Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"

Izdarīt likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) HES hidrotehnisko būvju paredzēto drošuma klasi norāda projektēšanas uzdevumā, ko paraksta pasūtītājs un projektētājs. Galīgo lēmumu par HES hidrotehniskās būves atbilstību projektēšanas uzdevumā minētajai drošuma klasei pieņem Valsts būvinspekcija, pamatojoties uz skiču projekta stadijā izstrādātu apdraudējuma novērtējumu."

2. Papildināt 8.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarītu kaitējumu videi un fizisko un juridisko personu īpašumam."

3. Papildināt 12.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Valsts būvinspekcija katru gadu sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā ziņojumu par HES hidrotehnisko būvju drošumu Latvijā."

4. Izslēgt pārejas noteikumu 2. un 3.punktu.

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Grozījumu likumā

“Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvai akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidente ir izsludinājusi likumu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, kurš ir spēkā ar 2001.gada 1.aprīli Likuma darbības laikā ir pierādījies, ka atsevišķi likumprojekta panti ir nepilnīgi vai arī tie ir traktējami dažādi. -Likuma 3. pants nosaka, ka HES hidrotehnisko būvju drošuma klasi nosaka projektēšanas uzdevumā, bet nenosaka kas ir pamats lēmuma pieņemšanai par attiecīgu drošuma klasi -Neskatoties uz to, ka likuma 4. pants nosaka, ka HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu, atsevišķi HES valdītāji uzskata, ka Valsts, izdodot drošuma sertifikātu, atbrīvo HES valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarītu kaitējumu
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likuma grozījumu būtība ir noteikt: Likuma ievērošanu kontrolējošas institūcijas (Valsts būvinspekcijas) lomu HES hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikšanā, kā arī uzdot šai institūcijai sagatavot ikgadēju ziņojumu “Par HES hidrotehnisko būvju drošumu Latvijā” HES valdītāja atbildību par HES avārijas rezultātā nodarītu kaitējumu videi un fizisko un juridisko personu īpašumiem neskatoties uz drošuma sertifikāta esamību.
3. Cita informācija	Uz nepilnībām likumā ir norādījuši ārzemju konsultantu firmu (SWEKO International, Zviedrija un JACOBS GIBB, Anglija) eksperti

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvai akts izstrādāts lai papildinātu agrāk izdotu normatīvo aktu, tas neradīs nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvais akts uzņēmējdarbības vidi neiespaidos un administratīvo procedūru neizmainīs
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts neradīs sociālas sekas
4. Ietekme uz vidi	Normatīvais akts neatstās ietekmi uz vidi
5.Cita informācija	Normatīvais akts palielinās HES valdītāju atbildība par hidrotehnisko būvju drošumu. Valsts institūcija (atbildīgā ministrija) saņems ikgadēju ziņojumu “Par HES hidrotehnisko būvju drošumu Latvijā”

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Normatīvā akta izdošana nenoteiks izdot citus normatīvos aktus

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Eiropas Savienības līmenī šī joma nav harmonizēta t.i. atstāta dalībvalstu kompetencē
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Saistību nav
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Saistības neizriet

4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie ES normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Saistību nav

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
-	-	-	-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekta sagatavošanas procesā notikušas konsultācijas ar Mazās hidroenerģētikas asociāciju
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Mazās hidroenerģētikas asociācija atbalsta normatīvo aktu projektu Iestrādāti priekšlikumi mainīt formulējumu
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti nav
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Normatīvā akta projektā iestrādāti konsultantu firmu (SWEKO International, Zviedrija un JACOB GIBB, Anglija) priekšlikumi

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts būvinspekcija. Jauna institūcija radīta netiks
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Normatīvais akts papildus ierobežojumus indivīdam neuzliek

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

M.Strautmanis

09.12.2003 13:15

813

M.Strautmanis

7013032

maris.strautmanis@em.gov.lv