalībvalstis + Grieķija, Spānija, Portugāle). Norvēģijas divpusējā FI gadījumā finansējums tiek sadalīts tikai starp 10 jaunajām EEZ dalībvalstīm. Abu FI darbības termiņš ir 5 gadi (2004.-2009.) un paredzēti divi starpposma izvērtējumi 2006. un 2008. gadā, kuru laikā varētu pārdalīt piešķirtos, bet vēl neizmantotos līdzekļus. Vadības sistēmas abiem FI būs atsevišķas, tomēr tiks nodrošināta to cieša koordinācija, piemēram nosakot vienādus atbalsta piešķiršanas kritērijus, vienādas projekta pieteikumu formas, vienotu kontaktpunktu, kurā tiktu iesniegti projektu pieteikumi. Līgumā FI ir noteiktas sekojošas prioritārās jomas: EBTA daudzpusējam FI – vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, cilvēkresursu attīstība, administratīvās kapacitātes un demokrātijas stiprināšana, veselības aizsardzība un bērnu aprūpe, akadēmiskie pētījumi, kas saistīti ar minētajām jomām; Norvēģijas divpusējam FI – Šengenas acquis pārņemšana, tiesu sistēmas nostiprināšana, vides acquis pārņemšana (īpaši atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās), reģionālā politika un pārrobežu sadarbība, tehniskā palīdzība acquis pārņemšanai. EEZ EBTA iemaksas dotāciju veidā nevar pārsniegt 60% no projektu izmaksām, izņemot projektus, ko finansē no centrālās, reģionālās valdības vai pašvaldības budžeta, un tad šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 85% no kopējām izmaksām. Tirdzniecība ar zivju produktiem Tirdzniecībā ar Islandi un Norvēģiju ar saldētām negrieztām siļķēm un makrelēm, saldētām makreļu un siļķu filejām, tai skaitā, dubultfilejām un garnelēm ir paredzēti speciāli nosacījumi. Šie nosacījumi ir paredzēti tāpēc, ka gan kandidātvalstīm, gan EBTA’s valstīm šīs preču grupas ir vissvarīgākās, jo kandidātvalstu zivju pārstādes uzņēmumi izmanto zivju izejvielas no EBTA’s valstīm. Nosakot kvotu apjomus ar “0%” tarifu ir ņemtas vērā esošās tirdzniecības plūsmas. Ikgadējā kvota ar “0%” nodokļu likmi (duty free), kas dota Līguma pielikumos tirdzniecībā ar Islandi, Norvēģiju, tiks piemērota periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim. Šī perioda beigās kvotas apjoms var tikt pārskatīts, ņemot vērā EEZ dalībvalstu intereses. Ikgadējā makreles muitas tarifu kvotas tirdzniecībā ar Norvēģiju izmantošana no 2005. gada ir sadalīta trīs apakšperiodos: 1. janvāris – 14. februāris; 15. jūnijs – 30. septembris; 1. oktobris - 31. decembris. Līgumā arī paredzēts, ka pirmajos divos periodos neizmantotās kvotas daļa var tikt izmantota pēdējā periodā. Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem Tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem starp Eiropas Kopienām un Norvēģiju nosaka EEZ līguma 19. pants. No 2004. gada 1. maija Norvēģija atvērs ES dalībvalstīm ikgadējās kvotas ar “0%” tarifu likmi saldētām zemenēm, avenēm un citām ogām, rudziem, ābolu sulai un kaķu barībai. Šīs kvotas ir papildus tām kvotām, ko paredz EEZ līguma 19. pants. Šo kvotu administrēšanai tiks izmantota licencēšanas sistēma, kas ir līdzīga tai, kuru izmanto šobrīd kandidātvalstīm piešķirto tarifu kvotu pārvaldīšanai. Pārejas periodi Līgumā ir pārņemti un iestrādāti visi kandidātvalstu sarunās par iestāšanos ES panāktie pārejas periodi un tehniskie pielāgojumi.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais			Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2			3		4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumpro jektā paredzētā Līguma pieņemša nas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no tirdzniecī bas darīju miem			Likum pro jektā paredzētā Līguma pieņemšanas rezultā tā Latvijas budžets nezau dēs ienākumus no tirdzniecības darīju miem		Likumpro jektā paredzētā Līguma pieņemšanas rezultā tā Latvijas budžets nezau dēs ienākumus no tirdzniecības darīju miem	Likumpro jektā paredzētā Līguma pieņemšanas rezultā tā Latvijas budžets nezau dēs ienākumus no tirdzniecības darīju miem		Likumpro jektā paredzētā Līguma pieņemšanas rezultā tā Latvijas budžets nezau dēs ienākumus no tirdzniecības darīju miem
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Saskaņā ar anotācijas II.5. punkta 1. apakšpunktā minēto informāci ju, budžetā jāparedz līdzekļi līdzfinansējumam, lai varētu tikt izmantoti finanšu palīdzībai paredzētie līdzekļi			Saska ņā ar anotāci jas II.5. punkta 1. apakš punktā minēto informāciju, budžetā jāpa redz līdzekļi līdzfi nansējumam, lai varētu tikt izmantoti finanšu palīdzī bai paredzētie līdzekļi		Saska ņā ar anotāci jas II.5. punkta 1. apakš punktā minēto informāciju, budžetā jāpa redz līdzekļi līdzfi nansēju mam, lai varētu tikt izmantoti finanšu palīdzī bai paredzētie līdzekļi	Saskaņā ar anotācijas II.5. punkta 1. apakšpunktā minēto informāciju, budžetā jāpa redz līdzekļi līdzfi nansēju mam, lai varētu tikt izmantoti finanšu palīdzī bai paredzētie līdzekļi		Saskaņā ar anotācijas II.5. punkta 1. apakšpunktā minēto informāciju, budžetā jāpa redz līdzekļi līdzfi nansēju mam, lai varētu tikt izmantoti finanšu palīdzī bai paredzētie līdzekļi
3. Finansiālā ietekme		Skatīt anotācijas II.5. punktu			Skatīt anotāci jas II.5. punktu		Skatīt anotāci jas II.5. punktu	Skatīt anotāci jas II.5. punktu		Skatīt anotāci jas II.5. punktu
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumpro jekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.		Likum projekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumpro jekts šo jomu neskar.			Likum projekts šo jomu neskar.		Likum projekts šo jomu neskar.	Likum projekts šo jomu neskar.		Likum projekts šo jomu neskar.
