Rīgā

Rīgā

2004.gada 4.martā.

Nr.9/15-3-1/20

 

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 2004.gada 11.marta Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot tikai Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 3.daļu Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut likumprojekta “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1 lpp.);

2) anotācija (4 lpp.);

3) dokumenti uz 12 lapām.

Ar cieņu,

Pilsonības likuma izpildes

komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni

 

Atzīt Tigranu Avetjanu (personas kods 100285-11013) par Latvijas pilsoni.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Likumprojekts

“Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Armēnijas pilsoni Tigranu Avetjanu, personas kods 100285-11013, par Latvijas pilsoni.

Tigrans Avetjans ir dzimis 1985.gada 10.februārī Armēnijas Republikā, Erevānā. Viņa tēvs, Valeriks Avetjans, no 80.-to gadu beigām dzīvo Latvijā, ir Latvijas nepilsonis. Līdz astoņu gadu vecumam T.Avetjans kopā ar māti dzīvoja Armēnijā. 1993.gadā ģimenes apvienošanās nolūkos viņi legāli pārcēlās uz dzīvi Latvijā. No 1993.gada līdz 1994.gadam Tigrans mācījās Ogres rajona Birzgales latviešu pamatskolā, no 1994.gada līdz šim brīdim mācās Rīgas 85. latviešu vidusskolā.

1995.gadā viņš tika reģistrēts LR Iedzīvotāju reģistrā kā nepilsonis un 1998.gadā saņēma nepilsoņa pasi, kuru kā nepamatoti izdotu 1998.gadā anulēja. T.Avetjans bija spiests saņemt Armēnijas bērna ceļošanas dokumentu - pasi, lai iegūtu legālu un Latvijā atzītu ceļošanas dokumentu. Uz tās pamata 1999.gada 14.oktobrī T.Avetjans saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Kopš 1998.gada T.Avetjans aktīvi nodarbojas ar vieglatlētiku. 2000.gadā viņš uzvarēja Rīgas pilsētas meistarsacīkstēs trīssoļlēkšanas disciplīnā, kā arī kļuva par Latvijas čempionu šajā sporta veidā. Šobrīd T.Avetjans ir 4-kārtējais Latvijas čempions trīssoļlēkšanā un vairākkārtējs Rīgas meistarsacīkšu junioriem uzvarētājs šajā disciplīnā. 2002.gadā viņš ir apbalvots ar Rīgas domes, Rīgas pilsētas skolu valdes atzinības rakstu par augstiem sasniegumiem sportā.

T.Avetjans jau trīs gadus ir iekļauts Latvijas vieglatlētikas junioru izlases sastāvā. Viņš ir pieteikts kā kandidāts Latvijas izlases sastāvā trīssoļlēkšanas disciplīnā 2004.gada Pasaules junioru čempionātam. Taču sakarā ar to, ka T.Avetjans nav Latvijas pilsonis, viņam ir liegta līdzdalība Latvijas junioru izlašu mācību treniņu nometnēs, kuras tiek rīkotas ārpus Latvijas, kā arī nav iespējas pārstāvēt Latviju Baltijas, Eiropas un pasaules komandu sacīkstēs un oficiālajos čempionātos.

2001.gada 8.februārī T.Avetjans iesniedza Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļā Naturalizācijas iesniegumu, kurā lūdza uzņemt viņu Latvijas pilsonībā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Pilsonības likuma 14.panta 1.daļu. Pēc sekmīgas pārbaudījumu nokārtošanas viņam ir iespēja saņemt Latvijas pilsonību, bet ir nepieciešams iesniegt Naturalizācijas pārvaldei Armēnijas ekspatriācijas atļauju. Naturalizācijas pārvalde, atzīstot T.Avetjana tiesības iegūt Latvijas pilsonību, vairākkārt ir apliecinājusi Armēnijas

vēstniecībai par Latvijas pilsonības garantēšanu T.Avetjanam pēc atteikšanās no Armēnijas pilsonības.

T.Avetjana pases derīguma termiņš beidzās 2001.gada 10.februārī. T.Avetjans vairākkārt vērsās Armēnijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Polijā un Krievijā ar lūgumu nomainīt pasi, kā arī atteikties no Armēnijas pilsonības. Vēstniecībās viņam atteica pieņemt dokumentus pases maiņai un atteikumam no Armēnijas pilsonības, piedāvājot saņemt atgriešanās apliecību ieceļošanai Armēnijā un tur saņemt pasi. T.Avetjanam izskaidroja, ka atteikties no Armēnijas pilsonības iespējams tikai pēc obligātā militārā dienesta. Tigrana tēvs Valeriks Avetjans 2001.gadā bija aizbraucis uz Armēniju, lai dēla vietā iesniegtu dokumentus pases maiņai, bet Armēnijas varas iestādes dokumentus nepieņēma, nosakot, ka tas jādara dēlam personīgi. T.Avetjans uzskata, ka ierodoties Armēnijā, lai mainītu pasi un iesniegtu dokumentus atteikumam no pilsonības, pastāv liela varbūtība, ka viņš tiks piespiedu kārtā iesaukts obligātajā militārajā dienesta un nevarēs atgriezties pie ģimenes Latvijā.

T.Avetjans savu nākotni saista ar Latviju un to pauž arī savā autobiogrāfijā. Iegūstot Latvijas pilsonību T.Avetjanam būs likumīgs pamats prasīt izslēgt viņu no Armēnijas pilsonības, kā to paredz Armēnijas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē T.Avetjans apliecināja savu gatavību to darīt uzreiz pēc atzīšanas par Latvijas pilsoni.

2004.gada 13.janvārī Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs O.Kastēns iesniedza lūgumu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai izskatīt jautājumu par T.Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni. 2004.gada 25.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Latvijas Vieglatlētikas savienības pārstāvis U.Kurzemnieks lūdza atbalstīt Latvijas pilsonības atzīšanu T.Avetjanam. Komisija uzklausīja arī Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus, kuri apliecināja, ka T.Avetjans ir ievērojis pastāvošo likumdošanu. Naturalizācijas pārvaldes pārstāve S.Vība atzina, ka pārvaldes rīcībā ir informācija, ka ar līdzīgām problēmām saskaras vairāki Latvijā dzīvojošie Armēnijas pilsoņi.

Ņemot vērā esošo situāciju un tās problēmas, kas liedz T.Avetjanam iegūt Latvijas pilsonību, kā arī uzskatot par neiespējamu šķirt ģimeni, Pilsonības likuma izpildes komisija vienbalsīgi atbalstīja T.Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz atzīt Tigranu Avetjanu, personas kods 100285-11013, par Latvijas Republikas pilsoni.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu

un pašvaldību budžetiem

 

Tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

 

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Pasākumi nav veikti

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

4.Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija