Likums

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt likuma 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju – 630 latu apmērā gadā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par nepilngadīgu mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus),

c) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

d) par apgādībā esošu personu nepilngadīgiem apgādājamiem,

e) par maksātāju aizbildnībā esošu personu;

2) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:

a) par 18 gadu vecumu sasniegušu bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

b) par 18 gadu vecumu sasniegušu mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par apgādībā esošu personu pilngadīgiem apgādājamiem,

f) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

g) par maksātāju aizgādnībā esošu personu.

3) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

4) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;

5) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Lai izlīdzinātu ienākumu atšķirības starp personām, kuru apgādībā ir citas personas un pārējiem, vairumā valstu ir noteiktas dažādas nodokļu atlaides. Latvijā šim nolūkam noteikta ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajiem bērniem un citām personām. Sākotnēji šī atlaide tiešām veica savu funkciju, tomēr laika gaitā inflācijas un neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā tā ir zaudējusi ietekmi. Spēkā esošais likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajām personām ir puse no maksātāja neapliekamā minimuma (t.i., puse no Ls 21). Tādejādi reālais ieguvums ģimenei par vienu bērnu ir Ls 2,62 mēnesī (25% no Ls 10,50), kas ir aptuveni 2% no vidējās algas valstī.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi vienam no apgādniekiem par apgādībā esošajiem bērniem. Projekts paredz: 1) atstāt nemainīgus nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām pilngadīgām personām. 3) noteikt lielākus nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām nepilngadīgām personām. Projekts paredz palielināt nodokļu atvieglojuma apmēru uz Ls 630 gadā jeb Ls 52,5 mēnesī. Līdz ar to reālais ienākums ģimenei būtu Ls 10,5 mēnesī par katru apgādājamo bērnu. Tādejādi tiek atbalstītas tās ģimenes, kuras ienākumus apgādājamo personu uzturēšanai gūst, strādājot algotu darbu.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts būtiski šo jomu neietekmē
3. Sociālo seku izvērtējums	Šāda modeļa ieviešanas rezultātā: - paaugstinātos to personu ienākumi, kuru apgādībā ir citas personas, līdz ar to samazinās nepieciešamība izmaksāt sociālos pabalstus; - samazinātos nabadzības risks ģimenēm ar bērniem; - samazinātos atstumtības risks ģimenēm ar bērniem.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-	-	-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-	-	-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	Ieviešot likumprojektu, samazināsies ienākumi valsts un pašvaldību budžetos. Tajā pašā laikā sagaidāms netiešs pašvaldību budžeta pieaugums – palielinoties personu ienākumiem, samazināsies nepieciešamība šīs personas atbalstīt ar sociālajiem pabalstiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	-
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	-
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	-
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Notikušas sarunas ar Sociālo un veselības aprūpes sabiedrisko organizāciju apvienību, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Minētās organizācijas atbalsta likumprojektu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	-

Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Informācija

Spēkā esošais likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajām personām ir puse no maksātāja neapliekamā minimuma (t.i., puse no Ls 21). Tādejādi reālais ieguvums ģimenei par vienu bērnu ir Ls 2,62 mēnesī (25% no Ls 10,50), kas ir aptuveni 2% no vidējās algas valstī. Likums arī nediferencē atlaides apmēru par dažādu kategoriju (pilngadīgs, nepilngadīgs) apgādājamiem.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likuma 13.panta pirmajā daļā, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi vienam no apgādniekiem par apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem (gan saviem, gan audzināšanā pieņemtajiem, arī apgādībā esošajiem brāļiem un māsām, kamēr viņi sasniedz 18 gadu vecumu). Nodokļu atvieglojuma apmērs tiek palielināts uz Ls 630 gadā jeb Ls 52,5 mēnesī. Līdz ar to reālais ienākums ģimenei būtu Ls 10,5 mēnesī par katru apgādājamo bērnu.

Projekts paredz atstāt nemainīgu iedzīvotāju neapliekamo minimumu, kā arī nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām pilngadīgām personām.

Ieviešot likumprojektu, tiks atbalstītas tās ģimenes, kuras ienākumus apgādājamo personu uzturēšanai gūst, strādājot algotu darbu. Valsts un pašvaldību budžeta ienākumi samazināsies, tomēr paredzama arī izdevumu samazināšanās, īpaši uz pašvaldību sociālo pabalstu rēķina. Tāpat sagaidāma izdevumu samazināšanās tālākā nākotnē, jo ģimeņu reālo ienākumu peiaugums mazina sociālās izstumtības un ar to saistīto nelabvēlīgo parādību risku.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izraksts

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs tos uzrāda savā deklarācijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija.

(1995.gada 31.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.96. likumu, 20.11.97. likumu, 25.11.99. likumu un 11.12.2003. likumu)