Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"

Izdarīt likumā "Par valsts proves uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 5.nr.; 1998, 9.nr.; 2002, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "un nosaka inspekcijas darbības principus".

2. Papildināt 9.pantu aiz vārdiem "garantijas zīmi" ar vārdiem "vai Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilnvaroto un neatkarīgo institūciju zīmogiem".

3. Izslēgt 10.panta otro daļu.

4. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Inspekcija ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas Finanšu ministrijas padotībā. Inspekcija īsteno valsts proves uzraudzību un sniedz ar proves darbu saistītus pakalpojumus."

5. Izslēgt 16., 17., 18., 19. un 22.pantu.

6. Izslēgt 20.panta 4. un 6.punktu.

7. Papildināt 27.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nosaka valsts nodevas apmērus par valsts proves uzraudzības īstenošanu."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

 

 

 

Finanšu ministrs

V.Dombrovskis

 

 

 

Likumprojekta ”Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums. Likuma Pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka līdz 2005. gada 1. janvārim Ministru kabinets nodrošina valsts pārvaldes atbilstību šā likuma noteikumiem.

Pašreiz Valsts proves uzraudzības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) statusu, funkcijas, kompetenci, amatpersonu tiesības un pienākumus, finansēšanas kārtību, kā arī darba organizācijas jautājumus nosaka likuma “Par valsts proves uzraudzību III nodaļa. Šos jautājumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir jāreglamentē Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikumā.

Eiropas Savienības dalībvalstu pilnvaroto un neatkarīgo institūciju un Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas un kontroles konvencijas zīmogi ir atzīti 2002. gada 20. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”. Lai nodrošinātu brīvu preču apriti šajā jomā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ar 2004. gada 1. maiju ir nepieciešami arī precizējumi likuma 9. pantā un 10. pantā.

Pašreizējā likuma redakcijā 27. pantā nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmērus par valsts proves uzraudzības īstenošanu.

2003. gada 15. aprīļa MK noteikumi ”Noteikumi par proves darbu pakalpojumu nodevu” izdoti, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām”10. panta otro daļu. 2003. gada 5. septembra Valsts iestāžu juridisko dienestu sanāksmē tika nolemts, ka turpmāk Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz noteikt valsts nodevas apmēru, izdodami saskaņā ar speciālā likumā paredzētu pilnvarojumu.

Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma “Par valsts proves uzraudzību” III nodaļas vairākus pantus, kuros ir noteikti inspekcijas finansējuma avoti, atribūtika, kompetence, inspekcijas priekšnieka funkcijas un atbildība, kā arī inspekcijas amatpersonu funkcijas. Likuma “Par valsts proves uzraudzību III nodaļas būtība sīkāk tiks aplūkota Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikumā, kas tiks izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. pantu.

Lai nodrošinātu brīvu dārgmetālu izstrādājumu apriti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir papildināts likuma 9. pants un precizēts 10. pants.

Likuma 27. pants ir papildināts ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas apmērus par valsts proves uzraudzības īstenošanu.

Lai nerastos situācija, ka, izslēdzot no “Likuma par valsts proves uzraudzību” normas, kas nosaka amatpersonu tiesības un pienākumus, finansēšanas jautājumus, nebūtu iespējams nodrošināt normālu inspekcijas darbu līdz jauna iestādes nolikuma pieņemšanai, likuma spēkā stāšanās laiks ir noteikts 2004. gada 1. maijs.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

  Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. pantu ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums”, kas nodrošinās iestādes darbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Noteikumu izstrādāšanas termiņš 2004. gada 1. maijs.

Pamatojoties uz likumprojekta 7. pantā ietverto deleģējumu, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu”. Noteikumu izstrādāšanas termiņš 2004. gada 1. novembris.

Tiek iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas .

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts iestāžu ietvaros .

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Grozījumi tiks publicēti laikrakstā “Latvijas vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.  

 

Finanšu ministrs V. Dombrovskis

 

Valsts sekretāres

vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

     

I. Gaugers

E. Strazdiņa

M. Radeiko

P. Brangulis

 

 

05.03.2004. 15:46

P. Brangulis

7210009, Peters.Brangulis@vpui.gov.lv