Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

8. Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu

“Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

 

 

 

Pielikumā:

 

  1. Likumprojekts (uz divām lapām).
  2. Anotācija (uz četrām lapām).

    3.  

     

      Likumprojekts

    “Grozījumi

    Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

    vēlēšanu likumā”  

     

     

    1. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā :

      2. “(1) Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilsoņiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī personām, kas pastāvīgi ir nodzīvojušas Latvijā ne mazāk kā piecus gadus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu , ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem.

      (2) Ziņas par personām, kurām ir tiesības vēlēt vietējo pašvaldību vēlēšanās ir iekļautas vēlētāju reģistrā.”

    2. Papildināt 8. panta 1. daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikas pilsoni” ar vārdiem “kā arī personu, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā desmit gadus”.

    3. Izteikt 8. panta 2. daļu šādā redakcijā:

      4. “(2) Persona, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēta tikai vienā domē (padomē).”

    4. Izslēgt 9. panta piekto un sesto punktu.

    5. Aizstāt 17. panta 1. daļas otrā punktā ciparu “6” ar ciparu “4”.

    6. Izslēgt 17. panta 1. daļas trešā punkta “h” apakšpunktu.

    7. Izteikt 22. panta 3. daļas 1. punktu šādā redakcijā:

      8. “1) nav Latvijas pilsonis vai persona, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā desmit gadus, kā arī ir Latvijas pilsonis vai persona, kas pastāvīgi ir nodzīvojusi Latvijā ne mazāk kā desmit gadus, bet kuri vēlēšanu dienā nav sasnieguši 21 gada vecumu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”

    8. Izslēgt 22. panta 3. daļas sesto un septīto punktu.

    9. Izteikt 25. panta 3. daļu šādā redakcijā:

      10. “(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušās personas saskaņā ar vēlētāju reģistra datiem ir šā vēlēšanu apgabala vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās. Vēlētāja personu apliecina Latvijas Republikā izdotais personu apliecinošais dokuments, vai ārzemnieku pase ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju.”

    10. Izteikt 28. panta 2. daļu šādā redakcijā:

      11. “(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā ieraksta Latvijas izdotā personu apliecinošā dokumenta vai ārzemnieku pases nosaukumu un izdošanas vietu un laiku. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.”

    11. Aizvietot 47. pantā vārdu “pilsoņus” ar vārdu “vēlētājus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Vietējo pašvaldību vēlēšanās nevar balsot un kandidēt personas, kurām nav Latvijas pilsonības, bet kuri ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Pašlaik vissvarīgākā tādu iedzīvotāju kategorija ir Latvijas nepilsoņi. Pērn divas ANO komitejas ieteikušas piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās vēlēšanās, lai radītu nepilsoņu vidū interesi piedalīties valsts pārvaldē un līdz ar to radīt jaunu motivāciju nepilsoņu naturalizācijai. Skatoties nākotnē jāatzīst, ka valstī izveidosies vēl viena svarīga pastāvīgo iedzīvotāju kategorija, kuru būtu lietderīgi integrēt Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Tie būs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Kaimiņvalstīs - Igaunijā, Skandināvijā, kā arī Vācijā pastāvīgiem iedzīvotājiem ar noteikto uzturēšanās cenzu ir vēlēšanu tiesības vietējo pašvaldību līmenī.

2. Daļa no Latvijas pilsoņiem nevar kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo mūsu valstī ir spēkā ierobežojumi, kas saistīti ar “lustrāciju” (ierobežojumi iepriekšējā režīma atbalstītājiem). Ir divas pilsoņu kategorijas, kuriem ir liegtas pasīvās vēlēšanu tiesības. Pirmajā kategorijā ietilpst personas, kuras ir bijušas PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Otrajā kategorijā ir personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz:

1. Dot Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kuras pastāvīgi nodzīvoja Latvijā vismaz piecus gadus, vēlēt pašvaldības.

2. Atļaut pastāvīgiem iedzīvotājiem, kuri 10 gadus nodzīvojuši Latvijā, kandidēt vietējas vēlēšanās.

3. Izbeigt lustrācijas principa darbību attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām.

3. Cita informācija

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur spēkā esošie politiskie ierobežojumi tiek attiecināti uz deputātu kandidātiem. Pašlaik Eiropas Cilvēktiesību tiesā dažādos posmos atrodas divas lietas, kuru ietvaros lustrācijas saglabāšana tiek apstrīdēta. Pastāv liela varbūtība, ka spriedumi pasludinās spēkā esošos politiskos ierobežojumus par neatbilstošiem sabiedrības interesēm un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikai būs ne tikai jāgroza virkni likumu, atceļot politiskos ierobežojumus, bet arī kārtējo reizi vajadzēs maksāt kompensācijas par zaudētām tiesas prāvām.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neietekmē

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts pieņemšanas gadījumā sekmēs izlīguma panākšanu Latvijas sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi

Vide netiek ietekmēta.

5. Cita informācija

nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budceta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

nav nepieciešams

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāgroza Satversme, paplašinot vietējo pašvaldību vēlētāju loku. Papildus jāizdod normatīvie akti, kuri nosaka vēlētāju reģistra pielāgošanu šā likuma vajadzībām.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā Latvijas vēlēšanu sistēma tiek saskaņota ar ES Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst ANO un Eiropas Padomes vispārējiem cilvēktiesību principiem. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2001. gadā pieņēma Rekomendāciju Nr. 1500, kura “neatlaidīgi aicina dalībvalstu valdības garantēt aktīvas un pasīvas vēlēšanu tiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem imigrantiem, kuri likumīgi ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus, neatkarīgi no viņu izcelsmes”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atļauj novērst Latvijas normatīvās sistēmas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantam

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Cilvēka tiesību komitēja

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Eiropas Cilvēka tiesību tiesas advokāti

5. Cita informācija

Saeima ir saņēmusi Valsts Cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūvera vēstuli, kurā viņš ierosina atcelt politiskos ierobežojumus vēlēšanās.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

-