6.Cita informācija		Likumpro- jektā paredzētā Latvijas līdzfinansējuma daļa tiek īstenota budžeta līdzekļu ietvaros.			Likum projek tā pare dzētā Latvijas līdzfi nansēju ma daļa tiek īstenota budžeta līdzekļu ietvaros		Likum projek tā pare dzētā Latvijas līdzfi nansējuma daļa tiek īstenota budžeta līdzekļu ietvaros	Likum projek tā pare dzētā Latvijas līdzfi nansējuma daļa tiek īstenota budžeta līdzekļu ietvaros		Likum projek tā pare dzētā Latvijas līdzfi nansējuma daļa tiek īstenota budžeta līdzekļu ietvaros
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī t iem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Latvijai iestājoties ES ir jāpievienojas arī EEZ līgumam un tiem ir jāstājas spēkā vienā datumā – 2004. gada 1. maijā. Iestājoties ES, Latvijai kā ES dalībvalstij būs jānodrošina nacionālās likumdošanas un noslēgto starptautisko līgumu atbilstība ES likumdošanas bāzei. Līdz ar to, ar Latvijas iestāšanās brīdi ES un pievienošanās EEZ līgumam būs jādenonsē visi acquis communautaire neatbilstošie starptautiskie līgumi, t.i., visi noslēgtie 12 brīvās tirdzniecības līgumi (BTL): Latvijas un Čehijas BTL; Latvijas un Slovākijas BTL; Latvijas un Slovēnijas BTL; Latvijas, Igaunijas un Lietuvas BTL (gan ar rūpniecības, gan lauksaimniecības precēm); Latvijas un Polijas BTL; Latvijas un Ungārijas BTL; Latvijas un Turcijas BTL; Latvijas un Bulgārijas BTL; Latvijas un Ukrainas BTL (2 līgumi); Latvijas un EBTA valstu BTL. Ar Latvijas iestāšanās brīdi ES un pievienošanās EEZ līgumam, Latvijai būs jādenonsē arī atsevišķi ekonomiskās sadarbības līgumi, kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu. Ar Ministru prezidenta 2002. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 398 izveidotā darba grupa un Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi visus noslēgtos ekonomiskās sadarbības līgumus. Visi neatbilstošie līgumi tiks denonsēti līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Nevienu no ekonomiskās sadarbības līgumiem nav plānots pārslēgt vai saglabāt. 2003. gada 28. oktobrī un 2003. gada 9. decembrī LR Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 27 Latvijas noslēgto ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu. LR Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notas otrām līgumslēdzējpusēm par šo līgumu denonsēšanu no Latvijas iestāšanās ES brīža.
2. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojektā tiek ievērotas saistības pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojektā tiek ievērotas arī saistības atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojektā ir ievērotas Latvijas intereses. Ir arī panākti tirdzniecības nosacījumi, lai denonsējot šobrīd spēkā esošos brīvās tirdzniecības līgumus, tirdzniecības nosacījumi nepasliktinātos Latvijai būtiskās jomās, piemēram, tirdzniecībā ar zivīm.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Komisijas un EBTA sekretariāta 2003. gada 3. jūlijā Briselē parafēto Līguma projektu.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.					Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas zivrūpnieku savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Ieteikumi ir ņemti vērā. Attiecībā uz zivju izejvielu importu ir ņemtas vērā zivju apstrādes nozares intereses par pamatu ņemot oficiālo statistiku.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informācija par sarunām par pievienošanos EEZ līgumam ir tikusi publicēta EM mājas lapā, EM sagatavotajā Ziņojumā par Tautsaimniecības attīstību, kā arī publikācijās presē (“Diena”, “Dienas Bizness”, u.c.). Ar sarunu gaitu par pievienošanos EEZ līgumam ir tikusi informēta Saeimas Eiropas lietu komisija. Līguma teksta projekts ir publicēts EM mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija	Nolīguma Līguma teksta projekta sagatavošanas procesā Latvija ar citām kandidātvalstīm apmainījās viedokļiem, lai varētu aizstāvēt Latvijas intereses kopā ar valstīm, kuras arī bija ieinteresētas sadarboties konkrētās jomās, lai panāktu vēlamo rezultātu.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Muitas nodokļa likmju piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde. Likumprojekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu. Līgumam stājoties spēkā paplašināsies Ekonomikas ministrijas veicamo darbu apjoms.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums un Līgums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līgums tiks publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša “EEZ pielikumā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var griezties tiesā atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas normām un EEZ līguma normām.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs –

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

08.03.2004 12:00

2938

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv

Uzņēmēja EK dalībvalsts vai EBTA valsts	Pasažieru skaits		Veiktie pasažierkilometri
	Pārvadājumu veids		Pārvadājumu veids
	Īpašie regulārie	Neregulārie	Īpašie regulārie	Neregulārie
A
CZ
B
D
EST
DK
E
GR
FIN
F

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktores vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

I.Gaters	K.Gerhards	J.Rimjane	J.Eglītis	D.Klinsone