Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā šādu grozījumu:

Papildināt 88.6 pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas –

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

Par piesārņojošas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem."

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējā situācija

Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (18.12.2003.) nosaka kārtību, kādā likuma 2.pielikumā ietverto iekārtu operatori saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijai. Piesārņojuma likuma grozījumi ir izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu 2003/87/EK, kas paredz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi, tai skaitā paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka attiecīgo iekārtu operatori saņem atļaujas SEG emisijai. Minētajā Direktīvā ir ietverts nosacījums par to, ka pēc 2005.gada 1.janvāra attiecīgo iekārtu operatori, nedrīkstēs turpināt iekārtu darbību, ja tie nebūs saņēmuši noteiktās atļaujas, vienlaicīgi uzliekot par pienākumu dalībvalstīm noteikt soda sankcijas par Direktīvā paredzēto nosacījumu pārkāpšanu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir noteicis, kā administratīvo pārkāpumu “piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas” (88.6 pants), nosakot tālākajās panta daļās konkrētu atļauju veidus, bez kurām nedrīkst veikt piesārņojošās darbības (t.i. A un B kategorijas atļaujas).

Ņemot vērā jauno Direktīvu 2003/87/EK, Latvijas vides normatīvie akti tiek papildināti ar jauna veida atļauju – SEG atļauja, tādēļ attiecīgi ir jāpapildina Administratīvā pārkāpuma kodeksa normas par administratīvo atbildību, ja veic noteiktas darbības bez attiecīgās atļaujas, lai veicinātu atļaujas saņemšanas pienākuma izpildi no operatoru puses.

Patreiz, vecot sadales plāna izstrādei nepieciešamos priekšdarbus, ir apzināts, ka SEG atļaujas varēt būt nepieciešamas 88 iekārtām, kuras pārvalda 63 operatori. Tātad faktiski 63 atļaujas, ņemot vērā Likuma “Par piesārņojuma” 2.pielikumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projektā tiek paredzēta atbildība par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kā arī par atļaujas nosacījumu neievērošanu, nosakot soda sankcijas līdzīgas kā atbildībai par pārkāpumiem, veicot B kategorijas piesārņojošās darbības.

Likumprojekts nenodala personu atbildību (atsevišķi juridiskās vai fiziskās personas), tā kā atbildīga būs tikai tā persona, kuras pienākums ir saņemt SEG atļauju, ņemot vērā Piesārņojuma likumā ietvertās prasības.

3. Cita informācija

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tādu iekārtu operatoriem, kuras ir ietvertas direktīvā 2003/87/EK un attiecīgi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” 2.pielikumā līdz 2005.gada 1.janvārim ir jāsaņem SEG atļaujas, pretējā gadījumā tos varēs saukt pie administratīvās atbildības. Tomēr SEG atļauju saņemšana un iesaistīšanās kvotu tirdzniecības sistēmā ir plānota kā videi kaitīgo vielu emisijas samazināšanas pasākumu ieviešana uz ekonomiski izdevīgiem noteikumiem, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi konkrētiem SEG atļaujas un emisiju kvotas saņēmušajiem uzņēmumiem.

SEG atļaujas paredzēts izdot līdzīgā veidā kā A un B kategorijas atļaujas un maksa no uzņēmumiem par atļaujas saņemšanu netiek paredzēta.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Tā kā likumprojekta grozījumi ir paredzēti, lai veicinātu noteiktu, vides normatīvajos aktos paredzēto atļauju saņemšanas pienākuma izpildi un attiecīgo atļaujā ietverto nosacījumu izpildi, tad likumprojektam varētu būt pozitīva ietekme uz vidi.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

gads

2004

Nākamie trīs gadi

2005-2007

Vidēji

piecu

gadu

laikā

pēc

kārtējā

gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansu ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Kaut ienākumi budžetā ir iespējami no soda sankciju maksām, tomēr nav iespējams prognozēt šādus maksājumus

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešami papildus grozījumi citos normatīvajos aktos.

2. Cita informācija

 

 

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Pienākums pārņemt Direktīvu 2003/87/EK, kurā noteiktajām prasībām Latvijā ir jābūt spēkā ar tās iestāšanās ES brīdi.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/87/EK

(2003. gada 13. oktobris),

ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības

Pakāpe

(atbilst/

neatbilst)

Komentāri

1.punkts

Direktīvas 2003/87/EK

6. un 16.pants

Atbilst pēc būtības

Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu paredzēt soda sankcijas par pārkāpumiem saistībā ar Direktīvā noteikto prasību izpildi

Pārejas noteikums

 

4.pants

Atbilst pēc būtības

Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka pēc 01.01.2005. neviena iekārta neveic darbības emitējot noteiktās SEG gāzes bez noteiktas atļaujas

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumu projekta ideja kopā ar prezentāciju par grozījumiem “Piesārņojuma likumā” attiecībā uz SEG emisijas kvotu sistēmas izveidi Latvijā prezentēta Vides konsultatīvajā padomē, kura apvieno 19 nevalstiskās organizācijas,. (13.11.2003.)

Tāda pati prezentācija tika veikta seminārā, uz kuru bija aicināti gan ar direktīvu 2003/87/EK aptverto uzņēmumu pārstāvji, gan citas ieinteresētās puses, tai skaitā asociācijas (26.09.2003.)

2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Kaut notikusi diskusija par emisiju kvotu tirdzniecības un līdz ar to SEG atļauju ieviešanas sistēmu, no Vides konsultatīvajā padomē iesaistītajām 19 sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām negatīvas atsauksmes nav saņemtas. Vienlaicīgi tiem nav iebildumu pret administratīvā pārkāpuma noteikšanu par darbošanos bez attiecīgās atļaujas, kas noteikts ar šo likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sk. šīs sadaļas pirmo punktu. Ir notikušas diskusijas, bet par konkrēto likumprojektu nekādas atsauksmes nav saņemtas.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā, kāda pastāv attiecībā uz pārkāpumiem ar citu veidu atļaujām. Jaunas institūcijas netiks veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), un ievietojot Vides ministrijas mājas lapā izsludināto likumprojektu.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

Ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

     

G.Puķītis

A.Stašāne

K.Šlesere

b.Matijesku

15.01.2004 11:00

1126

b.Matijesku

7026436, zaneta.matijesku@vidm.gov.lv