Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 10.pantā vārdus "kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem".

2. Aizstāt 50.panta trešajā daļā vārdus "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoriem)" ar vārdiem "atbildīgajai valsts institūcijai bērnu un ģimenes lietās (valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem)".

3. Izteikt likuma X nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības slimnieku ārstēšana".

4. Aizstāt 61.pantā vārdus "Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas" ar vārdiem "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības".

5. Aizstāt 62.pantā vārdus "alkoholisku dzērienu vai citu apreibināšanās līdzekļu" ar vārdiem "alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu".

6.  63.pantā:

aizstāt ievaddaļā vārdus "Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas" ar vārdiem "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības";

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ņemšana policijas profilaktiskajā uzskaitē un policijas rakstveida brīdinājums, ka slimniekam jāizbeidz alkohola pārmērīga lietošana, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošana un ar to saistītu administratīvo pārkāpumu izdarīšana, kā arī obligāti jāsāk ārstēšanās;";

aizstāt 2.punktā vārdus "alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas" ar vārdiem "alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības".

7. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64.pants. Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ar viņa piekrišanu par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iestādē."

 

 

 

 

Veselības ministre

I.Circene

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” anotācija

 

  1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikā narkoloģiskās diagnozes tiek noteiktas saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (SSK-10). SSK – 10 visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F.10-F.19). Šajā klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Diagnozi “toksikomānija” lietoja agrāk, spēkā esot iepriekšējam SSK-9 īpašajam PSRS variantam. Līdz 1997.gadam diagnoze “toksikomānija” tika noteikta slimniekiem, kuriem bija konstatēta atkarība no vienas vielas vai no vairākām vielām (politoksikomānija), kuras nebija oficiālā narkotisko vielu sarakstā.

Narkoloģisko slimnieku uzskaites, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas kārtība ir izstrādāta un darbojas saskaņā ar Ārstniecības likumu, Ministru kabineta 2002.gada 24.septembra noteikumiem Nr.429 “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība”, Labklājības ministrijas 1997.gada 27.februāra rīkojumu Nr.55 “Par narkoloģiskās uzskaites un dinamiskās novērošanas kārtību ārstniecības iestādēs”. Narkoloģiskās diagnozes nosaka sertificēti narkologi un saskaņā ar Narkoloģijas centra sniegto informāciju uzskaitē ir pacienti, kuriem ir atkarība no psihoaktīvām vielām, kā arī pacienti, kuri osta līmi, benzīnu un šķīdinātājus. Tādējādi jau patreiz narkoloģijas dienests ārstē personas, kurām ir atkarība gan no psihotropām, gan toksiskām vielām.

Veselības ministrija, saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.15 “Par darba grupu normatīvo aktu analīzei”, izveidoja darba grupu, tās sastāvā iekļaujot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, BOVU “Narkoloģijas centrs”. Darba grupa veica normatīvo aktu, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu analīzi.

Saskaņā ar ANO 1961.gada 30.marta Vienoto konvenciju par narkotiskām vielām un 1998.gada 20.decembra Konvenciju par narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu ir izstrādāts narkotisko, psihotropo un prekursoru (vielas, no kurām ražo) saraksts un pieņemts ar Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem”. Sarakstā visas ietilpstošās vielas tiek sadalītas narkotiskās, psihotropās vielās un prekursoros, ietverot sevī arī kādreiz PSRS lietoto terminu toksiskās vielas.

Saskaņā ar SSK- 10 sadaļu Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ un Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem” nebūtu lietderīgi lietot terminu “toksikomānija”, darba grupa uzskatīja, ka terminu “toksikomānija” jāaizstāj ar terminu “psihotropo vai toksisko vielu atkarība”, līdz ar to strikti nosakot atkarības veidus.

2003.gada 20.maija Ministru kabineta sēdē, izskatot darba grupas iesniegto Informatīvo ziņojumu par normatīvo aktu analīzi, (sēdes protokols Nr.29, 38.§) tika pieņemts lēmums par grozījumu izstrādi normatīvajos aktos, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu.

Vienlaicīgi sagatavotie Ārstniecības likuma grozījumi vērsti uz vienveidīgu un konsekventu terminu lietojuma nodrošināšanu normatīvo dokumentu tekstos.

Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.pants nosaka valsts pārvaldes padotību un 16.pants paredz, ka Ministru kabinets veido tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu un nosaka tās darba organizāciju, tad būtu nepieciešams veikt grozījumus arī Ārstniecības likuma 10.pantā, svītrojot normu, kas nosaka kā padotībā atrodas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija un dod uzdevumu Ministru kabinetam pieņemt šīs inspekcijas nolikumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt Ārstniecības likuma terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ. Klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” paredz konkrēti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

Ārstniecības likuma grozījumos vārdi “alkoholisms, narkomānija un toksikomānija” tiek aizstāti ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība” un vārdi “alkoholiski dzērieni vai citi apreibinošās līdzekļi” ar vārdiem “alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas”, tādā veidā nodrošinot pilnu aizliegto vielu uzskaitījumu.

Vienlaicīgi likumprojektā ir svītrota norāde, kā padotībā atrodas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija. Turklāt, ņemot vērā to, ka tiešo valsts pārvaldes iestāžu nolikumus ir paredzēts izdot uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pamata, likumprojektā ir svītrota atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
  • 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Sociālo seku izvērtējums

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Ietekme uz vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
  • Rādītāji

    Kārtējais gads

    Nākamie trīs gadi

    Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Finansiālā ietekme

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
  • Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Ir sagatavoti projekti par grozījumiem sekojošos normatīvajos aktos:

    Krimināllikumā;

    Latvijas Kriminālprocesa kodeksā;

    likumā “Par policiju”;

    likumā “Par valsts noslēpumu”;

    Ieroču aprites likumā;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”;

    likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

    Iepriekšminēto likumprojektu un likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt likumu terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai un terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, tādējādi minētie likumprojekti būtu skatāmi vienotā paketē.

    Papildus ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 29.septembra noteikumos Nr.429 “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība” un izdot jaunu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikumu. Minētie noteikumu projekti tiks sagatavoti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktā noteiktajā termiņā.

  • Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
  • 1. Saistības pret Eiropas Savienību

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Atbilstības izvērtējums

    1.tabula

    Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

     

    2.tabula

    Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

           

  • Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
  • 1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

    Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

    4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

    Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

  • Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
  • 1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama.

    Likumprojekts izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

     

    2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

    Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS) un Veselības ministrijas “Interneta mājas lapā”.

    3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

    Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

     

    Veselības ministre I.Circene

     

     

    Valsts sekretārs

    Juridiskā dienesta vadītāja

    Par kontroli atbildīgā persona

    Atbildīgā amatpersona

    U.Līkops

    A.Vembre

    M.Briede

    D.Mūrmane - Umbraško

     

     

     

     

    08.01.04 12:35

    1357

    D.Mūrmane- Umbraško

    daina_murmane@vm.gov.lv

    7021595