I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002. gada 1. jūnijā stājās spēkā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāju statusu, tiesības un pienākumus.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmā daļa nosaka tiesības uz bezdarbnieka statusu. Šī panta pirmās daļas 7.punktā ir noteikts, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu nav personām, kuras iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā.

Līdz ar to iepriekš minētā likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktā iekļautai personu grupai nav tiesības uz likumā noteiktajām bezdarbnieku tiesībām, lai arī persona strādātu patstāvīgā darbā un viņa darba devējs būtu veicis visas nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Turklāt likums kā vienu no bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamatiem nosaka izglītības iegūšanas uzsākšanu klātienē kā pilna laika studējošam augstskolā. (12.panta pirmās daļas 4.punkts).

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu nosaka valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo un organizatorisko struktūru. Šī likuma 5.pants paredz, ka visi 15 gadu vecumu sasnieguši darba ņēmēji ir obligāti pakļauti sociālajai apdrošināšanai. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.pants nosaka, ka darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, taču paredz arī izņēmuma gadījumus, kad darba ņēmēji nav pakļauti noteiktajiem apdrošināšanas veidiem. Tomēr attiecībā uz personām, kas iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā, nav paredzēti nekādi izņēmumi. Līdz ar to personas, kas iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā, ir obligāti apdrošinātas bezdarba gadījumam un tām ir Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā.

Turklāt Satversmes 91.pants nosaka, ka “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Līdz ar to ir aizliegta atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos, pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ja tai nav objektīva pamata. Šajā gadījumā obligāti sociāli apdrošinātajiem darba ņēmējiem, kas iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā, atšķirībā no citiem obligāti sociāli apdrošinātajiem darba ņēmējiem ir liegtas tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā, kas nav uzskatāma par objektīvi pamatotu, un tāpēc uzskatāma par diskriminējošu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz, ka personām, kas iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā ir tiesības uz bezdarbnieku statusu un tiesībām.

Likumprojekts novērš pretrunas ar Satversmi un atrisina svarīgu sociāla rakstura problēmu.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts atrisina svarīgu sociāla rakstura problēmu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Lai nodrošinātu bezdarbnieka pabalsta izmaksu personām, kuras iegūst izglītību klātienē kā pilna laika studējošais augstskolā būs nepieciešami papildus līdzekļi no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

Izdevumu bezdarbnieka pabalstu izmaksai aprēķins:

• bezdarbnieka pabalsta apmērs ar apdrošināšanas stāžu no 1-9 gadiem: 50% no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas;
• bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums: pirmos trīs mēnešus – pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus – 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, pēdējos trīs mēnešus – 50% apmērā;
• pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2002.gadā: 154,57 lati

Bezdarbnieka pabalsta apmērs: 154,57 Ls x 50%=77,29 Ls

Līdz ar to nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi viena bezdarbnieku pabalsta izmaksai varētu būt aptuveni 521,71

lati (77,29 lati x 3 mēneši + 77,29 lati x 75% x 3 mēneši + 77,29 lati x 50% x 3 mēneši = 231,87 lati + 173,90 lati + 115,94 lati = 521,71 lati).

Saskaņā ar „Latvijas Statistikas gadagrāmatu 2003” 2002/2003 mācību gada sākumā kopējais studentu skaits augstskolās un koledžās bija 118 944 personas. No šo personu kopskaita pilna laika studējošie bija 72 300 personas, bet nepilna laika – 46 644 personas. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2002.gadā vidējais bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits bija 41 502 personas, bet obligāti sociāli apdrošināto personu skaits – 921 515 personas.

Prognozētais pilna laika studējošo skaits, kuri varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu: bezdarbnieku pabalsta saņēmēju īpatsvars kopējā obligāti sociāli apdrošināto personu skaitā x pilna laika studējošo skaits = 41 502 / 921 515 x 72 300 = 3 256 personas.

Prognozētie izdevumi bezdarbnieka pabalsta izmaksai pilna laika studējošajiem: bezdarbnieka pabalsta apmērs x personu skaits = 521,71 Ls x 3 256 personas = 1 698 688 lati.

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus nepieciešams sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 24 “Par bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību”.

saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

_

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Par Likumprojektu ir notikušas diskusijas studentu un jauniešu organizāciju vidū.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošā valsts institucionālā mehānisma ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par likuma ieviešanu

Likums tiks publicēts noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.